Pirmsšķietamā demokrātijas sajūta

Savukārt blēžu bariņš, kas tēlo Latvijas varu, pēdējā laikā bažīgi pauž, ka demokrātijas iekarojumi un sasniegumi esot briesmās populistu dēļ.

Šeit būtu vērts precizēt, kādi tādi sasniegumi un iekarojumi ir novēroti šajā valstī? Tāpat būtu jāatgādina banālā un vienkāršā demokrātijas definīcija - tā ir atgriezeniskā saite starp masu un tās organizatorisko kodolu. Šāda saite pastāv šodien un pastāvēja jau akmens laikmetā, kad šamani varēja nosist par kļūdainām laika prognozēm, bet virsaiti - neveiksminieku medībās – izbarot suņiem.

Kur pazudusi šī atgriezeniskā saite starp varu un tautu Latvijā?

Un vai tāda vispār bijusi kopš 1991.gada?

Kāda ir bijusi Latvijas valsts ideoloģija?

Kādas ir bijušas mūsu valsts vērtības, kuras virza tālāk un attīsta ideoloģija?

Vai kapitālisma metropoles un centra ideoloģija var būt laba kapitālisma sētmalei un perifērijai?

Šie visi ir smagi un neatbildēti jautājumi, par kuriem domāt nāksies visai drīz. Jo pasaule ir iegājusi lejupejošā spirālē, no kuras atpakaļceļa nav. Savukārt Latvijas elite, piedodiet par terminu nevietā, pat nemēģina šos jautājumus risināt. Tieši tāpat kā nemēģina atjaunot kaut šķietamu atgriezenisko saiti starp tautu un varu.

Un šobrīd konflikts starp tautu un varu ir neizbēgams, jo problēma ir 30 gadus veca un saknē nelabojama. Proti, Latvija “Eiropas vērtībām” tika gatavināta jau krietni pirms 1991.gada. Un pēc neatkarības atjaunošanas šī svešā ideoloģija tika uzvilkta kā dāvinātas zeķes.

Kāpēc tas nebija uzkrītoši un postoši tajos tālajos laikos? Vienkārši pirmajās vēlēšanās bija gan sociāldemokrāti, gan nacionālkonservatori, gan arī populisti, un neoliberāļu žurku sejas vēl nerēgojās no katra pakšķa. Tas bija lielu cerību laiks, kas pilnīgi un galīgi beidzās ar iestāšanos ES. Ap šo laiku arī beidzās partiju daudzveidība - tās visas kļuva neoliberālas un pieskaņojās trendam, pat ja to programmās rakstītas citas, labas un gudras lietas.

Savukārt Latvijas tauta palika tā pati vecā, tradicionālā, ar lielu Baznīcas ietekmi, konservatīvajiem krievu ortodoksiem, Latgales vecticībniekiem un ēvanģēlistu draudzēm. Un šī tauta pamatoti jautā, kāpēc Eiropa vēlas no mums to, kas mums nav pieņemams, grauj mūsu kultūras kodu un paradumus. Kāpēc mēs ejam tur, kur vairākums negrib? Kāpēc mēs izmirstam un emigrējam, jo savās mājās izdzīvot vairs nav iespējams? Kā vārdā mēs nesam upurus, kas lielāki par divu pasaules karu upuru summu?

Taču vara nevienu brīdi nemēģināja jelko atbildēt vai šo plaisu salāpīt. Tā vietā tika pastiprināts mediju presings un kontrole pār vārda brīvību. Tas bija īslaicīgs plāksteris, kas palīdzēja iegūt vajadzīgo rezultātu vēlēšanās, un bariņš jenotu-sodomistu ar lepni pārvarētu 5% barjeru kārtējo reizi varēja sagrābt varu valstī. Tautai atlika nīki noskatīties, kā FINCEN un ĀM bosi iznīcina to, kas bija palicis pāri no tilta starp Austrumiem un Rietumiem. Savukārt ar neapmierinātajiem labi tika galā jaunieviestie faktu čekisti, kas, laika griezumā skatoties, bija 100 reižu melīgāki par tā sauktajiem konspirologiem, kas ārkārtīgi precīzi noteica notikumu gaitu vismaz gadu uz priekšu.

Tad kas ir noticis ar atgriezenisko saiti?

Latvija ir digitāli attīstīta valsts, mobilā tālruņa referendumi varētu notikt katru dienu, jo ar šo tālruni mēs pārskaitām naudu. Kāpēc gan ne? Šī atgriezeniskā saite jeb demokrātija nav pieļaujama tieši tā iemesla dēļ, ka vara un tauta dzīvo divās dažādās, nesamierināmās vērtību sistēmās. Un jebkurš brīvs, nemanipulēts tautas lēmums nesaskanēs ar varas viedokli tā iemesla dēļ, ka vēlēšanas ir labakā gadījumā manipulētas, ja ne viltotas.

Tas ir gana skaļš apgalvojums, bet nav cita izskaidrojuma, kāpēc tik mazā valstī ir 3 dienu ilgas vēlēšanas un urnas pa nakti netiek apsargātas, bet Francija ar aizjūras teritorijām tiek galā vienā dienā. Arī varas popularitātes nožēlojamie reitingi netieši liecina par ļoti smagiem izkropļojumiem vēlēšanu procesā. Savukārt par varas bailēm no jebkādas reālas tautas gribas izpausmes liecina Vienotības sabīdītais referenduma slieksnis, kurš būtu adekvāts tikai valstij ar vismaz 20 miljoniem iedzīvotāju.

Skaldi un valdi.

Apstākļos, kad valsts ārējā vadība kļūst acīmredzama, tautas noskaņas un gribas paušana nav pieļaujama. Nav pieļaujama arī tautas apvienošanās savas gribas paušanai. Pandēmija, kura izraisītā “nāves pļauja” joprojām nav pārsniegusi 2018.gada robežu, nāca kā saukta. Un radās lieliska izdevība ar nesaprotošo, netoleranto un nesadarbīgo tautu kārtīgi izrēķināties, neaizmirstot piebāzt kabatas nebaltām dienām, kuras tepat jau glūn aiz stūra.

Dihotomija “ vakcinēts”- “nevakcinēts” ļoti noder apstākļos, kad “latvietis-krievs” un “krievi nāk” vairs nestrādā. Segregācija un sarīdīšana ir pilnīgi mērķtiecīga un plānota darbība, gluži kā idiotiskais spams, kas gāžas no masu medijiem, baidot tautu ar Omikronu.

Rīdīšana vērojama arī pret tiem retajiem, kas, nebaidoties no drakoniskajiem sodiem un terora, iedrošinās iziet protestēt pret Satversmes iznīcināšanu. Un mediji apspriež Gobzema drēbes tā vietā, lai pajautātu, kāpēc tūkstoši ir izgājuši ielās. Tāpēc, ka atgriezeniskā saite, kas saucas demokrātija, nestrādā. Tā ir mirusi. Un nav nekādas valsts vai sabiedrības tajā brīdī, kad vara bez Tavas ziņas apspriež, kādus eksperimentus veiks ar Taviem bērniem un no cik gadiem sāks tos vakcinēt.

Iespējas paust savu viedokli faktiski ir likvidētas, Golubeva plāno jebkuru viedokli kriminalizēt un pārvērst par naida noziegumu, nabaga bābiņa laikam lasa Orvelu uz nakti. Bet šķībs skatiens kruķa virzienā tagad saucas “pirmsšķietams uzbrukums”, iespējams, no šī politRuka šedevra Hitlers mētājas kapā.

Protesti.

Jā, ir brīdis, kad tie ir vajadzīgi kaut kāda balansa uzturēšanai. Bet protestēt nozīmē atzīt “viņu” varu pār Tevi. Bet tādas nav. Jo Tu nevari atrast un norādīt to priekšstāvi, kam Tu esi deleģējis šo varu, jo viņš pārstāvēja Tavas vērtību sistēmas un idejas. Tādu nav. Es nepazīstu un acīs neesmu redzējis šo prezidentu. Es pat nezinu, vai viņš nav Vācijas pilsonis. Neesmu balsojis par Vienotību, Par un satelītiem. Jo vēlēšanas nelīdz, tās tiek manipulētas ar visu varas un mediju jaudu. Šī vara vairs nav nomaināma un tās uzvedība “plāndēmijas” laikā skaidri to apliecina. Un jāatzīst fakts, ka esam palikuši bez valsts, kas mūs pārstāvētu.

Tāpēc ielu protesti uz īsu brīdi ir jāatliek, režīms ir pārāk stiprs un ar prieku barojas no soda naudām. Bet protesta potenciāls nekur neapliks - mentālos ierakumos sēž visa Latgale, mūsu pareizticīgo daļa, evaņģēlisko kristiešu draudzes un citi tradicionālisti. Ar varu vari vienkārši nesadarboties, ja redzi, ka Tava samaksātā nodokļu nauda tiek izniekota, tad nodokļus vienkārši nemaksā. Norēķinies skaidrā naudā ar fermeriem. Ignorē bankas. Neņem kredītus. Veido komūnas un grupas. Pilnīgi noteikti liela loma ir ticīgajiem, to ir simtiem tūkstošu. Un tie varētu šo uzurpatoru kliķi padzīt stundas laikā, ja vien netiktu prasmīgi vadīti no draudžu ganu puses.

Baznīcas faktors.

Lai turētu tautu paklausībā, Dieva Vārda ačgārnas interpretācijas lieto gan luterāņu ateisti, gan katoļu ķeceri, nemaz nerunājot par drebelīgajiem bezmugurkaulniekiem baptistiem. Vara, lūk, esot no Dieva. Bet Dievs mums ir devis brīvu gribu, ko pat Sātanam nav tiesību ietekmēt.

Palūkosimies, ko ar mūsu brīvo gribu mēģina izdarīt esošā vara un mēģināsim saprast, vai šāda vara nāk no Dieva. Konkrēti un pa punktiem.

Piespiedu vakcinācija kā aizliegums dzīvot, atņemot iespēju nopelnīt sev iztiku un pajumti, patiesībā nāves draudi.

Klaja, bezkaunīga zagšana.

Varas uzurpācija, proti, darbošanās pret tautas vairākuma interesēm.

Mēģinājumi legalizēt sodomiju un uzbrukumi Satversmei.

Legalizēta segregācija un medicīnisks terors.

Ir acīmredzami, ka pasaules globālā kursa maiņu realizē klaji sātanisti. Un tieši tādi paši ir viņu vietējie rokaspuiši. Bet Dievs ir vēlējis stāties pretī Sātanam, bet nevis tam padoties. Ja vara ir Sātana pusē, tad tā nav Dieva iecelta un draudžu ganiem būtu jāceļ kājās savas draudzes. Jo, kā stāv rakstīts Rakstos, nevar kalpot vienlaicīgi Dievam un Velnam. Paredzu, ka farizeji piesauks Rakstus un citēs “ne pret miesu un asinīm Jums būs cīnīties”! Bet ko darīja Jēzus ar nelabu garu apsēstajiem? Viņš tos dziedināja, izdzenot ļaunos garus un iedzenot tos cūkās. Faktiski viņš atstāja Sātanu bez miesas, limitējot tā rīcībspēju. Fiziski patriecot esošo uzurpatoru varu, arī mēs atņemsim Sātanam viņa instrumentu.

Diemžēl tā ir miesa, kas pilda jebkuru PVO instrukciju, akceptē jaunus parādus SVF kasītē un mēģina ieķīlāt Latvijas infrastruktūru. Pasaules ļaunumam un baņķieriem nav tik garu roku, tās darbojas no Rīgas un pat izskatās pēc latviešu rokām. Tāpēc laiks atgādināt par atgriezenisko saiti jeb demokrātiju jebkurā iespējamā veidā.

Nesadarbošanās un ģenerālstreiki ir pasākumi, kas konsekventas realizācijas gadījumā nes rezultātus. Pilsēta, kas slīgst neizvestos atkritumos, nestrādājošs transports un uzņēmumi ātri panāks savu. Vakcinētie, kas tika apkrāpti un kuru sertifikāti anulēti, pavisam drīz kļūs ļaunākie režīma ienaidnieki. Nevakcinētie tādi ir jau tagad. Naida līmenis aug kā sniega bumba, vīri no 1991.gada barikādēm ir gatavi nākt atkal. Tie ir sešdesmitgadnieki, kuriem bērni ir izauguši un nav, ko zaudēt, ja nu tikai kaunu par situāciju, kurā ir nonākuši zaudētas modrības dēļ.

Un viņu vārdā es paziņoju, ka nenomierināšos un mierīgi negulēšu, kamēr hunta valdīs pār Latviju. Es neko nepieņemšu no režīma, es iztikšu bez lielveikaliem, teātriem, restorāniem, televizora, potēm, radio, sporta zāles un arī ārstēšu sevi pats. Ja arī ko ņemšu, tad tikai automātu no NATO algotņa stingajiem pirkstiem. Jo man vairs nav, kur atkāpties. Un tādu kā es ir tūkstošiem. Cik īsti, to Jūs, Kariņa kungs, iespējams, drīz uzzināsiet. Jo laiki mainās. Un Jums vairs nav aizmugures, - tā bīdās uz Ķīnu. Nopērciet siltās zeķes, tās Jums noderēs. Gan vagonā, gan uz šasijas, atkarībā no tā, kur dzīve Jūs drīzumā novedīs.

Novērtē šo rakstu: