Pilsoņkarš Latvijā un Eiropā – riski un varbūtības

Tomēr teorētiski šīs varbūtības ir pētījis tāds dižs socialās inženierijas praktiķis kā Klauss Švābs, kura talantu noliegt nav iespējams, - ar viņa draugu kopas svētību visa planēta staigā maskās, gaida vakcīnu un degradē, denuncējot kaimiņus.

Tiesa gan, savos spriedumos, kas atrodami Restarta dokumentos, viņš kļūdās, uzskatot par destabilizējošo faktoru dažādas šķiras un grupas, kas ir neapmierinātas ar esošo situāciju.

Patiesībā tiek ignorēts fakts, ka visi ievērojamie pilsoņkari nav sākti grupu vai slāņu interesēs, - pamatā vienmēr ir bijušas idejas, ideju sadursmes un globālu konceptu pieņemšana vai noliegšana. Un tikai vēlāk grupas un dažādi sociālie slāņi ir identificējušies ar šo ideju un sākuši to apkarot vai atbalstīt.

Es šo visu rakstu tikai tāpēc, ka pērkamu mediju (piedodiet, citu nav) radītais “baltais troksnis” vairs neļauj objektīvi un mierīgi novērtēt situāciju, it īpaši viegli saskatāmas lietas.

Proti, Latvija un lielākā daļa Eiropas ir krasi radikalizējusies, un ir sākusies tieši šo globālo attīstības versiju un ideoloģiju izkristalizēšanās plašās masās. Atmetot nianses, - ir tikai divi varianti.

Viens, oficiālais, ko vēstī TV un neoliberāļu kontrolētie mediji, - totāla “tolerance”, genderisms, privātīpašuma atsavināšana par labu megakorporācijām, valsts lomas atmirums, transhumānisms, “zaļā ideja”, kas slēpti norāda uz virzību uz planētas iedzīvotaju skaita samazināšanu, un digitāls totalitārisms.

Otrs - tuvojošās sistēmkrīzes izmantošana labākas un taisnīgākas sabiedrības izveidošanai, kur tehnoloģijas kalpo visai cilvēcei, nevis saujiņai megabagātnieku. Krīze norāda reālos ceļus, kā ieviešama patiesi taisnīga pārvalde, kas tiek realizēta ar plašu masu iesaisti, sociālo dialogu, mediju brīvību un iespējama nevis globāli, bet tikai un vienīgi nacionālu valstu robežās. Tas paredz valstu stiprināšanu un arī zināmu norobežošanos, jo saprotams, ka tas, kas labs ķīnietim, holandieti var vienkārši nogalināt.

Tatad ir divi ceļi un divas vienkāršas izvēles. Un ir pilnīgi skaidrs, ka visu Eiropas valstu tautas izvēlēsies otro ceļu, kas paredz atjaunot savas valstis un pārvērst tās pilnvērtīgi darbojošos organismos, izsviežot no tiem globālistu sadētos sociālos un finansiālos vīrusus.

Savukārt globālās naudas inficētās neoliberālās vietējās elites ar ieroču un propogandas spēku mēģinās realizēt digitālā totalitārisma modeli - arī parazīti redz krīzes radīto iespēju sagrābt varu pilnīgi.

Tātad šeit ir vērojama skaidri izteikta divu ideoloģiju un divu pilnīgi pretēju attīstības ceļu sadursme, ko arī sauc par pilsoņkaru, kas šobrīd norit tā aukstajā faze.

Kas kopīgs un kas atšķirīgs Eiropai un Latvijai?

ES.

Diemžēl jākonstatē, ka Eiropa ir tuvāka “jaunajam normālajam” par gadiem 50, kuru laikā divas paaudzes tika pakļautas smadzeņu skalošanai, ģimenes un Baznīcas institūta noārdīšanai un genderisma propogandai. Pluss savukārt ir mazāk novecojusi tauta un aktīvāks uzņēmēju slānis, kas jau šobrīd izrāda vērā ņemamu pretestību. Tradicionālo vērtību piekritēju un konservatoru joprojām ir daudz.

To manāmi ir ņēmuši vērā arī korpokrāti, kas jau kopš 2015.gada visos veidos cenšas infiltrēt maksimāli daudz svešķermeņu Āfrikas migrantu izskatā, lai juku, haosa vai bada gadījumā izspēlētu tos pret vietējo varu un izmantotu kā tarānu nacionālo valstu graušanā.

Kovidafēra neapšaubāmi ir šo konfrontāciju saasinājusi, un Rietumeiropu gaida spēcīgi satricinājumi. Franciju šobrīd no klasiskās Eiropas var droši izmest, jo atklājušās finanšu shēmas, kas paredz plašu finansējumu Francijas elitēm no Tuvo Austrumu monarhijām apmaiņai pret toleranci pret islama invāziju.

Kopumā šo divu attīstības ideju sadursme varētu noritēt mazāk vardarbīgi, bet vairāk parlamentāri.

Latvija un Baltija.

Raksturīgs ārkārtīgi liels “tradicionālistu” skaits un stipra Baznīcas un ģimenes ietekme, kas īsā laikā atspiesti līdz savas aizsardzības sarkanajām līnijām (sk. Osipovas aktivitātes utml.).

“Lielā restarta” reālo atbalstītāju skaits nepārsniedz 5%, daudz ir propagandas apmuļķoto, kas gan parasti strauji atjēdzas pie pirmajām problēmām ar pārtikas apgādi.

Vardarbības risku Baltijā pastiprina straujā totalitārisma ieviešana, opozīcijas ignorēšana un pilnīgs adekvātas komunikācijas trūkums, kas komplektā ar strauju ekonomiskās situācijas pasliktināšanos varētu radīt nopietnus iekšējās drošības riskus.

Tā kā koloniālās “elites” sociālā bāze ir ļoti šaura, uzticība varai rekordzema un spriedze turpina augt, tad represijas ir vienīgais varas līdzeklis, kas šobrīd tiek lietots pret citu viedokļu paudējiem. Bet tas ir vienvirziena ceļš, no kura nav izejas. Jo drīzāk agri nekā vēlu tas novedīs pie situācijas, kad konsolidēsies arī tie, kas normāli viens otru ne pārāk mīl.

Princips “mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs” bieži nostrādā un nav grūti iztēloties kovidafēras nogurdināto tautu vienā frontē pret neoliberālo Koalīciju, no kuras laicīgi atšķelsies KPLV un NA, jo negribēs tikt iesaistīti pilsoņu konfliktā.

Līdz vardarbībai ir gana daudz citu pārbaudītu risinājumu, no kuriem nodokļu nemaksāšana un civīlā nepakļaušanās vēl ir tie maigākie. Jau tagad vērojami mēginājumi radīt alternatīvas, varu apejošas, civilās sadarbības un kooperācijas formas, kuras neapšaubami tiks pilnveidotas līdz līmenim, kad neadekvātā vara vairs nebūs vajadzīga un atmirs pati. Ņemot vērā nācijas mentalitāti, jāsecina, ka pilna mēroga pilsoņkaru Latvijā var izraisīt esošās varas represiju un cenzūras pastiprināšanas pasākumi, kas novēloti mēģinās reaģēt pret acīmredzamo krievu un latviešu konsolidāciju, jaunu un necenzētu komunikācijas kanālu veidošanu (tikai slinkais šobrīd nav Telegram) un tiešajām, pret ierobežojumiem vērstajām akcijām.

Situāciju pasliktina arī tas, ka ir vērojams Latvijas “elites” atbalsts visnotaļ nepopulārajam Baidenam un viņa rīkotajām raganu medībām ASV. Komplektā ar Davosas forumā nosprausto kursu uz pasaules komunismu un privātīpašuma likvidāciju (LV vara to nekomentē) tas rada ārkārtīgi saspīlētu gaisotni, kurā sprādzienbīstami var izrādīties uzņēmēji un brīvo profesiju pārtāvji, kuri “jaunajā brīnišķīgajā pasaulē” kļūs lieki.

Latvijas “elite” ir idejiski izolēta, ar pilnīgi sagrautu autoritāti, bez jebkādas valstiskas ideoloģijas un tālejošiem mērķiem un programmām. Nav radīta nacionālā vīzija, esošās programmas sagrautas 2018.gada tīrīšanās.

Un, tā kā “sākumā bija Vārds”, tad mums ir tiesības lietot vārdu “aizgājēji”, jo pie “elites” nav ne šī Vārda, ne arī jaunu ideju, kuru radīšanai bija 20 gari, izniekoti gadi.

Ja par šādām idejām neskaita labprātīgo un aklo sekošanu mizantropa un psihopāta Klausa Švāba dižpārdoklī “Lielais restarts” savārstītājām trockistu un Maltusa prātulām.

Daži fakti ir neapstrīdami - Latvijas šībrīža vara ir Davosas foruma turētāju kontrolē, tā realizē visas viņu ieceres soli pa solim. Šīs pasaules varenie neko neslēpj - lūk, daži citāti no “Lielā Restarta”:

"Ja demokrātija un globalizācija paplašināsies, tad nacionālai valstij nebūs vietas." Demokrātija paplašināsies? Faktiski, pēc Švāba domām, tas, kas ir attīstījies gadsimtiem ilgi, ko mēs tradicionāli saucām par demokrātiju un mūsu tiesībām, nepastāvēs. Visu izlems “neatkarīgu” ekspertu grupas un ne tikai medicīnas jomā. Un aiz viņiem - un Švabs to saka tieši - vajadzētu būt globālām korporācijām, kurām ir "sociālā atbildība". Esat redzējuši korporāciju ar sociālo atbildību, piemēram, Monsanto?

Valdības un tautas paliks pagātnē, arī to K.Švābs paziņo tieši!

Vai tas ir tas, ko gaida vairākums Latvijas iedzīvotāju, kas jau ir sākuši visu saprast, pat nelasot jauno “dižpārdokli”? Starp citu, izlasiet, pēc 15 minūtēm visiem ar IQ virs 50 sāks mesties auksti drebuļi. Tas ir tehnototalitāristu manifests, un jebkurš tā praktiskais atbalstītājs ņem šādu vai tādu dalību planetārā genocīdā.

Būsim reālisti, būs pagrūti iztriekt cauri apses mietu pašam Švābam, bet viņa sulaiņiem un izdabātājiem no Koalīcijas partijām daudz ko nāksies paskaidrot saviem vēlētājiem.

Un vēl Švāba pērle: “Sociālie un fiziskie attālināšanās pasākumi vienā vai otrā formā, visticamāk, turpināsies pēc pandēmijas norimšanas, pamatojot daudzu dažādu nozaru uzņēmumu lēmumu paātrināt automatizāciju. Laika gaitā pastāvīgas bailes no tehnoloģiskā bezdarba mazināsies, jo sabiedrība uzsver nepieciešamību pārstrukturēt darbavietu tā, lai līdz minimumam samazinātu ciešu cilvēku kontaktu.”

Tieši divas lapas iepriekš hunveibins Klauss raksta, ka COV19 esot samērā viegla epidēmija ar daudz mazāku mirstību nekā visas iepriekšējās, bet tā esot “iespēja”. Varbūt kādam arī ir. Bet tikai ne latviešu tautai. Katrā gadījumā šī “Mein Kampf” jaunā versija uzdzen šermuļus un rada daudz vairāk jautājumu nekā trīsziemnieks Kariņš spēj atbildēt.

Roma nodevējiem nemaksā.

Šobrīd nav saprotama motivācija, kāda vada Latvijas “eliti” pa šo bīstamo taku, jo Latvijā nav neviena oligarha vai gana ietekmīga cilvēka, kas varētu pretendēt uz vietu pie “globālās siles”.

Tātad viņu bērni tāpat kalpos mākslīgā intelekta algoritmiem, mācīsies attālināti un ēdīs steikus no siseņiem. Uz zemes, kas pilnīgi droši nepiederēs latviešiem. Uzjautājiet sev, Saeimas beņķu deldētāji, kruķi, operi un citi menti, - Jums to vajag?

Jo pavisam drīz vajadzēs ieņemt pilnīgi noteiktu vietu šajā sakarsušajā situācijā. Iespēju nav daudz, var iet kopā ar Koalīciju uz nacionālas valsts un suverenitātes atlieku noārdīšanu, transhumānistu veidotu globalo “ciparu” nometni, savas tautas iznīcināšanu un pakļaušanu ar lokdauniem un medicīnisko fašismu. Koalīcija samērā atklāti arī gatavo privātīpašuma atsavināšanas plānus, kurus bez kautrēšanās bīda Latvijas bīstamākais cilvēks - Ilze Znotiņa, kas strādā “Lielā restarta” adeptu tiešā kontrolē un mēģina taranēt mūsu likumdošanu.

Kurš kuru?

Noslēgumā jāsecina, ka šībrīža situācija ir tieši tik vienkārša. “Lielā restarta” ideju inficētā LV “elite” piegriež skrūves, izmanto attālināto Saeimas darbu atklātām mahinācijām, kontrolē presi un TV, kurinot histēriju un turpinot noliegt faktus un veselo saprātu. No viņu aktivitātēm ir skaidrs, ka lokdauni nebeigsies nekad jeb, Švāba vārdiem runājot, nekādas atgriešanās pie bijušā nebūs. Nekaunīgi tiek bīdīta arī LGBT dienaskārtība un izplatīti šarlatāniski murgi par “zaļo kursu” un klimata problēmām. Rezumējot – pie valsts stūres atrodas ļaudis, kuru ideoloģiskais kurss neparedz nacionālas valsts eksistenci nākotnē.

Tā arī ir atbilde uz jautājumu par pilnoņkaru un nesamierināmām ideoloģiskām pretrunām, kas tradicionālajās, protestantiskajās Eiropas vērtībās balstītajam 95% vairākumam vienkārši neatstāj nekādu citu izvēli kā digitālo neoliberāļu – transhumānistu novākšanu no varas pozīcijām ar jebkādām metodēm. Kāpēc ar jebkādām? Tāpēc, ka varas parādītā brutalitāte un sodītkāre neatstāj ilūziju par to, kas notiks ar mums, 95%, ja mums nelaimēsies uzvarēt.

Šeit ir tikai divas puses. Vai esi atradis savējo? Tad ej un dari! Laiks negaida!

Novērtē šo rakstu: