Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā pusmiljons eiro – tādu iespaidīgu samaksu par a/s Ventbunkers biroja Ventspilī nosargāšanu, vairākus mēnešus neļaujot uzņēmumam izslīdēt no tā dēvēto Aivara Lemberga oponentu rokām, 2010. gadā saņēmusi apsardzes firma TM security, liecina dokumentu oriģināli, ar kuriem ir iepazinies Pietiek. Ir izskanējuši minējumi, ka TM security, kuras darbinieki masveidā iesaistīti Zatlera reformu partijas (ZRP) dibināšanā, varētu būt instruments ietekmes nodrošināšanai jaunajā politiskajā spēkā un aiz tā stāv citi spēlētāji.
Kopumā septiņos maksājumos no 2010. gada marta līdz novembrim uz TM security kontiem pārskaitīti kopumā 584 025 eiro (410 454 lati), izpētot dokumentu oriģinālus, pārliecinājās Pietiek. Šī nauda no a/s Ventbunkers pie apsardzes firmas ir nonākusi caur trešo personu – firmu SSF logistic, kuras īpašnieka – a/s SS & F GROUP – padomes priekšsēdētājs ir par Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu dēvētais Oļegs Stepanovs.
Vairāki TM security darbinieki atrodami starp ZRP dibinātājiem, vēl vairāki eksprezidenta Valda Zatlera partijai ziedojuši katrs pa aptuveni tūkstotim latu. Lemberga oponentu pārstāvji Pietiek ir nolieguši, ka aiz TM security iesaistes ZRP stāv kādas ventspilnieku intereses vai ka naudas izcelsme, kuru šīs firmas apsargi ziedojuši partijai, meklējama Ventspilī. Tā vietā izskan atgādinājumi par cilvēciskajām saitēm, kas vieno TM security īpašnieku Mārtiņu Tenbergu ar ZRP. 1999. gadā kopā ar Valda Zatlera dēlu Gustavu Zatleru viņš beidzis Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmiju, bet vēlāk studējis LU Juridiskajā fakultātē vienā kursā ar ZRP valdes locekli Klāvu Olšteinu.
Vairāk nekā pusmiljons eiro nav ierasta samaksa par apsardzes pakalpojumu, un tas liek uzdot jautājumu, vai TM security saikne ar atsevišķiem Ventspils tranzītbiznesa karā iesaistītiem grupējumiem nepārsniedz pakalpojuma sniedzēja attiecības ar klientu. Avoti Ventspils tranzītbiznesa aprindās Pietiek norādījuši, ka jāņem vērā risks, kādu TM security uzņēmies, iesaistoties karā par a/s Ventbunkers, kad pagājušajā gadā konflikts saasinājās līdz pat brīdinājuma šāvieniem gaisā. Vēlāk, izmantojot juridiskas nianses, pretējai pusei, kas cīnījās par varas maiņu uzņēmumā, izdevās panākt apsardzes licences atņemšanu TM security. Izdevās pierādīt, ka līgumu ar šo apsardzes firmu parakstījušas personas, kurām vairs nebija pilnvaru to darīt, līdz ar to TM security darbībai a/s Ventbunkers teritorijā nav bijis juridiska pamata. Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija tādēļ 2010. gada vēlā rudenī anulēja TM security sertifikātu.
Konflikts a/s Ventbunkers birojā Ventspilī sākās, kad 2010. gada 26. janvārī Uzņēmumu reģistrs reģistrēja izmaiņas uzņēmuma valdē un padomē – tas no tā dēvēto Lemberga oponentu Oļega Stepanova un Olafa Berķa rokām bija nonācis Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolē. Tomēr Ventbunkera vecā vadība noslēdza līgumu ar TM security, kas līdz pat oktobrim ar bruņotu vītu palīdzību fiziski neielaida uzņēmuma birojā tā jauno vadību. TM security bija iesaistīts arī a/s Latvijas Kuģniecība akcionāru sapulces norisē, kad notika cīņa par ietekmi šajā a/s Ventspils nafta piederošajā kompānijā. 2010. gada decembrī tika likti šķēršļi akcionāru sapulces noritēšanai atpūtas kompleksā Lejastiezumi, un tā notika pie īpašuma vārtiem, TM security mikroautobusiņā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
