Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.

Šajā kontekstā medijos parādījās informācija par rektoru grandiozajām algām un studiju programmu akreditācijai atvēlētā miljona sadalīšanu. Par akreditāciju atbildīga bija AIP. Galvas sāpes sagādāja arī padomes nepadarītie darbi. Padomei bija uzdots sastādīt augstākās izglītības jaunu (faktiski – kārtējo) koncepciju turpmākajam periodam līdz 2020.gadam. Tas netika izdarīts laikus. Ministrs sūdzējās valdībā. Viņaprāt, AIP apzināti kavē reformas.

Kā zināms, bijušais ministrs Ķīļa kungs aktīvi pievērsās augstākās izglītības reformēšanai. Viņam bija loģiski sakārtots plāns. Tas balstījās uz ļoti dziļām un pamatīgām pasaules mēroga zināšanām augstākās izglītības un zinātnes organizācijā. Taču ministrs bija spiests ņemt vērā arī citu vietējo gudro viedokli. Kā zināms, gudri pie mums skaitās tie cilvēki, kuri ir veikli pielavījušies pie siles. Viņi vienmēr un visur gudri rūpējas tikai par to, lai paliktu pie siles un nekas neapdraudētu viņu materiālo labklājību.

Tā tas ir arī mūsu „akadēmiskajās aprindās”. Valsts izglītības politikā gudru viedokli vajadzēja sniegt padomei. Padome vilcinājās, un tas apdraudēja ministra izdomāto reformu spožo likteni. Sabiedrībā tika radīts priekšstats, ka viss būs atkarīgs no jaunās koncepcijas. Tā Latviju izvedīs no katastrofālā stāvokļa augstākajā izglītībā.

Padomes jaunais sastāvs tika laimīgi apstiprināts 2012.gada 20.decembrī, un komanda varēja naski ķerties pie darba. Augstākās izglītības padome tagad ir izpildījusi uzdevumu sagatavot nākotnes vīziju. Padomes mājas lapā ir publicēts teksts „Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013.-2020.gadam”. Teksts ir jāapstiprina Ministru kabineta sēdē.

Tātad esam saņēmuši ļoti vajadzīgu materiālu – mūsu pēdējo cerību ieviest elementāru kārtību augstākajā izglītībā. Pateicoties koncepcijai, izbeigsies rektoru alkatība, vairs nebūs arhaiskas studiju programmas, vētraini uzplauks zinātne, un nebūs iespējama bravūrīga zinātnes imitācija. īpaši humanitārajās un sociālajās zinātnēs, studiju programmu akreditācija vairs nebūs noteiktu summu sadalīšana starp savējiem utt. Katrs sabiedrības loceklis tagad var uzzināt, kas saulains ir gaidāms līdz 2020.gadam mūsu universitātēs, akadēmijās, institūtos, koledžās. No teksta gaidām atbildi uz visiem sāpīgākajiem jautājumiem, par kuriem medijos joprojām virmo kaislības.

Minētais teksts ir kolektīvās domas produkts. Tāpēc ir pienākums nosaukt padomes sastāvu: 1) Jānis Vētra, deleģējusi Rektoru padome, AIP priekšsēdētājs; 2) Tatjana Volkova, AIP priekšsēdētāja vietniece, deleģējusi Latvijas Augstskolu profesoru asociācija; 3) Roberts Ķīlis, Izglītības un zinātnes ministrs (padomes apstiprināšanas laikā; tagad viņa vietā ir jaunais ministrs); 4) Juris Ekmanis, deleģējusi Latvijas Zinātņu akadēmija; 5) Andris Teikmanis, deleģējusi Latvijas Mākslas augstskolu asociācija; 6) Ineta Tamane, deleģējusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija; 7) Aigars Rostovskis, deleģējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera; 8) Jānis Rozenblats, deleģējusi Latvijas koledžu asociācija; 9) Vilnis Rantiņš, deleģējusi Latvijas Darba devēju konfederācija; 10) Ilze Trapenciere, deleģējusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība; 11) Juris Zaķis, deleģējusi Privāto augstskolu asociācija.

Bet tagad par ilgi gaidīto nākotnes cerību – augstākās izglītības jauno dokumentu. Kā jau minēju, teksts ir pieejams AIP mājas lapā. Internetā tā apjoms ir 110 lapas. Uzzinot teksta apjomu un izlasot žanrisko apzīmējumu „koncepcija”, gribot negribot pārņem apjukums. Kāpēc 110 lpp. garš teksts ir nosaukts par koncepciju? Jebkurš normāls zinātnieks un augstskolu darbinieks zina, ka cilvēces vēsturē koncepcijas ir lakoniski veidojumi, bet nevis simtiem lappušu gari naratīvi. Koncepcija ir pamatideja, pamatattieksme, pamatuzskats. Koncepcija tradicionāli tiek izteikta vienā vai dažos teikumos. AIP „koncepcijā” ir 30 267 vārdi.

Apjukums koncentrējas negaidītos jautājumos. Vai patiešām AIP gudrās galvas neko nezina par jēdzienu „koncepcija”? Vai patiešām mūsu augstāko izglītību valsts visaugstākajā līmenī vada cilvēki, kuriem nav nekāda saprašana par zinātnes pamatjēdzieniem? Vai ir vērts lasīt tekstu, ja tā sastādītāji nezina ābeces patiesības?

Jau "koncepcijas" satura rādītājs liecina, ka mēs tiekamies ar samērā raibu rakstu darbu. Tā struktūra atgādina disertāciju vai monogrāfiju. Teksts nav domāts „tautai”. Teksts ir domāts ķeksītim birokrātijas papīros. Iespējams, to izlasīs tikai daži ierēdņi.

„Koncepciju” iesaku izlasīt cilvēkiem, kuriem interesē ziņas par mūsu reālo nabadzību un atpalicību augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī Latvijas cilvēciskā kapitāla kvalitāti. Par to tekstā, paldies Dievam, ir atklāti runāts. Tekstu var lasīt mūsu lokālo mītu fani. Tekstā ietvertā nākotnes vīzija noteikti patiks mūsu etnisko mītu cienītājiem. Latviešu ambīcijas ir globālas ne tikai darba mīlestībā un godīgumā, bet arī zinātnē un augstākajā izglītībā.

Domāju, tekstu varētu nosaukt par analītisko ziņojumu. Manuprāt tā rīkotos mūsu mentori – amerikāņi. Tekstā ir raksturoti dažādi dokumenti Eiropas Savienībā un Latvijā. Analītiski ir apskatīti Rietumu augstākās izglītības galvenie etapi no XIX gadsimta līdz mūsdienām. No izglītības stratēģiskās retorikas viedokļa ir runāts par augstākās izglītības sociālajiem un ekonomiskajiem uzdevumiem. Sniegts pārskats par ārzemju augstskolu finansēšanas modeļiem. Eiropas Savienības un Baltijas valstu salīdzinājumā ir vērtēta Latvijas darbība augstākajā izglītībā un zinātnē. Izmantojot statistikas materiālus, sniegtas ir ziņas par Latvijas demogrāfisko stāvokli. Plaša vieta ir atvēlēta dažādu normatīvo aktu citēšanai, atgādinot par ES un pašmāju politiskajiem lēmumiem augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī kultūrā vispār. Tiek gari citēti tādi mūsu nākotnes romantiski sapņi kā „Eiropa 2020” un „Latvija 2030”. Kā tas pieklājās analītiskiem ziņojumiem, tekstā ir formulēti priekšlikumi – attīstības scenāriji un prognozējamie rezultāti. Tie ir interesanti. Tas nekas, ka pilnīgi atrauti no reālās dzīves un formē jaunus mītus par latviešiem.

Manuprāt, tekstā intelektuāli jautrākais ir postmodernistiskais stāsts par akadēmiskās misijas maiņu XXI gadsimtā. Akadēmiskās misijas izpratnei ir veltīta 2. nodaļa. Tai piemīt postmodernistiska teorētiskā ievirze. 2. nodaļa ir uzrakstīta ar zinātnieka īstu zinātnisko degsmi. Sastopami jēdzieni angļu valodā, latviešu valodā tulkoti un netulkoti citādi no grāmatām svešvalodās ar precīzām literatūras norādēm zemsvītras piezīmēs. Tekstā atspoguļojas „koncepcijas” autoru polemika ar Rietumu kolēģiem. Tāpēc 2. nodaļu var lasīt ar baudu kā īstu postmodernistisku monogrāfiju. 2. nodaļa noteikti patiks mūsu valdības sievietēm un vīriešiem, mājās ļoti uzmanīgi studējot „koncepciju” pirms apstiprināšanas MK sēdē.

Nākas priecāties, ka AIP ir iekļauts profesionāli kompetents cilvēks. Tas ir Andris Teikmanis. Par viņa vispusīgajām zināšanām liecina publikācijas medijos un AIP mājas lapā. Viņš ir pamatīgi iedziļinājies dažu ārzemju zinātnieku postmodernistiskajos teorētiskajos darbos par izglītību. Tāpēc var droši spriest par „zināšanu trīsstūri”, „trīskāršās spirāles koncepciju”, „Triple Helix”, „empīriski heiristisku inovāciju”, „zināšanu reģioniem”, „dzīvajām laboratorijām”, „progresīvajām pilsētām”, „zināšanu radīšanas radošumu” u.c. Neapšaubāmi, ka viņš var spriest arī par šodien vissvētāko – inovācijām un inovatoriem.

Kad Teikmaņa kungs palīdzēs gatavot Latvijas „nacionālo koncepciju” 2020.-3020.gadam, viņš (gribas ticēt) varēs atspoguļot arī to, kas „koncepcijā” nav sastopams. Proti, universitāšu visjaunāko modernizāciju Kanādā, Dānijā, Somijā, Ķīnā, Honkongā, Norvēģijā, Austrālijā, Vācijā, Taivānā, Francijā, Singapūrā, Nigērijā, Spānijā, Izraēlā, Indijā, Dienvidkorejā. Viņš varēs analītiski izmantot šo zemju konkrēto pieredzi aizvadītajos 15 gados, bet īpaši no 2004.gada. Tik tikko minētajā gadā daudzās Eiropas un Āzijas valstīs sākās universitāšu intensīva modernizācija, un pirmo reizi tika lietota pašlaik populārā frāze „iniciatīvas izcilu rezultātu sasniegšanai”.

Citās zemēs galvenokārt eksistē divi varianti: modernizē un finansiāli atbalsta esošās relatīvi elitārās universitātes vai materiāli speciāli atbalsta tikai atsevišķus pētnieciskos centrus/katedras. Jaunas pētnieciskās universitātes nodibināja tikai Honkongā, Kazahstanā, Krievijā, Singapūrā, Saūda Arābijā. Nekas liels nemainās ASV, Lielbritānijā un Šveicē. Tur tradicionāli zinātnei un universitātēm velta milzīgu uzmanību, un valsts atvēl milzīgas summas. Par to „koncepcijā” netiek runāts. Diemžēl „koncepcijā” neatradu ne vārdu par tādu pašlaik visperspektīvāko augstskolu tipu kā pētnieciskās universitātes. Acīmredzot tāpēc, ka aizvadīto 15 gadu pieredze citās valstīs principā ir ļoti vienkārša – atbalstīt visspējīgākos. Mums tas neder. Mūsu spējīgākie jau sen ir izdzīvoti no valsts. Mums ir jāatbalsta un jāuztur sudrabotā pelēcība. Mēs cienām tikai pelēko krāsu. Tas atbilst mūsu mentalitātei.

Mūsu „koncepcijā” ir uzburta komplicēta modernizācijas aina. Tas ir saprotams. Mūsu katastrofai ir vispusīgs raksturs, un radikālas pārmaiņas ir nepieciešamas augstskolu un zinātnes visos parametros. Tāpēc AIP „piedāvā risinājumu variantus četrās augstākās izglītības jomās – augstākās izglītības modernizācijā, augstākās izglītības finansēšanā, augstākās izglītības institūciju iekšējā un ārējā pārvaldē un augstākās izglītības strukturālā sistēmā”.

AIP radošais kolektīvs noteikti solidarizējās ar Rietumu postmodernistiski dziļdomīgo autoru oriģinālajām atziņām. Izrādās, tikai šodien ir sākusies valsts, universitāšu un ražotāju sadarbība - slavenā „zināšanu trīsstūra” pāraugšana „trīskāršā spirālē”. Tāpēc vissaulainākā nākotne ir „uzņēmējdarbības universitātēm” (Entrepreneurial University). Tā ir lieliska postmodernistiska atziņa. Tāpat „koncepcijā” vērtīgi uzzinām, ka agrāk zināšanas netika radītas „sociāli ekonomiskajai attīstībai”. Agrāk zināšanas tika radītas pašmērķīgi – zināšanas zināšanu dēļ. Agrāk dominēja zināšanu pašvērtība, un zināšanas nekalpoja kultūrai. Izrādās, stāvoklis normalizējās tikai pašlaik, kad Rietumu universitātes beidzot sākušas ievērot „indivīda prasības”, „darba tirgus prasības” un „nākotnes darba tirgus prasības”. Bet pats svarīgākais, Eiropas universitātēm beidzot ir izpratne par „zināšanu trīsstūri”: izglītību, zinātni un inovāciju politiku.

Kā jau minēju, mūsdienās modīgi populārā svētā inovāciju govs tekstā bieži figurē. ES tagad ir savs inovatoru reitings. Par to ir pastāstīts „koncepcijā”. Valstis ir sagrupētas 4 grupās: pieticīgi inovatori, mēreni inovatori, inovāciju sekotāji un inovāciju līderi. Latvija kopā ar Bulgāriju, Rumāniju un Poliju ir iekļauta pieticīgo inovatoru grupā. Tā ir visliktākā grupa. Toties mēs varam priecāties par kaimiņu panākumiem. Lietuva ir mērena inovatore, bet Igaunija – inovāciju sekotāja.

Faktiski „koncepcijā” ir frāze, kuru var uzskatīt par koncepciju. Rakstu darbā šī frāze tiek atkārtota daudzas reizes. Teksta autori to sauc par „stratēģisko mērķi”: „Latvijas AI (augstākās izglītības – A.P.) attīstības stratēģiskais mērķis ir tādas AI sistēmas izveide, kura, balstoties publiskās, privātās un akadēmiskās vides sadarbībā, nodrošinātu Latvijas valsts, tautsaimniecības un augstākās izglītības sistēmas konkurētspējīgu attīstību Eiropas kopējā telpā”. Varbūt tomēr ir labi, ka minētā frāze nav pasludināta par koncepciju. Tā ne tikai saraustīti skan, bet arī patiesībā neko nopietnu nepasaka. Tas ir pats par sevi saprotams, ka vēlamies labu un konkurētspējīgu izglītību. Citādāk nemaz nedrīkst būt.

Ļoti rūgta ir patiesība par mūsu nabadzību un cilvēciskā kapitāla kvalitāti. Eiropā augstākās izglītības un zinātnes finansēšanā mēs esam pēdējā vietā. Turklāt šogad ir sasniegts viszemākais līmenis Latvijas vēsturē - apm. 0.1% no IKP. ES birokrātija iesaka vismaz 2% no IKP. Mēs šo prasību nevaram izpildīt. „Koncepcijas” autori iluzori prognozē zināmu izpildi tikai 2019.gadā. Mūsu valstī augstākā izglītība vecumā no 30 līdz 34 gadiem pašlaik ir tikai apm. 32% iedzīvotāju. ES norma ir vismaz 40%. Kaimiņi lietuvieši un igauņi šo normu jau ir sasnieguši. Tāpēc „koncepcijā” ir smieklīgi un reizē drūmi lasīt par iespēju Latvijā ieviest vispārējo augstāko izglītību no 2020.gada. Atceramies, tagad pie mums ir noteikta tikai vispārējā pamatizglītība.

Nepatīkams ir vēl viens moments. Latvijā augstāko izglītību galvenokārt iegūst jaunieši, kuru vecākiem ir augstākā izglītība. Jaunieši, kuru vecākiem nav augstākā izglītība, augstskolās studē retāk. Tātad pie mums konsekventi saglabājās noteikta sociālā identitāte. Atklāti sakot, sabiedrības lumpenizācija.

„Koncepcijas” trešā nodaļa ir veltīta augstskolas pārvaldes modelim. Priekšlikumi rada satraukumu un bezcerību. Piemēram, tekstā ir lasāms: „Turklāt varētu tikt noteikts, ka valsts dibināto un privāto augstskolu pārvalde nav unificēta. Fizisko un juridisko personu dibinātās (privātās) augstskolas darbotos savam institucionālajam statusam (AS, SIA, nodibinājums) atbilstošā un nozarei specifiskā normatīvā regulējuma ietvaros un tās var noteikt no valsts dibinātām augstskolām atšķirīgu pārvaldes struktūru. Privātpersonu dibināto augstskolu augstākā lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs vai īpašnieks, bet augstākā pārstāvības institūcija akadēmiskajos jautājumos ir Satversmes sapulce."

Ko tas nozīmē? Vai AIP nav lietas kursā, ka privātās augstskolas visvairāk kropļo augstāko izglītību un pilnīgi ignorē zinātnes attīstību? Vai AIP nezina, ka tieši privātās izglītības firmas ir visvairāk veicinājušas katastrofālo stāvokli? Vai AIP nezina, ka augstākās izglītības šausmīgo degradāciju ir izraisījusi privāto firmu saimnieku buku, ņikiforovu un citu neadekvātā rīcība, vienpersoniski risinot ne tikai saimnieciskos, bet arī akadēmiskos jautājumus no savas maniakālās alkatības troņa? Vai patiešām AIP nezina, kas notiek privātajās augstskolās un kāda loma ir to Senātiem un citām akadēmiskās autonomijas imitācijām?

„Koncepcijas” trešā nodaļa visā nopietnībā atklāj mūsu reformatoru patieso seju. Atklāj velmi palikt pie siles un reāli neko nemainīt. „Koncepcijā” ir teikts, ka pārmaiņu laikā nedrīkst apdraudēt augstskolu autonomiju. Mūsu augstskolu autonomija esot palīdzējusi saglabāt kvalitāti vājā finansējuma apstākļos. Par kādu kvalitāti ir runa? Vai runa ir par studiju programmu kvalitāti? Vai runa ir par zinātnisko darbu kvalitāti? Ķīļa kunga milzīgs nopelns ir viņa godīgais un nesaudzīgais vērtējums slavenās augstskolu autonomijas produkcijai. Ministrs pateica skaidri un gaiši, kāda ir šī kvalitāte. Saprotams, tas kampējiem nepatika, un tūlīt sākās viņu konsolidēta pretdarbība. Domāju, lieki ir piebilst, ka augstskolu autonomijas negodīgajā aizsegā ir uzziedējušas lielās algas rektoriem un viņu līdzskrējējiem.

„Koncepcijā” vairākkārt ir norādīts par „Latvijas augstākās izglītības sistēmas unikālo raksturu”. Tēze nav atšifrēta. Interesanti būtu uzzināt, kas pie mums ir unikāls. Tātad vienreizējs visā cilvēcē. Cenšoties uzminēt atbildi, var noderēt apbēdinoša informācija. Zagšanas un dažādu blēdību jomā mēs neesam unikāli – ne ar ko nesalīdzināmi. Par nelaimi, šajā ziņā mūs ir, ar ko salīdzināt.

Novērtē šo rakstu:

30
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Tiem, kas nevar izvēlēties, par kuru mafiju balsot

FotoJau iepriekš atvainojos tiem lasītājiem, kuri rakstu tematu, kam velta savu dārgo laiku, izvēlas no raksta virsraksta, jo nekāda izsmeļoša raksta, ja neskata ievadu, šeit nav. Viss raksts sastāv tikai no virsrakstā uzdotā jautājuma un ievada, kura virsraksts norāda uz mērķi, kas liek jums pašiem izveidot rakstu, komentāros izsakot savu viedokli.
Lasīt visu...

12

Māra Kučinska valdības galvenais produkts

Foto2016.gadā šī pati Māra Kučinska valdība ilgi pētīja un vētīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Šim jautājumam tika veltītas vairākas valdības sēdes vairāku mēnešu laikā.
Lasīt visu...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...