Pildot tiesas spriedumu, KNAB atkal spiests atvainoties par prettiesisku informācijas nesniegšanu

Par to, cik patiesi KNAB izjūt savu vainu par savu prettiesisko rīcību, liecina Pietiek šodien publiskotais dokuments ar nosaukumu "Par sprieduma izpildei nepieciešamo informāciju".

Šajā Streļčenoka parakstītajā dokumentā pieprasīta informācija par kontu, uz kuru pārskaitīt prasītāja nomaksāto valsts nodevu - 20 latus, un vienlaikus arī minēts: "Vienlaikus atvainojamies Jums par Biroja rīcību, nesniedzot Jums atbildi uz 2011. gada 1. aprīļa iesniegumu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, un ar to saistītajām neērtībām."

Šī nauda gan tiks samaksāta nevis no konkrēto prettiesiski rīkojušos biroja amatpersonu personiskajiem līdzekļiem, bet no KNAB budžeta - tātad nodokļu maksātāju līdzekļiem. Savukārt pašas amatpersonas nekādus zaudējumus necietīs, jo arī par KNAB pārstāvību tiesā ir maksāts no valsts līdzekļiem.

Pietiek jau informējis, ka šo lietu tiesa bija ierosinājusi par KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša un biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes nevēlēšanos pildīt likuma normas un likumā noteiktā kārtībā un termiņā sniegt atbildes saistībā ar pirms diviem gadiem skaļo „politiķu telefonsarunu noklausīšanās lietu”, kas vēlāk faktiski izrādījās abu amatpersonu fantāzijas auglis, cīnoties par varu KNAB.

2011. gada marta beigās, attīstoties KNAB vadītāju konfliktam, Jurašs publiski paziņoja, ka toreizējais biroja vadītājs Normunds Vilnītis „prettiesiski un bez pamata” esot lūdzis viņam noklausīties politiķu sarunas. Savukārt Vilnīša vietniece Strīķe apgalvoja – viņa esot bijusi lieciniece sarunām, Vilnītim bez tiesiska pamata lūdzot veikt operatīvās darbības pasākumus pret atsevišķiem politiķiem.

Neviens no viņiem nesniedza nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem un arī nepaskaidroja – kā vispār konkrēts KNAB darbinieks var operatīvi konstatēt, ka viņš ir saņēmis prettiesisku vai pretlikumīgu uzdevumu, jo likums operatīvās izstrādes jomā KNAB priekšniekam un viņa vietniekam dod ļoti plašas pilnvaras. Savukārt KNAB preses pārstāve publiski varēja pateikt vienīgi to, ka biroja darbiniekiem jāpaļaujas uz „savu apzinīgumu un patstāvīgu vērtējumu”.

Saņēmuši oficiālu iesniegumu, ne Strīķe, ne Jurašs nevēlējās precīzi paskaidrot, kādā tieši veidā un uz kādu normatīvo aktu pamata viņi saskaņā ar viņu publiskajiem paziņojumiem konstatējuši, ka KNAB priekšnieks Vilnītis viņiem bez tiesiska pamata lūdzis veikt operatīvās darbības pasākumus pret atsevišķiem politiķiem. Tāpat abi KNAB vadošie darbinieki nevēlējās paskaidrot, kādā tieši veidā un uz kādu normatīvo aktu pamata KNAB darbinieks vispār var nekavējoties secināt, ka KNAB priekšnieks vai priekšnieka vietnieks dod viņam rīkojumu veikt darbības bez tiesiska pamata.

Tikai pēc tam, kad KNAB vadībai kļuva skaidrs, ka par atbilžu nesniegšanu Pietiek pārstāvis ir vērsies ar iesniegumu administratīvajā tiesā, uz uzdotajiem jautājumiem tika sniegtas formālas atbildes, kas pēc tam tiesā tika pasniegtas kā KNAB vadības normatīvo aktu prasību ievērošanas apliecinājums. Nu tiesa KNAB argumentus ir atzinusi par maldinošiem un spriedumā, ko šodien publicējam pilnībā, atzinusi KNAB rīcību par prettiesisku.

Tikmēr toreizējie Strīķes un Juraša apgalvojumi tā arī nav guvuši nekādu apstiprinājumu. KNAB faktiskie vadītāji ne tobrīd, ne līdz šim laikam tā arī nespēja sniegt nekādus paskaidrojumus - kādi normatīvie akti dod iespēju konkrētam KNAB darbiniekam operatīvi konstatēt, ka viņš ir saņēmis prettiesisku vai pretlikumīgu uzdevumu. Tā vietā KNAB varēja pateikt vienīgi to, ka biroja darbiniekiem jāpaļaujas uz savu apzinīgumu un patstāvīgu vērtējumu.

"Politiķu telefonsarunu noklausīšanās" gadījums bija būtisks ar to, ka KNAB arī pirmoreiz skaidri apliecināja: birojs uzskata, ka pastāvošā likumdošana tam noteiktos gadījumos dod tiesības telefonsarunas noklausīties līdz pat trim diennaktīm ilgi, pat nemēģinot iegūt tiesneša sankciju, - pietiek tikai ar prokurora informēšanu, kuras termiņus likums nenosaka.

„Atsevišķos gadījumos operatīvās darbības pasākumus sevišķajā veidā var uzsākt pirms tiesneša akcepta, bet noteiktā laika periodā – 72 stundās - tāds ir jāsaņem, lai attiecīgās darbības varētu turpināt. Ja tiesneša akcepts netiek saņemts, attiecīgo operatīvo darbību veikšana ir jāpārtrauc. Savukārt gadījumos, kad operatīvā darbība ir pabeigta pirms 72 stundu termiņa, šīs darbības turpināšana nenotiek un līdz ar to tiesneša akcepts to turpināšanai nav nepieciešams,” skanēja KNAB oficiālais skaidrojums.

Pietiek jau informēja, ka saskaņā ar KNAB oficiālo skaidrojumu telefonsarunu noklausīšanās kā viens no operatīvās darbības pasākumiem oficiāli un likumīgi ir īstenojama tikai tad, kad ir sākta operatīvā izstrāde.

Operatīvā izstrāde saskaņā ar likumu tiek sākta gadījumos, ja operatīvās darbības subjekta (arī KNAB) rīcībā ir informācija par konkrētām personām un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu vai par valstij svarīgu interešu apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Kā skaidro KNAB, operatīvo izstrādi saskaņā ar likumu sāk, pieņemot par to lēmumu, ko akceptē operatīvās darbības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks. Par šo lēmumu ir jāinformē prokurors, taču likums nenosaka termiņu, kādā prokuroram šī informācija jāsaņem.

Tas nozīmē – gan KNAB vadītājam, gan viņa vietniekam ir likumīgas tiesības, balstoties uz viņu rīcībā esošu operatīvu informāciju (kuras pamatotības kritērijus Latvijā neviens likums skaidri nenosaka), pieņemt lēmumu sākt operatīvo izstrādi saistībā ar faktiski ikvienu personu.

Savukārt, tikko šāds lēmums tiek pieņemts (un likums nenosaka, kādā formā šai pieņemšanai jānotiek), likums dod tiesības veikt operatīvās darbības pasākumus – tostarp arī telefonsarunu noklausīšanos.

Tas nozīmē: ja KNAB vadītājs kādam KNAB darbiniekam – vienalga, Strīķei, Jurašam vai kādam citam - uz paša pieņemta lēmuma pamata uzdod sākt veikt operatīvās darbības pasākumus (to skaitā - telefonsarunu noklausīšanos), KNAB darbiniekam nav nekādu reālu iespēju nekavējoties noteikt, vai šāds lēmums ir tiesisks vai prettiesisks.

Vēl vairāk – faktiski likumdošana nosaka, ka KNAB darbiniekiem jebkurš KNAB vadītāja vai viņa vietnieka dots uzdevums par operatīvās darbības pasākumu veikšanu automātiski ir tiesisks un izpildāms, ja reiz to ar savu lēmumu uzdod KNAB direktors vai viņa vietnieks.

Tiesa, Operatīvās darbības likums arī nosaka, ka vispār operatīvās darbības pasākumi – tostarp telefonsarunu noklausīšanās – veicami „tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu”.

Taču ir arī izņēmums – gadījumos, kad „jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums”, telefonsarunu noklausīšanos var sākt arī bez tiesneša akcepta. Par to tikai 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts, bet, ja akcepts netiek saņemts vai prokuroram netiek paziņots, operatīvās darbības pasākumu veikšana ir jāpārtrauc.

Tas savukārt nozīmē – KNAB un arī citās valsts iestādēs nav neviena darbinieka, kas pirmo 23 stundu un 59 minūšu laikā kopš KNAB vadītāja vai viņa vietnieka lēmuma par kādas personas telefonsarunu noklausīšanās sākuma varētu apgalvot, ka šis lēmums ir prettiesisks vai pretlikumīgs. Līdz ar to Juraša un Strīķes publiskie apgalvojumi vismaz KNAB oficiāli sniegtās informācijas un minēto likumdošanas aktu kontekstā nerada iespaidu par to adekvātumu un patiesīgumu.

KNAB saistībā ar šo izklāstu pēc būtības piemin tikai to, ka „Operatīvās darbības likuma 35.panta pirmās daļas pirmais teikums nosaka, ka uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori”, savukārt „Operatīvās darbības likuma 35.panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka, veicot uzraudzību, prokurori ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā. Tādējādi, prokurora statuss un viņa pilnvaras nodrošina neatkarīgu un efektīvu likumības kontroli pār operatīvo darbību, tajā skaitā personu sūdzību izskatīšanu”.

Līdz ar to uzraudzība gadījumos, kad operatīvās darbības ir pabeigtas pirms 72 stundu termiņa, pēc KNAB domām, tiekot pilnībā nodrošināta. 

Novērtē šo rakstu: