Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju interesi un tēmas nozīmīgumu, šodien minimāli saīsinātu publicējam Roberta Putņa pieteikumu administratīvajā tiesā saistībā ar skandalozo konkursu uz Latvijas Televīzijas vadības posteņiem, - mūsuprāt, šajā pagarajā dokumentā precīzi aprakstītas dīvainības šī konkursa organizēšanā un norisē.

1. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - atbildētāja) 2012.gada 20.novembrī ar lēmumu nr. 146 (pielikums Nr. 1) izsludināja konkursu uz VSIA „Latvijas Televīzija" trīs valdes locekļu vakancēm:

1) valdes priekšsēdētāju;

2) valdes locekli programmu attīstības jautājumos;

3) valdes locekli finanšu un tehnoloģiju jautājumos.

Savu sākotnējo lēmumu atbildētāja grozīja ar 2012.gada 28.decembra lēmumu Nr. 167 (pielikums Nr. 2). Grozījumu saturs aprobežojas ar jaunu pieteikumu konkursam iesniegšanas un konkursa norises termiņu noteikšanu. Šobrīd spēkā esošajā lēmuma redakcijā konkursa noslēgšanas vēlākais termiņš ir 2013.gada 28.februāris.

2. Atbildētājas konkursa nolikums paredz amata pretendentu norisi „divās vai trīs kārtās" (konkursa nolikuma 4.1.punkts). Pēc katras no kārtām ir paredzēts virzīt tālāk tikai noteiktus konkursa atlases kritērijus izpildījušos kandidātus, bet pārējie kandidāti pēc katras kārtas no dalības konkursā tiek izslēgti.

3. Pieteicējs 2013.gada 24.janvārī atbildētājai nosūtīja konkursa nolikuma 3.2. punktam atbilstošu pieteikumu konkursam (pielikums nr. 3), pretendējot uz VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amatu. Pieteicēja pieteikumu konkursam atbildētājai kurjerpasts piegādāja 2013.gada 25.janvāra pulksten 12:19 (pielikums nr. 4).

4. Pēc pieteicēja lūguma atbildētāja 2013.gada 7.februārī e-pasta formā (pielikums nr. 5) ir apliecinājusi, ka atbildētāja ir atteikusies virzīt tālāk konkursā pieteicēja pieteikumu konkursam, pamatojoties uz konkursa nolikuma 2.1.2., 3.2.2. un 4.3.1.punktu. Šis apstiprinājums tika saņemts pēc pieteicēja 2013.gada 4.februārī atbildētājai APL 91.panta pirmās daļas kārtībā nosūtītā iesnieguma ar lūgumu mainīt iestādes nodomu attiecībā uz tās faktisko rīcību (pielikums nr. 6).

B. Lietas tiesisko apstākļu izklāsts

1. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57.panta pirmo daļu atbildētāja ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija ar atvasinātas publiskās personas statusu. Attiecīgi atbildētājas izdotu administratīvu aktu kontroli neveic augstāka iestāde APL nozīmē.

2. Atbildētājas tiesības iecelt VSIA „ Latvijas Televīzija" valdi paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta piektās daļas pirmais teikums.

3. Tā paša likuma 62.panta piektās daļas otrais teikums ierobežo atbildētājas tiesības valdes iecelšanā, uzliekot pienākumu rīkot atklātu konkursu uz valdes vakancēm.

Papildus tam likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 61.panta 6.daļa ierobežo valdes kandidātu loku, nosakot šādas prasības:

1) valsts valodas zināšanas;

2) valdes locekļa uzdevumu izpildi nodrošinoša darba pieredze, izglītība un kvalifikācija.

Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 65.panta otrā daļa kā speciālā norma attiecībā uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas locekļiem ierobežo atbildētājas kompetenci, nosakot šādus kritērijus iespējamajam valdes locekļa amata kandidātam:

1) laba reputācija;

2) augstākā izglītība;

3) vismaz piecus gadus ilga pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā.

Kā absolūti izslēdzošus kritērijus EPLL 65.panta trešā daļa paredz šādus kritērijus:

1) dalība politiskajā partijā (pieļaujama konkursa laikā, apturama, ieceļot amatā);

2) cita elektroniskā plašsaziņas līdzekļa daļu turēšana;

3) sodāmība.

Šīs prasības atbildētājai ir obligāti jāievēro, atlasot kandidātus VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amatam. Atbildētāja savas kompetences ietvaros var papildus ierobežot kandidātu loku, ja tas būtu nepieciešams vispārēju sabiedrības interešu labā, bet tam būtu jānotiek samērīgi privātpersonu tiesībām pretendēt uz publiskiem amatiem. Kvalifikācijas prasībām un izvērtēšanai ir jāatbilst vispārējiem cilvēktiesību un administratīvi procesuālajiem principiem, jo īpaši - diskriminācijas aizliegumam un vienlīdzīguma principam. Ievērojot minētos kritērijus un principus, atbildētājai ir pienākums nodrošināt objektīvi izvērtējamu un pārbaudāmu kandidātu individuālo sacensību par labāko atbilstību vakancei.

4. Saskaņā ar APL 121.panta pirmo daļu šis pieteikums kā pieteikums par iestādes faktisko rīcību ir pakļauts izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. Tā kā pieteicējs dzīvo Vācijā un viņam nav adreses Latvijas Republikā, saskaņā ar APL 189.panta trešo daļu šīs lietas izskatīšanai piekritīgs ir Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams. Pieteicējs ir nomaksājis valsts nodevu Ls 20 apmērā par pieteikumu par lietas ierosināšanu (apmaksas apliecinājums uzrādīts tiesas kancelejā, iesniedzot pieteikumu).

C. Pieteikuma tiesiskais pamatojums

1. Tiesības vērsties ar pieteikumu tiesā

1.1. Atbildētāja pieteicēju 2013.gada 7.februārī ir informējusi par to, ka tā saskaņā ar konkursa nolikuma 4.3.1.punktu ir atteikusies virzīt tālāk nākamajām kārtām pieteicēja pieteikumu dalībai konkursā. Šāda atbildētājas rīcība izpilda Administratīvā procesa likuma 89.panta pirmās daļas nosacījumus un vērtējama kā iestādes faktiskā rīcība - pieteicēja 2013.gada 24.janvāra pieteikuma dalībai VSIA „Latvijas Televīzija" valdes locekļu konkursā noraidījums.

1.2. Pieteicējs 2013.gada 4.februārī lūdza atbildētāju mainīt tās nodomu attiecībā uz tās faktisko rīcību. Uz to atbildētāja pieteicēju 2013.gada 7.februārī e-pasta formā informēja, ka pieteicēja kandidatūra netiek virzīta tālāk konkursā. Saskaņā ar APL 91.panta otro daļu atbildētājai bija pienākums izskatīt šo iesniegumu pirms faktiskās rīcības veikšanas, ja iespējams, pirms tās pabeigšanas. Lai arī atbildētāja pieteicēju nav informējusi par konkrētu lēmuma pieņemšanas datumu, tomēr pieteicējam no publiski izskanējušās informācijas ir pamats pieņemt, ka atbildētāja pieteicēja pieteikumu dalībai konkursā ir noraidījusi pieteikumu pirmatlases kārtībā jau ar savu 2013.gada 28.janvāra sēdē pieņemto lēmumu. Attiecīgi pieteicēja APL 91.panta pirmās daļas kārtībā iesniegtais lūgums ir ticis iesniegts jau pēc atbildētājas faktiskās rīcības pabeigšanas un tāpēc tam nav tālākas procesuālas nozīmes.

1.3. Ņemot vērā faktu, ka atbildētāja savu faktisko rīcību ir pabeigusi, pieteicējam ir tiesības vērsties ar pieteikumu administratīvajā rajona tiesā par atbildētājas faktiskās rīcības atcelšanu APL 91.panta ceturtās daļas kārtībā.

1.4. Atbildētāja kā vēlāko konkursa noslēgšanas termiņu ir noteikusi 2013.gada 28.februāri un faktiski katrā laikā pirms šī termiņa var iecelt amatā tās izvēlēto VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāju (2012.gada 28.decembra atbildētājas lēmuma nr. 167 2.punkts), attiecīgi atbildētāja katrā laikā var nenovēršami būtiski pasliktināt pieteicēja tiesisko pozīciju. Tāpēc pieteicējs grib lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzību, kas saskaņā ar APL 195.panta trešo daļu iespējams tikai kopā ar pieteikumu lietā pēc būtības.

2. Atbildētājas faktiskās rīcības prettiesiskums

2.1. Kā minēts augstāk (sk. B.3.), tiesību normas VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amata kandidātam izvirza šādas obligātās prasības:

• (EPL likums)

1) laba reputācija;

2) augstākā izglītība;

3) vismaz piecu gadu ilga pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā (tiesiski vērtējams kā Valsts kapitālsabiedrību likuma vispārējs vērtējums);

• (Valsts kapitālsabiedrību likums)

4) valsts valodas zināšanas;

• (izslēdzošie kritēriji EPL likumā)

5) dalība politiskajā partijā (pieļaujama konkursa laikā, apturama, ieceļot amatā);

6) cita elektronisko plašsaziņas līdzekļa daļu turēšana;

7) iepriekšēja sodāmība.

2.2. Atbildētājas tiesiskais pienākums bija izveidot tādu kandidātu atlases procedūru, kas neļautu apšaubīt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem. Lai sasniegtu šo tiesisko mērķi, atbildētājai būtu bijis pienākums pirmajai kārtai atlasīt visus saskaņā ar saistošajām tiesību normām obligātajiem kritērijiem atbilstošos valdes priekšsēdētāja amata kandidātus, kā arī izslēgt no tālākās dalības visus izslēdzošajiem kritērijiem atbilstošos kandidātus, tālāko pretendentu izvērtējumu pakļaujot individuālai objektīvi izvērtējamai kandidātu sacensībai par vakanci.

2.3. Atbildētāja pretendentu pirmatlasē nav vērtējusi ne kandidātu reputāciju, ne minimālu piecu gadu darba pieredzi medijos vai uzņēmumu vadībā, ne valsts valodas zināšanas. Tāpat atbildētāja nav vērtējusi, vai pretendenti ir bijuši iepriekš sodīti, darbojas politiskajās partijās vai tur citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapitāldaļas.

2.4. Pretēji savam pienākumam nodrošināt konkursa dalībnieku vienlīdzību, izvērtējot viņu atbilstību likumā noteiktajām obligātajām prasībām, atbildētāja konkursa nolikuma 4.3.1.punktā ir noteikusi šādu pretendentu pirmatlasi:

1) iesniegts dzīvesgājums;

2) iesniegtas augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas 1 eksemplārā,

3) iesniegta personiskās motivācijas vēstule ar vērtējumu par koncepcijas „Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" projektu un rīcības plānu par Latvijas Televīzijas veicamajām darbībām saistībā ar koncepcijas īstenošanu.

Vienīgais no augstāk minētajiem atlases kritērijiem, kas varētu būt vērtējams kā formāli objektīvi pārbaudāms kandidāta atbilstības kritērijs saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma minimālajām prasībām, ir atbildētājas pieprasītā „augstāko izglītību apliecinoša dokumenta kopija 1 eksemplārā". Tādus subjektīva satura dokumentus kā „dzīves gājuma aprakstu" un „personiskās motivācijas vēstuli" atbildētāja nevar pirmatlases kārtībā izvērtēt objektīvāk, kā tikai konstatējot dokumentu iesniegšanu vai neiesniegšanu.

Atbildētāja ir apstiprinājusi, ka tā ir noraidījusi pieteicēju, neuzskatot par pietiekamiem pieteicēja iesniegtos izglītības dokumentus.

2.5. Pieteicējs 2013.gada 25.janvārī atbildētājai iesniedza visus konkursa nolikumā minētos dokumentus (pielikums nr. 3). Pieteicējs iesniedza atbildētājai Ķelnes Universitātes 2012.gada 19.decembra izziņu, kas apliecina daļēji pabeigtu augstāko izglītību tieslietu maģistra studiju programmā, kas ir augstākā pakāpe, kādu pieteicējs ir sasniedzis augstākās izglītības procesā. Papildus tam pieteicējs atbildētājai iesniedza apliecinājumus pieteicējam saskaņā ar Vācijas Federatīvās Republikas tiesībām piešķirtajai profesionālajai kvalifikācijai kā tulkam un tulkotājam, kuras priekšnosacījums ir vidējā izglītība (VFR Hesenes federālās zemes 2001.gada 7.maija Tulku un tulkotāju valsts eksaminācijas noteikumu § 8). Vienlaikus pieteicējs savā dzīves gājuma aprakstā ir norādījis, ka ir daļēji apguvis politikas zinātni Latvijas Universitātes bakalaura studiju programmā. (Visi dokumenti pielikumā nr. 3).

2.5.1. Likumdevējs Izglītības likuma 1.panta 2.punktā augstāko izglītību definē kā „izglītības pakāpi, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē (... ) sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo (...) studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai". Savukārt tā paša likuma 11.panta trešā daļa kā vienu no trim „izglītības dokumenta" veidiem definē „izglītības iestādes izsniegtu dokumentu par izglītības programmas daļēju apgūšanu".

2.5.2. Pat tad, ja likumdevējs atbildētājai saistošajās tiesību normās būtu noteicis „pabeigtu vai iegūtu" augstāko izglītību kā prasību valdes locekļa amata kandidātam, vai pat tad, ja atbildētāja uzskatītu, ka tā no pretendentiem sagaida pabeigtu augstāko izglītību, tad gramatiskās interpretācijas ceļā par tādu būtu jāuzskata pirmā līmeņa augstākā izglītība. Pieteicēja iesniegtie dokumenti apliecina daļēji apgūtu bakalaura un daļēji apgūtu maģistra studiju programmu, kas jebkurā gadījumā atbildētājai būtu bijis jāvērtē kā vismaz pirmā līmeņa augstākās izglītības pakāpei atbilstoša augstākās izglītības pakāpe.

Turklāt, lai neradītu šaubas par konkursa procedūras tiesiskumu, atbildētājai bija pienākums šādas savas augstākās izglītības prasības skaidri noteikti konkursa nolikumā. Pretēji šim savam tiesiskajam pienākumam atbildētāja konkursa nolikuma pielikumā nr. 4 pie pirmās kārtas izglītības vērtēšanas kritērijiem ir norādījusi bakalaura un maģistra grādus noteiktās nozarēs, kā arī „augstāko izglītību citās sociālajās zinātnēs", neprecizējot vēlamo pakāpi, acīmredzot apzināti izvēloties dot iespēju piedalīties konkursā arī pretendentiem ar tādu augstākās izglītības pakāpi, kas ir zemāka par bakalaura grādu.

2.5.3. Attiecīgi pieteicēja iesniegtie augstāko izglītību apliecinošie dokumenti atbilst atbildētājai saistošo tiesību normu gramatiskajai interpretācijai. Neviena atbildētājai saistoša tiesību norma nedefinē konkrētu augstākās izglītības pakāpi, kas ļautu atbildētājai izslēgt pieteicēju no tālākas līdzdalības konkursā. Pat tad, ja atbildētāja katru no iesniegtajiem dokumentiem atsevišķi neuzskata par „augstāko izglītību apliecinošu dokumentu" sava lēmuma izpratnē, atbildētājai būtu pēc būtības jāvērtē viss apstākļu kopums, tiesiski interpretējot likumdevēja gribu attiecībā uz atbildētājas pilnvarām VSIA „Latvijas Televīzija" valdes iecelšanā.

2.5.4. Pieteicējs vēlas norādīt, ka atbildētāja pretēji savam tiesiskajam pienākumam attiecībā uz pieteicēju nav veikusi tiesību normu atbilstošu sistēmisko interpretāciju. Tomēr arī sistēmiskā interpretācija noved pie slēdziena, ka likumdevējs Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā apzināti ir atteicies no konkrētas augstākās izglītības pakāpes vai izglītības dokumenta formas, vai studiju virziena noteikšanas.

Likumdevējs kā pirmo kritēriju kandidātu atlasē ir noteicis labu reputāciju (ko atbildētāja ir patvaļīgi atteikusies vērtēt vispār) un papildinājis to ar vismaz piecu gadu darba pieredzi medijos vai uzņēmumu vadībā (atbildētāja ir patvaļīgi atkāpusies no šī kritērija standarta). Šāda likumdevēja izvēle ir lietišķi un racionāli pamatota, jo konkrētajā gadījumā nav viena noteikta studiju virziena, kas varētu sagatavot VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētājam atbilstošu kandidātu. Neeksistē izglītības vai studiju programma, kas kaut nedaudz pietuvinātā veidā personību spētu sagatavot šādu mērķu un uzdevumu sasniegšanai. Augstākās izglītības ceļā nav iespējams sagatavot kandidātu veiksmīgai konkrētā amata izpildei. Ja pieteicējs pirms piecpadsmit gadiem būtu, kā sākotnēji iecerēts, Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē, nevis aizbraucis studēt tieslietas uz Vāciju, tas pēc būtības nedotu iespēju atbildētājai labāk novērtēt pieteicēja atbilstību VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amatam.

Tāpēc sistēmiskās interpretācijas ceļā var nonākt pie slēdziena, ka likumdevējs konkrētajā gadījumā ir uzdevis atbildētājai vērtēt konkrētā kandidāta personību kopumā, viņa pieredzi, vērtību sistēmu un personību.

Pie tādas paša sistēmiskās interpretācijas rezultāta noved EPLL vērtējums vienotā sistēmā ar likumā Par valsts kapitālsabiedrībām paredzēto regulējumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldi. Likums Par valsts kapitālsabiedrībām ir valsts kapitālsabiedrību darbu regulējošā vispārējā norma un tā vispār atsakās no konkrētas izglītības pakāpes prasībām, apzināti pieļaujot tās faktiskajiem apstākļiem un nozares nepieciešamībām atbilstošu interpretāciju konkrētajā gadījumā.

Šo sistēmisko interpretāciju apstiprina strīdīgā regulējuma aplūkošana kopainā ar EPLL 65.panta trešo daļu, kas uzskaita kritērijus, kas liedz personai kandidēt uz sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa valdes amatu. Šie kritēriji ir uzskatāmi par vienīgajiem absolūtajiem kandidātu no konkursa izslēdzošajiem kritērijiem.

Savukārt virknē citu profesionālās kvalifikācijas regulējumu likumdevējs ir ļoti precīzi noteicis, kāda līmeņa un specialitātes izglītības priekšnosacījumi ir jāizpilda noteikta amata kandidātam (sal. KNAB likuma 4.panta otrās daļas 3.punkts („ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību)") un jurista kvalifikāciju, Valsts kontroles likuma 30.panta trešā daļa („ieguvusi augstāko izglītību") u.c.).

2.5.5. Arī teleoloģiski interpretējot minēto normu, nav iespējams nonākt pie pamatojuma, kāpēc atbildētājai būtu jāizslēdz no līdzdalības konkursā pieteicējs, kuram ir daļēji pabeigtas divas augstākās izglītības un citi profesionālās kvalifikācijas apliecinājumi.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma mērķis ir noteikts 2.panta otrās daļas otrajā apakšpunktā: „nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā". Savukārt atbildētāja savā 2012.gada 19.jūnijā ar lēmumu Nr. 75 pieņemtajā „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 20i2.-20i7.gadam" (pielikums nr. 7) ir izvirzījusi sev par mērķi apvienot VSIA „Latvijas Televīzija" un VSIA „Latvijas Radio" vienotā jaunā sabiedriskajā medijā, definējot tam šādus mērķus un tādu sabiedriskā medija izpratni, „kas uztur dialogu ar sabiedrību un veicina iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju (...), uzņemas atbildību par Latvijas informācijas kultūras vides kvalitāti un ir atbildīgs par satura kvalitāti, sabiedrības aptvērumu un līdzdalību" (4.lpp.). Atbildētāja turpat zemāk turpina: „Sabiedriskais plašsaziņas līdzeklis ir radīts sabiedrībai, to finansē sabiedrība un kontrolē sabiedrības pārstāvji ."

Vērtējot atbildētājas rīcību no šādām normatīvā regulējuma mērķa un jēgas pozīcijām, tās prettiesiskais raksturs ir jo īpaši uzskatāms. Priekšnosacījums normas mērķu īstenošanai ir sabiedrības augsta uzticēšanās sabiedriskajam medijam. To var nodrošināt tikai kandidātu laba reputācija un izpratne par sabiedriskā medija misiju, kā arī tāda iepriekšējā profesionālā un sabiedriskā darba pieredze, kas atbildētāju spētu pārliecināt par kandidāta spēju nākotnē pildīt tam uzticētos uzdevumus.

2.5.6. Analoģija konkrētajā gadījumā nav piemērojama, jo konkrētais tiesiskais strīds ir par ļoti specifisku un unikālu faktisko situāciju, kas nepakļaujas, piemēram, valsts civildienesta valstij pieejamā personāla unifikācijas mērķim. Tāpat atšķirībā no valsts civildienesta konkrētajā gadījumā nav iedomājama situācija, kad amata pretendents uzreiz pēc augstskolas beigšanas varētu uzņemties pildīt VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Kā piemērs analoģijas nepieļaujamībai ir vērtējams arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 13.panta piektās daļas regulējums. Neskatoties uz to, ka kredītiestādes veido vienu no lielākajām valsts ekonomikas nozarēm, likumdevējs nozari uzraugošo amatpersonu atlasei ir izvēlējies abstraktu nozares kompetences un pieredzes jēdzienu un atteicies no augstākās izglītības kā priekšnosacījuma amata ieņemšanai. Tomēr konkrētajā gadījumā attiecībā uz VSIA „Latvijas Televīzija" valdi likumdevējs ir vēlējies, lai amata kandidāts spēj uzrādīt augstākās izglītības kvalifikāciju.

Šis piemērs apliecina, ka likumdevējs ir vēlējies rast konkrētajiem lietas apstākļiem atbilstošu specifisku regulējumu, kas liedz piemērot analoģiju.

3. Atbildētājas administratīvi procesuālie pārkāpumi

3.1. Saskaņā ar APL 90.panta pirmo daļu atbildētājai, veicot faktisko rīcību, bija jāizvērtē administratīvā akta izdošana APL 65.panta kārtībā un jāvadās no lietderības apsvērumiem saskaņā ar APL 66.pantu.

Attiecīgi atbildētājai bija jāizvērtē, vai lēmums liegt pieteicējam dalību konkursā ir:

a) nepieciešams, lai sasniegtu leģitīmu mērķi;

b) piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai;

c) vai pastāv alternatīvi, pieteicēja tiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi;

d) vai pieteicēja tiesību aizskārums noved pie ievērojama ieguvuma sabiedrībai.

3.1.1. EPLL 62.panta piektās daļas kartībā atbildētājas mērķis ir atklātā konkursā izvēlēties piemērotāko personu VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amatam. Kā argumentēts šī pieteikuma 2.5.punktā, konkrētajā gadījumā pieteicēja iesniegtie daļēju augstāko izglītību apliecinošie dokumenti nav vērtējami kā absolūts pieteicēju izslēdzošs kritērijs saskaņā ar EPLL 65.panta trešo daļu. Saskaņā ar EPLL 65.panta otro daļu atbildētāja varētu izslēgt pieteicēju no dalības konkursā tikai tad, ja pieteicējs nebūtu varējis uzrādīt nekādus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus, tādējādi padarot neiespējamu leģitīmā mērķa sasniegšanu. Attiecīgi atbildētājas atteikums virzīt pieteicēja pieteikumu dalībai konkursa pirmajā kārtā nebija obligāti nepieciešams konkrētā leģitīmā mērķa sasniegšanai.

3.1.2. Atteikums pieteicējam būtu vērtējams kā piemērots atbildētājas līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja tas tiktu vērtēts kopumā ar citiem atbildētājai saistošajiem obligātajiem kritērijiem valdes locekļu atlasē. Taču atbildētāja to patvaļīgi ir noteikusi kā vienīgo pirmatlases kritēriju. Atbildētāja nav vērtējusi ne kandidātu labu reputāciju, ne iepriekšējo darba pieredzi. Attiecīgi pastāv pamats pieņēmumam, ka atbildētāja ir virzījusi nākamajām kārtām arī tādus kandidātus, par kuru atbilstību amata kritērijiem atbildētājai būtu bijis jārodas līdzīgām šaubām kā attiecībā uz pieteicēju. Attiecīgi šāda atbildētājas rīcība nav uzskatāma par piemērotu tās leģitīmā mērķa sasniegšanai

3.1.3. Atbildētājai bija jāvērtē, vai pastāv alternatīvi, pieteicēja tiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai. Šaubu gadījumā (arī ņemot vērā konkursa ierobežotos termiņus) atbildētājai bija jāpieņem pieteicēja tiesības vismazāk ierobežojošs lēmums, virzot pieteicēju konkursa nākamajās kārtās un dodot viņam iespēju piedalīties individuālā un objektīviem kritērijiem pakļaujamā kvalifikāciju sacensībā ar citiem pretendentiem. Atbildētāja, piemēram, varēja paust pieteicējam savas šaubas par pieteicēja iesniegto dokumentu atbilstību konkursa atlases kritērijiem un virzīt pieteicēju tālāk konkursa nākamajām kārtām, vienlaicīgi pieteicēja iesniegtos dokumentus pakļaujot padziļinātai pārbaudei. Tas būtu devis pieteicējam iespēju pašam novērtēt savu tiesisko situāciju un pieņemt lēmumu par tālāko dalību konkursā, ievērojot atbildētājas atrunas.

3.1.4. Atbildētājai, izslēdzot pieteicēju no dalības konkursā, bija jāpārbauda, vai šāds pieteicēja tiesību ierobežojums noved pie ievērojama ieguvuma sabiedrībai. Sabiedrības interese konkrētajā gadījumā ir tulkojama kā iespējami plaša pretendentu loka sacensība par valdes priekšsēdētāja amatu. To nodrošina vienlīdzīga pretendentu izvērtēšana pēc visiem atlases kritērijiem. Tā kā atbildētāja izglītības dokumentus ir izvēlējusies par vienīgo formāli objektīvi pārbaudāmo kritēriju konkursa dalībnieku pirmatlases veikšanai, tad šādā veidā atbildētāja nepamatoti ierobežo pretendentu loku un sašaurina konkurenci uz valdes priekšsēdētāja amatu. Attiecīgi atbildētājas atteikums pieteicēja dalībai konkursā ir vērtējams kā pretējs sabiedrības interesēm.

3.2. Vispārējo tiesību principu pārkāpumi

Atbildētājai, pieņemot lēmumu par atteikumu pieteicēja dalībai konkursā, saskaņā ar APL 4.pantu bija jāievēro arī vispārējie tiesību principi. Atbildētāja ir pārkāpusi šādus administratīvi procesuālos tiesību principus:

a) privātpersonas tiesību ievērošanas principu;

b) vienlīdzības principu;

c) tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu;

d) procesuālā taisnīguma principu.

3.2.1. Atbildētājai bija pienākums, pieņemot lēmumu attiecībā uz pieteicēju, šaubu gadījumā par savas rīcības tiesiskumu izvēlēties tādu rīcību, kas nodrošinātu pieteicēja tiesisko interešu aizsardzību. Piemēram, atbildētāja varēja ļaut pieteicējam turpināt piedalīties konkursa nākamajās kārtās ar atrunu, ka par izglītību apliecinošo dokumentu tiesisko statusu tai ir šaubas. Šobrīd atbildētāja bez tiesiska pamatojuma pieteicējam rada neatgriezenisku un būtisku tiesisko kaitējumu.

3.2.2. Atbildētājai bija pienākums vienlīdzīgi izturēties pret visiem konkursa kandidātiem. To atbildētāja varēja nodrošināt tikai tad, ja tā visiem kandidātiem pirmatlasē būtu piemērojusi visus obligātos kritērijus.

3.2.2.1. Kā pirmais likumdevēja EPLL 65.panta otrajā daļā noteiktais kandidātu atlases kritērijs ir paredzēta „laba reputācija". Iepretim augstākajai izglītībai atbildētāja labas reputācijas kritēriju nav vērtējusi vispār. Kā laba reputācija šaurākajā nozīmē ir vērtējama personas iepriekšēja nesodāmība. Tā kā likumdevējs nesodāmības nosacījumu ir īpaši uzsvēris kandidātus obligāti izslēdzošajos atlases kritērijos EPLL 65.panta trešās daļas trešajā punktā, bet labu reputāciju ir minējis kā pirmo kandidātam izvirzāmo prasību, tad ir pamats uzskatīt, ka likumdevējs labu reputāciju ir vēlējies tulkot iespējami plaši.

Šādi ar labu reputāciju, proti, personas integritāti, ir saprotams tāds personas līdzšinējo darbību kopums, kas ļauj izteikt pārliecinošu prognozi par personas ieņemamajam amatam atbilstošām darbībām nākotnē.

Minimālais personas labas reputācijas izvērtējums ir iespējams pasīvā līmenī. Kandidātu pagātnē nedrīkst būt bijuši tādi tiesību un ētikas normu, kā arī profesionālie pārkāpumi, kas nav savienojami ar iecerētā amata reputācijas standartu. Kā šāds standarts var tikt definēts jebkāds no kandidāta rīcības izrietošs pamats sabiedrības šaubām par viņa kā sabiedriskā medija vadītāja neatkarību, obejktivitāti un negodīgumu. Kandidāts ar savu rīcību nedrīkst būt radījusi aizdomas vai devusi pamatu aizdomām par tās iespējamu prettiesisku, neētisku vai profesionālajiem standartiem neatbilstošu rīcību. Konkrētajā gadījumā ar profesionālajiem standartiem ir jāsaprot žurnālistiskā neatkarība, skaidra sabiedrisko attiecību un žurnālistikas profesionālo nozaru nošķiršana, visaugstākie profesionālās ētikas un kvalitātes standarti, kā arī valsts demokrātiskajai iekārtai un ideāliem atbilstīga kandidāta iepriekšēja darbība un publiskie izteikumi. Sabiedriskā medija vadītāja amata kandidāts nedrīkst pagātnē būt radījis iespaidu par aizspriedumainu, stereotipisku vai diskriminējošu attieksmi pret sabiedrības mazaizsargātajā grupām.

Konkrētajā gadījumā atbildētāja nedrīkstētu virzīt tālākai dalībai konkursā tādus kandidātus, kas ir jebkādā veidā bijuši saistīti ar iespējamiem kriminālpārkāpumiem vai kas šobrīd aktīvi darbojas sabiedrisko attiecību jomā, par kuriem ir tikuši fiksēti kādi finanšu vai cita veida pārkāpumi, kā arī tādus kandidātus, kas savā profesionālajā darbībā ir „apvienojuši" vai turpina „apvienot" abas komunikācijas nozares.

Pēc labas reputācijas pārbaudes pasīvā nozīmē atbildētājai būtu bijis jāvērtē kandidātu labu reputāciju aktīvā nozīmē, proti, kandidātu iepriekš pausto aktīvo pozīciju noteiktos mediju videi, demokrātijai un cilvēktiesībām būtiskos jautājumos, kandidātu iepriekšējo iestāšanos par profesionālās kvalitātes standartiem un principiem un pilsonisko līdzdalību. Ņemot vērā atbildētājas konstatētās satura veidošanas, vadības un politiskās ietekmes problēmas VSIA „Latvijas Televīzija" (sal. NEPLP 2013.gada 8.janvārī publiskotā Koncepcijas par jauna sabiedriskā medija izveidi detalizācija, sk.

http://www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedriskais-pasutijums/jaunais-sabiedriskais- elektroniskais-medijs/), atbildētājai bija tiesisks pienākums jau pirmatlases kārtībā veikt kandidātu labas reputācijas izvērtējumu, pārbaudot kāda ir bijusi kandidātu iespējamā loma tajā, ka Latvijas Televīzijā ir radušās atbildētājas konstatētās problēmas.

Pieteicējam no medijiem ir zināms (pielikums nr. 8), ka atbildētāja tālāk pirmajai kārtai ir virzījusi un intervējusi šādus pretendentus, kuri neatbilst labas reputācijas pārbaudei pasīvā nozīmē:

a) Edvīns Inkēns; (Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Edvīns Inkēns ilgus gadus ir vienlaikus bijis politiķis un mediju producents („Politiķis esmu Saeimā, brīvajā laikā varu būt marku kolekcionārs vai žurnālists", sk. pielikumu 9), kas veidoja raidījumu par sabiedriski politiskām norisēm (LNT „Nedēļa"). Inkēns ir ticis publiski kritizēts par viņa ietekmē esošu mediju izmantošanu kā politiskās cīņas un biznesa interešu instrumentu (bij. VID ģenerāldirektors „pedofīlijas skandāla" lietā tiesā liecināja, ka Edvīns Inkēns ir piedāvājis nepubliskot viņa vārdu saistībā ar pedofīlijas aizdomām maiņā pret labvēlīgu VID rīcību, sk. pielikumu 10). Šī katram mediju vides profesionālim ir vispārzināma informācija, kas neiztur „labas reputācijas" pārbaudi jau elementārā līmenī. Atbildētāja pretēji likuma prasībām pārbaudi nav veikusi.)

b) Aleksandrs Mirļins;

(Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Aleksandrs Mirļins ilglaicīgi ir sniedzis sabiedrisko attiecību pakalpojumus politiskajā vidē, bijis iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu prettiesisku darījumu ar Rīgas pašvaldības nekustamajiem īpašumiem, nav varējis publiski pārliecinoši noņemt no sevis aizdomu ēnu, sk. pielikumu 11. Šī ir vispārzināma informācija, kas neiztur „labas reputācijas" pārbaudi jau elementārā līmenī. Atbildētāja pretēji likuma prasībām pārbaudi nav veikusi.)

c) Rolands Tjarve.

(Pieteicējam ir tikai neformāla informācija par to, ka atbildētāja nākamajām konkursa kārtām varētu būt tālāk virzījusi arī par finanšu pārkāpumiem iepriekš no LTV ģenerāldirektora amata atbrīvoto Rolandu Tjarvi. Tjarve ir noraidījis viņam izvirzītos pārmetumus par nepienācīgu rīcību ar LTV līdzekļiem, tomēr viņa prasība par atjaunošanu amatā ir tikusi noraidīta augstākajā tiesu instancē, sk. pielikumu 12. Šī ir vispārzināma informācija, kas neiztur „labas reputācijas" pārbaudi jau elementārā līmenī. Atbildētāja pretēji likuma prasībām pārbaudi nav veikusi.)

Attiecīgi pieteicējs uzskata par pierādītu, ka atbildētāja ir nevienlīdzīgi izturējusies pret pieteicēju, jo ir virzījusi dalībai tālākās konkursa kārtās tādus dalībniekus, kas neatbilst atbildētājai saistošajās tiesību normās noteiktajiem dalībnieku atlases kritērijiem, vai, mazākais, par kuriem atbildētājai bija jārodas tādām šaubām, kas uzskatāmas par līdzvērtīgām tām šaubām, kas atbildētājai ir radušās attiecībā uz pieteicēju.

3.2.2.2. Lai nodrošinātu kandidātu vienlīdzību konkursā, atbildētājai bija pienākums kā konkursa pirmatlases kritēriju noteikt arī EPLL 65.panta otrajā daļā paredzēto piecu gadu profesionālo vai vadības pieredzi. Atbildētāja pieprasīja no kandidātiem dzīves gājuma apraksta iesniegšanu, bet pirmatlasē neveica tā pārbaudi atbilstoši likuma prasībām.

Konkursa nolikuma pielikumā nr. 4 pirmās kārtas vērtēšanas kritērijos attiecībā uz pieredzi atbildētāja kā minimālo prasību ir norādījusi „1 gada pieredzi vidēju vai lielu uzņēmumu/organizāciju vadības līmenī (valde vai 1.līmeņa vadītājs)".

Ja šo atbildētājas prasību traktē kā pieredzes apliecinājuma uzrādīšanas pienākumu par vismaz viena gada vadības darba pieredzi, tad šāds atlases kritērijs ir prettiesisks, jo neatbilst EPLP 65.panta otrās daļas prasībām. Tā paša iemesla dēļ šī atbildētājas prasība būtu vērtējama kā prettiesiska, ja to varētu interpretēt kā kandidātu loku nepamatoti sašaurinošu (piemēram, piecu gadu darba pieredze medijos un vismaz viena gada vadības pieredze vidēju vai lielu uzņēmumu vadībā).

Pieteicējam nav zināms, vai atbildētāja ir virzījusi pirmajai kārtai arī tādus kandidātus, kuriem nav piecu gadu mediju darba vai vadības pieredzes. Tomēr šī kritērija neiekļaušana pirmatlasē ir uzskatāma par atbildētājas nevienlīdzīgu rīcību attiecībā uz tiesiski vienlīdz būtiskiem kandidātu atlases kritērijiem un vienlīdzības principa pārkāpumu attiecībā uz pieteicēju.

3.2.3. Atbildētājai tiesību normas bija jāpiemēro saprātīgi un orientējoties uz taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Atbildētāja ir noraidījusi pieteicēja pieteikumu, neveicot jebkādu tiesību normu saprātīgu interpretāciju (sk. pieteicēja argumentāciju sadaļā C). Atbildētāja nemaz nav centusies, piemērojot tiesību normas, sasniegt taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Konkrētajā gadījumā tas būtu nozīmējis, ka atbildētājai bija jāatrod tāds tiesisks risinājums, kas ļautu noskaidrot tās šaubas, vienlaikus mazākā mērā ierobežojot pieteicēja tiesības un nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību.

3.2.4. Atbildētāja nav ievērojusi pieteicēja procesuālās tiesības izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus, lai varētu kliedēt atbildētājas iespējamās šaubas. Atbildētāja vispār neinformēja pieteicēju par tās nodomu attiecībā uz pieteicēju, tā arī neinformēja pieteicēju par tās iespējamajām šaubām. Atbildētāja pirmo reizi jebkādu informāciju pieteicējam par procesa gaitu sniedza jau pēc faktiskās rīcības pabeigšanas, tikai 2013.gada 7.februārī e-pasta formā reaģējot (tiesiski kļūdaini) uz pieteicēja iesniegumu. Atbildētāja ar savu rīcību jau ir radījusi grūti labojumu būtisku tiesisko kaitējumu pieteicējam un pastāv risks, ka tā var pieteicējam nodarīt neatgriezenisku būtisku tiesisku kaitējumu. Šāda atbildētājas rīcība ir tiešā pretrunā ar tās konkursa nolikuma 4.7.punktā deklarēto vēlmi visus strīdus atrisināt sarunu ceļā, mēģinot panākt vienošanos.

D. Izlīguma piedāvājums

APL 78.panta otrās daļas kārtībā un atbilstoši APL 107.1 pantam pieteicējs ir gatavs izlīgt ar atbildētāju, ja tā atjaunos pieteicēja dalību konkursā, veicot konkursa pirmajai kārtai atbilstošu interviju atbildētājas sēdē un nodrošinot pieteicēja līdztiesīgu līdzdalību atbildētājas 2013.gada 25.februārī nozīmētajā publiskajā konkursa dalībnieku diskusijā ar VSIA „Latvijas Televīzija" darbiniekiem. Šāds izlīgums nodrošinātu pieteicējam nodarītā būtiskā kaitējuma tūlītēju labošanu, vienlaikus neiejaucoties atbildētājas brīvas gribas veidošanas procesā attiecībā uz konkursa dalībnieku individuālo izvērtējumu. Atbildētāja nevar pati paplašināt otrās kārtas dalībnieku loku virs trīs pirmās kārtas rezultātā atlasītajiem kadidātiem, jo šāda rīcība no atbildētājas puses būtu sev saistošā konkursa nolikuma pārkāpums. Savukārt tiesas apstiprinājums šādam izlīgumam nebūtu uzskatāms par nevienlīdzīgas attieksmes izrādīšanu pret citiem konkursa dalībniekiem. Tas ļautu atbildētājai atrisināt procesuālo pārkāpumu dēļ radušos tiesisko strīdu un vienlaikus nodrošinātu atbildētājai vēlamo konkursa termiņu ievērošanu.

Iespējamo pieteicēja dalības atjaunošanu konkursa pirmajā kārtā izlīguma ceļā pieteicējs nevar uzskatīt par pietiekamu tam nodarītā tiesiskā kaitējuma labošanu, jo atbildētāja arī konkursa otrajā kārtā nav garantējusi visu konkursa dalībnieku vienlīdzīgas atbilstības pārbaudi visiem atbildētājai saistošajās tiesību normās noteiktajiem obligātajiem kandidātu atlases kritērijiem, jo īpaši labas reputācijas pārbaudi.

E. Pieteikuma būtība

Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus, lūdzu tiesu atzīt par prettiesisku un atcelt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu izslēgt mani no dalības konkursā uz VSIA „Latvijas Televīzijas" valdes priekšsēdētāja amatu.

Novērtē šo rakstu:

22
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...