Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Pie Veļikajas 03.1944

Ex-seržants (literārs pseidonīms)
06.03.2013.
Komentāri (56)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1944.gada februāra beigās pēc smagām atkāpšanās kaujām pie Volhovas un Staraja Rusas abas Latviešu leģiona vienības – 2.brigāde un 15.divīzija ieņem aizsardzības pozīcijas Sorotas un Veļikajas upes krastos. Tikai 40 km uz rietumiem jau sākas Latvijas teritorija.

Līdz ar ierašanos jaunajās pozīcijās 2.brigāde tiek pārformēta par 19.divīziju un kopīgi ar 15. divīziju iegūst jaunu nosaukumu - 15. un 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (Waffen-Grenadier Division der SS). Līdz ar to leģionāri vairs nav leģionāri, bet gan Waffen-Grenadier. Abas latviešu divīzijas tiek pakļautas VI SS korpusam.

Jaunajām nocietinātajām pozīcijām, ko vācieši lepni nosaukuši par Panther, neskaitot to, ka nav pilnībā pabeigtas, ir vēl viens nopietns trūkums - tās ir ierīkotas Veļikajas upes rietumu krastā, kas ir zemāks par austrumu, tādejādi dodot pretiniekam taktiskas priekšrocības. Tā domā abi latviešu kadru virsnieki - A.Silgailis un V.Veiss (oficiālais statuss - kājnieku priekšnieki un sakaru virsnieki pie divīziju štābiem ar tiesībām komandēt divīziju apakšvienības, tā kā divīziju komandieri tāpat kā divīziju štābu virsnieki varēja būt tikai vācieši), tādēļ tiek ierosināts pārcelt aizsardzības līniju uz augstienēm Veļikajas austrumu krastā. Vācieši piekrīt.

Nav viegli iejusties smagās kaujās nomocīto karavīru ādā, kas cerējuši rast patvērumu un relatīvu siltumu bunkuros, bet tā vietā jāgraužas sasalušā zemē zem krievu uguns. Atceras A.Silgailis: „Ilgās un smagās atkāpšanās kaujās nogurušie kaŗavīri, ierazdamies Veļikajas upes pozicijās, cerēja tur, kaut uz brīdi, rast fizisku atvieglojumu un iespēju savest sevi kārtībā, bet notika gluži otrādi. Atvieglojuma vietā viņiem tagad nācās nepārtraukti smagi strādāt, lai ieraktos sasalušajā zemē, turklāt pastāvīgi atrodoties zem ienaidnieka uguns.

Vietām purvainā pamata dēļ, ierakšanās nemaz nebija iespējama, un kaŗavīriem nācās apmierināties ar sekliem grāvīšiem. Nebija arī bunkuŗu, kur varētu rast patvērumu no ienaidnieka uguns un paglābties no lielā aukstuma. Ilgu laiku nācās iztikt vienīgi ar teltīm, kuŗas cēla no skujām un sniega. Dienā uguni kurt nevarēja, jo, tiklīdz parādījās dūmi, ienaidnieks šo vietu noklāja ar spēcīgu granātmetēju uguni. Naktīs, kad dūmi nebija saredzami un būtu bijusi iespēja sildīties, visiem vienību kaŗavīriem bija jāatrodas ierakumos, jo vienību cilvēku sastāvs ilgstošajās kaujās bija stipri sarucis.

Uztura un munīcijas piegāde, kā arī ievainoto nogāde bija iespējama vienīgi naktīs, jo vienību vezumi atradās upes rietumu krastā. Smagi ievainotiem bieži bija jāpavada 20 un vairāk stundas lielā aukstumā klajā laukā, kamēr viņus varēja evakuēt. Naktīs piegādātais uzturs bija jau sasalis, kad tas nonāca kaŗavīru rokās. Par spīti visiem grūtumiem un ciešanām, kaŗavīru garastāvoklis bija možs, un viņi par tām sevišķi nesūdzējās. Visi gan izteica vienu vēlēšanos: kaut vienu nakti pārgulēt siltā istabā un kaut reizi tikt pirtī, lai atbrīvotos no utīm, kas viņus ārkārtīgi mocīja.”

Pavēle paliek pavēle. Tomēr ir vēl viens nopietnāks šķērslis. Ir nokavēts laiks. Krievu 1.triecienarmijas priekšējās vienības jau bija pietuvojušās upes austrumu krastam, nonākot saskarē ar latviešu vienībām. Tā jau 1.martā agri no rīta sarkanarmiešu vienība 120 cilvēku sastāvā mēģina veikt izlūkošanu ar kauju, šķērsojot aizsalušo upi, un, izmantojot pārsteiguma momentu, ielaužas 15.divīzijas 33.kājnieku pulka aizsardzības līnijā. Ar 7.instruktoru rotas spēkiem aizsardzības līnija tiek atjaunota, un krievi atkāpjas, atstājot 80 kritušos.

19.divizijas frontē, kur saskare ar pretinieku nav tik cieša, galveno aizsardzības līniju izdodas pārvietot uz priekšu bez nopietnām kaujām. Ari pretējai pusei ir skaidra augstieņu taktiskā nozīme Veļikajas austrumu krastā, tāpēc jau 4.martā krievi uzsāk uzbrukumu Seredkina Sļepņu sādžai. Sīvās cīņas par šo sādžu ilgst līdz 10. martam, tai vairākkārtīgi pārejot no vienas puses pie otras līdz beidzot paliek pretiniekam. Pēdējā pretuzbrukumā smagus zaudējumus cieš 15.divīzijas 32.kājnieku pulks.

Augstiene 93,4 atrodas abu latviešu divīziju salaidnē un ir īpaši svarīga no taktiskā viedokļa, tā kā pārvalda visu upes ieleju 19.divizijas aizsardzības iecirknī. Zaudējot šo augstieni, problemātiska var kļūt visu aizsardzības pozīciju noturēšana Veļikajas austrumu krastā.

16.martā no rīta krievi atklāj spēcīgu artilērijas uguni pa augstieni un tai pieguļošo Sapronova sādžu, kam seko tanku atbalstīts kājnieku trieciens. Cietušas ievērojamus zaudējumus no artilērijas uguns, latviešu vienības ir spiestas atstāt Sapronovo un augstieni 93,4. Dažas stundas vēlāk ar 15.divīzijas 32.kājnieku pulka spēkiem tiek veikts pretuzbrukums, ka rezultātā pretinieks tiek izsists no Sapronovo, tomēr augstieni atgūt neizdodas, kaut arī cīņa pa šo pozīciju ilgts līdz vēlam vakaram.

19.divīzijas 43.kājnieku pulka vienībām, kas uzbrūk augstienei no ziemeļiem, izdodas ieņemt dažus ierakumus, tomēr tie ir atkal jāatstāj pēc spēcīga krievu pretuzbrukuma. Tikko aust gaisma, kauja iesākas ar jaunu sparu. Krievu mēģinājumi paplašināt iebrukumu cieš neveiksmi, tomēr arī latviešiem neizdodas atgūt augstieni.

Vācu 18.armijas vadība, apzinoties augstienes 93,4 nozīmi, izdod pavēli VI SS korpusam atgūt šīs pozīcijas par katru cenu. Šis uzdevums tiek uzticēts bijušajam Latvijas armijas pulkvedim, bet tagad Waffen SS Oberführer (cilvēcīgā valodā - virspulkvedim) Artūram Silgailim. Viņa rīcībā papildus jau iepriekš kaujās iesaistītām vienībām - 32.k.p 1.btl. (majors Hāzners), 43.k.p. 3.btl.(majors Stīpnieks), 15.div.izl.btl.(kpt. Lapainis), 15.div.prett.btl. (majors Trēziņš) - tiek nodots 19.divīzijas 44.kājnieku pulka 2.bataljons (vlt. Vilks). Turklāt 18. armijas vadība norīko atbalstam vienu triecienlielgabalu bateriju un triecienbumbvedēju eskadriļu.

Uzbrukums sākas 18.martā pulksten 16:00. To ievada aviācijas uzlidojums. JU 87 Stuka viena pēc otras, sirēnām gaudojot, ieiet stāvā pikē uz mērķi. Luftwaffe piloti savu darbu pieprot. Ik pa brīdim aviācijas bumbas iegulstas mērķī, par ko liecina stereotālskatī labi saskatāmas sprādzienu gaisā uznestās atlūzas. Pēc uzlidojuma Sturmgeschütz triecienlielgabali sāk „apstrādāt” krievu pozīcijas, pakāpeniski pārnesot uguni aizsardzības dziļumā. Tad viss beidzas tik pat pēkšņi, kā sācies. Cik pretinieka ugunspunktu ir iznīcināts un cik palicis neskarts ? Kas to lai zina. Ir laiks.

Gaisā uzšaujas signālraķete. Grenadieri pieplakuši ierakuma sienām gaida pavēli uzbrukumam. Vēderā nepatīkama kņudoņa. Vēl viena cigarete. Skatiens drudžaini tausta priekšlauku, vērtēdams katru cini un šāviņa izrautu bedri, kur patverties no pretinieka uguns. Atskan komanda. Viss, pārdomas pie malas. Turpmāk tikai uz iemaņām balstīti refleksi. Īss pārskrējiens, un MG 42 apkalpe ieņem jaunu pozīciju. Kādus pāris simt metru priekšā tarkšķ krievu Maksims, uzsitot ložu „fontāniņus” plaša lokā. Nāvīga barjera. Izskatās, ka tie kuces bērni paspējuši piešaut priekšlauku. Grenadieri nogulst. Pusminūtes laikā „kaulu zāģis” ir darba kartībā un sāk rīt patronlentu ar ātrumu 1200 šāvienu minūtē. Krievs uz brīdi apklust. Vai ilgi? Tad jau manīs. Uz priekšu!

Spēcīgais un straujais trieciens pretiniekam ir pārsteigums, un jau 17:30 augstiene tiek ieņemta. 19.martā krievi uzsāk nakts uzbrukumu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas. Uzbrukums pāriet niknā nakts tuvcīņā vairāku stundu garumā. Darbā tiek laisti durkļi, uzasinātas sapieru lāpstas un naži. Uzbrukums tiek atsists, un augstiene paliek latviešu rokās. Vairāk uzbrukumus šai pozīcijai ienaidnieks neatkārtoja. Šo augstieni krievi ieņems nedaudz vēlāk - marta beigās uzbrukumā ar lielu dzīvā spēkā un ieroču pārsvaru. Kaujās pie Veļikajas latvieši zaudēja aptuveni 2000 kritušo.

16.-19. marta kaujas abas latviešu divīzijas izcīnīja kopīgi plecu pie pleca. Tā bija arī vienīgā reize visā kaŗā, kad abu divīziju vienības cīnījās kopīgā latviešu vadībā. Tādēļ trimdas organizācija Daugavas Vanagi 1952.gadā pieņēma lēmumu noteikt 16.martu kā Latviešu leģiona atceres dienu.

Avoti: Silgailis, A. Latviešu leģions: Dibināšana, formēšana un kauju gaitas Otrā pasaules kaŗā. Ar 296 attēliem un 30 schēmām. Kopenhāgena: Imanta, 1962

Pagātnes pelni jeb Latvijas Otrā pasaules kara sociālā atmiņa un identitāte. Uldis Neiburgs, 2010

P.S. Šis raksts nepretendē uz vēsturisku pētījumu ar pretenziju uz vienīgo patieso notikumu traktējumu, tā kā balstīts pamatā uz viena notikumu dalībnieka atmiņām, dalībnieka, kuram, pateicoties savam statusam, bija (vai varēja būt) pieejams vispusējs operatīvās situācijas redzējums.

Jāatzīmē, ka notikumu traktējums no dažādu iesaistīto personu puses var krasi atšķirties, piemēram, jautājumā par aizsardzības pozīciju pārvietošanu uz austrumu krastu. Šajā sakarā viens citāts no 32.kājnieku pulka bataljona komandiera Jēkaba Ozoliņa teiktā: “Tūliņ arī pienāca pavēle, ka es esot nenormāls un mani nekavējoties jānosūta uz Rīgas Kara slimnīcu gara spēju pārbaudei [..] Mani karavīri, latviešu vīri un jaunekļi, kurus es visu laiku saudzēju, pēc manas aiziešanas nolika savas galvas nemākulīgās vadības dēļ. Hāzners un Silgailis, kurš atradās šaipus upes, palika dzīvi un par šo iznīcināšanas “varoņdarbu” katrs nopelnīja pa Dzelzs krustam. Es šos krustus gan viņu vietā nebūtu spraudis pie krūtīm, jo tie bija slacīti ar mūsu kareivju asinīm, viņu “nopelnīšana” bija saistīta ar simtiem kareivju un virsnieku bojāeju.” (J. Ozoliņš atteicās izpildīt pavēli par pozīciju ieņemšanu austrumu krastā.) 

Novērtē šo rakstu:

116
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...