Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izrādīto interesi, pilnā apmērā publicējam Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Ventspils mēra Aivara Lemberga prasība pret bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā Jūrmalā 2014.gada 29.maijā

Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane, tiesas sēžu sekretāre M.Mičule, piedaloties prasītāja pārstāvei zvērinātai advokātei G.Kuzmanei, atbildētāja pārstāvim zvērinātam advokātam S.Petrovičam, trešās personas pārstāvei zvērinātai advokātei V.Jarkinai,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu Aivara Lemberga prasībā pret Edmundu Sprūdžu par godu un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, konstatēja.

Aprakstošā daļa

2013.gada 27.maijā Aivars Lembergs cēla tiesā prasību pret Edmundu Sprūdžu par goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 16.oktobra LNT raidījumā "900 sekundes", kurā bez raidījuma vadītājiem piedalījās vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, notika diskusija, kuras laikā, sniedzot atbildes uz raidījuma vadītāju uzdotajiem jautājumiem, atbildētājs izteicās par prasītāju, paužot ziņas un apvainojumus, kas prasītāja ieskatā atzīstamas par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs, nosaucot prasītāju par zagli, kuram ir jāsēž cietumā, pārkāpis vienu no cilvēktiesību pamatprincipiem, proti, nevainīguma prezumpciju. Šobrīd nav neviena likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma, ar kuru prasītājs būtu atzīts par vainīgu zādzības vai kāda cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi atbildētāja izteikums ir nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša ziņa.

Atbildētājs, raidījumā norādot, ka Lemberga kungs 20 gadus spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, demonstrējot, ka likumi visiem nav vienādi, un ir lielākais augonis pašvaldību sistēmā, ir izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo prasītājs nav nepieklājīgs cilvēks un nevienam sejā nav spļāvis. Turklāt nav ierosināta arī neviena administratīvā lieta pret prasītāju par spļaušanu, kur viņš būtu saukts pie atbildības. Attiecībā par medicīnisko terminu augonis, norāda, ka prasītājs ir cilvēks, līdz ar ko salīdzinājums ar augoni, kas ikvienam asociējas ar kaut ko neglītu, sliktu un tādu, no kā būtu jānovēršas, atzīstams par apvainojumu.

Prasītājs norāda, ka katra persona savu lēmumu par aizbraukšanu no Latvijas pieņem patstāvīgi, un neviens no aizbraukušajiem nav vērsies pie prasītāja ar lūgumu palīdzēt pieņemt lēmumu, līdz ar ko raidījumā paustā ziņa, ka prasītājam ir jāuzņemas atbildība par katru no Latvijas aizbraukušo, jo viņš tiem ir atņēmis cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā, ir nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša. Prasītājs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanā ir vainojama valsts politika, nevis vienas pašvaldības vadītājs.

Apgalvojot, ka pateicoties prasītāja "nesodāmībai", ko viņš ir nopircis par nodokļu maksātāju naudu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām, atbildētājs ir izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo nav neviena likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma, ar kuru prasītājs būtu atzīts par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī prasītājs nav izveidojis kādu publisko resursu izsaimniekošanas akadēmiju, ko kā modeli ir nodevis pārējām Latvijas pašvaldībām. Tāpat patiesībai neatbilst arī tas atbildētāja apgalvojums, ka prasītājs nestrādā savu iedzīvotāju interesēs un teritorijas attīstībai, jo jebkurš ventspilnieks var pateikt, ka Ventspils pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies, strauji uzplaukusi un attīstījusies, pateicoties tikai pašvaldības darbam.

Prasītājs arī uzskata, ka ministra pieprasījums prasītājam sniegt paskaidrojumus par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, rīkojoties savās personīgajās un mantiskajās interesēs, pārkāpjot valsts pārvaldes principus un likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus interešu konflikta situācijā, nedod tiesības atbildētājam publiski apgalvot, ka prasītājs saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu.

Prasītājs uzskata, ka atbildētāja izteikumi ir neētiska rīcība no motīvu viedokļa, proti, vēlme publiski nomelnot savu politisko konkurentu elektorāta acīs, turklāt, izmantojot tam LNT raidījumu "900 sekundes" jeb oficiālu diskusiju, ir sevišķi nosodāma rīcība.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja izteiktās frāzes - lielākais augonis un zaglis - vienlaikus ir arī personas apvainojums, kas ir pretrunā vispāratzītajām morāles un ētikas normām, prasītājs norāda, ka publiskā diskusijā, piedaloties diviem politiķiem un izmantojot vārda brīvību, kaut arī likumā noteiktās robežas ir plašākas, tās nav pārkāpjamas, jo konkrētajā gadījumā nav attaisnojamas ar sabiedrības interesēm.

Prasītājs norāda, ka visas prasības pieteikumā norādītās nepatiesās, prasītāja godu un cieņu aizskarošās ziņas ir radījušas nepamatotu prasītāja tiesību aizskārumu, kas nozīmē, ka prasītājam ir pamats prasīt šo ziņu atsaukšanu, atvainošanos par izteiktajiem apvainojumiem un mantisko kompensāciju.

Nosakot kompensācijas apmēru, prasītājs ņēmis vērā, ka ziņas tika izplatītas televīzijā laikā, kad televizoru skatās ievērojams skaits iedzīvotāju. Turklāt atsevišķas frāzes no diskusijā izskanējušā tika pārpublicētas masu mēdijos nākamajās dienās, kā arī tika vērtēti atbildētāja izteicieni kā tādi. Ņemot vērā minēto, prasītājs uzskata, ka kaitējuma atlīdzība 10 000 latu apmērā būtu taisnīga un atturētu atbildētāju no turpmāku nepamatotu apvainojumu un nepārdomātu ziņu sniegšanas, kā arī tā ir atbilstoša amatpersonas spējai samaksāt. Mazāka kompensācijas summa neizpildītu ne prevencijas, ne samierināšanas funkciju.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92. un 95.pantu, Civillikuma 5. un 2352. pantu, lūdz tiesu atzīt par nepatiesām, Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošām šādas ziņas, kas izplatītas LNT 2012.gada 16.oktobra raidījumā "900 sekundes":

"Jums ir jāsaņem.. taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā";

"..Lemberga kungs 20 gadus faktiski, nu, spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, nu, uzskatāmi demonstrējot, ka likumi nav visiem vienādi šajā valstī un dažiem viņi ir tādi, un dažiem savādāki, tas, ka Lemberga kungs ir, nu, faktiski tāds, nu, lielākais augonis pašvaldību sistēmā Latvijā.. ";

"izbraukuši no Latvijas, par katru no viņiem Jums ir jāuzņemas atbildība, jo Jūs esat atņēmis šiem cilvēkiem cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā un kad kaut kas kādreiz atrisināsies ";

"..kurš vienkārši saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu";

" Un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā Ventspils iedzīvotāju naudu, ir, nu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām tā vietā, lai būtu, lai strādātu savu iedzīvotāju interesēs, savas teritorijas attīstības interesēs ".

Lūdz tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atsaukt ar spriedumu atzītās Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošās un nepatiesās ziņas tādā pašā veidā, kādā tās izplatītas, atvainoties par izteiktajiem apvainojumiem, kā arī piedzīt no atbildētāja morālo kompensāciju 10 000 latu apmērā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, un visus tiesāšanās izdevumus.

2013.gada 23.septembrī tiesā saņemti Edmunda Spradža rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.

Paskaidrojumos norādīts, ka prasītājs ir lūdzis piemērot cilvēka goda un cieņas aizsardzības instrumentus attiecībā uz prasītāju kā privātpersonu, lai gan lietā apstrīdētie izteikumi attiecībā uz prasītāju ir izteikti kā par politiķi politiskas debates laikā.

Norāda, ka izteikumi, attiecībā uz kuriem iesniegta prasība, ir uzskatāmi par viedokli, jo atspoguļo atbildētāja subjektīvu vērtējumu par kādu notikumu. Viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Izteikumiem, kurus izdara politiķi, ir augsta aizsardzības pakāpe, ja tie attiecas uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Juridiski ir pieļaujams sodīt politiķi, tomēr tas var notikt tikai par aizskarošiem apvainojumiem, kuriem nav nekādas faktiskās bāzes vai kuri pausti ļaunprātīgi. Konkrētajā gadījumā ir notikusi politiskā debate par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, proti, par sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai un par amatpersonas atstādināšanu, ja konstatēti pārkāpumi tās darbībā.

Atbildētājs norāda, ka viņa paustajam viedoklim par prasītāja līdzšinējo darbību bija konkrēti to pamatojoši iemesli. Atbildētāja ieskatā šie iemesli veidoja pietiekamu faktisko bāzi attiecīga viedokļa izdarīšanai un publiskai paušanai, kā rezultātā tie nav kvalificējami kā aizskaroši un ļaunprātīgi apvainojumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā bija saņemta Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstule, kurā norādīts, ka prasītājs kā Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs laika posmā no 1998.gada 26.janvāra līdz 2006.gada 20.februārim bija piedalījies 137 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vairāk kā 20 komersantiem, kuri darbojās Ventspils pilsētā un Ventspils brīvostas teritorijā. Atbilstoši Ģenerālprokuratūras sniegtajai informācijai minētajās kapitālsabiedrībās prasītājs un viņa bērni bija patiesie labuma guvēji, tādējādi prasītājam nonākot acīmredzamā interešu konflikta situācijā. Par sniegtās informācijas atbilstību patiesībai varēja pārliecināties, iepazīstoties ar prasītāja valsts amatpersonas deklarācijas pielikumā norādīto. Turklāt atbildētājs bija informēts, ka ar procesa virzītāja 2007.gada 13.augusta lēmumu prasītājam bija piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumus. Neskatoties uz to, prasītājs nesaskatīja šķēršļus darboties Ventspils pilsētas domē, apliecinot un prezentējot sevi kā domes priekšsēdētāju.

Izvērtējot saņemto informāciju, kas saturēja ziņas par to, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies lēmumu pieņemšanā par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju dažādos uzņēmumos, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, nodokļu atlaižu piemērošanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, apbalvojumu piešķiršanu lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspils pilsētā, kā arī citu ar pašvaldības finanšu līdzekļiem saistītu lēmumu pieņemšanā, atbildētājam radās pamats konstatēt ne tikai labas pārvaldības principu klaju ignorēšanu, bet arī apšaubīt racionālu un lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs, kā arī efektīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu.

Atbildētājs bija pieprasījis prasītājam sniegt paskaidrojumus par šiem apstākļiem, taču līdz pat 2012.gada 16.oktobrim prasītāja paskaidrojumi ministrijā nebija saņemti.

Atbildētāja viedokli attiecībā uz minētajiem jautājumiem nostiprināja fakts, ka ziņas bija sniegusi kompetenta institūcija, kuras uzdevums ir patstāvīgi veikt uzraudzību pār likumības ievērošanu, reaģējot uz likuma pārkāpumiem. Atbildētājam nebija šaubas par Ģenerālprokuratūras rīcības tiesiskumu, iegūstot attiecīgās ziņas. Tāpat arī prasītājs pat nebija centies atspēkot sniegto ziņu satura atbilstību patiesībai un to iegūšanas likumību, kas varētu mainīt atbildētāja viedokli pamatojošo faktisko bāzi.

2012.gada 16.oktobrī notikušās diskusijas laikā izdarītie izteikumi veidoja daļu no sabiedrībai nozīmīgas diskusijas par uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, kurā tika atspoguļoti dažādi iesaistīto pušu viedokļi. Atbildētājs kā politiķis savos izteikumos pauda Reformu partijas izvirzītos mērķus, tajā skaitā, ieviest godprātīgu valsts pārvaldi, realizēt labu pārvaldību, reformējot un izskaužot vairāku gadu garumā iesakņojušos praksi attiecībā uz nihilistisko pieeju tiesību principu ievērošanā un likuma mērķu ignorēšanā, kā rezultātā mazinās sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei un pat notiek cilvēku masveida aizbraukšana no valsts.

Tāpat atbildētājs norāda, ka prasītājs lietas ietvaros nav nošķīris izteikumos paustās ziņas no viedokļa, atsevišķas frāzes uztverot burtiski un nesaskatot tajās valodas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu lietošanu, kas tika izmantoti problēmjautājumu uzskatāmības ilustrēšanai. Atbildētājs lietoja spilgtus salīdzinājumus, lai pievērstu uzmanību valstī būtiskām problēmām.

Tāpat atbildētāja ieskatā lietā ir pamats izdarīt pieņēmumu, ka prasība nav celta ar mērķi panākt un nodibināt tiesisko taisnīgumu, bet gan izmantot tiesu kā instrumentu politisko attiecību un procesu risināšanā. Pretējā gadījumā prasītājs būtu cēlis prasību tiesā nekavējoties.

Atbildētājs norāda, ka viņam nav iespējams iesniegt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstuli un tās pielikumus, jo daļa no tajā paustās informācijas ir izmeklēšanas noslēpums, taču šajā lietā būtiskie fakti ir aprakstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2012.gada 22.oktobra rīkojumā Nr.343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata", kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

2013.gada 29.augustā tiesā saņemti akciju sabiedrības "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka trešās personas ieskatā prasība ir noraidāma.

Norādīts, ka raidījums "900 sekundes" sniedz informāciju par aktuālākajiem un svarīgākajiem notikumiem. Prasītājs un atbildētājs tika uzaicināti uz diskusiju sakarā ar atbildētāja pieprasījumu prasītājam sniegt paskaidrojumus saistībā ar saņemto informāciju no ģenerālprokuratūras. Publiskās diskusijas mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu aktuālajā politiskajā notikumā, proti, par iespējamo prasītāja atstādināšanu no amata un par konfliktu starp prasītāju kā Ventspils domes priekšsēdētāju un atbildētāju kā vides un reģionālās attīstības ministru. Ņemot vērā to, ka diskusija notika tiešraidē, trešajai personai nebija iespējams nošķirt vai pārbaudīt, kas no sniegtās informācijas ir ziņas un kas - viedoklis vai komentārs.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un lūdza tiesu to apmierināt.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem motīviem.

Trešās personas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka par godu un cieņu aizskarošām var atzīt tikai ziņas, nevis viedokli. Lai izvērtētu prasības pamatotību, tiesai nepieciešams konstatēt, vai publiskotā informācija ir ziņas vai viedoklis. Papildus jāņem vērā, ka attiecībā uz politiķiem ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas.

Motīvu daļa

Lietā nav strīda par to, ka 2012.gada 16.oktobra LNT raidījumā "900 sekundes", kurā bez raidījuma vadītājiem piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, notika diskusija par sabiedrībai svarīgu jautājumu.

Diskusijas laikā skatītāji tika informēti par to, ka ir pagājis termiņš, kurā Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam bija jāsniedz paskaidrojumi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par saimniekošanu Ventspils domes vadītāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Paskaidrojumi tika pieprasīti, atsaucoties uz Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju.

Prasītājs uzskata, ka diskusijas laikā izskanējušās ziņas "Jums ir jāsaņem..taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā"; "..Lemberga kungs 20 gadus faktiski, nu, spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, nu, uzskatāmi demonstrējot, ka likumi nav visiem vienādi šajā valstī un dažiem viņi ir tādi, un dažiem savādāki, tas, ka Lemberga kungs ir, nu, faktiski tāds, nu, lielākais augonis pašvaldību sistēmā Latvijā.. "; "izbraukuši no Latvijas, par katru no viņiem Jums ir jāuzņemas atbildība, jo Jūs esat atņēmis šiem cilvēkiem cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā un kad kaut kas kādreiz atrisināsies"; "..kurš vienkārši saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu"; "Un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā Ventspils iedzīvotāju naudu, ir, nu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām tā vietā, lai būtu, lai strādātu savu iedzīvotāju interesēs, savas teritorijas attīstības interesēs" ir nepatiesas, prasītāja godu un cieņu aizskarošas, kas radījušas prasītājam morālu kaitējumu.

Atbildētājs uzskata, ka televīzijas raidījumā paudis viedokli par prasītāja kā Ventspils domes priekšsēdētāja rīcību, kas nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Turklāt faktu, ka atbildētājam bija pamats paust savu viedokli par prasītāja rīcību, apliecina fakts, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstulē un tās pielikumos esošā informācija deva pamatu atbildētājam uzskatīt, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies 137 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vairāk kā 20 komersantiem, kuri darbojās Ventspils pilsētā un Ventspils brīvostas teritorijā, kas lika apšaubīt labas pārvaldības principu ievērošanu, racionālu un lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs, kā arī efektīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga darbībā.

Tādējādi tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai atbildētāja televīzijas sižetā teiktais ir uzskatāms par ziņām vai viedokli.

Personas tiesības uz goda un cieņas aizsargāšanu paredzētas Civillikuma 2352.* pantā, kura pirmajā daļā noteikts, ka ikvienam ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Gods un cieņa ir atzīstama par aizskartu, ja tiek konstatēts, ka ziņu, kas neatbilst patiesībai, izplatīšanas rezultātā sabiedriskais vērtējums par personu ir samazinājies un vērtējuma atspoguļojums paša cietušā apziņā ir pazeminājies.

Kā nodibināts judikatūrā, izskatot lietas par goda un cieņas aizskaršanu, ir nepieciešams nošķirt ziņas no personas paustā viedokļa, jo tikai ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Turpretim viedoklis atspoguļo kādas personas subjektīvu vērtējumu par citu personu, tās darbību vai notikumu, tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam liktos. Savukārt ziņas ir datu, faktu, skaitļu un informācijas kopums.

Tāpat, tiesas ieskatā, izskatot prasību, nevar vērtēt tikai konkrētas frāzes, uz kurām norāda prasītājs, bet jāvērtē viss sižets kopumā, kā arī situācija, kādā tas tapis.

Viedoklis ir noteiktas personas vai personu grupas subjektīvs vērtējums, kas var veidoties kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas informācijas vai arī abējādi. Viedokļa izvērtēšana goda un cieņas aizskāruma kontekstā saistīta ar tiesībām uz vārda brīvību ierobežošanu, kam jābūt pietiekamam pamatojumam.

Latvijas Republikas Satversmes 100.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.

Pārbaudījusi 2012.gada 16.oktobrī LNT raidījumā "900 sekundes" izskanējušās diskusijas ierakstu un izvērtējusi prasītāja apstrīdētās frāzes, tiesa secina, ka tās nav vērtējamas kā ziņas, bet gan ir vērtējamas kā viedoklis, jo atspoguļo atbildētāja subjektīvu vērtējumu par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja darbību. Šādu secinājumu tiesa izdara, novērtējot gan izteikumu vārdisko saturu, gan formu, gan vērtējot kopējo kontekstu, kādā tie sižetā pausti. Turklāt lietā apstrīdētie izteikumi attiecībā uz prasītāju ir izdarīti kā par politiķi, nevis par privātpersonu. Tāpēc jāņem vērā, ka attiecībā uz politiķiem ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas. Daudzkārt plašākas kritikas robežas ir pieļaujamas tieši politiskās debates laikā, kur politiķu savstarpēja polemika un kritika tiek uzskatīta par politiskās debates neatņemamu sastāvdaļu.

To, ka LNT raidījumā "900 sekundes" izskanējusī diskusija atzīstama par politisku debati, apstiprina arī trešās personas pārstāves paustais viedoklis, ka raidījums "900 sekundes" sniedz informāciju par aktuālākajiem un svarīgākajiem notikumiem un ka publiskās diskusijas mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu aktuālajā politiskajā notikumā, proti, par iespējamo prasītāja atstādināšanu no amata un par konfliktu starp prasītāju kā Ventspils domes priekšsēdētāju un atbildētāju kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.

Tiesa par pamatotu atzīst atbildētāja argumentu, ka zināms pamats konkrēta viedokļa paušanai pastāvēja, jo atbildētāja rīcībā atradās Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstule ar pielikumiem, kurā bija sniegta informācija par to, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies lēmumu pieņemšanā par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju dažādos uzņēmumos, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, nodokļu atlaižu piemērošanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, apbalvojumu piešķiršanu lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspils pilsētā, kā arī citu ar pašvaldības finanšu līdzekļiem saistītu lēmumu pieņemšanā.

Atbildētājs arī diskusijas laikā norādīja, ka šāda informācija ir saņemta, un šādas informācijas saņemšanas faktu lietā neviens nav apstrīdējis. Kompetentās valsts institūcijas rīcībā nonākušās informācijas saturs tiesai nav vērtējams, jo strīds nav par šo ziņu atzīšanu par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām.

Iepazīstoties ar lietā iesniegto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2012.gada 22.oktobra rīkojuma Nr.343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" satura, tiesa secina, ka atbildētājs, dodot savu novērtējumu prasītāja kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja darbībai, vadījies no tās informācijas, kas bijusi viņa rīcībā. Minētā rīkojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām tiek vērtēta citas tiesvedības ietvaros.

Tiesa par pamatotiem atzīst atbildētāja iebildumus, ka atbilstoši judikatūras atziņām likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija, proti, pietiek ar iespējamību, ka valsts amatpersonas darbības varētu ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, lai jau konstatētu interešu konfliktsituāciju. Valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā. Būtiski ir ne tikai, lai valsts amatpersona nepieņemtu tādus lēmumus, kuros tā ir ieinteresēta, bet arī lai sabiedrībai nerastos šaubas par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā.

Raidījumā diskusija starp pusēm bija veidota tā, lai abiem politiķiem būtu iespēja izteikties un atspēkot izskanējušo informāciju. Atbildētājs savā runā lietoja spilgtus salīdzinājumus, lai pievērstu uzmanību nozīmīgai problēmai valstiskā līmenī - par sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, taču prasītājs diskusijas laikā izvēlējās nesniegt nekādus paskaidrojumus, bet centās diskusiju ievirzīt sev vēlamā gultnē, kamēr raidījuma vadītāji ar grūtībām mēģināja atgriezties pie konkrētās tēmas, kuras sakarā politiķi bija aicināti studijā.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja runa bija asa un kritizējoša, taču valodas izteiksmes līdzekļu lietošana publiskā diskusijā nav atzīstama par rupjību vai nesamērīgi aizskarošu izteiksmes formu. Izvērtējot apstrīdētās frāzes, tiesa nekonstatē, ka prasītājs būtu apvainots kāda konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tāpat tiesa atzīst, ka atsevišķas frāzes prasītājs ir uztvēris burtiski, līdz ar ko to jēgu iztulkojis kļūdaini. Tādējādi tiesa secina, ka atbildētāja izteiktais viedoklis nav uzskatāms par rupju vai nesamērīgi aizskarošu. Lai arī atbildētājs, izsakot savu viedokli, ir tiesīgs brīvi izvēlēties izteikumu saturu un formu, tiesa norāda, ka teikumi ir jāveido gramatiski pareizi un, ja tiek izmantotas metaforas, salīdzinājumi un epiteti problēmjautājumu uzskatāmības ilustrēšanai, tie būtu jāizvēlas īpaši uzmanīgi, lai tos nevarētu pārprast.

Ņemot vērā norādītos apstākļus un argumentus, tiesa atzīst, ka prasība par Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu nav pamatota un ir pilnībā noraidāma. Tāpat prasība ir noraidāma arī daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, jo tiesa nav konstatējusi Civillikuma 2352. pantā minēto tiesību aizskārumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu varētu būt par pamatu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, līdz ar ko prasītājam nav atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi.

Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā noteikts, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Pamatojoties uz minēto, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,80 latu apmērā piedzenami no prasītāja par labu valstij.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9jūlija lēmumu, Latvija uzņemta eirozonā ar 2014.gada 1.janvāri un neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR = 0,702804 Ls.

Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Pamatojoties uz minēto, piedzenamas naudas summas, kas spriedumā atspoguļotas latos, sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.   panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums prasītājam izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-194.pantu, tiesa nosprieda noraidīt Aivara Lemberga prasību pret Edmundu Sprūdžu par godu un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Piedzīt no Aivara Lemberga, personas kods 260953-XXXXX, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 19,64 (deviņpadsmit euro, 64 euro centi) (Ls 13,80).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese I. Freimane

Jūrmalā 2014. gada 11. jūnijā

Novērtē šo rakstu:

43
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...