Iesaki rakstu: 
Šai brīdī, 20. janvārī 19.00 pēc Latvijas laika, tieši priekš gada Donalds Tramps stājās AAV prezidenta amatā. Tautas sajūsmas saucienus var vērot neapnicis atkal un atkal, un tie nebeidz un nebeidz pacilāt prātu. Bet labi, prieki — prieciņi, taču kāds bijis pirmais prezidenta Trampa gads? Ja grib, var palasīt, ko apkopojuši darbu uzskaitītāji, bet es te rakstīšu no latvieša skata.
Saimniecībā Tramps veicinājis pilsoņu uzņēmību, nebūt ne radikāli, tomēr likvidējot uzņēmības šķēršļus, kas pastāvēja Obamas laikā, un radot uzņēmībai labvēlīgu gaisotni. Rezultāti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos. Bezdarbs kļuvis zemākais šai gadsimtā, IKP aug par 3,…% gadā, Dova—Džonsa biržas indeks audzis no nepilniem 20 tūkstošiem līdz 26 tūkstošiem. Apsmieklā palikuši skauģi, kas pareģoja saimniecības sanīkumu, piemēram, Nobela oikonomikas balvas laureāts Pols Krugmens un dižžurnālists Kurts Eichenvalds.
Tas gan, protams, nenozīmē, ka gaidāma nemitīga augšupeja. Domāju, prezidenta Trampa laikā kaut kad būs jūtams kritiens vai korekcija uz leju. Arī Reiganam bija diena, kad Dovs—Džonss nogāzās par 23%, kaut kopumā Reigana laikā pieauga 2,5 reizes.
Gada nogalē pienāca laiks Trampa Ziemassvētkiem — nodokļu reformai, pēc kuŗas pieņemšanas sākās uzņēmumu dāvanu lietus darbiniekiem un klientiem. Un man skauž, ka prezidents Tramps māk ieviest tādu nodokļu reformu, pēc kuŗas uzņēmumi dāsnāk atalgo darbiniekus un pazemina cenas, bet Kučinskis un Reizniece ne. Par laimi, Trampa efekts saimniecībā skaŗ ne tikai amerikāņus, bet arī pārējo pasauli. Tas saceļ tik stipru saimniecības augšupejas vēju, ka arī tītari sāk lidot un Latvijas saimniecības sanīkuma varbūtība top visai zema.
Tomēr, kā teic amerikāņu parunas, kultūra pārspēj saimniecību (culture trumps economy), un dēmografija ir liktenis (demography is destiny) — cilvēka uzvedību kultūretniskā piederība noteic vairāk nekā saimnieciski apsvērumi, un tautas likteni izšķiŗ iedzīvotāju sastāvs, nevis lietas, ko rūsa un kodes maitā. Tāpēc Trampa saukļa izpildi darīt Ameriku atkal dižu vislielākā mērā varēs vērtēt nevis pēc bezdarba, IKP un biržas, bet pēc sienas (Meksikas robežžoga, tas ir) un imigrācijas. Un te pirmā gadā bijuši soļi un solīši pareizā virzienā, bet ne izšķirīgas pārmaiņas: AAV izstājušās no ANO globālā migrācijas pakta; samazinājusies nelegāla imigrācija un augusi nelegālu imigrantu izraidīšana, visu gadu notikusi cīņa par iebraukšanas ierobežošanu no terrorisma riska valstīm utt.
Ja reiz piesaukta kultūra, tad arī kultūras kaŗos prezidentam Trampam panākumi: Augstākā tiesa papildināta ar konservātīvu tiesnesi, globālo sasilšanu vairs nepiesauc par draudu, arvien plašāk atzīta un cienīta cilvēka dzīvība kopš ieņemšanas, valsts atzīst un ciena pilsoņu brīvību — vārda, ieroču nēsāšanas, ticības u.c.
Vai bijis arī kas nelāgs? Jā, varu uzreiz nosaukt divas lietas. Vispirms — protekcionisms un skepse pret brīvu tirgu ārējā tirdzniecībā. Tiesa, uzņēmības veicināšanas ieguvumi ir lielāki nekā šīs ēnas puses. Otrs: Kongresa (AAV parlaments) republikāņu gļēvums un sociālistiska nevēlēšanās atcelt Obamas laikā ieviesto veselības aprūpes kārtību. Apziņa, ka it kā savējie deputāti patiesībā ir daļa Vašingtonas purva, var nopietni graut republikāņu vēlētāju aktīvitāti šīgada novembŗa vēlēšanās, un ir visai augsta varbūtība, ka Republikāņu partija zaudēs nepavisam ne biežo izdevību īstenot savu polītiku, ko šobrīd dod savs prezidents un vairākums abās Kongresa palātās.
Ārlietās no visiem virzieniem svarīgākais latviešiem bijis attiecības ar Krieviju. Priekšvēlēšanu Trampa aprindas un izteikumi deva pamatu bažām, ka viņa Krievijas polītika varētu būt gana mīkstčaulīga un tāpēc apdraudēt Latviju, un Tramps bija gana nekonkrēts, lai būtu pagrūti noteikt viņa vietu. Priekš vēlēšanām tomēr pirmā tuvinājumā šķita, ka diez vai būs putiniskāks par Obamu. Un tā arī notika: visai drīz kadru lēmumi un praktiskā polītika rādīja, ka nav vis tik putinisks kā Obama. Un vasarā par Centrāleiropu, Baltiju, Krieviju un Rietumiem prezidents Tramps izteicās plašāk lieliskā runā Varšavā, bet viceprezidents Maikls Penss tāpat lieliski Tallinā.
Ir bijis labi. Pat labāk, nekā gaidīts. Dod, dieviņi, vēl septiņi gadi tā.
Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
