Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.

Šajā kontekstā medijos parādījās informācija par rektoru grandiozajām algām un studiju programmu akreditācijai atvēlētā miljona sadalīšanu. Par akreditāciju atbildīga bija AIP. Galvas sāpes sagādāja arī padomes nepadarītie darbi. Padomei bija uzdots sastādīt augstākās izglītības jaunu (faktiski – kārtējo) koncepciju turpmākajam periodam līdz 2020.gadam. Tas netika izdarīts laikus. Ministrs sūdzējās valdībā. Viņaprāt, AIP apzināti kavē reformas.

Kā zināms, bijušais ministrs Ķīļa kungs aktīvi pievērsās augstākās izglītības reformēšanai. Viņam bija loģiski sakārtots plāns. Tas balstījās uz ļoti dziļām un pamatīgām pasaules mēroga zināšanām augstākās izglītības un zinātnes organizācijā. Taču ministrs bija spiests ņemt vērā arī citu vietējo gudro viedokli. Kā zināms, gudri pie mums skaitās tie cilvēki, kuri ir veikli pielavījušies pie siles. Viņi vienmēr un visur gudri rūpējas tikai par to, lai paliktu pie siles un nekas neapdraudētu viņu materiālo labklājību.

Tā tas ir arī mūsu „akadēmiskajās aprindās”. Valsts izglītības politikā gudru viedokli vajadzēja sniegt padomei. Padome vilcinājās, un tas apdraudēja ministra izdomāto reformu spožo likteni. Sabiedrībā tika radīts priekšstats, ka viss būs atkarīgs no jaunās koncepcijas. Tā Latviju izvedīs no katastrofālā stāvokļa augstākajā izglītībā.

Padomes jaunais sastāvs tika laimīgi apstiprināts 2012.gada 20.decembrī, un komanda varēja naski ķerties pie darba. Augstākās izglītības padome tagad ir izpildījusi uzdevumu sagatavot nākotnes vīziju. Padomes mājas lapā ir publicēts teksts „Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013.-2020.gadam”. Teksts ir jāapstiprina Ministru kabineta sēdē.

Tātad esam saņēmuši ļoti vajadzīgu materiālu – mūsu pēdējo cerību ieviest elementāru kārtību augstākajā izglītībā. Pateicoties koncepcijai, izbeigsies rektoru alkatība, vairs nebūs arhaiskas studiju programmas, vētraini uzplauks zinātne, un nebūs iespējama bravūrīga zinātnes imitācija. īpaši humanitārajās un sociālajās zinātnēs, studiju programmu akreditācija vairs nebūs noteiktu summu sadalīšana starp savējiem utt. Katrs sabiedrības loceklis tagad var uzzināt, kas saulains ir gaidāms līdz 2020.gadam mūsu universitātēs, akadēmijās, institūtos, koledžās. No teksta gaidām atbildi uz visiem sāpīgākajiem jautājumiem, par kuriem medijos joprojām virmo kaislības.

Minētais teksts ir kolektīvās domas produkts. Tāpēc ir pienākums nosaukt padomes sastāvu: 1) Jānis Vētra, deleģējusi Rektoru padome, AIP priekšsēdētājs; 2) Tatjana Volkova, AIP priekšsēdētāja vietniece, deleģējusi Latvijas Augstskolu profesoru asociācija; 3) Roberts Ķīlis, Izglītības un zinātnes ministrs (padomes apstiprināšanas laikā; tagad viņa vietā ir jaunais ministrs); 4) Juris Ekmanis, deleģējusi Latvijas Zinātņu akadēmija; 5) Andris Teikmanis, deleģējusi Latvijas Mākslas augstskolu asociācija; 6) Ineta Tamane, deleģējusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija; 7) Aigars Rostovskis, deleģējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera; 8) Jānis Rozenblats, deleģējusi Latvijas koledžu asociācija; 9) Vilnis Rantiņš, deleģējusi Latvijas Darba devēju konfederācija; 10) Ilze Trapenciere, deleģējusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība; 11) Juris Zaķis, deleģējusi Privāto augstskolu asociācija.

Bet tagad par ilgi gaidīto nākotnes cerību – augstākās izglītības jauno dokumentu. Kā jau minēju, teksts ir pieejams AIP mājas lapā. Internetā tā apjoms ir 110 lapas. Uzzinot teksta apjomu un izlasot žanrisko apzīmējumu „koncepcija”, gribot negribot pārņem apjukums. Kāpēc 110 lpp. garš teksts ir nosaukts par koncepciju? Jebkurš normāls zinātnieks un augstskolu darbinieks zina, ka cilvēces vēsturē koncepcijas ir lakoniski veidojumi, bet nevis simtiem lappušu gari naratīvi. Koncepcija ir pamatideja, pamatattieksme, pamatuzskats. Koncepcija tradicionāli tiek izteikta vienā vai dažos teikumos. AIP „koncepcijā” ir 30 267 vārdi.

Apjukums koncentrējas negaidītos jautājumos. Vai patiešām AIP gudrās galvas neko nezina par jēdzienu „koncepcija”? Vai patiešām mūsu augstāko izglītību valsts visaugstākajā līmenī vada cilvēki, kuriem nav nekāda saprašana par zinātnes pamatjēdzieniem? Vai ir vērts lasīt tekstu, ja tā sastādītāji nezina ābeces patiesības?

Jau "koncepcijas" satura rādītājs liecina, ka mēs tiekamies ar samērā raibu rakstu darbu. Tā struktūra atgādina disertāciju vai monogrāfiju. Teksts nav domāts „tautai”. Teksts ir domāts ķeksītim birokrātijas papīros. Iespējams, to izlasīs tikai daži ierēdņi.

„Koncepciju” iesaku izlasīt cilvēkiem, kuriem interesē ziņas par mūsu reālo nabadzību un atpalicību augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī Latvijas cilvēciskā kapitāla kvalitāti. Par to tekstā, paldies Dievam, ir atklāti runāts. Tekstu var lasīt mūsu lokālo mītu fani. Tekstā ietvertā nākotnes vīzija noteikti patiks mūsu etnisko mītu cienītājiem. Latviešu ambīcijas ir globālas ne tikai darba mīlestībā un godīgumā, bet arī zinātnē un augstākajā izglītībā.

Domāju, tekstu varētu nosaukt par analītisko ziņojumu. Manuprāt tā rīkotos mūsu mentori – amerikāņi. Tekstā ir raksturoti dažādi dokumenti Eiropas Savienībā un Latvijā. Analītiski ir apskatīti Rietumu augstākās izglītības galvenie etapi no XIX gadsimta līdz mūsdienām. No izglītības stratēģiskās retorikas viedokļa ir runāts par augstākās izglītības sociālajiem un ekonomiskajiem uzdevumiem. Sniegts pārskats par ārzemju augstskolu finansēšanas modeļiem. Eiropas Savienības un Baltijas valstu salīdzinājumā ir vērtēta Latvijas darbība augstākajā izglītībā un zinātnē. Izmantojot statistikas materiālus, sniegtas ir ziņas par Latvijas demogrāfisko stāvokli. Plaša vieta ir atvēlēta dažādu normatīvo aktu citēšanai, atgādinot par ES un pašmāju politiskajiem lēmumiem augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī kultūrā vispār. Tiek gari citēti tādi mūsu nākotnes romantiski sapņi kā „Eiropa 2020” un „Latvija 2030”. Kā tas pieklājās analītiskiem ziņojumiem, tekstā ir formulēti priekšlikumi – attīstības scenāriji un prognozējamie rezultāti. Tie ir interesanti. Tas nekas, ka pilnīgi atrauti no reālās dzīves un formē jaunus mītus par latviešiem.

Manuprāt, tekstā intelektuāli jautrākais ir postmodernistiskais stāsts par akadēmiskās misijas maiņu XXI gadsimtā. Akadēmiskās misijas izpratnei ir veltīta 2. nodaļa. Tai piemīt postmodernistiska teorētiskā ievirze. 2. nodaļa ir uzrakstīta ar zinātnieka īstu zinātnisko degsmi. Sastopami jēdzieni angļu valodā, latviešu valodā tulkoti un netulkoti citādi no grāmatām svešvalodās ar precīzām literatūras norādēm zemsvītras piezīmēs. Tekstā atspoguļojas „koncepcijas” autoru polemika ar Rietumu kolēģiem. Tāpēc 2. nodaļu var lasīt ar baudu kā īstu postmodernistisku monogrāfiju. 2. nodaļa noteikti patiks mūsu valdības sievietēm un vīriešiem, mājās ļoti uzmanīgi studējot „koncepciju” pirms apstiprināšanas MK sēdē.

Nākas priecāties, ka AIP ir iekļauts profesionāli kompetents cilvēks. Tas ir Andris Teikmanis. Par viņa vispusīgajām zināšanām liecina publikācijas medijos un AIP mājas lapā. Viņš ir pamatīgi iedziļinājies dažu ārzemju zinātnieku postmodernistiskajos teorētiskajos darbos par izglītību. Tāpēc var droši spriest par „zināšanu trīsstūri”, „trīskāršās spirāles koncepciju”, „Triple Helix”, „empīriski heiristisku inovāciju”, „zināšanu reģioniem”, „dzīvajām laboratorijām”, „progresīvajām pilsētām”, „zināšanu radīšanas radošumu” u.c. Neapšaubāmi, ka viņš var spriest arī par šodien vissvētāko – inovācijām un inovatoriem.

Kad Teikmaņa kungs palīdzēs gatavot Latvijas „nacionālo koncepciju” 2020.-3020.gadam, viņš (gribas ticēt) varēs atspoguļot arī to, kas „koncepcijā” nav sastopams. Proti, universitāšu visjaunāko modernizāciju Kanādā, Dānijā, Somijā, Ķīnā, Honkongā, Norvēģijā, Austrālijā, Vācijā, Taivānā, Francijā, Singapūrā, Nigērijā, Spānijā, Izraēlā, Indijā, Dienvidkorejā. Viņš varēs analītiski izmantot šo zemju konkrēto pieredzi aizvadītajos 15 gados, bet īpaši no 2004.gada. Tik tikko minētajā gadā daudzās Eiropas un Āzijas valstīs sākās universitāšu intensīva modernizācija, un pirmo reizi tika lietota pašlaik populārā frāze „iniciatīvas izcilu rezultātu sasniegšanai”.

Citās zemēs galvenokārt eksistē divi varianti: modernizē un finansiāli atbalsta esošās relatīvi elitārās universitātes vai materiāli speciāli atbalsta tikai atsevišķus pētnieciskos centrus/katedras. Jaunas pētnieciskās universitātes nodibināja tikai Honkongā, Kazahstanā, Krievijā, Singapūrā, Saūda Arābijā. Nekas liels nemainās ASV, Lielbritānijā un Šveicē. Tur tradicionāli zinātnei un universitātēm velta milzīgu uzmanību, un valsts atvēl milzīgas summas. Par to „koncepcijā” netiek runāts. Diemžēl „koncepcijā” neatradu ne vārdu par tādu pašlaik visperspektīvāko augstskolu tipu kā pētnieciskās universitātes. Acīmredzot tāpēc, ka aizvadīto 15 gadu pieredze citās valstīs principā ir ļoti vienkārša – atbalstīt visspējīgākos. Mums tas neder. Mūsu spējīgākie jau sen ir izdzīvoti no valsts. Mums ir jāatbalsta un jāuztur sudrabotā pelēcība. Mēs cienām tikai pelēko krāsu. Tas atbilst mūsu mentalitātei.

Mūsu „koncepcijā” ir uzburta komplicēta modernizācijas aina. Tas ir saprotams. Mūsu katastrofai ir vispusīgs raksturs, un radikālas pārmaiņas ir nepieciešamas augstskolu un zinātnes visos parametros. Tāpēc AIP „piedāvā risinājumu variantus četrās augstākās izglītības jomās – augstākās izglītības modernizācijā, augstākās izglītības finansēšanā, augstākās izglītības institūciju iekšējā un ārējā pārvaldē un augstākās izglītības strukturālā sistēmā”.

AIP radošais kolektīvs noteikti solidarizējās ar Rietumu postmodernistiski dziļdomīgo autoru oriģinālajām atziņām. Izrādās, tikai šodien ir sākusies valsts, universitāšu un ražotāju sadarbība - slavenā „zināšanu trīsstūra” pāraugšana „trīskāršā spirālē”. Tāpēc vissaulainākā nākotne ir „uzņēmējdarbības universitātēm” (Entrepreneurial University). Tā ir lieliska postmodernistiska atziņa. Tāpat „koncepcijā” vērtīgi uzzinām, ka agrāk zināšanas netika radītas „sociāli ekonomiskajai attīstībai”. Agrāk zināšanas tika radītas pašmērķīgi – zināšanas zināšanu dēļ. Agrāk dominēja zināšanu pašvērtība, un zināšanas nekalpoja kultūrai. Izrādās, stāvoklis normalizējās tikai pašlaik, kad Rietumu universitātes beidzot sākušas ievērot „indivīda prasības”, „darba tirgus prasības” un „nākotnes darba tirgus prasības”. Bet pats svarīgākais, Eiropas universitātēm beidzot ir izpratne par „zināšanu trīsstūri”: izglītību, zinātni un inovāciju politiku.

Kā jau minēju, mūsdienās modīgi populārā svētā inovāciju govs tekstā bieži figurē. ES tagad ir savs inovatoru reitings. Par to ir pastāstīts „koncepcijā”. Valstis ir sagrupētas 4 grupās: pieticīgi inovatori, mēreni inovatori, inovāciju sekotāji un inovāciju līderi. Latvija kopā ar Bulgāriju, Rumāniju un Poliju ir iekļauta pieticīgo inovatoru grupā. Tā ir visliktākā grupa. Toties mēs varam priecāties par kaimiņu panākumiem. Lietuva ir mērena inovatore, bet Igaunija – inovāciju sekotāja.

Faktiski „koncepcijā” ir frāze, kuru var uzskatīt par koncepciju. Rakstu darbā šī frāze tiek atkārtota daudzas reizes. Teksta autori to sauc par „stratēģisko mērķi”: „Latvijas AI (augstākās izglītības – A.P.) attīstības stratēģiskais mērķis ir tādas AI sistēmas izveide, kura, balstoties publiskās, privātās un akadēmiskās vides sadarbībā, nodrošinātu Latvijas valsts, tautsaimniecības un augstākās izglītības sistēmas konkurētspējīgu attīstību Eiropas kopējā telpā”. Varbūt tomēr ir labi, ka minētā frāze nav pasludināta par koncepciju. Tā ne tikai saraustīti skan, bet arī patiesībā neko nopietnu nepasaka. Tas ir pats par sevi saprotams, ka vēlamies labu un konkurētspējīgu izglītību. Citādāk nemaz nedrīkst būt.

Ļoti rūgta ir patiesība par mūsu nabadzību un cilvēciskā kapitāla kvalitāti. Eiropā augstākās izglītības un zinātnes finansēšanā mēs esam pēdējā vietā. Turklāt šogad ir sasniegts viszemākais līmenis Latvijas vēsturē - apm. 0.1% no IKP. ES birokrātija iesaka vismaz 2% no IKP. Mēs šo prasību nevaram izpildīt. „Koncepcijas” autori iluzori prognozē zināmu izpildi tikai 2019.gadā. Mūsu valstī augstākā izglītība vecumā no 30 līdz 34 gadiem pašlaik ir tikai apm. 32% iedzīvotāju. ES norma ir vismaz 40%. Kaimiņi lietuvieši un igauņi šo normu jau ir sasnieguši. Tāpēc „koncepcijā” ir smieklīgi un reizē drūmi lasīt par iespēju Latvijā ieviest vispārējo augstāko izglītību no 2020.gada. Atceramies, tagad pie mums ir noteikta tikai vispārējā pamatizglītība.

Nepatīkams ir vēl viens moments. Latvijā augstāko izglītību galvenokārt iegūst jaunieši, kuru vecākiem ir augstākā izglītība. Jaunieši, kuru vecākiem nav augstākā izglītība, augstskolās studē retāk. Tātad pie mums konsekventi saglabājās noteikta sociālā identitāte. Atklāti sakot, sabiedrības lumpenizācija.

„Koncepcijas” trešā nodaļa ir veltīta augstskolas pārvaldes modelim. Priekšlikumi rada satraukumu un bezcerību. Piemēram, tekstā ir lasāms: „Turklāt varētu tikt noteikts, ka valsts dibināto un privāto augstskolu pārvalde nav unificēta. Fizisko un juridisko personu dibinātās (privātās) augstskolas darbotos savam institucionālajam statusam (AS, SIA, nodibinājums) atbilstošā un nozarei specifiskā normatīvā regulējuma ietvaros un tās var noteikt no valsts dibinātām augstskolām atšķirīgu pārvaldes struktūru. Privātpersonu dibināto augstskolu augstākā lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs vai īpašnieks, bet augstākā pārstāvības institūcija akadēmiskajos jautājumos ir Satversmes sapulce."

Ko tas nozīmē? Vai AIP nav lietas kursā, ka privātās augstskolas visvairāk kropļo augstāko izglītību un pilnīgi ignorē zinātnes attīstību? Vai AIP nezina, ka tieši privātās izglītības firmas ir visvairāk veicinājušas katastrofālo stāvokli? Vai AIP nezina, ka augstākās izglītības šausmīgo degradāciju ir izraisījusi privāto firmu saimnieku buku, ņikiforovu un citu neadekvātā rīcība, vienpersoniski risinot ne tikai saimnieciskos, bet arī akadēmiskos jautājumus no savas maniakālās alkatības troņa? Vai patiešām AIP nezina, kas notiek privātajās augstskolās un kāda loma ir to Senātiem un citām akadēmiskās autonomijas imitācijām?

„Koncepcijas” trešā nodaļa visā nopietnībā atklāj mūsu reformatoru patieso seju. Atklāj velmi palikt pie siles un reāli neko nemainīt. „Koncepcijā” ir teikts, ka pārmaiņu laikā nedrīkst apdraudēt augstskolu autonomiju. Mūsu augstskolu autonomija esot palīdzējusi saglabāt kvalitāti vājā finansējuma apstākļos. Par kādu kvalitāti ir runa? Vai runa ir par studiju programmu kvalitāti? Vai runa ir par zinātnisko darbu kvalitāti? Ķīļa kunga milzīgs nopelns ir viņa godīgais un nesaudzīgais vērtējums slavenās augstskolu autonomijas produkcijai. Ministrs pateica skaidri un gaiši, kāda ir šī kvalitāte. Saprotams, tas kampējiem nepatika, un tūlīt sākās viņu konsolidēta pretdarbība. Domāju, lieki ir piebilst, ka augstskolu autonomijas negodīgajā aizsegā ir uzziedējušas lielās algas rektoriem un viņu līdzskrējējiem.

„Koncepcijā” vairākkārt ir norādīts par „Latvijas augstākās izglītības sistēmas unikālo raksturu”. Tēze nav atšifrēta. Interesanti būtu uzzināt, kas pie mums ir unikāls. Tātad vienreizējs visā cilvēcē. Cenšoties uzminēt atbildi, var noderēt apbēdinoša informācija. Zagšanas un dažādu blēdību jomā mēs neesam unikāli – ne ar ko nesalīdzināmi. Par nelaimi, šajā ziņā mūs ir, ar ko salīdzināt.

Novērtē šo rakstu:

30
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...