Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publicē tiesas spriedumu, kas pietiekami skaidri atklāj nepievilcīgās "polituzņēmēja" Gunta Rāvja "biznesa" un peļņas metodes: saskaņā ar šo spriedumu no AS Transport Systems, kuras iepriekšējais nosaukums ir AS Dienvidu tilts un kuras lielākais akcionārs saskaņā ar pēdējo Lursoft datu bāzē pieejamo akcionāru sarakstu ir Rāvja uzņēmums Skonto būve, par labu ceļu būves kompānijai Binders tiek piedzīti 624 695 eiro par nekvalitatīviem darbiem bēdīgi slavenās šosejas Koknese-Tīnūži būvniecībā.

2012.gadā SIA Binders iesniedza tiesā prasību pret AS Transport Systems par līgumsoda piedziņu, jo Rāvja kontrolētais uzņēmums nebija novērsis līgumā paredzētos un pēc tam konstatētos pārkāpumus, kā arī bija atteicies maksāt līgumsodu par laikus neizpildītiem darbiem.

Lai gan Dienvidu tilta būvnieks iesniedza tiesā arī pretprasību, tomēr tiesas galīgajā un nepārsūdzamajā spriedumā tā ir noraidīta, bet līgumsoda nauda, kas strīda brīdī bija 439 038 lati (624 695 eiro), piedzīta pilnā apmērā.

Lai gan Rīgas apgabaltiesa Binders prasību apmierināja tikai daļēji, taču nepieņēma izskatīšanā Transport Systems pretprasības, Augstākās tiesas Civillietu palāta izlēma, ka līgumsods no Dienvidu tilta būvnieka piedzenams pilnā apmērā.

Nu Pietiek publicē pilno tiesas spriedumu, no kura vērīgs lasītājs var izdarīt secinājumu par to, kā Rāvja uzņēmums mēģinājis iekasēt naudu par faktiski vispār neveiktiem darbiem. Komentārus no paša Rāvja vai viņa juridiskajiem pārstāvjiem Pietiek nav izdevies saņemt.

Lieta Nr.C04362112 PAC - 0928/2015

Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā, 2015.gada 28.decembrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Ozola tiesneses S.Krūmiņa un M.Katlapa ar sekretārēm M.Tugolukovu un I Jakoveli, piedaloties prasītāja SIA „Binders" pārstāvim M.Dambergam, atbildētāja AS „Transport Systems" pārstāvjiem zv.advokātam V.Tihonovam, zv.advokātam O.Ramiņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu ceļu būves firmas SIA „Binders" prasībā pret AS „Transport Systems" par līgumsoda piedziņu un AS „Transport Systems" pretprasībā par ieturējuma un līgumsoda piedziņu un līguma uzteikuma atzīšanu par prettiesisku sakarā ar AS „Transport Systems" apelācijas sūdzību un ceļu būves firmas SIA „Binders" pretapelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 25.februāra spriedumu

Aprakstošā daļa

[1] SIA „Binders" Rīgas apgabaltiesā 2012.gada 22.augustā cēlusi un 2013.gada 3.oktobrī grozījusi prasību pret AS „Transport Systems" par līgumsoda 624695,15 EUR piedziņu.

2010.gada 6.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts apakšuzņēmuma līgums Nr.1TE22 - 02, kura 15.2.punkts nosaka, ja paredzētais darbs netiek pabeigts laikā, atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu 0,05% apmērā no līgumcenas par katru kavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% no līgumcenas.

Darbu veikšanas termiņus atbilstoši līgumam nosaka Pielikums Nr. 9 - būvdarbu veikšanas kalendārais grafiks pa mēnešiem. Atbildētājs būtiski kavē būvdarbu veikšanu objektā, noteiktās būvēs būvdarbus nav atsācis.

Atbildētājs nav veicis līgumā paredzētos darbus, nerespektē tiesiskās attiecības un ignorē pielīgtās saistības, tāpēc prasītājs uzskata, ka jāiedarbojas līgumsoda sodošajai funkcijai.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716.un 1717.pantu.

[2] AS „Transport Systems" 2012.gada 24.oktobrī cēlusi un 2013.gada 7.janvārī un 2013.gada 30.oktobrī grozījusi pretprasību piedzīt no SIA „Binders" par labu AS „Transport Systems" ieturēto naudas summu no faktiski izpildīto darbu izmaksām 88263,24 Ls, līgumsodu 439038,25 Ls, atzīt par prettiesisku SIA „Binders" 2012.gada 6.jūnija apakšuzņēmuma līguma Nr.1TE22 - 02 uzteikumu Nr. 1 - 1/601.

Atbildētāja ieskatā nav pieļaujama līguma vienpusēja laušana pēc jebkura līdzēja iniciatīvas, ja pats līdzējs nepilda savas pielīgtās saistības, tādejādi apgrūtinot un radot neiespējamu otra līdzēja saistību izpildi.

Prasītājs, vienpusēji paziņojot par līguma izbeigšanu, ir pārkāpis pušu saistības noteikumus, un patvarīgi atkāpies no līguma izpildes.

Prasītājs ir vienpusēji atkāpies no līguma izpildes, bet pats pušu slēgtais līgums nav ticis izbeigts tiesiski. Atbildētājam ir tiesības prasīt līgumsoda samaksu, jo nav pamatots un pierādīts prasītāja viedoklis par atbildētāja vainu saistībā ar līgumsaistību neizpildi.

Izbeidzot līgumu pēc prasītāja iniciatīvas, kas nav saistīta ar otras puses līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, prasītājam, pamatojoties uz līguma 15.7.punktu, ir pienākums samaksāt atbildētājam līgumsodu 10% apmērā no līgumcenas, t.i. 439038,25 Ls.

Pamatojoties uz to, ka atbilstoši līguma 13.4.punktam, no katra akta par izpildīto darbu izmaksām prasītājs uz laiku ir ieturējis 5%, atbildētājam ir tiesības uz ieturēto summu, kas kopā sastāda 88263, 24 Ls. Atbildētājs savas saistības pret prasītāju ir izpildījis, bet prasītājs, nepamatoti pārtraucot līgumu, nav atbrīvots no minētās summas samaksas prasītājam.

Pretprasība pamatota ar Civillikuma 1., 5., 1587., 1588., 1589., 1591., 1635., 1636., 1717., 1773. un 1777.pantu.

[3] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 25.februāra spriedumu prasība apmierināta daļēji - atzīts, ka SIA „Binders" pienākas līgumsods 356709,10 EUR apmērā. No AS „Transport Systems" par labu SIA „Binders" piedzīts līgumsods 231121,82 EUR un tiesāšanās izdevumi 6406,19 EUR. SIA „Binders" noteiktas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no AS „Transport Systems" likumiskos 6 procentus gadā no piedzītās summas 237528,01 EUR. Pretprasība noraidīta pilnībā.

[3.1] Tiesa konstatējusi, ka 2010.gada 2.augustā starp SIA „Binders" un VAS „Latvijas valsts ceļi" noslēgts līgums par autoceļa E22 posma Tīnūži - autoceļš P32 rekonstrukciju. Prasītājam līgumā norādīto darbu izpilde noteikta līdz 2012.gada 1.oktobrim.

2010.gada 6.oktobrī starp SIA „Binders" un AS „Transport Systems" noslēgts apakšuzņēmuma līgums Nr. 1TE22 - 02, kura 5.2.punkts paredz, ka apakšuzņēmējam darbs jāpabeidz līdz 2012.gada 15.augustam.

2012.gada 6.jūnijā prasītājs sastādījis un izsniedzis atbildētājam līguma uzteikumu, atsaucoties uz 2012.gada 4.aprīlī atbildētājam nosūtītajā vēstulē norādīto pienākumu (pārkāpumu novēršanas nepieciešamību) neizpildi un pamatojot uzteikumu ar līguma 15.6.punkta noteikumiem, kā arī pamatojoties uz līguma 15.2.punktu, norādot uz atbildētāja pienākumu samaksāt līgumsodu 439038,25 Ls.

Tiesa norādījusi, ka lietā pastāv strīds jautājumā par līguma izpildes termiņiem un to nokavējumu, kā arī līguma izpildes šķēršļu izcelsmi - prasībā tā saistīta ar atbildētāja bezdarbību, savukārt, pretprasībā - ar prasītāja.

[3.2] Tiesa atzinusi, ka prasītāja norādītais līguma uzteikums atbilst līguma noteikumiem, savukārt, atbildētājs nav pierādījis, ka līguma uzteikums nav saistāms ar atbildētāja saistību neizpildi (nokavējumu).

[3.2.1] No prasītāja 2012.gada 4.aprīļa vēstules Nr.1 - 1/3101 (1.1.29,1.sēj.), 2012.gada 6.jūnija uzteikuma, no apstākļiem, ka nav apstrīdēts fakts, ka atbildētājs nav iesniedzis aktu par laika periodā no 01.02.2012. līdz 29.02.2012. paveiktajiem darbiem, turklāt, atbildētājs minēto faktu atzinis 21.06.2012. prasītājam adresētajos iebildumos par līguma uzteikumu (1.1.35.,l.sēj.), tiesa secinājusi, ka atbildētājs atbilstoši prasībā norādītajam, nav izpildījis līgumā noteiktos pienākumus, nav iesniedzis aktu par laika periodā no 2012.gada 1.februāra līdz 2012.gada 29.februārim paveiktajiem darbiem, kas ir pamats secinājumam, ka līgumā norādītie darbi nav tikuši veikti.

[3.2.2] Tiesa atzinusi par nepamatotiem atbildētāja iebildumus, ka akts nav iesniegts sakarā ar prasītāja saistību neizpildi, neiesniedzot līguma 4.4.punktā noteikto cenu pārrēķinu, jo atbildētājs iebildumu pamatotību nav pierādījis, jo līguma 4.4.punktā nav noteikts prasītāja pienākums sniegt šādu cenu pārrēķinu, turklāt, vēl pirms akta iesniegšanas, atbilstoši līguma 13.2.2.punktā norādītajām prasītāja darbībām iesniegtā akta saskaņošanai.

No līguma 4.4.punkta (1.1.20,1.sēj.) tiesa secinājusi, ka atbildētājam sākotnēji ir jāiesniedz akts par paveiktajiem darbiem februāra mēnesī, kam seko akta saskaņošana ar prasītāju, kā arī pasūtītāju, tostarp, darbu izmaksām un to pārrēķinu. Tādejādi tiesa uzskatījusi, ka atbildētājs līgumā noteiktos pienākumus nav izpildījis un šo pienākumu neizpilde nav saistāma ar prasītājas saistību neizpildi.

Minēto apsvērumu dēļ tiesa atzinusi, ka nav pamata arī atbildētāja atbrīvošanai līgumā noteiktās atbildības pamatojoties uz Civillikuma 1657.pantu un 1776.pantu.

[3.2.3] Tā kā nodibināta līgumā atbildētājam paredzēto saistību neizpilde - akta paveiktajiem darbiem neiesniegšana, kas ir pamats secināt, ka šajā laika periodā darbi tikuši veikti, tiesa uzskatījusi, ka strīda izšķiršanai nav nozīmes atbildētāja iebildumi attiecībā uz līgumā paredzēto darbu izpildes galīgiem termiņiem, t.i. būvdarbu beigu termi 2012.gada 15.augustā vai 2011.gada beigas, jo līgums uzteikts sakarā ar konkrētu saisti neizpildi 2012.gada februārī, nevis vispārēju termiņa nokavējumu.

[3.2.4] Tiesa uzskatījusi, ka nepamatoti un nepierādīti ir atbildētāja iebildumi p prasītāja saistību neizpildi, savlaicīgi nenododot darba frontes un nepagarinot darba izpildtermiņus.

Atbildētājs nav norādījis konkrētu būvju darba fronšu nenodošanu. No pušu paskaidrojumiem tiesa secinājusi, ka nav strīda, ka atsevišķām būvēm darba frontes ir nodoti ar nokavēšanos, atsevišķām - nav nodotas vispār, vai noteikts darbu pārtraukums, taču atbildētājs nav norādījis, ka prasībā norādītajā laika periodā iebildumos minēto iemeslu šādi darbi nevarēja notikt nevienā no 21 būvēm.

Tiesa norādījusi, ka no līgumsoda aprēķina izriet, ka līgumsods aprēķināts par darbu izpildes kavējumu 13 būvēs: Nr. 1, 3, 5,6,11,12,13,14,16,17, 18,20, 21.

Savukārt, iebildumos un pretprasībā atbildētājs nav norādījis uz konkrētu minēti būvju darba frontes nenodošanu, bet atsaucies uz citu būvju darba frontes nodošana: kavējumu no prasītāja puses - būvju Nr. 2, 4, 6, 8, 9,10, 15, kas prasībā nav norādītas.

Pretprasības pieteikumam pievienotajā pušu sarakstē nav atrodamas atsauces uz prasībā norādītajām būvēm. Savukārt, iesniegumos par tehnoloģiskā pārtraukuma piešķiršanu būvēs Nr. 1, 5,11, 12, 13, 14, 17 (1.1.190 - 194,1.sēj.), neskatoties uz pārtraukumu, norādīts ш šajā pārtraukumā izpildāmiem darbiem, kā arī to, ka tehniskais pārtraukums neietekmē ceļu būvdarbus.

Atbildētāja 2011.gada 10.maija vēstulē prasītājam (1.1.204,1.sēj) norādīts uz darbu apjoma neizpildes iemesliem būvēs Nr. 4, 5, 6, 8, 9, 10,11, 12, 13, 14,15, ka darbi būvēs, kas norādītas prasībā, Nr. 5 un 6, kavēti sakarā ar savlaicīgu darba frontes nenodrošināšanu, bet būvēs Nr. 1Г un 13 - sakarā ar betona klases nesaskaņošanu, Nr. 12 un 14 - nelabvēlīgiem laika apstākļiem.

Tomēr tiesa uzskatījusi, ka minētā vēstule, ievērojot tās sastādīšanas laiku, nevar attaisnot atbildētāja darbu neizpildi 2012.gada februārī.

Tiesa secinājusi, ka, nenodibinot iebildumos norādīto būvju darba frontes nodošanas termiņa kavējuma saistību ar darbu neizpildi prasībā norādītajās būvēs, nav pamata uzskatīt, ka līgumā paredzētos darbus 2012.gada februārī atbildētājs nav varējis veikt prasītāja vainas dēļ, un minētie atbildētāja iebildumi nevar būt pamats prasības noraidīšanai, jo neattiecas uz pušu strīdu par līguma izbeigšanas pamatotību.

[3.3] Ievērojot Civillikuma 1587.un 1589.pantu, pušu noslēgtā līguma 15.6.punktu, tiesa secinājusi, ka prasītājs pamatoti izmantojis tiesības vienpusēji lauzt līgumu, sakarā ar atbildētāja saistību neizpildi.

Tiesa uzsvērusi, ka līguma uzteikums nav saistāms ar kāda konkrēta objekta līgumā noteiktā izpildes termiņa neievērošanu, bet gan līgumā noteiktā pienākuma - iesniegt aktu par konkrētā laika periodā padarītiem darbiem - neizpildi.

Nodibinot līgumam un likumam atbilstošu prasītāja rīcību, tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Civillikuma 1636.pantu lietā nav pamata nodibināt atbildētāja tiesību aizskārumu sakarā ar līguma uzteikumu, kas ir pamats pretprasības pilnīgai noraidīšanai.

Noraidot pretprasību daļā par līguma uzteikuma atzīšanu par prettiesisku, nav pamata pretprasības apmierināšanai daļā par līgumsoda piedziņu atbildētāja labā, kas pamatota ar līguma 15.7.punktu, ievērojot, ka lietā nodibināts cits līguma izbeigšanas iemesls - atbildētāja saistību neizpilde.

[3.4] Attiecībā uz pretprasību daļā par ieturējumu atlīdzību 88263,24 Ls apmērā, tiesa konstatējusi, ka lietā nav strīda, ka saskaņā ar līguma 13.4.punktu prasītājs ieturējis 5% no katra akta par izpildīto darbu izmaksām, kas atbildētājam ir atmaksājama pēc garantijas termiņa beigām, trīs gadiem no darba pabeigšanas akta parakstīšanas.

Minētās summas ieturējumu apliecina akts Nr.15 par izpildīto darbu pieņemšanu atskaites periodā no 2012.gada 1.janvāra līdz 31.janvārim (1.1.188, 1.2ēj.).

Atbildētājs pretprasībā nav norādījis uz laiku, kad parakstīts darbu nodošanas akts.

Pēdējais akts par pabeigtajiem darbiem lietā iesniegts par laika periodu līdz 2012.gada 31.janvārim (1.1.188, 4.sēj.). No minētā tiesa secinājusi, ka atbildētāja veikto darbu garantijas termiņš beigsies 2015.gada 1.februārī, kad atbildētājs būs tiesīgs saņemt minēto summu.

Tiesa uzskatījusi par nepamatotu pretprasībā norādīto apgalvojumu, ka ieturējums izmaksājams līgumu laužot, jo šādu noteikumu pušu noslēgtais līgums neparedz.

[3.5] Attiecībā uz prasību par līgumsoda 439 038,25 Ls piedziņu, tiesa konstatējusi, ka puses līguma 15.2.punktā vienojušās par līgumsodu atbilstoši Civillikuma 1717.pantam.

[3.5.1] Tiesa konstatējusi, ka saskaņā ar līgumsoda aprēķinu (1.1.37,1.sēj.) atbildētājs pieļāvis prasībā norādītajām būvēm darbu pabeigšanas termiņa nokavējumu, nav iesniedzis pierādījumus, ka aprēķinā norādītais termiņš, atbilstoši līguma noteikumiem (9.4, 9.5., 16.2.punkti) būtu grozīts.

Ievērojot lietā nodibināto, ka atbildētāja nav veikusi līgumā paredzētos darbus, atstājot bez ievērības prasītāja pretenziju, tiesa atzinusi, ka prasība par līgumsoda piedziņu ir pamatota, jo sekmē prasītāja kā būvuzņēmēja tiesību aizskāruma novēršanu.

[3.5.2] Tiesa norādījusi, ka vienlaicīgi tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Tiesa atsaukusies uz judikatūru, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada 22.septembra spriedumu lietā Nr. SKC - 441, 2005.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr. SKC - 48, 2007.gada 20.jūnija lēmumu lietā SPC - 43 un 2008.gada 14.maija spriedumu lietā Nr. SKC - 212, kur Senāts atzinis, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

No prasības izriet, ka līgumsoda apmērs 439038,25 Ls ir 10% no visas līgumcenas. Tiesa uzskatījusi, ka, saistot līgumsoda apmēru ar visu līgumcenas summu, prasītājs noteicis līgumsoda apmēru ar izteikti sodošu raksturu. Tiesa, izvērtējot līgumsoda apmēru saistībā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas 1978.gada 20.janvārī pieņemto rezolūciju „Par soda klauzulu civiltiesībās" izteiktajām rekomendācijām un Civillikuma 17241.pantu, atzinusi, ka līgumsods ir samazināms, saistot to ar prasībā norādīto neizpildīto darbu - konkrēto būvju līgumcenu, kas tādējādi būtu uzskatāms par samērīgu un taisnīgu, jo attieksies uz to darbu līgumcenu, kurus atbildētājs nav izpildījis.

[3.5.3] No aktiem par izpildīto darbu pieņemšanu tiesa konstatējusi, ka pušu noteiktā līgumcena prasībā norādītajās būvēs kopā sastāda Ls 2506965,84. Būvē Nr. 1 līgumcena noteikta 503673,21 Ls, būvē Nr. 5 - 54898,60 Ls, būvē Nr. 11 - 207348,58 Ls, būvē Nr. 13 - 511100,62 Ls, būvē Nr. 17 - 164033,38 Ls, būvēs Nr. 3, 16, 20, 21 - 530356,57 Ls un būvēs Nr. 6,12,14, 18 - 535554,88 Ls.

Savukārt, 10% no līgumcenas par prasībā norādītajām būvēm sastāda 250696,58 Ls (356709,10 EUR), kas nosakāms kā līgumsods, sakarā ar atbildētāja līgumā noteikto saistību neizpildi.

Nosakot piedzenamās summas apmēru, tiesa ņēmusi vērā, ka prasītājas rīcībā atrodas atbildētājai izmaksājamie naudas līdzekļi 88263,24 Ls (125587,28 EUR). Ievērojot, ka minētā naudas summa, beidzoties garantijas laikam, prasītājai ir jāizmaksā atbildētājai, un lietā nav nodibināti apstākļi, kas būtu pamats secināt, ka prasītāja minēto naudas summu var paturēt uz cita pamata, tad piedzenamā summa nosakāma 231121,82 EUR apmērā.

[4] Atbildētāja AS „Transport Systems" iesniegusi apelācijas sūdzību par spriedumu daļā, ar kuru prasība apmierināta un pretprasība noraidīta.

[4.1] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa bez pamata noraidījusi atbildētāja iebildumus par uzteikuma prettiesiskumu.

Tiesa pamatoti atzinusi, ka cenu pārrēķins attiecināms uz 2012.gada februārī veiktajiem darbiem, tomēr nepamatoti atzinusi, ka sākotnēji atbildētājam akts bija jāiesniedz saskaņošanai.

Aktā, kura iesniegšanu paredz 13.2.2.punkts, norādāmi ne tikai paveiktie darbi, bet arī vienības daudzumi un cenas. No minētā secināms, ka februāra darbiem bija jāpiemēro koriģētās vienību cenas. Līdz ar ko nav izprotama tiesas nostāja, ka sākotnēji būtu jāiesniedz akts ar vecajiem izcenojumiem, bet pēc tam tie jāpārrēķina.

Ievērojot šos apstākļus pašsaprotama un loģiska ir nepieciešamība veikt pārrēķinu vēl pirms dokumentu (aktu) nodošanas prasītājam. Akts kalpo arī par pamatu rēķina izrakstīšanai, kurā norādāmi ir jaunie izcenojumi.

Par šiem apstākļiem prasītājs tika vairākkārt informēts, aicināts izsniegt vienību cenu pārrēķinu, tomēr aicinājumus ignorēja. Prasītājs pats nenoliedz, ka pārrēķins ir jāveic, un ka aicinājumu to darīt no atbildētāja ir saņēmis, tomēr nav reaģējis uz šiem aicinājumiem, lai gan līguma 9.10.punkts uzliek to par pienākumu.

Ar līguma 4.4.punktu puses vienojās grozīt līguma būtisko sastāvdaļu cenu. Savukārt, līguma 4.3.1.punkts nosaka, ka līgumcenu darbam aprēķina atbilstoši nolīgtajam vai izmaiņu aktā noteiktajām vienības cenām. Tātad, bez noteiktajām cenu izmaiņām atbildētājam nebija iespējams aprēķināt līgumcenu darbam. Tiesa nav devusi novērtējumu tam, ka prasītājs uz aicinājumiem pārrēķināt cenas nereaģēja.

Uzteikums par līguma izbeigšanu nosūtīts tikai 2012.gada 6.jūnijā, neskatoties uz to, ka šajā laikā pats prasītājs vairākkārt ignorēja aicinājumu pārrēķināt cenas. Tādejādi, pretēji Civillikuma 1.pantā nostiprinātajam labas ticības principam prasītājs neveica no viņa atkarīgās darbības, kas liedza atbildētājam izpildīt savas saistības.

Vēl vairākus mēnešus pēc 2012.gada februāra starp pusēm notika sarakste par darbu veikšanu. Tādejādi prasītājs bija parādījis, ka akta neiesniegšana nav par šķērsli sadarbības turpināšanai.

[4.2] Līguma 15.6.punkta pirmais teikums tulkojams atbilstoši Civillikuma 1508.pantam. Atbildētājs uzskata, ka minētais līguma punkts nav tulkojams tādejādi, ka uzteikumu, kas saistītos ar otras puses nepienācīgu pienākumu izpildi, būtu iespējams izteikt par jebkuru noteikuma neievērošanu. Līguma izbeigšanu, saistot to ar otras puses pienākumu nepildīšanu, var pamatot ar būtisku iemeslu, tādu, kas objektīvi traucē turpināt vai uzsākt līguma izpildi. Šādi noteikumi ir atrunāti līguma 17.sadaļā „Līguma darbības izbeigšana" 17.2.apakšpunktā. Konkrētajā gadījumā nav pamata atzīt, ka uzteikums līguma 15.6.punkta izpratnē ir saistāms ar līguma nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu no atbildētāja puses.

[4.3] Tiesa nepamatoti uzskatījusi atbildētāja iebildumus saistībā ar darbu izpildes termiņa kavējumiem par nepamatotiem un bez tiesiska pamatojuma apmierinājusi (daļēji) prasību par līgumsoda piedziņu.

Puses vienojās par darbu veikšanas termiņu - 2012.gada 15.augusts. Līguma pielikumā Nr.9 noteiktie termiņi tika noteikti tikai kā sākotnējie pietur punkti, ar iespēju tos pagarināt.

Pielikums Nr.9 ir fakultatīvs dokuments, primāro vietu atstājot līguma 5.2.punktam. Pielikumi līgumā ir uzskaitīti to prioritātes secībā, būvdarbu kalendāro grafiku ierindojot kā vismazāk nozīmīgāko pielikumu.

Grafika fakultatīvo raksturu apliecina arī tas, ka darbi vairākās būvēs būtu jāuzsāk jau sākot ar 2010.gada oktobra sākumu. Savukārt, līgums noslēgts tikai 6.oktobrī, bet darbi bija uzsākami 10 dienu laikā no līguma parakstīšanas. Tātad oktobra sākumā darbi nekādā gadījumā nevarēja būt uzsākami.

No grafika, turklāt, nav skaidri saprotams, tieši kurā datumā prasītāja skatījumā būtu darba pabeigšanas termiņš. Prasītājs norāda, ka būvei Nr.16 un Nr.21 pabeigšanas termiņš ir 2011.gada 15.decembris. Nav saprotams, pēc kāda aprēķina (vai acumēra) prasītājs noteicis tieši šādu termiņu, nevis, piemēram, dažas dienas/ nedēļas vēlāk vai ātrāk. Prasītājs norādījis vienādu pabeigšanas termiņu, bet iezīmētais periods pretī būvei Nr.21 ir garāks nekā būvei Nr.16.

Grafiks kalpo darbu organizēšanas vajadzībām, bet nenosaka darbu izpildes galējo termiņu. To nosaka līguma 5.2.punkts, ka darbs autoceļa E22 posma Tīnūži - autoceļš P32 (autoceļa P80 5,12 - 40,6 km) rekonstrukcija, jāpabeidz līdz 2012.gada 15.augustam, ar jēdzienu „darbs" saprotot nevis atsevišķu būvju, bet visa līguma priekšmetu kopumā.

Pat ja rastos šaubas, kas ir nolīgtais darba pabeigšanas termiņš, būtu piemērojams Civillikuma 1509.pants.

Vērā ņemams paša prasītāja prasības pieteikumā paustais, ka šāda līguma 15.2.punkta interpretācija ir pamatota (punkts piemērojams jebkuriem darbu nokavējumiem), jo jebkurš nokavējums no apakšuzņēmēja puses var radīt prasītāja nespēju izpildīt savas līgumiskās saistības pret VAS „Latvijas valsts ceļi". Prasītāja un pasūtītāja līgums neparedz sankciju veikšanu par kaut kādu atsevišķu termiņu vai būvju nenodošanu, bet gan par darba (t.i. līguma priekšmetu kopumā) nepabeigšanu termiņā.

[4.4] Puses vienojās par līguma izpildes pagarinājumiem būvēs.

Saskaņā ar līguma pielikumu Nr.5 būvei Nr.5 (zemesgabali ar kadastra numuriem Nr. 74800041046, Nr.74800041039, Nr.74800041038) bija jābūt pieejamiem no 2011.gada 1 .janvāra.

Ar 2011.gada 5.janvāra vēstuli Nr. 1 - 1/11 SIA „Binders" ar VAS „Latvijas Valsts ceļi" vēstuli Nr.3.3/39953 norādīja, ka zemesgabalam Nr.74800041046 pieejamības koriģētais termiņš ir 2011.gada 1.augusts, bet zemesgabalam Nr.74800041038 un Nr. 74800041039 pieejamības koriģētais termiņš ir 2011.gada 1.jūnijs.

Būvlaukuma pieņemšanas nodošanas akta parakstīšana būvei Nr.5 notika 2011.gada 12.jūlijā, kas apliecinās ar 2011.gada 7 jūlija pieņemšanas nodošanas aktu. Pretēji minētajam, prasītājs būves Nr.5 pabeigšanas termiņu norāda 2011.gada 1.jūliju, kad būve nemaz fiziski nebija nodota atbildētājam.

[4.5] Starp pusēm pastāvēja strīds par apbraucamo ceļu būvi, uzturēšanu un demontāžu. Neesot vienošanās par šo apbraucamo ceļu būvi, darbu fronte nemaz nevarēja tikt nodota, jo darbi, nenovadot transporta plūsmu pa apbraucamajiem ceļiem, nemaz nevar tikt uzsākti. Ar 2011.gada 14.jūlija vienošanos puses nolēma, ka prasītājs veiks apbraucamo ceļu būvi, uzturēšanu un demontāžu būvēs Nr.2, 3, 6 un 8, bet atbildētājs - Nr.16, 18, 20 un 21. Rezultātā būvlaukumi būvēm Nr.16, 18,20 un 21 tika nodoti tikai 2011.gada 26.jūlijā.

[4.6] No 2011.gada 25.oktobra pieņemšanas nodošanas akta redzams, ka būvlaukums būvei Nr.3 tika nodots atbildētājam tikai 2011 .gada 25.oktobrī, lai gan prasītājs kā būves Nr.3 gala pabeigšanas termiņu norādījis 2011.gada 15.augustu, t.i., vairāk kā divus mēnešus pirms būve vispār tika nodota atbildētājam darbu veikšanai.

[4.7] Atbildētājs 2011.gada oktobrī, kā arī 2012.gada februārī bija lūdzis tehnoloģisko pārtraukumu, kas saistās ar darbu veikšanas neiespējamību ziemas periodā. Prasītājs šos lūgumus izskatīja un pieņēma.

Tādejādi puses vienojās par darbu atsākšanu pēc tehnoloģiskā pārtraukuma.

Tomēr, pēc 2012.gada februāra prasītājs nedz pats izsniedza cenu pārrēķinu, nedz arī atbildēja uz atbildētāja aicinājumiem tos izsniegt.

Tādejādi, pretēji līguma 4.4.punkta noteikumiem prasītāja vainas dēļ nebija iespējama vienošanās par jaunajiem vienību izcenojumiem, puses nebija vienojušās par turpmāko darbu cenu, kas ir darījuma būtiskā sastāvdaļa, līdz ar ko neesot darījuma būtiskai sastāvdaļai - cenai - nav pamata atzīt, ka puses būtu vienojušās par pašu līguma priekšmetu. Tātad nevar būt runa par līgumsoda piedziņu saistībā it kā par līguma priekšmeta neizpildi., par kuru puses nemaz nav vienojušās.

Atbildētājam nebija pienākuma veikt (atsākt) darbu neesot vienošanās par vienības cenām. Darbu atsākšana no atbildētāja puses varētu tikt interpretēta kā piekrišana iepriekšējām vienību cenām, kas nozīmētu atbildētājam ne tikai strādāt par pašizmaksu, bet pat ar zaudējumiem.

Tā kā nav šaubu, ko neapstrīd arī prasītājs, ka tieši prasītāja bezdarbības dēļ puses nevienojās par cenu izmaiņām, tad nevar būt pamata vainot atbildētāju darbu neizpildē, par kura apmaksu puses nebija vienojušās.

[4.8] Prasītājs līgumsodu nav attiecinājis uz līguma priekšmetu. Saskaņā ar līguma 15.2.punktu līgumsodu iespējams piemērot tikai gadījumā, ja darbs netiek pabeigts noteiktā laikā. Savukārt darba pabeigšanas termiņš ir 2012.gada 15.augusts. Ar jēdzienu "darbs" jāsaprot nevis atsevišķas būves, bet viss līguma priekšmets kopumā. Secināms, ka līgumsodu var attiecināt tikai uz līguma priekšmetu kopumā (darbu), nevis atsevišķām līguma priekšmeta sastāvdaļām.

Pat pieņemot, ka prasītājam būtu tiesības prasīt līgumsodu, būtu jāsecina, ka prasītājs to būtu darījis negodprātīgi, pats bez pamata ļaujot līgumsoda uzkrāšanos. Līgumsoda samaksas pienākums iestājies ar 2011.gada 1.jūliju, kad prasītāja skatījumā iestājās vairāku būvju pabeigšanas termiņš, bet prasība celta vien 2012.gada augustā, pašam prasītājam ļaujot uzkrāties līgumsoda apmēram līdz maksimālajam apmēram. Šāda rīcība būtu uzskatāma par negodprātīgu tiesību izmantošanu, kurai nevar būt tiesiskas sekas.

[4.9] Tiesa nepamatoti noraidījusi pretprasību par ieturētās naudas summas piedziņu 88263,24 Ls apmērā.

Tā kā prasītājs nesaskaņoja cenu korekciju un uzteica līgumu, atbildētājam nebija iespēju pabeigt darbus būvēs. Lai arī darbus būvēs pabeidza citi uzņēmumi, tomēr šie darbi tika veikti līgumattiecību ietvaros ar prasītāju, nevis atbildētāju. Līdz ar ko atbildētājs nevar būt atbildīgs par veikto darbu garantijām, kurus veicis uzņēmums, ar kuru tam nav līgumattiecību. Nav pamata prasītājam veikt jebkādus ieturējumus sakarā ar garantijas periodu.

[5] Prasītāja SIA „Binders" iesniegusi pretapelācijas sūdzību par spriedumu daļā, kurā prasība noraidīta.

Pretapelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītājs nepiekrīt tiesas norādītajam, ka līgumsods ir samazināms, jo tas neatbilst līguma būtībai un nav samērīgs ar saistību neizpildes būtību.

[5.1] Ievērojot Civillikuma 1.pantā noteikto labas ticības principu, prasītāja uzskata, ka ir taisnīgi un samērīgi prasīt līgumsoda piedziņu pilnā apmērā, jo tiesai jāvērtē arī laika periods, kurā līgumsoda apmērs ir veidojies, kopsakarā ar parādnieka attieksmi pret darbu pabeigšanas termiņu kavējumu. Atbildētāja nav veikusi līgumā paredzētos darbus, nerespektē tiesiskās attiecības un ignorē pielīgtās saistības, tāpēc jāiedarbojas līgumsoda sodošajai funkcijai.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu tiesu departamenta 2004.gada 22.septembra spriedumā lietā Nr.SKC - 441 un 2005.gada 26.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC - 48 paustās atziņas ļauj secināt, ka līgumsoda aprēķina samērīgums ir saistāms ar konkrētā līguma un kreditoram nodarītā līgumiskā aizskāruma būtību. Nosakot līgumsoda samērīgumu, ir jāvērtē arī kreditora interešu aizsardzība, neaizmirstot par līgumsoda sodošo funkciju.

Tāpat jāvērtē attiecīgā līgumsoda atbilstība taisnīguma principam, kurš ietver personas tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanu un pušu interešu ievērošanu. Pielīgtais līgumsods sekmē prasītāja tiesību aizskāruma novēršanu, jo saistību neizpilde no atbildētāja puses ir ietekmējusi prasītāja finansiālo stāvokli. Tāpēc ir objektīvi prasīt visu līgumsodu, panākot strīda taisnīgu atrisinājumu un tiesību aizskāruma novēršanu. Analizējot līgumsoda samērīgumu, jāievēro arī kreditora intereses. Kreditora tiesību ierobežojumam saņemt līgumsodu pilnā apmērā jābūt samērīgam, taisnīgam un leģitīmam. Tas nozīmē, ka ierobežojuma mērķis jāsasniedz ar piemērotiem un kreditoru vismazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kā rezultātā prasītājam ir tiesības uz līgumsoda piedziņu pilnā apmērā.

[5.2] Līguma priekšlaicīgas izbeigšanas pamatā ir konsekventa atbildētājas saistību neizpilde, kas atbilst līguma 17.2.5.punktā noteiktajam līguma priekšlaicīgas izbeigšanas priekšnosacījumam - atbildētāja kavē darbu pabeigšanu ilgāk par 30 dienām - jo katrs atsevišķais kavējums sastāda sākot no 176 dienām līdz pat 343 dienām.

Būvju pabeigšanai līgumā noteiktajā termiņā nepastāvēja nekādi šķēršļi, ko apstiprina prasības pieteikumam pievienotais akts.

Uz līguma priekšlaicīgas izbeigšanas dienu neizpildīto darbu vērtība bija 60,11% no kopējās līguma summas naudas izteiksmē - 3784329,34 EUR, no kuras būvju nepabeigtā darbu vērtība ir 1153429,09 EUR.

Ņemot vērā minēto, līguma 15.2.punktā noteiktais līgumsoda aprēķins ir attiecināms uz līgumsoda piemērošanu par jebkuras darba daļas izpildes kavējumu, sasaistot to ar kopējo līguma summu, jo tas ietekmē visu būvdarbu savlaicīgu pabeigšanu un prasītājas saistību izpildi pret pasūtītāju VAS „Latvijas valsts ceļi".

[6] Tiesas sēdē atbildētāja AS „Transport Systems" pārstāvis zv.advokāts V.Tihonovs uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem, uzturēja pretprasību, atbildētāja AS „Transport Systems" pārstāvis zv.advokāts O.Ramiņš uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem, uzturēja pretprasību.

Tiesas sēdē prasītājas SIA „Binders" pārstāvis M.Dambergs uzturēja prasību, pretapelācijas sūdzību, neatzina pretprasību, apelācijas sūdzību.

Motīvu daļa

Civillietu tiesu palāta, novērtējusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, rakstveida pierādījumus, apelācijas un pretapelācijas sūdzības, uzskata, ka prasība ir pilnībā apmierināma, bet pretprasība pilnīgi noraidāma.

[7] Attiecībā uz argumentiem pretprasībā un apelācijas sūdzībā [4.1] par būvuzņēmēja SIA „Binders" prettiesisku rīcību, vienpusēji izbeidzot apakšuzņēmuma līgumu, Civillietu tiesu palāta konstatē, ka SIA „Binders" rīkojusies atbilstoši apakšuzņēmuma līguma 15.6.punktam, kurā puses pielīgušas, ka būvuzņēmējs ir tiesīgs vienpusēji lauzt šo līgumu, ja apakšuzņēmējs nepilda šā līguma noteikumus (1.1.26., 1 .sēj.).

2012.gada 4.aprīlī SIA „Binders" nosūtījis atbildētājam vēstuli Nr. 1 - 1/3101, kuriā informējis apakšuzņēmēju AS „Transport Systems" par 2010.gada 6.oktobra apakšuzņēmuma līguma Nr.1TE22 - 02 neizpildi, un, ka apakšuzņēmējs nav iesniedzis būvuzņēmējam līguma 13.2.2.punktā noteikto aktu par laika periodu no 2012.gada 1.februāra līdz 2012.gada 29.februārim, pieprasīts nekavējoties uzsākt pārtraukto darbu izpildi, lūgts līdz 2012.gada 11.aprīlim iesniegt līguma 13.2.2.punktā noteikto aktu par iepriekšējā periodā izpildīto darba daļu un ar to saistīto dokumentāciju.

[7.1] Civillietu tiesu palāta konstatē, ka SIA „Binders" tiesīgi ar 2012.gada 12.jūniju izbeiguši 2010.gada 6.oktobra apakšuzņēmuma līgumu Nr.1TE22 - 02, jo apakšuzņēmējs AS „Transport Systems" neiesniedza līguma 13.2.2.punktā minēto aktu par laika periodu no 2012.gada 1.februāra līdz 2012.gada 29.februārim un neuzsāka pārtrauktos darbus, kas apakšuzņēmējam bija jāveic saskaņā ar līguma 2.2.10.punktu Būvdarbu veikšanas kalendārajā grafikā.

Apakšuzņēmuma līguma 13.2.2.punktā noteikts, ka apakšuzņēmējs trīs dienu laikā pēc kalendārā mēneša beigām iesniedz būvuzņēmējam aktu par iepriekšējā periodā izpildīto darba daļu un ikmēneša ziņojumu, kurā ievietoti precizēti būvdarbu izpildes un naudas plūsmas grafiki, problēmu un risku apraksts, fotogrāfijas (1.1.24,1.sēj.).

[7.2] Par nepamatotu ir atzīstams atbildētāja iebildums, ka akta par laika periodu no 2012.gada1.februāra līdz 2012.gada 29.februārim, kā arī turpmāko aktu sastādīšana un iesniegšana nav bijusi iespējama prasītāja vainas dēļ, jo prasītājs nepildīja savas saistības, proti, prasītāja pienākums bija iesniegt atbildētājam vienību izmaksu koeficientu attiecīgo vienību cenu korekcijai, ko līdzējiem saskaņā ar līguma 4.4.punktu jāpiemēro objektā izpildītajiem darbiem pēc 2012.gada februāra; atbildētājs nevarēja aktus sastādīt prasītāja vainas dēļ, jo nevarēja aprēķināt veikto darbu summu.

Atbildētāja, pretēji Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas un 104.panta pirmās daļas noteikumiem, nav pierādījusi apgalvojumu, ka prasītājam bija pienākums iesniegt atbildētājam vienību izmaksu koeficientu attiecīgo vienību cenu korekcijai, ko līdzējiem saskaņā ar līguma 4.4.punktu jāpiemēro objektā izpildītajiem darbiem pēc 2012.gada februāra.

Līguma 13.2.2.punkts un 4.4.punkts neliecina par būvuzņēmēja pienākumu iesniegt atbildētājam vienību izmaksu koeficientu attiecīgo vienību cenu korekcijai, kā arī neliecina par pušu vienošanos grozīt līgumcenu, kā to uzskata apelācijas sūdzībā atbildētājs, bet nosaka, ka „darba daudzumu sarakstā noteiktās vienības cenas sākot ar 2012.gadu katra gada februārī pārrēķina un piemēro darbam, kas veikts pēc, pareizina ar iepriekšējā gada Centrālās statistikas pārvaldes noteikto būvniecības indeksu pret 2010.gadu" (1.1.20,1.sēj.).

[8] Saskaņā ar 2010.gada 6.oktobra apakšuzņēmuma līguma Nr.1TE22 - 02 2.2.10.punktu apakšuzņēmējam AS „Transport Systems" līgumā noteikto darbu izpilde bija jāveic Būvdarbu veikšanas kalendārajā grafikā noteiktajos termiņos: būvei Nr. 1 - 2011.gada 1 .septembris, būvei Nr.3 - 2011.gada 15.augusts, būvēm Nr.5,6,11,12,13,14,17 - 2011.gada 1 .jūlijs, būvei Nr. 16 - 2011.gada 15.decembris, būvei Nr. 18 - 2011.gada 15.septembris, būvei Nr.20 - 2011.gada 15.novembris un būvei Nr.21 - 2011.gada 15.decembris (1.1. 33,34,1.sēj.).

[8.1]Attiecībā uz argumentiem apelācijas sūdzībā [4.4] - [4.7], Civillietu tiesu palāta norāda, ka no apakšuzņēmuma līguma 9.pielikuma redzams, ka plānotais darbu uzsākšanas termiņš būvē Nr.3 ir 2011.gada1.maijs, plānotais pabeigšanas termiņš - 2011.gada 15.augusts; attiecīgi būvē Nr.5 - 2010.gada 1.novembris un 2011.gada 1.jūlijs, Nr. 16 - 2011.gada 15.septembris, pabeigšanas termiņš - 2011.gada 12.decembris, būvē Nr. 18 - 2011.gada 15.jūnijs, pabeigšanas - 2011.gada 15.septembris; termiņš būvēNr.20 ir 2011.gada 15.augusts, pabeigšanas - 2011.gada 15.novembris; būvē Nr.21 - 2011.gada 15.septembris, plānotais pabeigšanas termiņš - 2011.gada 15.decembris (1.1.33,1.sēj.).

2011.gada 25.oktobra nodošanas - pieņemšanas akts liecina, ka būvlaukums darbam būvē Nr.3 nodots apakšuzņēmējam ar nokavējumu (1.1.124, 2.sēj.). Atbildētāja nav pierādījusi prasītāja argumentu, ka būvlaukums nodots apakšuzņēmējam ar nokavējumu, jo apakšuzņēmējs nebija to pieprasījis.

Saskaņā ar līguma pielikumu Nr.5 darbam būvē Nr.5 būvlaukumam bija jābūt pieejamam no 2011.gada 1.janvāra. 2011.gada 7.jūlija nodošanas - pieņemšanas akts liecina, ka būvlaukums darbam būvē Nr.5 nodots 2011.gada 7.jūlijā (1.1.123,2.sēj.).

Atbildētāja nav pierādījusi, ka darbi būvē Nr.5 sakarā ar koriģētajiem zemesgabalu pieejamības termiņiem, ir veikti, un apakšuzņēmējs nav vainojams nokavējumā.

Savukārt, prasītājs norādot uz atbildētāja kavējumu, ir ņēmis vērā apstākļus, k£ būvnieks nodevis apakšuzņēmējam būvlaukumu darbam būvē Nr.5 ar nokavējumu 218 dienas, un atzinis par attaisnojošu.

2011.gada 26.jūlija nodošanas - pieņemšanas akts liecina, ka darbam būvēs Nr. 16. Nr. 18, Nr.20, Nr.21 nodots būvlaukums (1.1.122,2.sēj.).

Atbildētāja nav pierādījusi, ka darbam būvē Nr. 16, būvē Nr.20, Nr.21 būvlaukums nav nodots savlaicīgi, ka darbi būvēs Nr. 16, Nr. 18, Nr.20, Nr.21 ir pabeigti termiņā. Savukārt, prasītājs norādot uz atbildētāja kavējumu, ir ņēmis vērā apstākļus, ka būvnieks nodevis apakšuzņēmējam būvlaukumu darbam būvē Nr. 18 ar nokavējumu 40 dienas, kuru novērtējis par attaisnojošu.

[8.2] Civillietu tiesu palāta vērtē, ka atbildētāja apelācijas instancē iesniegtie pierādījumi 2012.gada 28.februāra Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas akts Nr.RDX/NKA/2/l (būve Nr.2), 2012.gada 28.maija Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas akti Nr.1 (būve Nr.4, būve Nr.9) Būvdarbu žurnāls Nr.VATI - 06/10 (būve Nr.9) un Nr.VATI - 04/10 (būve Nr.4), nav attiecināmi uz faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā, jo attiecībā uz darbiem būvēs Nr.2, Nr.4, Nr.9 prasība nav celta. Faktus, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā nesatur arī būvuzņēmējam SLA „Binders" izsniegtā būvatļauja Nr.3.

No 2012.gada 26.aprīļa Nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas akta Nr.9 (būve Nr.1) ir secināms, ka komisija veikusi apskati (ārējo pārbaudi) un kvalitātes pārbaudi segtajiem darbiem, kurus izpildījis SIA „Rīgas tilti". Būvdarbu žurnāla Nr. VATI - 03/10 galvenie dati liecina, ka būvdarbu izpildes pamatā ir 2010.gada 2.augusta līgums LVC2010/3.1.1./11/KF, un nesatur faktus par apakšuzņēmēja A/S „Transport Systems" darbu izpildi pēc 2010.gada 6.oktobra apakšuzņēmuma līguma Nr.1TE22 - 02.

Nesatur faktus par apakšuzņēmēja A/S „Transport Systems" darbu izpildi pēc 2010.gada 6.oktobra apakšuzņēmuma līguma Nr.1TE22 - 02 arī Būvdarbu žurnāli Nr. VATI - 20/10, Nr.VATI - 21/10, Nr. VATI - 13/10.

[9]Attiecībā uz apelācijas sūdzībā [4.8] norādītajiem argumentiem par līgumsoda aprēķinu Civillietu tiesu palāta konstatē, ka 2010.gada 6.oktobra apakšuzņēmuma līguma Nr.1TE22 - 02 15.2.punktā būvuzņēmējs SIA „Binders" un apakšuzņēmējs AS „Transport Systems" vienojušies, ja paredzētais darbs netiek pabeigts noteiktā laikā, būvuzņēmējam ir tiesības prasīt līgumsodu 0,05% apmērā no līgumcenas par katru nokavēto dienu, bet kopsummā ne vairāk kā 10% no līgumcenas, un atzīst, ka minētā punkta izpratnē līgumsods piemērojams arī par darba daļas izpildes nokavējumu (1.1.26,1.sēj). No līguma 4.1.punkta redzama līgumcena 5312362,85 Ls (7558811,35 EUR (1.1.19,1 .sēj.).

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Līgumsods ir akcesora saistība, ko var pievienot katram līgumam. Saistība maksāt līgumsodu ir nosacīta (tā iestājas tad, ja notiek līguma pārkāpums) un pastāv tikai kā papildsaistības blakus pamatsaistībai. Kā atzīts juridiskajā literatūrā, līgumsoda piemērošanas pamats ir viena līdzēja prettiesisks līguma pārkāpums, saprotot ar to gan formālu prettiesisku nodarījumu (nokavējumu, nepienācīgas lietas nodošanu, nemaksāšanu u.c.), gan līdzēju vainojamību šajā pārkāpumā (sk.K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2006,120.1pp.).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Minētās tiesību normas izpratnē līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija.

Tiesiskajās attiecībās, piemērojot sodoša rakstura tiesiskos līdzekļus, par vispārēju principu atzīstams soda samērīguma princips.

Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa nosaka, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2004.gada 22.septembra spriedumā lietā Nr.SKC - 441, 2005.gada 26.janvāra sprieduma lietā Nr. SKC - 48, 2007.gada 20.jūnija lēmuma lietā Nr.SPC - 43, 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC - 212, 2010.gada 21.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC - 113, 2011.gada 12.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC - 25 norādīts, ka jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu katrā konkrētā gadījumā izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta piektajā daļā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

Prasītāja aprēķināto līgumsodu 0,05% apmērā no līgumcenas par katru kavēto dienu, (bet ne vairāk kā 10% no līgumcenas) 624695,15 EUR apmērā attiecībā pret līgumcenu 7558811,35 EUR apmērā, Civillietu tiesu palāta atzīst par samērīgu un atbilstošu apstākļiem, ka atbildētājs kavējis ar apakšuzņēmuma līgumu uzņemtās saistības līdz pat 343 dienām, saistību neizpilde bijusi par pamatu priekšlaicīgai līguma izbeigšanai. Kā arī vērtējami apstākļi, ka uz līguma izbeigšanas dienu neizpildīto darbu vērtība sastādīja 60% no kopējās līguma summas (26596441,80 Ls vai 3784313,19 EUR).

Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu uz līguma izbeigšanas dienu 2012.gada 8.jūniju, prasību cēlis 2012.gada 22.augustā, tādejādi nepamatoti apelācijas sūdzībā ir apsvērumi, ka līgumsoda samaksas pienākums iestājies no 2011.gada 1.jūlija, kad prasītāja skatījumā iestājās vairāku būvju pabeigšanas termiņš, ka prasītāja rīcība bez pamata ļaujot līgumsodam uzkrāties līdz maksimālajam apmēram, bet prasība celta vien 2012.gada augustā, uzskaita par negodprātīgu tiesību izmantošanu, kurai nevar būt tiesiskas sekas.

Savukārt, kā nepamatoti ir noraidāmi pretprasījumi atzīt 2012.gada 6.jūnija apakšuzņēmuma līguma Nr. 1TE22 - 02 SIA „Binders" uzteikumu Nr. 1 - 1/601 par prettiesisku par ieturēto summu no faktiski izpildīto darbu izmaksām 125587,28 EUR, līgums 624695,15 EUR piedziņu.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Civillietu tiesu palāta atzīst, ka spriedumā ietvertie motīvi ir pareizi, pietiekami pamats pievienoties pārsūdzētā sprieduma motīviem attiecībā uz pretprasību uz apakšuzņēmuma līguma izbeigšanu un līgumsoda 624695,15 EUR piedziņu, izņemot tiesas vērtējumu pretprasības daļā par ieturēto summu no faktiski izpildīto darbu izmaksa 125587,28 EUR piedziņu, kuru pretprasītājs pamatojis uz apakšuzņēmuma līguma 13.4.punktu.

2010.gada 6.oktobra apakšuzņēmuma līguma Nr.1TE22 - 02 13.4.punktā noteikts, 1 no katra akta par izpildīto darbu izmaksām (bez PVN) Būvuzņēmējs uz laiku ietur 5%. Pusi no ieturējuma Apakšuzņēmējs saņem pēc darba nodošanas - pieņemšanas akta apstiprināšana Būvuzņēmējam no Pasūtītāja, bet otru pusi pēc garantijas termiņa beigām. Pusēm savstarpēji vienojoties, naudas ieturējumu uz garantijas termiņu var aizstāt ar galvojumu ar Būvuzņēmēj saskaņotā formā.

Pretprasītāja norādītā ieturētā summa no faktiski izpildīto darbu izmaksām 125587,21 EUR (88263,24 Ls) ir norādīta kā aizturētais maksājums 5% apmērā aktā par izpildīto darbi (atskaites periodā no 2012.gada1.janvāra līdz 2012.gada 31.janvārim) pieņemšanu starp galveno būvuzņēmēju CBF SIA „Binders" un apakšuzņēmēju AS „Transport Systems" (1.1.157 - 188,4.sēj.).

Savukārt, apakšuzņēmuma līguma 13.4.punkta izpratnē, apakšuzņēmēja tiesības uz pusi no ieturējuma paredzētas pēc darba nodošanas - pieņemšanas akta apstiprināšanas Būvuzņēmējam no Pasūtītāja, kas konkrētajā strīdā ir attiecīgi CBF SIA „Binders" (būvuzņēmējs) un VAS „Latvijas valsts ceļi" (pasūtītājs), bet otru pusi pēc garantijas termiņa beigām.

Pretprasība daļā par ieturētās summas no faktiski izpildīto darbu izmaksām 125587,28 EUR (atskaites periodā no 2012.gada1.janvāra līdz 2012.gada 31.janvārim) ir noraidāma, jo pretprasītājs nav pierādījis apstākļus, ka darba nodošanas - pieņemšanas aktu apstiprinājis pasūtītājs VAS „Latvijas valsts ceļi", kas radītu tiesības uz pusi no ieturējuma un pusi pēc garantijas termiņa beigām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu prasības apmierināšanas gadījumā no atbildētājas AS „Transport Systems" prasītājas SIA „Binders" labā piespriežami tiesas izdevumi 10732,27 EUR, ko sastāda valsts nodeva par prasību 3282,72 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 14,23 EUR, valsts nodeva par prasības nodrošinājuma pieteikumu 3123,47 EUR, valsts nodeva par blakus sūdzību 28,46 EUR, valsts nodeva par pretapelācijas sūdzību 4280,55 EUR, kancelejas nodeva par dokumentu izsniegšanu 2,85 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, 42.pantam no atbildētājas AS „Transport Systems" piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,28 EUR valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204'.pantu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432. - 434.pantiem, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta nosprieda

prasību pilnīgi apmierināt - piedzīt no AS „Transport Systems", reģistrācijas Nr.50003595601, juridiskā adrese E.Melngaiļa iela la, Rīga, par labu SIA „Binders", reģistrācijas Nr.40003164644, juridiskā adrese Daugavgrīvas iela 31F, Rīga, līgumsodu 624695,15 EUR (seši simti divdesmit četri tūkstoši seši simti deviņdesmit pieci eiro, 15 centi).

AS „Transport Systems" pretprasību atzīt 2012.gada 6.jūnija apakšuzņēmuma līguma Nr.1TE22 - 02 SIA „Binders" uzteikumu Nr. 1 - 1/601 par prettiesisku, par ieturēto summu no faktiski izpildīto darbu izmaksām 125587,28 EUR (viens simts divdesmit pieci tūkstoši pieci simti astoņdesmit septiņi eiro, 28 centi) piedziņu, līgumsoda 624695,15 EUR (seši simti divdesmit četri tūkstoši seši simti deviņdesmit pieci eiro, 15 centi) piedziņu - pilnīgi noraidīt.

Piedzīt no AS „Transport Systems", reģistrācijas Nr. 50003595601, juridiskā adrese E.Melngaiļa iela la, Rīga, par labu SIA „Binders", reģistrācijas Nr.40003164644, juridiskā adrese Daugavgrīvas iela 31F, Rīga, tiesas izdevumus 10732,27 EUR (desmit tūkstoši septiņi simti trīsdesmit divi eiro, 27 centi).

Piedzīt no AS „Transport Systems", reģistrācijas Nr. 50003595601, juridiskā E.Melngaiļa iela la, Rīga, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,28 EUR (trīs ei centi) valsts ienākumos.

Noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Aug; tiesas Civillietu tiesu palātā, iemaksājot drošības naudu 284,57 EUR (divi simti astoņdesmit četri eiro, 57 centi) apmērā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 26.janvārī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese (paraksts) I.Ozola

Tiesnese (paraksts) M.Katlapa

Tiesnese (paraksts) S.Krūmiņa

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...