Pirms nākamreiz runāt par aplokšņu algām, miljonāram Ramoliņam derētu noskatīties šo video...
Pietiek lasītājs15.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pavisam nesen valsts televīzijā noskatījos, kā tiek dots vārds Latvijas visgodīgākajam uzņēmējam – meža nozares miljonāram Andrim Ramoliņam, kurš cīnās ar Valsts ieņēmumu dienesta pērkamajiem vilkačiem un kategoriski iestājas par nodokļu maksāšanu un tīru biznesu.
Droši vien tikai sagadīšanās, ka jau pēc neilga laika pamanīju vēl vienu interviju, kurā uzņēmējam tāpat tiek ļauts izklāstīt to, kā meža nozarē notiek briesmu lietas, tikai viņa ģimenes uzņēmums ir tīrs un kristālskaidrs.
Šajā intervijā, kas publicēta portālā jauns.lv, Andris Ramoliņš par aplokšņu algām izsakās spīvi un nikni, kā pienākas īstam godavīram, kam rūp valsts labums un kurš cīnās pret aplokšņu algām un nodokļu nemaksāšanu, kā vien iespējams.
Citēšu precīzi miljonāra ieteikumus aplokšņu algu apkarošanas jomā: „Mēs arī federācijas līmenī esam tikušies ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, bet viņi pasaka – to nevar pierādīt. Likumdošana aplokšņu algu pierādīšanā esot tik smagnēja, ka viņiem ir jāpieķer uzņēmums un darba ņēmējs tieši šīs algas izmaksas brīdī.
Tas savukārt nozīmē, ka tādā uzņēmumā būtu “jāiefiltrē” savs darbinieks, taču tam nepietiekot resursu. Man gan šķiet, ka valstij finansiālais resurss būtu tik liels, ka šo resursu ieguldīšana atmaksātos pilnībā un īsā laikā.
Te nu politiķiem būtu jānāk VID palīgā un jādod pilnvaras noskaidrot, kādā veidā vieniem uzņēmējiem izdodas nošarmēt darbinieku piekrist saņemt uz pusi mazāku algu, nekā citi uzņēmēji nozarē ir reāli gatavi maksāt.
Piemēram, mežizstrādes traktora harvestera iesācēja operatora alga sākās no 2800 eiro, bet augsti kvalificētam meistaram tā var sasniegt pat 4500 eiro “uz papīra”, savukārt koku izvešanas traktora forvardera vadītājs pelna no 2000 līdz 3500 eiro.
Tajā pašā laikā ir daudzi uzņēmumi, kuros šādi speciālisti nezin kāpēc oficiāli ir gatavi strādāt, saņemot uz pusi zemākas algas. Faktiski darbinieks strādā mežā uz harvestera, bet papīros viņu var uzrādīt kā, piemēram, zāles pļāvēja traktoriņa vadītāju.
Rezultātā arī nozarē vidējā statistiskā alga ir nokritusi līdz nereāli zemiem cipariem, bet tajā pašā laikā visi izmisīgi meklē kvalificētus darbiniekus, jo viņu katastrofāli pietrūkst.
Tāpat arī malkas pārdošana bez PVN un būvmateriālu joma – uzskatu, ka tā vai citādi mežu nozarē ar ēnu ekonomiku saskaras vismaz 70 % spēlētāju.”
Tā nu ir sagadījies, ka manā rīcībā jau kādu laiku ir nez no kurienes nonācis videoieraksts, kurš, ja ticēt titriem, tapis 2013. gadā un kurā redzams diezgan neikdienišķas ārienes kungs, kurš enerģiski skaita lielu daudzumu naudaszīmju.
Var ticēt, var neticēt viedoklim, kas izteikts videoieraksta pavadtekstā, taču veselais saprāts liek domāt – nav daudz situāciju, kurās darbavietā tiek skaitīts pamatīgs apjoms skaidras naudas.
Taču vēl interesantāk ir kas cits, - šis neikdienišķās ārienes kungs Andrim Ramoliņam, manuprāt, ir tik tuvs, cik nu vispār brāļi var būt tuvi. Līdz ar to būs interesanti pavērot – vai kādam no valsts un privātajiem medijiem, kuriem tik ļoti ieinteresējušas kristālskaidrā uzņēmēja Ramoliņa domas, pietiks apņēmības un drosmes uzdot jautājumu – kā tad īsti ar aplokšņu algu maksāšanu ir bijis un varbūt joprojām ir pašu Ramoliņu ģimenes superveiksmīgajā biznesā?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
