Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izrādīto interesi, pilnā apmērā publicējam Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta Ventspils mēra Aivara Lemberga prasība pret bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā Jūrmalā 2014.gada 29.maijā

Jūrmalas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane, tiesas sēžu sekretāre M.Mičule, piedaloties prasītāja pārstāvei zvērinātai advokātei G.Kuzmanei, atbildētāja pārstāvim zvērinātam advokātam S.Petrovičam, trešās personas pārstāvei zvērinātai advokātei V.Jarkinai,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu Aivara Lemberga prasībā pret Edmundu Sprūdžu par godu un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, konstatēja.

Aprakstošā daļa

2013.gada 27.maijā Aivars Lembergs cēla tiesā prasību pret Edmundu Sprūdžu par goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 16.oktobra LNT raidījumā "900 sekundes", kurā bez raidījuma vadītājiem piedalījās vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, notika diskusija, kuras laikā, sniedzot atbildes uz raidījuma vadītāju uzdotajiem jautājumiem, atbildētājs izteicās par prasītāju, paužot ziņas un apvainojumus, kas prasītāja ieskatā atzīstamas par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs, nosaucot prasītāju par zagli, kuram ir jāsēž cietumā, pārkāpis vienu no cilvēktiesību pamatprincipiem, proti, nevainīguma prezumpciju. Šobrīd nav neviena likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma, ar kuru prasītājs būtu atzīts par vainīgu zādzības vai kāda cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi atbildētāja izteikums ir nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša ziņa.

Atbildētājs, raidījumā norādot, ka Lemberga kungs 20 gadus spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, demonstrējot, ka likumi visiem nav vienādi, un ir lielākais augonis pašvaldību sistēmā, ir izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo prasītājs nav nepieklājīgs cilvēks un nevienam sejā nav spļāvis. Turklāt nav ierosināta arī neviena administratīvā lieta pret prasītāju par spļaušanu, kur viņš būtu saukts pie atbildības. Attiecībā par medicīnisko terminu augonis, norāda, ka prasītājs ir cilvēks, līdz ar ko salīdzinājums ar augoni, kas ikvienam asociējas ar kaut ko neglītu, sliktu un tādu, no kā būtu jānovēršas, atzīstams par apvainojumu.

Prasītājs norāda, ka katra persona savu lēmumu par aizbraukšanu no Latvijas pieņem patstāvīgi, un neviens no aizbraukušajiem nav vērsies pie prasītāja ar lūgumu palīdzēt pieņemt lēmumu, līdz ar ko raidījumā paustā ziņa, ka prasītājam ir jāuzņemas atbildība par katru no Latvijas aizbraukušo, jo viņš tiem ir atņēmis cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā, ir nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša. Prasītājs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanā ir vainojama valsts politika, nevis vienas pašvaldības vadītājs.

Apgalvojot, ka pateicoties prasītāja "nesodāmībai", ko viņš ir nopircis par nodokļu maksātāju naudu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām, atbildētājs ir izplatījis nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo nav neviena likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma, ar kuru prasītājs būtu atzīts par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī prasītājs nav izveidojis kādu publisko resursu izsaimniekošanas akadēmiju, ko kā modeli ir nodevis pārējām Latvijas pašvaldībām. Tāpat patiesībai neatbilst arī tas atbildētāja apgalvojums, ka prasītājs nestrādā savu iedzīvotāju interesēs un teritorijas attīstībai, jo jebkurš ventspilnieks var pateikt, ka Ventspils pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies, strauji uzplaukusi un attīstījusies, pateicoties tikai pašvaldības darbam.

Prasītājs arī uzskata, ka ministra pieprasījums prasītājam sniegt paskaidrojumus par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, rīkojoties savās personīgajās un mantiskajās interesēs, pārkāpjot valsts pārvaldes principus un likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus interešu konflikta situācijā, nedod tiesības atbildētājam publiski apgalvot, ka prasītājs saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu.

Prasītājs uzskata, ka atbildētāja izteikumi ir neētiska rīcība no motīvu viedokļa, proti, vēlme publiski nomelnot savu politisko konkurentu elektorāta acīs, turklāt, izmantojot tam LNT raidījumu "900 sekundes" jeb oficiālu diskusiju, ir sevišķi nosodāma rīcība.

Ņemot vērā to, ka atbildētāja izteiktās frāzes - lielākais augonis un zaglis - vienlaikus ir arī personas apvainojums, kas ir pretrunā vispāratzītajām morāles un ētikas normām, prasītājs norāda, ka publiskā diskusijā, piedaloties diviem politiķiem un izmantojot vārda brīvību, kaut arī likumā noteiktās robežas ir plašākas, tās nav pārkāpjamas, jo konkrētajā gadījumā nav attaisnojamas ar sabiedrības interesēm.

Prasītājs norāda, ka visas prasības pieteikumā norādītās nepatiesās, prasītāja godu un cieņu aizskarošās ziņas ir radījušas nepamatotu prasītāja tiesību aizskārumu, kas nozīmē, ka prasītājam ir pamats prasīt šo ziņu atsaukšanu, atvainošanos par izteiktajiem apvainojumiem un mantisko kompensāciju.

Nosakot kompensācijas apmēru, prasītājs ņēmis vērā, ka ziņas tika izplatītas televīzijā laikā, kad televizoru skatās ievērojams skaits iedzīvotāju. Turklāt atsevišķas frāzes no diskusijā izskanējušā tika pārpublicētas masu mēdijos nākamajās dienās, kā arī tika vērtēti atbildētāja izteicieni kā tādi. Ņemot vērā minēto, prasītājs uzskata, ka kaitējuma atlīdzība 10 000 latu apmērā būtu taisnīga un atturētu atbildētāju no turpmāku nepamatotu apvainojumu un nepārdomātu ziņu sniegšanas, kā arī tā ir atbilstoša amatpersonas spējai samaksāt. Mazāka kompensācijas summa neizpildītu ne prevencijas, ne samierināšanas funkciju.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92. un 95.pantu, Civillikuma 5. un 2352. pantu, lūdz tiesu atzīt par nepatiesām, Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošām šādas ziņas, kas izplatītas LNT 2012.gada 16.oktobra raidījumā "900 sekundes":

"Jums ir jāsaņem.. taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā";

"..Lemberga kungs 20 gadus faktiski, nu, spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, nu, uzskatāmi demonstrējot, ka likumi nav visiem vienādi šajā valstī un dažiem viņi ir tādi, un dažiem savādāki, tas, ka Lemberga kungs ir, nu, faktiski tāds, nu, lielākais augonis pašvaldību sistēmā Latvijā.. ";

"izbraukuši no Latvijas, par katru no viņiem Jums ir jāuzņemas atbildība, jo Jūs esat atņēmis šiem cilvēkiem cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā un kad kaut kas kādreiz atrisināsies ";

"..kurš vienkārši saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu";

" Un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā Ventspils iedzīvotāju naudu, ir, nu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām tā vietā, lai būtu, lai strādātu savu iedzīvotāju interesēs, savas teritorijas attīstības interesēs ".

Lūdz tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atsaukt ar spriedumu atzītās Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošās un nepatiesās ziņas tādā pašā veidā, kādā tās izplatītas, atvainoties par izteiktajiem apvainojumiem, kā arī piedzīt no atbildētāja morālo kompensāciju 10 000 latu apmērā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, un visus tiesāšanās izdevumus.

2013.gada 23.septembrī tiesā saņemti Edmunda Spradža rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.

Paskaidrojumos norādīts, ka prasītājs ir lūdzis piemērot cilvēka goda un cieņas aizsardzības instrumentus attiecībā uz prasītāju kā privātpersonu, lai gan lietā apstrīdētie izteikumi attiecībā uz prasītāju ir izteikti kā par politiķi politiskas debates laikā.

Norāda, ka izteikumi, attiecībā uz kuriem iesniegta prasība, ir uzskatāmi par viedokli, jo atspoguļo atbildētāja subjektīvu vērtējumu par kādu notikumu. Viedoklis nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Izteikumiem, kurus izdara politiķi, ir augsta aizsardzības pakāpe, ja tie attiecas uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Juridiski ir pieļaujams sodīt politiķi, tomēr tas var notikt tikai par aizskarošiem apvainojumiem, kuriem nav nekādas faktiskās bāzes vai kuri pausti ļaunprātīgi. Konkrētajā gadījumā ir notikusi politiskā debate par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, proti, par sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai un par amatpersonas atstādināšanu, ja konstatēti pārkāpumi tās darbībā.

Atbildētājs norāda, ka viņa paustajam viedoklim par prasītāja līdzšinējo darbību bija konkrēti to pamatojoši iemesli. Atbildētāja ieskatā šie iemesli veidoja pietiekamu faktisko bāzi attiecīga viedokļa izdarīšanai un publiskai paušanai, kā rezultātā tie nav kvalificējami kā aizskaroši un ļaunprātīgi apvainojumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā bija saņemta Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstule, kurā norādīts, ka prasītājs kā Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs laika posmā no 1998.gada 26.janvāra līdz 2006.gada 20.februārim bija piedalījies 137 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vairāk kā 20 komersantiem, kuri darbojās Ventspils pilsētā un Ventspils brīvostas teritorijā. Atbilstoši Ģenerālprokuratūras sniegtajai informācijai minētajās kapitālsabiedrībās prasītājs un viņa bērni bija patiesie labuma guvēji, tādējādi prasītājam nonākot acīmredzamā interešu konflikta situācijā. Par sniegtās informācijas atbilstību patiesībai varēja pārliecināties, iepazīstoties ar prasītāja valsts amatpersonas deklarācijas pielikumā norādīto. Turklāt atbildētājs bija informēts, ka ar procesa virzītāja 2007.gada 13.augusta lēmumu prasītājam bija piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt Ventspils pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumus. Neskatoties uz to, prasītājs nesaskatīja šķēršļus darboties Ventspils pilsētas domē, apliecinot un prezentējot sevi kā domes priekšsēdētāju.

Izvērtējot saņemto informāciju, kas saturēja ziņas par to, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies lēmumu pieņemšanā par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju dažādos uzņēmumos, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, nodokļu atlaižu piemērošanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, apbalvojumu piešķiršanu lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspils pilsētā, kā arī citu ar pašvaldības finanšu līdzekļiem saistītu lēmumu pieņemšanā, atbildētājam radās pamats konstatēt ne tikai labas pārvaldības principu klaju ignorēšanu, bet arī apšaubīt racionālu un lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs, kā arī efektīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu.

Atbildētājs bija pieprasījis prasītājam sniegt paskaidrojumus par šiem apstākļiem, taču līdz pat 2012.gada 16.oktobrim prasītāja paskaidrojumi ministrijā nebija saņemti.

Atbildētāja viedokli attiecībā uz minētajiem jautājumiem nostiprināja fakts, ka ziņas bija sniegusi kompetenta institūcija, kuras uzdevums ir patstāvīgi veikt uzraudzību pār likumības ievērošanu, reaģējot uz likuma pārkāpumiem. Atbildētājam nebija šaubas par Ģenerālprokuratūras rīcības tiesiskumu, iegūstot attiecīgās ziņas. Tāpat arī prasītājs pat nebija centies atspēkot sniegto ziņu satura atbilstību patiesībai un to iegūšanas likumību, kas varētu mainīt atbildētāja viedokli pamatojošo faktisko bāzi.

2012.gada 16.oktobrī notikušās diskusijas laikā izdarītie izteikumi veidoja daļu no sabiedrībai nozīmīgas diskusijas par uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, kurā tika atspoguļoti dažādi iesaistīto pušu viedokļi. Atbildētājs kā politiķis savos izteikumos pauda Reformu partijas izvirzītos mērķus, tajā skaitā, ieviest godprātīgu valsts pārvaldi, realizēt labu pārvaldību, reformējot un izskaužot vairāku gadu garumā iesakņojušos praksi attiecībā uz nihilistisko pieeju tiesību principu ievērošanā un likuma mērķu ignorēšanā, kā rezultātā mazinās sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei un pat notiek cilvēku masveida aizbraukšana no valsts.

Tāpat atbildētājs norāda, ka prasītājs lietas ietvaros nav nošķīris izteikumos paustās ziņas no viedokļa, atsevišķas frāzes uztverot burtiski un nesaskatot tajās valodas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu lietošanu, kas tika izmantoti problēmjautājumu uzskatāmības ilustrēšanai. Atbildētājs lietoja spilgtus salīdzinājumus, lai pievērstu uzmanību valstī būtiskām problēmām.

Tāpat atbildētāja ieskatā lietā ir pamats izdarīt pieņēmumu, ka prasība nav celta ar mērķi panākt un nodibināt tiesisko taisnīgumu, bet gan izmantot tiesu kā instrumentu politisko attiecību un procesu risināšanā. Pretējā gadījumā prasītājs būtu cēlis prasību tiesā nekavējoties.

Atbildētājs norāda, ka viņam nav iespējams iesniegt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstuli un tās pielikumus, jo daļa no tajā paustās informācijas ir izmeklēšanas noslēpums, taču šajā lietā būtiskie fakti ir aprakstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2012.gada 22.oktobra rīkojumā Nr.343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata", kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

2013.gada 29.augustā tiesā saņemti akciju sabiedrības "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka trešās personas ieskatā prasība ir noraidāma.

Norādīts, ka raidījums "900 sekundes" sniedz informāciju par aktuālākajiem un svarīgākajiem notikumiem. Prasītājs un atbildētājs tika uzaicināti uz diskusiju sakarā ar atbildētāja pieprasījumu prasītājam sniegt paskaidrojumus saistībā ar saņemto informāciju no ģenerālprokuratūras. Publiskās diskusijas mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu aktuālajā politiskajā notikumā, proti, par iespējamo prasītāja atstādināšanu no amata un par konfliktu starp prasītāju kā Ventspils domes priekšsēdētāju un atbildētāju kā vides un reģionālās attīstības ministru. Ņemot vērā to, ka diskusija notika tiešraidē, trešajai personai nebija iespējams nošķirt vai pārbaudīt, kas no sniegtās informācijas ir ziņas un kas - viedoklis vai komentārs.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un lūdza tiesu to apmierināt.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem motīviem.

Trešās personas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka par godu un cieņu aizskarošām var atzīt tikai ziņas, nevis viedokli. Lai izvērtētu prasības pamatotību, tiesai nepieciešams konstatēt, vai publiskotā informācija ir ziņas vai viedoklis. Papildus jāņem vērā, ka attiecībā uz politiķiem ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas.

Motīvu daļa

Lietā nav strīda par to, ka 2012.gada 16.oktobra LNT raidījumā "900 sekundes", kurā bez raidījuma vadītājiem piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, notika diskusija par sabiedrībai svarīgu jautājumu.

Diskusijas laikā skatītāji tika informēti par to, ka ir pagājis termiņš, kurā Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam bija jāsniedz paskaidrojumi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par saimniekošanu Ventspils domes vadītāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Paskaidrojumi tika pieprasīti, atsaucoties uz Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju.

Prasītājs uzskata, ka diskusijas laikā izskanējušās ziņas "Jums ir jāsaņem..taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā"; "..Lemberga kungs 20 gadus faktiski, nu, spļauj sejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam, nu, uzskatāmi demonstrējot, ka likumi nav visiem vienādi šajā valstī un dažiem viņi ir tādi, un dažiem savādāki, tas, ka Lemberga kungs ir, nu, faktiski tāds, nu, lielākais augonis pašvaldību sistēmā Latvijā.. "; "izbraukuši no Latvijas, par katru no viņiem Jums ir jāuzņemas atbildība, jo Jūs esat atņēmis šiem cilvēkiem cerību, ka šajā valstī kādreiz kaut kas būs kārtībā un kad kaut kas kādreiz atrisināsies"; "..kurš vienkārši saimnieko pa pašvaldību kā savu un savas ģimenes kabatu"; "Un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā Ventspils iedzīvotāju naudu, ir, nu, Latvijā daudzas pašvaldības ir pārvērtušās par publisko resursu izsaimniekošanas akadēmijām tā vietā, lai būtu, lai strādātu savu iedzīvotāju interesēs, savas teritorijas attīstības interesēs" ir nepatiesas, prasītāja godu un cieņu aizskarošas, kas radījušas prasītājam morālu kaitējumu.

Atbildētājs uzskata, ka televīzijas raidījumā paudis viedokli par prasītāja kā Ventspils domes priekšsēdētāja rīcību, kas nav pakļaujams patiesības pārbaudei. Turklāt faktu, ka atbildētājam bija pamats paust savu viedokli par prasītāja rīcību, apliecina fakts, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstulē un tās pielikumos esošā informācija deva pamatu atbildētājam uzskatīt, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies 137 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vairāk kā 20 komersantiem, kuri darbojās Ventspils pilsētā un Ventspils brīvostas teritorijā, kas lika apšaubīt labas pārvaldības principu ievērošanu, racionālu un lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu pašvaldības iedzīvotāju interesēs, kā arī efektīvu un normatīvajiem aktiem atbilstošu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga darbībā.

Tādējādi tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai atbildētāja televīzijas sižetā teiktais ir uzskatāms par ziņām vai viedokli.

Personas tiesības uz goda un cieņas aizsargāšanu paredzētas Civillikuma 2352.* pantā, kura pirmajā daļā noteikts, ka ikvienam ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Gods un cieņa ir atzīstama par aizskartu, ja tiek konstatēts, ka ziņu, kas neatbilst patiesībai, izplatīšanas rezultātā sabiedriskais vērtējums par personu ir samazinājies un vērtējuma atspoguļojums paša cietušā apziņā ir pazeminājies.

Kā nodibināts judikatūrā, izskatot lietas par goda un cieņas aizskaršanu, ir nepieciešams nošķirt ziņas no personas paustā viedokļa, jo tikai ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Turpretim viedoklis atspoguļo kādas personas subjektīvu vērtējumu par citu personu, tās darbību vai notikumu, tādēļ tas nevar būt ne patiess, ne nepatiess, lai arī cik nepieņemams tas kādam liktos. Savukārt ziņas ir datu, faktu, skaitļu un informācijas kopums.

Tāpat, tiesas ieskatā, izskatot prasību, nevar vērtēt tikai konkrētas frāzes, uz kurām norāda prasītājs, bet jāvērtē viss sižets kopumā, kā arī situācija, kādā tas tapis.

Viedoklis ir noteiktas personas vai personu grupas subjektīvs vērtējums, kas var veidoties kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas informācijas vai arī abējādi. Viedokļa izvērtēšana goda un cieņas aizskāruma kontekstā saistīta ar tiesībām uz vārda brīvību ierobežošanu, kam jābūt pietiekamam pamatojumam.

Latvijas Republikas Satversmes 100.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.

Pārbaudījusi 2012.gada 16.oktobrī LNT raidījumā "900 sekundes" izskanējušās diskusijas ierakstu un izvērtējusi prasītāja apstrīdētās frāzes, tiesa secina, ka tās nav vērtējamas kā ziņas, bet gan ir vērtējamas kā viedoklis, jo atspoguļo atbildētāja subjektīvu vērtējumu par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja darbību. Šādu secinājumu tiesa izdara, novērtējot gan izteikumu vārdisko saturu, gan formu, gan vērtējot kopējo kontekstu, kādā tie sižetā pausti. Turklāt lietā apstrīdētie izteikumi attiecībā uz prasītāju ir izdarīti kā par politiķi, nevis par privātpersonu. Tāpēc jāņem vērā, ka attiecībā uz politiķiem ir pieļaujamas plašākas kritikas robežas. Daudzkārt plašākas kritikas robežas ir pieļaujamas tieši politiskās debates laikā, kur politiķu savstarpēja polemika un kritika tiek uzskatīta par politiskās debates neatņemamu sastāvdaļu.

To, ka LNT raidījumā "900 sekundes" izskanējusī diskusija atzīstama par politisku debati, apstiprina arī trešās personas pārstāves paustais viedoklis, ka raidījums "900 sekundes" sniedz informāciju par aktuālākajiem un svarīgākajiem notikumiem un ka publiskās diskusijas mērķis bija sniegt sabiedrībai ieskatu aktuālajā politiskajā notikumā, proti, par iespējamo prasītāja atstādināšanu no amata un par konfliktu starp prasītāju kā Ventspils domes priekšsēdētāju un atbildētāju kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru.

Tiesa par pamatotu atzīst atbildētāja argumentu, ka zināms pamats konkrēta viedokļa paušanai pastāvēja, jo atbildētāja rīcībā atradās Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2012.gada 3.augusta vēstule ar pielikumiem, kurā bija sniegta informācija par to, ka prasītājs, atrodoties interešu konflikta situācijā, bija piedalījies lēmumu pieņemšanā par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju dažādos uzņēmumos, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, nodokļu atlaižu piemērošanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, apbalvojumu piešķiršanu lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspils pilsētā, kā arī citu ar pašvaldības finanšu līdzekļiem saistītu lēmumu pieņemšanā.

Atbildētājs arī diskusijas laikā norādīja, ka šāda informācija ir saņemta, un šādas informācijas saņemšanas faktu lietā neviens nav apstrīdējis. Kompetentās valsts institūcijas rīcībā nonākušās informācijas saturs tiesai nav vērtējams, jo strīds nav par šo ziņu atzīšanu par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām.

Iepazīstoties ar lietā iesniegto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2012.gada 22.oktobra rīkojuma Nr.343 "Par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga atstādināšanu no amata" satura, tiesa secina, ka atbildētājs, dodot savu novērtējumu prasītāja kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja darbībai, vadījies no tās informācijas, kas bijusi viņa rīcībā. Minētā rīkojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām tiek vērtēta citas tiesvedības ietvaros.

Tiesa par pamatotiem atzīst atbildētāja iebildumus, ka atbilstoši judikatūras atziņām likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties interešu konflikta situācija, proti, pietiek ar iespējamību, ka valsts amatpersonas darbības varētu ietekmēt šīs amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, lai jau konstatētu interešu konfliktsituāciju. Valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā. Būtiski ir ne tikai, lai valsts amatpersona nepieņemtu tādus lēmumus, kuros tā ir ieinteresēta, bet arī lai sabiedrībai nerastos šaubas par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā.

Raidījumā diskusija starp pusēm bija veidota tā, lai abiem politiķiem būtu iespēja izteikties un atspēkot izskanējušo informāciju. Atbildētājs savā runā lietoja spilgtus salīdzinājumus, lai pievērstu uzmanību nozīmīgai problēmai valstiskā līmenī - par sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, taču prasītājs diskusijas laikā izvēlējās nesniegt nekādus paskaidrojumus, bet centās diskusiju ievirzīt sev vēlamā gultnē, kamēr raidījuma vadītāji ar grūtībām mēģināja atgriezties pie konkrētās tēmas, kuras sakarā politiķi bija aicināti studijā.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja runa bija asa un kritizējoša, taču valodas izteiksmes līdzekļu lietošana publiskā diskusijā nav atzīstama par rupjību vai nesamērīgi aizskarošu izteiksmes formu. Izvērtējot apstrīdētās frāzes, tiesa nekonstatē, ka prasītājs būtu apvainots kāda konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tāpat tiesa atzīst, ka atsevišķas frāzes prasītājs ir uztvēris burtiski, līdz ar ko to jēgu iztulkojis kļūdaini. Tādējādi tiesa secina, ka atbildētāja izteiktais viedoklis nav uzskatāms par rupju vai nesamērīgi aizskarošu. Lai arī atbildētājs, izsakot savu viedokli, ir tiesīgs brīvi izvēlēties izteikumu saturu un formu, tiesa norāda, ka teikumi ir jāveido gramatiski pareizi un, ja tiek izmantotas metaforas, salīdzinājumi un epiteti problēmjautājumu uzskatāmības ilustrēšanai, tie būtu jāizvēlas īpaši uzmanīgi, lai tos nevarētu pārprast.

Ņemot vērā norādītos apstākļus un argumentus, tiesa atzīst, ka prasība par Aivara Lemberga godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu nav pamatota un ir pilnībā noraidāma. Tāpat prasība ir noraidāma arī daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, jo tiesa nav konstatējusi Civillikuma 2352. pantā minēto tiesību aizskārumu, kas saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu varētu būt par pamatu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, līdz ar ko prasītājam nav atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi.

Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā noteikts, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Pamatojoties uz minēto, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,80 latu apmērā piedzenami no prasītāja par labu valstij.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9jūlija lēmumu, Latvija uzņemta eirozonā ar 2014.gada 1.janvāri un neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR = 0,702804 Ls.

Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Pamatojoties uz minēto, piedzenamas naudas summas, kas spriedumā atspoguļotas latos, sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.   panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums prasītājam izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-194.pantu, tiesa nosprieda noraidīt Aivara Lemberga prasību pret Edmundu Sprūdžu par godu un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšanu, atvainošanos un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Piedzīt no Aivara Lemberga, personas kods 260953-XXXXX, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 19,64 (deviņpadsmit euro, 64 euro centi) (Ls 13,80).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese I. Freimane

Jūrmalā 2014. gada 11. jūnijā

Novērtē šo rakstu:

42
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...