PIETIEK paziņojums saistībā ar ministra Belēviča "gribēšanu"

»

;))))))))))))

Skat. viedokļus iepriekš (t.sk. 07.09.2015. 00:52 un 07.09.2015. 21:55)

"Citējot klasiķi", kā ir sacīts: pnh latvāņu lumpeņa mēsls.

Atbildēt

c.e.n.z.ē.t.s -am
Beidzot esi pamodies, pirms strādāji kā aizmidzis pie klaviatūras, gurķojies. Tā nedrīkst, ikvienam eiro centam ir jāpārvēršas par gudriem, cēliem un ministru un deputātu slavinošiem vārdiem.
Droši varu teikt, atā, agresīvo cālīt, klabini klaviatūru, neslinko un nepūsti! Atceries, ka tavi paladziņi tiek gaidīti!

Atbildēt

c.e.n.z.ē.t.s - am
Lieliski, agresīvo cālīt, lieliski. Pieniņu iedzer, kad raksti komentārus? Iesaku, iesaku, ļoti palīdz. Protams stulbumu neārstē, bet vismaz var ilgāk dricelēt garus komentārus.

Atbildēt

»

;))))))))))))

Skat. viedokli iepriekš (07.09.2015. 00:52)

"Citējot klasiķi", kā ir sacīts: pnh latvāņu lumpeņa mēsls.

Atbildēt

c.e.n.z.ē.t.s -am
Zināju, ka var tev var uzticēties. Saki vai tu no sevis vēl kaut ko vari izspiest? Pacenties, lūdzu, tev tik labi izdodas. Ceru, ka ministram un deputātam arī patīk.

Atbildēt

c.e.n.z.ē.t.s -am
Tu man arvien vairāk sāc patikt, tādi aizstāvji cien.ministru nogrezno no galvas līdz kājām. Ceru, ka tavas radošās spējas vēl nav uzplaukušas izsīkušas, raksti vēl, mīļo trollīt, man patīk, palīdzi ministram un deputātam.

Atbildēt

c.e.n.z.ē.t.s a-m,
galīgi esi aptracis pats ar sevi sarunājoties, vai tik daudz naudiņas esi dabūjis, ka savu mazo prātiņu esi pazaudējis?

Atbildēt

»

;)))))))))))))))))

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Preses brīvība

Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkurām personu grupām, valsts iestāžu un visu veidu uzņēmumu un organizāciju institūcijām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedokļus, izplatīt paziņojumus presē un citos masu informācijas līdzekļos, saņemot ar to starpniecību informāciju par jebkuru tās interesējošu jautājumu vai sabiedrības dzīvi.

Preses un citu masu informācijas līdzekļu cenzūra nav atļauta.

Nav atļauta nekāda preses un citu masu informācijas līdzekļu monopolizācija.

=========

u.t.t., u.t.j.pr.

MUĻĶU zeme "eurolatvānija" = "tiesiska valsts", yesofkōzforewer! ;)))))))

Atbildēt

»

;)))))

Vēlreiz atkārtot iepriekš nu jau virkni reižu publiskoto jautājumu absolūti nav lietderīgi, visnotaļ objektīvu iemeslu dēļ - ja jau atsevišķiem (cenzēts, cenzēts, cenzēts) ĪPAŠI skarbi "bremzētiem" personāžiem (t.sk. "kārkluangļiem" u.c. taml. Š.v.a.u.k.s.t.a / D.r.e.k.b.e.r.ģ.a "lejupejošajiem [ģenētiskajiem] mantiniekiem", kas nemainīgi ieciklēti turpina "drukāt savus slima suņa murgus"), vēl joprojām nav "piešķīlis", tad arī "nepiešķils" nekad, vispār. ;)))

"Citējot klasiķi", kā saka - pnh latvāņu lumpeņa mēsls.

Atbildēt

»

;)

Nu, rau - tur jau tas sjunītis (vai, konkrētajā gadījumā, derdzīgi smirdošais sesks) ir norakts, ka - vismaz personīgi es nebūt neesmu slinks vai arī "galvas invalīds" (t.i. atšķirībā no "tēvišķi pamācošiem" un taml. aumež jau "viediem" personāžiem, kas atļaujas "gudri (c)irst" par tēmām, no kurām šamajiem tradicionāli prastajiem demagogiem NAV absolūti nekādas nojēgas, toties - ir ienākusies kārtējā klaji PRETLIKUMĪGĀ "revolucionārā pārliecība"). T.sk. gan dēļ tam, ka vismaz personīgi man NAV absolūti nekādas nepieciešamības "sagūglēt kas un kā" to, ko skaidri un nepārprotami definē LIKUMS, gan arī dēļ tam, ka absolūti JEBKĀDU (t.i. - fiz. / jur. / publ. / sab. u.c., attiecīgi) personu datu aizsardzības Likumīgo Tiesību sfēra ir viena no nemainīgi aktuālajām prioritātēm gan profesionālajā izpratnē, gan arī kā visnotaļ interesants un aizraujošs "hōbijs", tīri privāti. ;)

Tātad, būtu lietderīgi atgādināt - iepriekš proponētais jautājums (tas, kurš elementārs "kā lāpsta", "uz aizbēršanos") joprojām ir "atvērts":

KONKRĒTI kurš spēkā esošs Likums vai cits NA, kurš pants / punkts un kura definīcija paredz to, ka "redakcijai informācijas avots nav jānorāda" (īpaši jau - apgalvotajā vispārīgajā un absolūtajā izpratnē)?

Jau iepriekš - tencinājums par juridiski / pēc būtības pienācīgi pilnvērtīgi argumentētu un taml. "konstruktīvu" atbildi (t.i. - NEVIS "pasūtīšanu saguglēt" un taml. neadekvāti lumpenisku izpildīšanos).

Un, dabiski: "Nekā persōnīga!!!", kā ir sacīts. ;)

Atbildēt

»

;)))

"... belēvičs izrādās arī neizglītots, jo nezin likumus un viņam tikpat neizglītoti juristi."
-------
Varētu padomāt, ka lapsa gan ir izrādījies izglītots, jo zina likumus, un viņam ir tikpat izglītoti juristi, "karsējgerlas" u.c. zombijfani?

Tādā gadījumā - jautājums (elementārs "kā lāpsta", "uz aizbēršanos") šamajiem "izglītotajiem" personāžiem, pirmkārt jau šādu un taml. apgalvojumu tiražētājiem (ieskaitot arī neapšaubāmi auKsti izglītotās "karsējgerlas"): KONKRĒTI kurš likums vai cits NA, kurš pants / punkts un kura definīcija paredz to, ka "redakcijai informācijas avots nav jānorāda" (īpaši jau - apgalvotajā vispārīgajā un absolūtajā izpratnē)?

Jau iepriekš - tencinājums par pienācīgi "konstruktīvu" atbildi.
Un, dabiski: "Nekā persōnīga!!!", kā ir sacīts. ;)

Atbildēt

»

;)))))))

Tas liecina tikai un vienīgi par to, ka šīs w-bedres "vienlīdzīgĀKie kustoņi", izmantojot ekskluzīvi šamo biedru rīcībā esošos "administrējošos / moderējošos krāniņpagarinātājus", nu jau visai "ilgtspējīgi" atļaujas prasti manipulēt ar publikāciju novērtējumu statistiku (arī, t.sk.) - "par prieku sev u.c. taml. pamuļķiem par prieku", kā ir sacīts. ;)

"Citējot klasiķi", kā smejies - "bet jūs tik fanojiet, fanojiet (par to, ka ar jums prasti manipulē, kā jau ar bezcerīgi aprobežotiem latvāņu lumpeņiem") un dancojiet, dancojiet (pēc savu grīdas / skapja biedru pūstās stabules)"... ;)))

Atbildēt

Es gribētu (ja, ???) zināt, kurš ir šo publikāciju autors," sacīja minis†rs. minis†rs nesacīja; "Es gribu zināt, kas ir šo publikāciju autors!"!

Atbildēt

»

Labāk pastāsti Tu, Kiņčāi negribas TIK daudz uz ausīm sēdēt.

Atbildēt

Žetons par rakstu!

Atbildēt

Ko tad tas politmafijas klana ZZS sulainis Belēvičs , ja reiz tā nogribejies, neskrien pie politmafijas klana vienotība valstiska gomika Rinkēviča....????? Bu tu divi gribulīsi kopā un pakaļoto b izness plaiktu un zeltu....jo te ir latvija, te ir gaujmala, te ir politgeju tēvzeme.......

Atbildēt

Tas, ka Belevics traucee kaada biznesam ir aciim redzams.

Atbildēt

»

Lūdzu precizējumu!
1) vonī kā vonungā - tobiš miteklī?
2) vonī kā smaciņā - tobiš nesatur un/ vai pastiprināti svīst uz grīdas?

Atbildēt

»

viņš latvijas mērogā ir nokārtojis lietas ka vienmēr dabon, kad vien sagribās. tagad patiešām būs jāpaliek gribot vai jāiet pašam sev jānomasē klusā stūrī.

Atbildēt

Es gan nepriecātos, jo Latvija, piedraudot aar karu, var piespiest Islandi izdot ...Vienigā cerība, ka nav tā īsti skaidrs - ko, vai kuru :-)

Atbildēt

Teiksim godīgi, vidusmēra latvietim ir po-uj par visiem iepriekšējiem rakstiem, po-uj par visu ambrāžu kopumā. Viņš jau sen saprot, ka šeit diendienā tiek pirkts un pārdots un sen vairs netic nevienai nesavtīgai misijai un drukātajai, digitālajai presei. Izdosies ministram dabūt tautai lētāku medicīnu - labi! Neizdosies-po.., nāks nākamais ministrs un cerēsim atkal

Atbildēt

Vecā Bumbiera brūte cenšas sava patrona labā. Varbūt pēdīgi nopirks gultu un nebūs jāguļ uz grīdas miljonāra vonī!?

Atbildēt

Latvijas Farmaceitu biedrības Ētikas komitejā kādus pāris gadus atpakaļ bija pensionāra sūdzība par to, ka Gunčas aptiekā par nereģistrētiem medikamentiem paprasīta trīs reizes lielāka cena nekā par to pašu zāļu atvešanu paprasīja kāda liektirgotava. Pajautājiet Kitijai Blumfeldei, kāda bija Gunčas reakcija. Un tas nav vienīgais gadījums. Viņš vēl atļaujas par zāļu cenām purpināt!

Atbildēt

»

Tieši tā jau viņš darīja, tiesājās ar zva un vm, kamēr tas BIJA viņa bizness. Interesanti, ko darīs, kad izmetīs no vm ( ceru, ka to izdarīs beidzot). Beztiesiskuma un impotences kalngals, ka neviens neatzīst REĀLU interešu konfliktu. Kovtad šis interesanti darīs, ies aģentūrā par ekspertu?

Atbildēt

Belašēvičs, kā jau veselīvas galvenais aprūpētājs, zina ka gribēt nav kaitīgi, bet kaitīgi ir nedabūt :-)

Atbildēt

»

kāds te ir sakars ar Pietiek gribēšanu? LL pārbauda DP u.c. klaunu juridiskās zināšanas jomā, kurā tie strādā. LL pārbauda, nevis GRIB. Un arī iebāž nokakājušos kaķēnus ar degunu pašu atstātajās čupās... Pēc tam seko līdzi pārējo uzplečoto bandītu piesegšanas operācijām.
Tā ir viela pārdomām - vai turpināt balsot par varas uzurpatoriem, kuri šo sistēmu ir noorganizējuši. Man paliek neomulīgi, zinot ka es šeit neesmu nekas, bet mans pienākums ir maksāt nodokļus šai neattapīgajai varzai.

Atbildēt

»

"Kur tad paša P/L&L/P mūžīgi mūžos sludinātais tiesiskums, demokrātija, vienlīdzība? Nav ne vēsts."
-----------------------
Vai Jūsu izpratnē demokrātija ir tad , ja kādam nepatīkamu infu nevis publiski atspēko ar faktiem, bet gan mēģina apklusināt ar policejiskām metodēm izmantojot politisko jumtu? Manā izpratnē tā ir politmafijas demokrātija, jeb demokrātija zaļzemnieku gaumē un tas ir daudz bīstamāk ka visa Kremļa propoganda kopumā.
Tapēc aicinu visus noliet PIETIEK infu par beļēvičiem un viņan līdzigiem un nav svarīgi kādi motīvi liek stučīt- taisnibas milestība, skaudība vai pataloģisks ķļaunums. Galvenais, lai infa būtu objektīva.

Atbildēt

Biezie ministra troļļi suņa murgus turpina. Jauki, jauni, vai tad ministram eiro žēl, lai gudrākus troļļus atrastu.

Atbildēt

»

Štāle drukā komentārus uz brīvprātības pamatiem. No sūkāšanas brīvajā laikā.

Atbildēt

Izskatās, ka dažam labam ministram ir uzkāpts uz sāpīgam varžacīm, īsti biezie troļļi ir izsaukti, Stendzenieks, Štāle vai pats Boss ir piesēdies/piesēdināts pie klavieres. Ļoti labi.

Atbildēt

Reāli pasmējos par šo publikāciju. Sakot Pietiek , visi domā par Lapsu. Sakot Lapsa, visi domā par Pietiek. Tāds savdabīgs P/L&L/P. Var jau slēpties ārzemēs, bet visi zinām dzīves patiesību: agri vai vēlu viss nāk gaismā un par visu jāatbild. Lai vai aiz kādiem ofšoriem vai ārzonām arī neslēptos.
Visvairāk uzjautrināja P/L&L/P satraukums par Belēviča GRIBĒŠANĀM. Taču ko dara pats P/L&L/P? To vien dara , kā ar iesniegumu, sūdzību, pieteikumu, vērsumu, jautājumu un citu izpausmju palīdzību kaut ko nemitīgi GRIB visdažādākajās vietās.Šajā portālā to visu var atrast. Pēdējā epopeja saistās ar savas GRIBĒŠANAS nešanu mutē cauri visai pilsētai , lai to vārdiski iesniegtu DP un ar to saistītas visas nākamās GRIBĒŠANAS , kas te smalki aprakstīts.Taču kā tad tā - kad GRIB P/L&L/P , tad var visu, kad kādas GRIBĒŠANAS parādās citiem, un vēl saistībā ar P/L&L/P , tad uzreiz ir nervoza reakcija bļaustīšanās - ko viņš te atļaujas? Kur tad paša P/L&L/P mūžīgi mūžos sludinātais tiesiskums, demokrātija, vienlīdzība? Nav ne vēsts. Taču arī ir viegli izskaidrojums. Kuram tad patīk, ja tam sadod ar paša stibu? Arī P/L&L/P nepatīk. Jo katra šāda pret P/L&L/P vērsta gribēšana , agri vai vēlu var izrādīties liktenīgā, kas beidzot var novest pie pašu tik ļoti vienmēr slavēto ofšoru un ārzonu pilnīgi likumīgas caursišanas un reālu personu izcelšanas gaismā no miglāja un vēl reālāka saukšana pie atbildības. Bet kā jau visi zinām, attiecīgu ķermeņa vietu P/L&L/P sargā ļoti rūpīgi.

Atbildēt

»

ņem un iapazīsties ar likumdošanu pa punktiem, un tad drukā savus slima suņa murgus:
http://likumi.lv/doc.php?id=64879

Atbildēt

paskat tik, kāds gribulis parādījies kungam. žēl tikai ka gribulis ir uz kaut kādiem personiskajiem untumiem un savu ambīciju apmierināšanu, nevis uz tās valsts likumu ievērošanu, kurā ministrs viņš ir - sāksim kaut vai ar to pašu interešu konfliktu vai iesniegumu atbilžu termiņiem.

Atbildēt

»

par zāļu cenām viskomiskākā situācija ir ar Latvijā ražotu Remantadīnu, kurš Krievijā ir 5x lētāks. Kā tas ir iespējams, ja krieviem ir jāmaksā muita un jāsedz transporta izdevumi?
ļoti gribētu ministra komentāru šajā jautājumā.

Atbildēt

nu gan Gunča ir izbl;amējies. Nu, nevar tak sagraut to kā nav :):):):)

Atbildēt

Klīst baumas , ka zaļu lieltirgotāju mafijai vienojoties zāļu,cenas LV ir uzskrūvētas. Atsevišķi medikamenti ir trīs reiz dārgāki nekā citur Eiropā. Derētu zināt kompetentu cilvēku viedokli šai jautājumā. Ja minētais atbilst patiesībai, tad vērtīgs būtu pētījums par doto jautājumu un Beļēviča lomu tajā.

Atbildēt

http://roadcontrol.org.ua/node/1618

Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskata, ka publiskas personas tiesības uz savu attēlu var tikt ierobežotas lielākā apmērā kā privātas personas. Arī Eiropas Padomes Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas 1165 (1998) 6.punktā ir norādīts, ka publiskām personām ir jāatzīst, ka īpašā pozīcija, ko tie ieņem sabiedrībā (lielākoties pēc savas izvēles) automātiski ir saistīta ar pastiprinātu spiedienu uz to tiesībām uz privāto dzīvi. Taču šobrīd Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē vēl nav izkristalizējies, kādas personas tiek uzskatītas par publiskām personām saistībā ar personas tiesībām uz attēlu. Lietās, kas saistītas ar vārda brīvību un goda un cieņas aizsardzību, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka attiecībā pret publiskām personām pieļaujamās kritikas robežas ir plašākas nekā privātpersonu kritikai. Pēc pieļaujamās kritikas pakāpes var izdalīt Šādas publisko personu grupas — politiķi un valdība, valsts amatpersonas, tiesneši, citas publiskas personas (piemēram, liela uzņēmuma vadītājs). Politiķi un valdība ir pakļauti visplašākajai kritikai, tad seko valsts amatpersonas. Pret tiesnešiem pieļaujamās kritikas robežas ir Šaurākas nekā pret politiķiem, valdību vai valsts amatpersonām, jo ir jāaizsargā tiesas autoritāte. Citas publiskās personas ir pakļaujamas vēl mazākai kritikai, kas tomēr ir plašāka nekā pret privātpersonām pieļaujamā kritika.

Savukārt Eiropas Padomes Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas 1165 (1998) 7.punktā skaidrots, ka publiskas personas ir personas, kas ieņem amatus valsts institūcijās vai izmanto valsts resursus, un, vispārīgi runājot, visas tās personas, kas ir nozīmīgas sabiedrības dzīvē — gan politikā, gan ekonomikā, mākslā, sociālajā sfērā, sportā vai kādā citā sfērā.

Atbildēt

Oho-oo, smagsvara troļļi uzradušies. Nu tiks aktīvāk un melīgāk, tak eiro makā krīt!

Atbildēt

Par šo rakstu nav ne vismazāko šaubu, ka autors Lato Lapsa.:)

Atbildēt

»

žurnālistu informācijas avoti tiek sargāti ar likumu, un ne tikai latvijā.
ja nebūsi slinks, pats saguglēsi kas un kā.

Atbildēt

1023 plusi uz šo brīdi par pietiek.com raksta publicēšanu. Ko teiksiet, belēvič...? Taisnība nav jūsu pusē.

Bet jūs tik uzdejojiet, uzdejojiet ar grīdas biedreni...

Atbildēt

Labs redakcijas pietiek.com atbildes solis.
Redakcijai informācijas avots nav jānorāda.


... belēvičs izrādās arī neizglītots, jo nezin likumus un viņam tikpat neizglītoti juristi.

Atbildēt

"Veselības ministrs"
Latvijā pagājušogad vidēji dienā nomira 78 iedzīvotāji, bet piedzima 60 bērni.

Atbildēt

Man galva kūp, zeme deg, rokas trīc
Pēdas man svilst
es kampju, kampju vēl
Man vēl jāpaspēj......

Atbildēt

»

Tu tam esi piemērs, pat savu niku neproti uzrakstīt, kau kādus ķeburus liec

Atbildēt

»

pats tu esi trollis

Atbildēt

»

LR “Krimināllikums”

XIV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.

145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 (simt) minimālajām mēnešalgām.

(2) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarījis personas datu apstrādes pārzinis vai operators atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 (četriem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 120 (simt divdesmit) minimālajām mēnešalgām.

(3) Par personas datu apstrādes pārziņa vai operatora vai datu subjekta ietekmēšanu, pielietojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot uzticību, vai ar viltu nolūkā veikt nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 (divsimt) minimālajām mēnešalgām.

...............

Likums “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību.”

7. pants. Spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

...............

Zini, izmanto un aizsargā savas Likumīgās TIESĪBAS!

Atbildēt

»

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Piecpadsmitā nodaļa
Atbildība par citiem administratīvajiem pārkāpumiem

204.7 pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 400 latiem, amatpersonām - no 100 līdz 400 latiem, bet juridiskajām personām - no 1.000 līdz 8.000 latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas SENSITĪVAJIEM personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, amatpersonām - no 300 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām - no 3.000 līdz 10.000 latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

204.8 pants. Informācijas nesniegšana datu subjektam

Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām - no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām - no 1.000 līdz 5.000 latiem.

204.9 pants. Fiziskās personas datu apstrāde bez reģistrēšanas

Par fiziskās personas datu apstrādi bez likumā noteiktās reģistrēšanas vai bez personas datu aizsardzības speciālista reģistrēšanas Datu valsts inspekcijā — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām - no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām - no 1.000 līdz 10.000 latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Atbildēt

»

Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

...............

Fizisko personu datu aizsardzības likums.

I nodaļa.
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šā likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu (turpmāk — personas dati) apstrādi.

3.pants. (1) Šis likums, ievērojot šajā pantā noteiktos izņēmumus, attiecas uz VISU veidu personas datu apstrādi un uz jebkuru fizisko vai juridisko personu.

(3) Šis likums neattiecas uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām.

II nodaļa
Vispārīgie personas datu apstrādes principi

6.pants. Ikvienai fiziskajai personai ir TIESĪBAS uz savu personas datu aizsardzību.

9.pants. (1) Ja personas dati NAV iegūti no datu subjekta, pārzinim ir pienākums, ievācot vai pirmo reizi izpaužot šādus personas datus trešajām personām, sniegt datu subjektam šādu informāciju:

1) pārziņa un personas datu operatora nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;

2) paredzētais personas datu apstrādes mērķis.

(2) Pēc datu subjekta pieprasījuma pārzinim ir pienākums sniegt arī šādu informāciju:

1) iespējamie personas datu saņēmēji;

2) personas datu kategorijas un datu ieguves avots;

III nodaļa
Datu subjekta tiesības

15.pants. Datu subjektam ir TIESĪBAS iegūt VISU informāciju, kas par viņu savākta JEBKURĀ personas datu apstrādes sistēmā. Datu subjektam ir TIESĪBAS iegūt informāciju par tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras noteiktā laikposmā ir saņēmušas informāciju par šo datu subjektu.

Datu subjektam ir tiesības pieprasīt arī šādu informāciju:

1) pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;

2) personas datu apstrādes mērķis, apjoms un veids;

3) personas datu ieguves avots;

16.pants. (1) Datu subjektam ir tiesības pieprasīt, lai viņa personas datus papildina vai izlabo, kā arī pārtrauc viņa personas datu apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir pretlikumīgi apstrādāti vai pretlikumīgi iegūti. Pārziņa pienākums ir nekavējoties novērst šo nepilnību vai pārkāpumu un par to paziņot trešajām personām, kas iepriekš ir saņēmušas apstrādātos datus.

19.pants. Datu subjekts var AIZLIEGT savu personas datu apstrādi komerciāliem mērķiem.

20.pants. Ja pārzinis nepilda vai atsakās pildīt tam ar likumu noteiktos pienākumus, datu subjektam ir tiesības apstrīdēt Datu valsts inspekcijā (DVI) pārziņa atteikumu sniegt šā likuma 15.pantā minēto informāciju vai veikt šā likuma 16.pantā minētās darbības.

IV nodaļa
Personas datu apstrādes reģistrēšana un aizsardzība.

27.pants. (1) Fiziskās personas, kuras tiek iesaistītas personas datu apstrādē, rakstveidā apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust personas datus. Šo personu pienākums ir neizpaust personas datus arī pēc darba tiesisko vai citu līgumā noteikto attiecību izbeigšanās.

(2) Pārziņa pienākums ir veikt šā panta pirmajā daļā minēto personu uzskaiti.

(3) Apstrādājot personas datus, personas datu operatoram jāievēro pārziņa norādījumi.

29.pants. Personas datu aizsardzības uzraudzību veic Datu valsts inspekcija, kas atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Datu valsts inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka likums. Datu valsts inspekcijas pienākumi personas datu aizsardzības jomā ir šādi:

1) nodrošināt valstī personas datu apstrādes atbilstību šā likuma prasībām;
2) pieņemt lēmumus un izskatīt sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzību;
3) reģistrēt personas datu apstrādi;

Datu valsts inspekcijas tiesības personas datu aizsardzības jomā ir šādas:

1) veikt personas datu apstrādes pārbaudi;
2) pieprasīt datu bloķēšanu, kļūdainu vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanu vai iznīcināšanu, noteikt aizliegumu datu apstrādei;
3) iesniegt tiesā prasību par šā likuma pārkāpumiem;
4) likumā noteiktajā kārtībā uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem personas datu apstrādē;

32.pants. Ja, pārkāpjot šo likumu, personai nodarīts kaitējums vai radīti zaudējumi, tai ir tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu.

Atbildēt

»

Un neslēpies pats aiz segvārda bet lūdzu pilnībā savu īsto vārdu un uzvārdu.

Atbildēt