„Pirts sarunas” tiešām noplūdušas, tiek piedāvāts par samaksu izņemt „nevajadzīgos” ierakstu fragmentus
PIETIEK15.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairs nav nekādu šaubu, ka tā sauktās „pirts sarunas”, kurās piedalījušies pazīstami uzņēmēji, politiķi un amatpersonas, tiešām ir noplūdušas un pašlaik tām tiek meklēts pircējs „vairumā” vai „mazumā”: Pietiek ir zināmi divi uzņēmēji, kuriem sabiedrisko attiecību jomas darbinieks Gints F. šajās dienās ir piedāvājis vilinošu iespēju – par naudu iegādāties fragmentu ar viņu piedalīšanos izņemšanu no kopējiem ierakstu failiem.
Kā viens no piedāvājumu saņēmušajiem uzņēmējiem atstāstīja Pietiek, tā izteicējs viņam aprakstījis šādu notikumu prognozējamo gaitu: tuvākajās dienās tikšot noskaidrots, kuri no „pirts sarunu” dalībniekiem varētu būt gatavi uz šāda veida darījumu, un attiecīgi šīs sarunas no kopējās pietiekami iespaidīgās ierakstu masas varētu tikt izņemtas.
Savukārt pēc tam atlikušie sarunu faili ar to personu sarunām, kuras uz darījumu nebūs bijušas gatavas, visticamākais, tikšot nodoti kādam no televīzijas svētdienas „analītiskajiem raidījumiem” vai arī žurnālam Ir, kurš jau pierādījis savu noderīgumu attāli līdzīgā situācijā ar „oligarhu sarunām”.
Pēc visa spriežot, visnopietnākais lēmums šai saistībā būs jāpieņem ar partiju Latvijas attīstība saistītajiem politiķiem un uzņēmējiem, jo tiek uzskatīts, ka atpūtas komplekss Taureņi – no šejienes arī apzīmējums „pirts sarunas” – ir bijis neformālo lietu kārtošanas vieta Edgaram Jaunupam un ar viņu saistītām personām.
Taču šo kompleksu pārrunām, cik zināms, ir izmantojis gan nu jau smagos noziegumos aizdomās turētais atstādinātais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan odiozais uzņēmējs Māris Martinsons, gan Rīgas pašvaldības pārstāvji un citi uzņēmēji un politiķi.
Ir zināms, ka šeit notikušo ilgāku laiku ir ierakstījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un, pēc visa spriežot, tieši no tā arī „pirts sarunas” ir noplūdušas. Kad tieši tas noticis, nav zināms.
Pietiek ir zināms, ka nekas atklāti krimināls „pirts sarunās”, izņemot jau zināmos gadījumus saistībā ar Rimšēviču, nav konstatēts, taču to publiskošana varētu būt politiskā ziņā letāla veselai virknei politiķu.
Kā liecina ziņas par pašlaik notiekošo, ir droši prognozējams, ka gadījumā, ja „pirts sarunu” ierakstiem netiks atrasts „vairumpircējs”, kas ierakstus iegādātos „komplektā”, „mērķa medijos” tās nonāks jau krietni saīsinātā formā, konkrētiem fragmentiem pazūdot „mazumpircēju” interesēs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
