Iesaki rakstu: 
Jau nākamās nedēļas vidū no labi iesildītā lidostas Rīga valdes priekšsēža krēsla var nākties šķirties Par labu Latvija līdera Aināra Šlesera protežētajam Krišjānim Peteram. Viņa vietā varētu iecelt pašreizējo Valsts darba inspekcijas direktoru, ar ZZS cieši saistīto Arni Luhsi. Oficiāli satiksmes ministrs Uldis Augulis pārmaiņas lidostā nekomentē, vien norāda, ka nav apmierināts ar lidostas vadību un, ka jāgaida nākamās nedēļas vidus.
Oficiāli satiksmes ministrs Augulis (ZZS) izsakās tikai pusvārdos, ļaujot noprast, ka pašreizējā valsts a/s lidosta Rīga valdes priekšsēža Petera darbs viņu īsti neapmierina un ka varētu būt kādas izmaiņas.
Tikmēr neoficiāli Pietiek zināms, ka Auguļa neapmierinātība ar Peteru, kurš dēvēts par vienu no bijušā satiksmes ministra, Par labu Latvija līdera Šlesera protažē, jau sasniegusi kritisko robežu un, visticamākais, jau nākamnedēļ Satiksmes ministrija (SM) kā lidostas īpašniece rīkosies, lai veiktu izmaiņas lidostas Rīga valdē.
Proti, no drošiem avotiem Pietiek zināms, ka Peteru plānots atstādināt no lidostas valdes priekšsēža amatā, savukārt viņa vietā par jauno lidostas valdes priekšsēdi SM varētu virzīt pašreizējo Valsts darba inspekcijas vadītāju, ar ZZS cieši saistīto Luhsi (attēlā – kopā ar Auguli).
Nākamās nedēļas sākumā paredzēta lidostas Rīga akcionāru sapulce, kurā, visticamākais, arī tiks izlemts par izmaiņām lidostas valdē. Oficiāli par izmaiņām lidostas vadībā SM, ātrākais, varētu paziņot nedēļas vidū.
Noprotams, ka Peteram tiks pārmesta gan lidostas attīstības plānu neīstenošana, gan ieilgušās domstarpības ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic par aptuveni 2,5 miljonu latu parādu.
Ar Peteru Pietiek piektdien neizdevās, taču lidostas Rīga preses pārstāvis Mārtiņš Langrāts ceturtdien atzina, ka neko nezinot par gaidāmajām izmaiņām lidostas vadībā. Pēc Langrāta sacītā, Peters atrodas darbā, slimības lapu nav paņēmis un arī par to, ka lidostas valde tiks nomainīta, neko nezinot.
Peters amatu lidostā Rīgā ieguva, laikā kad satiksmes ministrs bija Šlesers.
Luhse par VDI direktoru kļuva šā gada sākumā. Medijos tad izskanēja šaubas par viņa izglītību un atbilstību šim amatam. Luhse ilgstoši kā ar ZZS spēkiem saistīta persona darbojies valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Viņš ieņēmis augstus amatus Latvijas Zaļajā partijā (LZP) un ZZS. Luhse ir bijis LZP valdes priekšsēdētājs un ZZS – valdes loceklis.
Pēc LETA arhīva ziņām, 2002.gadā Luhse kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, bet 2005. un 2009. gadā kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta.
Luhse bijis padomes loceklis Lattelecom, Latvijas Gaisa satiksmē, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Elektronisko sakaru direkcijā. Luhse strādājis arī kā praktiskās psiholoģijas pasniedzējs un bijis Rīgas Centra rajona izpilddirektors.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
