Piecas dienas pie Mores. Rolanda Kovtuņenko piemiņai
Ex-seržants (literārs pseidonīms)23.03.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Zenons
26.03.2013. 02:37»
bs
Slepenais autors beidzot izpļāpājās!90tajos esot piedalījies zemessargu mācībās,tā ir smaga diagnoze,kas visu izskaidro
Tu gan laikam esi nedaudz saviebies.
Duma
26.03.2013. 02:31»
krahhs
raksts izveidots,sekojiot labakajaam.PSRS.ideologu tradicijaam....my um chestj i sovestj nashei epohi
Muļ ķiem jau likumi nav rakstīti
krahhs
25.03.2013. 21:44»
vispār
Staļins pareizi teica - uzvarētāju netiesā...
tu esi no tiem,kuri svin savas sakaaves un brinas-kapec pa dziivi neiet?
vispār
25.03.2013. 13:29Staļins pareizi teica - uzvarētāju netiesā!
tieši tāpēc arī pēc gandrīz 70 gadiem nesodīti var izmantot noziedzīgā PSRS režīma svinamos datumus, saukļus, formastērpus u.c. atribūtus, režīma, kurš nobendēja daudz vairāk cilvēku, nekā nacisms, jo pēc nacisma sagrāves pastāvēja vēl gandrīz pusgadsimtu!
bet viņi sevi sauc par "atbrīvotājiem"....
padomājiet, kāda reakcija no krievēniem būtu, ja leģionāri sadomātu uz 16.martu uzvilkt savas kaujas formas?! tie urļiki tak uzreiz infarktu dabūtu!
@Mores_muzejs
25.03.2013. 12:29Paldies Rolandam Kovtuņenko par savu atmiņu nodošanu nākamajām paaudzēm. Viņš ir pielicis lielu darbu, lai mēs neaizmirstu savu pagātni. Arī mēs Mores muzejā turpinām vākt vēstures liecības un cilvēku atmiņas no abām frontes pusēm.
Ja vēlaties iepazīties ar Mores kauju vēsturi, gaidīsim jūs ciemos Morē.
Tā ir
24.03.2013. 20:19Kamēr neaizlasīju līdz Grīgam, tikmēr viss likās labi un ticami. Bet Grīga murgojumus pieminēt par patiesību = pārvilkt svītru visam rakstam. Kā iespļaut kāpostu bļodā.
krahhs
24.03.2013. 17:20raksts izveidots,sekojiot labakajaam.PSRS.ideologu tradicijaam....my um chestj i sovestj nashei epohi
RD un VD sirdsdraudzenīte
24.03.2013. 16:05********************************
...bet vispār pēc vakardienas LTV1 "Teātris.zip" noskatītās Laura Gundara "Pieskarties baltajam lācim" neatkarīgā teātra TT izrādes ir vēlēšanās ieturēt sirdi žņaudzošu klusuma pauzi par visu šito...paldies, Teterovu fondam...žēl, ka savulaik palaidu garām izrādi Okupācijas muzejā ...
RD un VD sirdsdraudzenīte
24.03.2013. 15:37>> CERĒTĀJS
****************************
cereetaajs
24.03.2013. 00:10
»paija
Ne jau tev tiesāt, gods un slava vi;niem.
****************************
...bet KĀPĒC tik nepelnīti uzbrūkoši ?! ..."paija" jau arī i netiesā -bet raksta, ka "Tikai es piederu pie tiem,kas UZSKATA" ... i savu komentāru IESĀK ar "Visu cieņu drosmīgiem karotajiem." ...piestrādā pie savas funkcionālās lasītprasmes...
Janka
24.03.2013. 15:11»
bs
Slepenais autors beidzot izpļāpājās!90tajos esot piedalījies zemessargu mācībās,tā ir smaga diagnoze,kas visu izskaidro
Jā, brīvprātīgi aizsargāt savu valsti ir smaga diagnoze - patriots, īpaši 90tajos, kad Krievijas armija bija Latvijā un lielākā daļa šodienas "varoņu" bailīgi klanījās krievu ģenerālu priekšā...
Lauku pāķis
24.03.2013. 14:13»
paija
Viņu nebija 1940.g. , kad pretošanšs bija vajadzīga.Iesaukums bija obligāts un iespējas izvairīties bija bīstamas. Lietuviesiem nebija leģiona un pretošanas kustība pec kara viniem bija plašaka
Leģionāri nebija vajadzīgi bet miermīlīgo iedzīvotāju slepkavotāji gan-piem. kā Arāja zonderkomanda. Nez Arāja padotie vēlāk legiona cīņās piedalijas vai nē?
onkols
24.03.2013. 11:52Ex-seržant!Tev sanāk.Paldies!
To bs.Tev diagnozi pat Tvaika ielā nenoteiks.Pilnīgs dārzenis!!!
bs
24.03.2013. 11:05Slepenais autors beidzot izpļāpājās!90tajos esot piedalījies zemessargu mācībās,tā ir smaga diagnoze,kas visu izskaidro.
Eduards
24.03.2013. 09:54Vai nav pienācis laiks atvērt acis un redzēt, ka ,,šajos bri'vās latvijas gados,, esam cietuši vairāk kā apraksti'tajos, pagājušā kara gados!?
TĀPĒC AICINĀM SANĀKT -
4. MAIJĀ, PL. 12-OS RĪGĀ, PRETIM OKUPĀCIJAS MUZEJAM -NOTIKS -LATVIJAS GLĀBŠANAS SAPULCE!
--SAPULCES MĒRĶIS-NEVARDARBĪGA LATVIJAS VARAS MAIŅA!
paija
24.03.2013. 08:45»
Nazis to paija
Nju tad lielaaka dalja jauniesu nebij taadi taa kaa muusdienu pedinji. Un arii nespriedeleeja bezjeegaa demokraatiski - palasieties ruupiigaak par sarkanaas armijas varonjdarbiem Berliinee, parunaajiet ar tiem kas Sibiirijaa bija, paklausieties ko staasta tie, kurus, kaa Gunaaru Astru mociija, tad arii...
Viņu nebija 1940.g. , kad pretošanšs bija vajadzīga.Iesaukums bija obligāts un iespējas izvairīties bija bīstamas. Lietuviesiem nebija leģiona un pretošanas kustība pec kara viniem bija plašaka
Kamer Vacija cerēja kara uzvaret, nekadi vietejo leģioni viniem nebija vajadzīgi
Mārrutku Jēcis
24.03.2013. 06:33»
Malacis, piekakāji komentāru sadaļu. Tagad ej prom!
Nožēlojams ir tikai tavs mēģinājums diskreditēt rakstītāju, pamatojoties uz gramatikas kļūdām un no tām it kā izrietošo veselā saprāta neesamību.
Visu cieņu tā laika kareivjiem, kuriem nācās karot vienā vai otrā pusē. Un visu cieņu idejai par brīvu Latviju, pie kuras viņi turējās.
Nespēja vai apzināta nevēlēšanās nošķirt minēto no nacisma ideju atbalstīšanas ir skumdinoša parādība. Bet Kremļa rupors jau sabiedrisko domu pamanās piesmirdināt diezgan pamatīgi. Diemžēl.
Taču vismaz 16.marta piemiņas pasākumus var skatīties bez apkaunojuma sajūtas. Cilvēki ierodas atbilstoši ģērbti un ar ziediem, nevis kā citā datumā, ģērbušies kā pagadās un ar alkahola pudelēm rokās uz lielo pasākumu piepļaut seju parka piknikā un izkliegt slavas saukļus svešas valsts sasniegumiem, kurā viņi paši nebūtu ne tik gaidīti, ne tik laimīgi, kā pašiem varētu likties.
cereetaajs
24.03.2013. 00:10»
paija
Visu cieņu drosmīgiem karotajiem. Tikai es piederu pie tiem,kas uzskata,ka tā bija veltīga jauno zenu dzīvību upurēsana svešai varai. Kā tad būtu vērtejami tie,kas slēpās no iesaukuma un dezerteja,kurus vaciesi nošāva- nodevēji, kadas Dzimtenes? Daļu no leģiona satadija arī tie,kurus nepilngadīgus piespiedu...
Ne jau tev tiesāt, gods un slava vi;niem.
Atgaadinaajums
24.03.2013. 00:00Katram virsniekam ir aiz muguras kapa vietas. Laikam tikai dievs zin cik latvieshu jaunieshu nebija izdziivojushi shajaa karaa beziedziigi kritot peedeejaas varoniigajaas kaujaas. Un vinu vietaa paraadiijaas immigrantu puulis.
Anonīmais Šakālis
23.03.2013. 23:57»
A.S.
Kā stāsta Krievijas masu mēdiji, un mūsējie zāk\a Ulmani par nepretošanos, brīvvalsti atbalstošie spēki vēl pāris dienas pēc kara beigām blietēja uz krieviņiem. Laikam fakts, kam uzcelts piemineklis
Pareizi! Un nevis pāris gadus, bet šur tur — vēl līdz pat piecdesmito gadu vidum! ;)
A.S.
23.03.2013. 23:14Kā stāsta Krievijas masu mēdiji, un mūsējie zāk\a Ulmani par nepretošanos, brīvvalsti atbalstošie spēki vēl pāris dienas pēc kara beigām blietēja uz krieviņiem. Laikam fakts, kam uzcelts piemineklis.
Nazis to paija
23.03.2013. 22:49Nju tad lielaaka dalja jauniesu nebij taadi taa kaa muusdienu pedinji. Un arii nespriedeleeja bezjeegaa demokraatiski - palasieties ruupiigaak par sarkanaas armijas varonjdarbiem Berliinee, parunaajiet ar tiem kas Sibiirijaa bija, paklausieties ko staasta tie, kurus, kaa Gunaaru Astru mociija, tad arii var spriest kas bija un kas nebija veltiigi.
paija
23.03.2013. 20:33Visu cieņu drosmīgiem karotajiem. Tikai es piederu pie tiem,kas uzskata,ka tā bija veltīga jauno zenu dzīvību upurēsana svešai varai. Kā tad būtu vērtejami tie,kas slēpās no iesaukuma un dezerteja,kurus vaciesi nošāva- nodevēji, kadas Dzimtenes? Daļu no leģiona satadija arī tie,kurus nepilngadīgus piespiedu karta izveda piespiedu darba dienestā Vacijā un sasniedzot pilngadību, iesauca leģionā .
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
