Pieņemtais likums par dalītā zemes īpašuma zemes nomas procentu pakāpenisku samazināšanu ir muļķa mierinājums
Klementijs Rancāns*12.06.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
VIENOTĪBĀ cienījami biedri
13.06.2017. 20:28»
Nr.54 -āns
Rīga...
Re, izrādās, ka autors ir partijā VIENOTĪBA. Šāds komentārs ir pagodinājums partijai, popularizē VIENOTĪBU, ka tajā irjuristi, kuri aizstāv tiesiskumu, taisnību un iestājās par tautas tiesībām. Ja jau šis autors pagodina VIENOTĪBU,nozīmē, ka par šo partiju var balsot. Ne velti VIENOTĪBAI ir tik daudz nelabvēļu, kuri cenšas nomelnot to, izsumt no ieindas, lai šadi cilvēki netraucētu korupcijai un shēmošani tiesu sistēmā, Maksātnespējas administrācijai utt.
jebaģajs
13.06.2017. 09:34»
Cerība
Administratorus iesēdināja. Tā kā būtu laiks izmeklēt arī škitkes un co štellītes, un bāzt viņu cietumā. Cerēsim, ticēsim, gaidīsim, ka viņa kārta ir tuvu. Administratori arī bija neaizskarami. Līdz laikam, kad visiem viņi apnika
Gluži manas domas! Gan jau uz gudro šļuprpakaļu atradīsies vecas mēslu dakšas kuras ļaus sviedrainajam "īpašniekam" un "direktoriņam un rīkotājam" sajust zemes garšu.
Precizējums
13.06.2017. 07:05»
jebaģajs
Tūļās atskries divšūnis Šļurpke Betmena kostīmā un sāks visiem pierādīt,ka viņš viens visu zin,pārējie ar saldējumkociņu ir taisīti
Mūžam sasvīdušais, izspūrušais, lētajā saburzītajā uzvalciņā ģērbušais "KINGS" melnajā mersedesā .
Cerība
12.06.2017. 23:25Administratorus iesēdināja. Tā kā būtu laiks izmeklēt arī škitkes un co štellītes, un bāzt viņu cietumā. Cerēsim, ticēsim, gaidīsim, ka viņa kārta ir tuvu. Administratori arī bija neaizskarami. Līdz laikam, kad visiem viņi apnika.
Terorisms ?
12.06.2017. 23:17http://jauns.lv/raksts/zinas/244212-par-zemes-nomu-janim-jamaksa-3000-eiro-iespejams-vecticibnieki-shemo-ka-atnemt-ipasumus
derdz
12.06.2017. 22:30»
pilsonis
Zemi neviens nav taisījis savām rokām-,tāpēc tai ir jābūt valsts īpašumā, pie tam- stingrā uzraudzībā kā to izmanto
varētu " uzskatīt, ka zeme ir valsts īpašumā arī privātais īpašums ", jo tiesībās ir teikts .. tev ir tiesības uz zemi, kas noteikts un nostiprināts ar likumu nevis pieder zeme utt .. jo mums uz šīs pasaules neviena lieta nepieder, tā ir tikai mūsu iedomu ilūzija, ka kaut kas pieder :)
pilsonis
12.06.2017. 20:17Zemi neviens nav taisījis savām rokām-,tāpēc tai ir jābūt valsts īpašumā, pie tam- stingrā uzraudzībā kā to izmanto!
izsmiekls
12.06.2017. 20:08parazītus uztrauc tas, ka parazitēšana tiek parādīta visai sabiedrībai. Tas apdraud parazitēšanas leģitimitāti, ja nu sabiedrība vienreiz pasaka nē? Ja nu sabiedriskais spiediens uz institūcijām kļūst tik liels, ka šo amorālo bodīti sāk klapēt ciet? Tas ir ļoti satraucoši. Tāpēc parazīti mēģina novērst uzmanību no problēmas mēģinot apspriest autoru. Tas ir vecs paņēmiens. Tikai izskatās, ka nestrādā.
Nr.54 -āns
12.06.2017. 19:20Rīga
Partija "VIENOTĪBA"
Klementijs Rancāns
Dzimšanas gads: 1937
Pilsonības valsts: Latvija
Ārvalsts pilsonība: Nav
Dzīvesvieta: Rīga
Tautība: Latvietis/latviete
Valsts valodas prasmes pašnovērtējums: Dzimtā
Iekšlietu ministrijas Maskavas augstskolas Minskas filiāle
1969
Jurista kvalifikācija
Naivā
12.06.2017. 18:56Toreiz, 2008.g.valsts vadītājs IGodmanis bija īstās sprukās, jo bija iestājusies TURBULENCE. Kaut gan fin. ministrs Slakteris teica, ka nothing special.Paklausīgā valdība ar Saeimas atbalstu pieņēma jebkurus idiotiskos likumus. Arī PAREX nācās glābt. Godmanis ar ministriem pameta valdību. Likumi darbojas vēl šobrīd.
jebaģajs
12.06.2017. 18:36Tūļās atskries divšūnis Šļurpke Betmena kostīmā un sāks visiem pierādīt,ka viņš viens visu zin,pārējie ar saldējumkociņu ir taisīti.
zaka
12.06.2017. 16:53Piespiedu noma nevar būt. Jau romiešu tiesībās noma ir aplūkota tikai kā konsensuālas vienošanās veids, t.i. tikai uz abu pušu vienošanās pamata. Kā teica Dr iur senators R. Krauze, piespiedu noma ir absurds. Ar piespiedu nomu Latvija ir nodibinājusi Šariata likumus, kur ir gan piespiedu noma, gan piespiedu laulība.
ohah
12.06.2017. 16:18Dzīplikums utt. revidēt nevajag. Vajag izmest mēslainē. Turpat jāizmet esošā, t.sk. tiesu, vara.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
