Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Nule medijos parādījās ziņas, ka piesaistīta Drošības policija, lai pārbaudītu kāda Viktora Guščina (attēlā) aktīvo iesaistīšanos projekta noliedzēju un pretinieku kampaņā. Tas lika aizdomāties par mūsu demokrātijas iespējām un labumu, kur šāda persona var nesodīti izmantot gan valsts resursus un laiku, rakstot vēstules prezidentam, gan visa veida medijus savās politiskajās un Latvijai nedraudzīgajās interesēs.
Neatkārtošu visus šī Viktora Guščina “nopelnus”, tos ikviens var izlasīt, ierakstot viņa vārdu Google meklētājā, tāpat kā informāciju par naudas saņemšanu no “konsulāta” un pārējās izpausmes. Interesanti, ka šai personai, kas Kremļa propagandas ruporā Sputnik sevi krāšņi apzīmē par “latviešu vēsturnieku”, bijusi aizliegta iebraukšana mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.
Tāpat patiešām vērtīgi uzmest skatu vietējā portāla Zemgales Ziņas komentāru sadaļai par DEPO tēmu, kur šis pats Guščins tiek piesaukts kopā ar pārējiem projekta noliedzējiem un aktīvi plusoti aicinājumi viņam kandidēt vēlēšanās.
Te jāteic, ka sarunās esmu dzirdējis izskanam arī frāzes par kāda cita aktīvi rakstoša šīs pretkampaņas dalībnieka kādreizējo un, protams, protams, tikai varbūtējo saistību ar kādas šobrīd vairs neeksistējošas valsts represīvajiem dienestiem.
Runājot par pašu DEPO projektu, uzskatu, ka uzņēmēji dara pareizi, pārāk neiesaistoties tiešās diskusijās ar šāda veida protestētājiem. Patiesībā es to uztvertu kā klasisku naudas izspiešanas shēmu.
Paskatījos, kas tad ir šie protestētāji – kāds nesavtīgs jurists ar atklātu skatienu un viņa paša “kabatas” organizācija – biedrība, kas vienlaikus ir arī šķīrējtiesa, tāpat arī kāda cita pāris cilvēku nupat speciāli šim mērķim noreģistrēta biedrība.
Nešaubos - kā jau mums parasts, tā visticamāk pārtaps par kārtējo taisnības cīnītāju partiju jau uz šīm pašvaldību vēlēšanām. Piesaistīti šādām tēmām vienmēr atsaucīgie masu saziņas līdzekļi, runāts visu pilsētnieku vārdā, turētas runas par pilsētvidi un slikto uzņēmēju nerēķināšanos ar vienkāršo cilvēku interesēm.
Latvijā tā ir veca tradīcija, ka šādu apjomīgu projektu sakarā gandrīz neizbēgami uzrodas veidojumi, kas uzdodas par visas sabiedrības interešu pārstāvjiem. Arī Guščins un viņa sabiedrotie te īsteno masīvu dezinformācijas kampaņu un, iesaistot mūžam sensāciju kāro presi, šo projektu pasniedz kā vēsturiskās Jelgavas pils apdraudējumu, kas aizsegšot skatu uz unikālo ainavu.
Tika sākta parakstu vākšana nu jau par nacionālo hobiju kļuvušajā manabalss.lv portālā, kas pēc situācijas patiesās izskaidrošanas un, apzinoties sekas par klajiem meliem, apstājās.
Šī ir sena un ļoti izplatīta sava veida “biznesa” forma. To sauc par šantāžu. Un vairumā gadījumu tā ir krimināli sodāma darbība. Uzskatāms piemērs ir bēdīgi slavenās biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu aktivitātes saistībā ar projektu Mazā Baltezera krastā, kas beidzās ar galvenā „sabiedrības” interešu aizstāvja notiesāšanu ar reālu brīvības atņemšanu.
Man personīgi ļoti interesants šķita fakts, ka pēkšņi kāds acīmredzot sirdsšķīsts godavīrs arhitekts Ingurds Lazdiņš no labas sirds un, tērējot savu laiku, iesniedz pats savu projektu, ko protestētāju koris atzīst par izcilu arhitektūras pērli.
Var, protams, domāt, ka arhitektu vadījusi nesavtīga vēlme strādāt un ziedoties sabiedrības labā, bet, aplūkojot SIA Ingurds Lazdiņš gada pārskatus, nākas konstatēt, ka 2015, gadu uzņēmums pabeidzis ar teju 30 tūkstošu EUR zaudējumiem ar 40 tūkstošu EUR apgrozījumu. Katrā ziņā interesanti.
Lai nu kā, dažādu un visai pretrunīgu indivīdu tendence “piesmērēties” pozitīvām sabiedriskām aktivitātēm ir uzkrītoša. Nepolitiski projekti - kāds ir šis DEPO gadījums tiek pakāpeniski pārvērsti par tīru politiku.
Tā kontekstā vēl būtiskāks man šķiet fakts, ka Latvijas drošības iestādes ilgstoši nemana vai izliekas nemanām šādu personu kā Viktors Guščins un viņa sabiedroto kaitniecisko darbību sekas.
Faktiski izmantojot pašas valsts radītus mehānismus un demokrātiskās brīvības, pakāpeniski tiek audzēts politiskais kapitāls, un te arī pamazām tāds reāls Latvijas valsts ienaidnieks kā Guščins kļūst par „latviešu vēsturnieku” un kopā ar saviem sabiedrotajiem - gaišu un pozitīvu cīnītāju par jelgavnieku interesēm.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
