Pietiek baumot – par Valsts kancelejas konkursu

Publiskas debates par kandidatūru noris konkursa beigās, kad konkursa komisija virza vienu, divus vai vairākus kandidātus vai izlemj nevirzīt nevienu Ministru kabineta vērtēšanai, kas tad savukārt saskaņo vai nesaskaņo kandidatūru, un tikai pēc saskaņojuma Ministru kabineta loceklis lemj par iecelšanu. Rodas visai liels laika periods gan publiskai diskusijai par kandidātu. Savukārt portāls Pietiek ar savu rakstu, priekšlaicīgi izsakot vārdā neminētu personu un varbūt arī savu viedokli par konkursa noriti, konkursa dalībniekiem, faktiski rada priekšrocības jau tāpat labvēlīgākā situācijā atrodošām atsevišķām amatpersonām, iepretim man.

[1.] Jau pagājušonedēļ konkursa komisijai bija pilnīgi skaidrs, ka Kristīnes Jarinovskas dalība šajā konkursā ir vismaz apturēta konkursa komisijas procedūras, konkrēti komisijas sastāva (atsevišķu locekļu) dēļ.

[2.] Rakstveidā lūdzu Ministru prezidentu nodrošināt, ka mana dalība netiek priekšlaicīgi publiski izpausta. Tomēr tas, šķiet, tiek izmantots tikai tādēļ, lai radītu tikai man šķēršļus informācijas pieejamībai, kam ir būtiska nozīme manai dalībai konkursā (piemēram, Ministru prezidenta 2010. gada 11. novembra lēmums Nr.56/J-2415-JP, kam noteikts ierobežotas pieejamības statuss), nevis lai ierobežotu par konkursa komisiju oficiāli informēto personu rīcību ar ierobežotas pieejamības informāciju, piemēram, par manas kandidatūras esību.

[3.] Ja Valsts kancelejas konkursa komisija, kur ietilpst Drošības policijas priekšnieks un Tieslietu ministrijas, kam padots SAB, valsts sekretārs, nespēj glabāt ierobežotas pieejamības informāciju, tad nevar uzskatīt, ka šīs amatpersonas spēj nodrošināt objektīvu konkursa vērtēšanu un glabāt valsts noslēpumu (!), jo tikpat labi var būt izpaudušas kādam no konkursa pretendentiem pārbaudes jautājumus. Tas savukārt radu pamatu domāt par nevienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem. Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punkts par konkursu norisi kā ierobežotas pieejamības informāciju radīts galvenokārt, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un iespējami objektīvāku konkursa norisi, priekšlaicīgi nepakļaujot pretendentus pastiprinātai publiskai interesei, kas gan var ietekmēt vērtēšanas objektivitāti, gan spiest pārtraukt dalību konkursā, gan arī priekšlaicīgas debates rezultātā var būt par pamatu nelabvēlīgām sekām uz personas privāto dzīvi un profesionālo darbību. Likums radījis iespēju piesaistīt konkursam iespējami vairāk cienījamu interesentu, tādēļ tā neievērošana rada tikai „īsa” un arvien īsāka saraksta situāciju, kā arī „lielākā kr...” vai „mazākā ļaunuma” izvēles iespējamību.

[4.] Neesmu devusi savu piekrišanu dalībai konkursa turpinājumā – tieši tāpat kā Pietiek minētā „ceturtā kandidāte”, ja tāda ir un ja tas tiešām ir noticis (par minēto spriežu tikai no publikācijas). Turpmākās dalības konkursā iespējamība bija apšaubāma komisijas sastāva dēļ, bet neko vairāk nevaru izpaust, jo atšķirībā no konkursa komisijas vēlos ievērot likumu un to, ka noteiktai informācijai piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. Varu tikai raksturot situāciju vispārīgi, proti, ka, manuprāt, konkursa komisijas sastāvs neliecina par tā spēju objektīvi lemt un ka pastāv tiesiski apstākļi, kas varētu apturēt konkursa norisi, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 37. panta otro daļu un 185. panta pirmo daļu, jo nepastāv šī panta ceturtās daļas 6. punktā paredzētais izņēmums. Tomēr arī citi apstākļi konkursa sakarā liek šaubīties par iespējamo objektivitāti. Pietiek jau ar sevišķi īpatnajiem pieteikšanās nosacījumiem, kas neprasa augstu izglītības līmeni, neprasa pat obligātu pieredzi valsts pārvaldē. Kāpēc, piemēram, piešķir priekšrocības izglītībai vadībzinātnē (kas atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai var būt arī uzņēmējdarbības vadībā), bet ne, teiksim, politikā, ekonomikā vai jurisprudencē, kas ir nepieciešamākas esošajai Valsts kancelejas kompetencei?

[5.] Lai arī esmu saņēmusi uzaicinājumu 23. novembrī ierasties uz konkursa komisijas sēdi, tomēr publikācijas dēļ neieradīšos; tā pielika punktu manai apņēmībai turpināt dalību.

Man ir tiesību doktora zinātniskais grāds, vairāk kā desmit gadu pieredze vadošos amatos valsts pārvaldē, valsts civildienestā, tajā skaitā ministrijas vadībā, mana profesionālā darbība Tieslietu ministrijā ir bijusi cieši saistīta ar Valsts kanceleju, faktiski vairākos aspektos pastāvot konkurējošai kompetencei, kamdēļ tas, kas notiek Valsts kancelejā un kā tam būtu jānotiek zinu no personiskās pieredzes. Esot atbilstošai akadēmiskai, zinātniskai un profesionālai pieredzei, esmu gatava uzvarēt godīgā konkursā, kur patiesi vērtē kvalifikāciju.

Novērtē šo rakstu: