Pieķerts Kremļa propagandistu „Sputnik” Putina foto izmantošanā, „sabiedriskais medijs” to strauji nomaina
PIETIEK18.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pieķerts no Kremļa propagandas aģentūras Sputnik krājumiem iegādātas Krievijas prezidenta Vladimira Putina fotogrāfijas izmantošanā, „sabiedrisko mediju” interneta portāls vakar to strauji nomainīja uz jau no citiem avotiem nākušu attēlu. Tikmēr „sabiedrisko mediju” vadība nekādus skaidrojumus šai sakarā sniegt nevēlas.
Aprīļa sākumā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nāca klajā ar paziņojumu, ka tā konstatējusi – Latvijas sabiedriskie mediji ikdienā izlieto sabiedriskā pasūtījuma naudu, lai iegādātos Sputnik materiālus, lai gan Latvijas nodokļu maksātāju naudas izlietošana Sputnik stiprināšanai un tā zīmola popularizēšanai nav Latvijas sabiedrības interesēs.
NEPLP bija saskaitījusi, ka kopš 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 14.martam sabiedrisko mediju vienotajā ziņu portālā 393 reizes ir izmantotas dažādu avotu piedāvātas Sputnik fotogrāfijas. Tāpat Sputnik fotogrāfijas regulāri izmantotas Latvijas Televīzijas, kā arī Latvijas Radio sociālajos kontos.
Uz šo paziņojumu gan „sabiedriskie mediji”, gan Latvijas Žurnālistu asociācija, gan paši Kremļa propagandisti nāca klajā ar faktiski vienbalsīgiem paziņojumiem – iebildumi pret Sputnik satura izmantošanu sabiedriskajos medijos esot iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā un faktiski cenzūra.
„Sabiedrisko mediju” pārstāvji arī apgalvoja, ka no Sputnik tiekot pirktas tikai „īpašas” fotogrāfijas – tādas, kas „ilustrē notikumus Krievijā, aviokatastrofas, dabas katastrofas un skandālus sportā”, un vispār „runāt par regulāru fotogrāfiju izmantojumu, kā norāda NEPLP savā vēstulē, nevar”.
„LTV un Latvijas sabiedrisko mediju portāla lsm.lv žurnālisti savā darbā ievēro redakcionālo neatkarību un kvalitatīvas žurnālistikas pamatprincipus, kas ietver arī sabiedrības tiesības uz informāciju,” paziņoja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, piebilstot, ka „žurnālisti ir profesionāļi un katru reizi, izvēloties ziņas ilustrāciju, piemeklē atbilstošāko fotogrāfiju”.
Taču kāda vērīga Pietiek lasītāja pamanītā „sabiedrisko mediju” portāla 16. aprīļa publikācijas „Putins brīdina par haosu pasaulē jaunu rietumvalstu uzbrukumu gadījumā” sākotnējā ilustrācija šos apgalvojumus apgāza.
Šajā fotogrāfijā, kas jau atkal bija iegādāta no aģentūras Sputnik, bija redzama nevis „dabas katastrofa” vai tamlīdzīga unikāla aina, bet gan visnotaļ ikdienišķs Krievijas prezidenta Putina portrets, kādi simtiem un tūkstošiem atrodami visdažādāko foto aģentūru datu bāzēs. Taču Latvijas „sabiedriskais medijs” bija izvēlējies to iegādāties tieši no Kremļa propagandas aģentūras.
Pēc tam, kad „sabiedriskajam medijam” tika aizrādīts uz šo faktu, fotogrāfija operatīvi tika nomainīta, savukārt trešdien ne portāla galvenā redaktore Marta Cerava, ne viņas aizvietotājs Voldemārs Oliņš nevēlējās atbildēt uz jautājumu – kāpēc publikāciju ilustrējošā fotogrāfija paklusām ir tikusi nomainīta.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
