Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiro ieviešanas informatīvā kampaņa rit pilnā sparā. Valdība un tās pieaicinātie eksperti nepagurdami skaidro visus plusus un mīnusus. Šis plusu un mīnusu uzskaitījums parādās tādā vai citādā izvērsumā neskaitāmos mediju resursos –  intervija ar finanšu ministru, premjeru, Saeimas priekšsēdētāju un tā tālāk. Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju ir pat izveidojusi un savā mājas lapā publiskojusi acīm tīkamu un krāsainu bukletu, ar zaļo krāsu jauki izceļot plusus un ar sarkano – mīnusus. Viss kā uz delnas. Tā tam demokrātiskā un tiesiskā valstī arī vajadzētu būt.

Galvenie plusi, kas nemitīgi tiek uzsvērti, ir – ceļotāju ērtība, ietaupījums uz valūtas maiņu. Ja kāds domā braukt uz Lielbritāniju, Zviedriju, ASV vai tepat kaimiņos – uz Lietuvu un Poliju, tad gan atšķirības pamanāmas nebūs. Toties, reizes četras gadā lidojot uz Vāciju kārtīgi iepirkties, uzreiz būs jūtams, ka kādu 5 vai 6 latu ekvivalents jaunajā naudā gada laikā iekrājas. Arī tie uzņēmumi, kas strādā ārvalstu tirgos (protams, ne jau ar Lielbritāniju, Krieviju, ASV, Poliju, Lietuvu u.c. valstīm, kuras kopā sastāda nieka 2/3 no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma), ietaupīs uz naudas maiņas izdevumu rēķina. Tātad daļa peļņas no banku sektora aizplūdīs uz uzņēmumu īpašnieku kontiem. Notiks vienkārši naudas pārdale. Ne vairāk, ne mazāk.

Tas viss būtu sīkums un šā kā tā diezgan nenopietni, jo kurš tad pilnā nopietnībā spētu iedomāties, ka tiešām valūtas maiņas neērtību izskaušana ir minama kā nopietns pluss. Arī tā dēvētā un Dombrovska tik bieži piesauktā “divātrumu Eiropa” un “atrašanās kodolā” ir nekas vairāk kā skaisti vārdi par rožainu nākotni, kas, iespējams, kādreiz būs. Tikpat iespējams, ka arī nebūs. Taču kaut kādā veidā to izmērīt, pamatot ar skaitļiem vai aprēķiniem nu nekādi nav iespējams. Atliek vien samierināties ar skaistām frāzēm. Nu gluži kā iestājoties ES – būs Eiropas algas un Eiropas dzīves līmenis.

Pretargumenti jeb mīnusi ir tikpat iracionāli kā plusi. Nacionālā identitāte nu nekādi nav sasaistāma ar apdrukātiem papīrīšiem, kuri kalpo kā maksāšanas līdzeklis. 20. gadsimta 80. gadu nogalē nacionālā identitāte bija tik augsta kā vēl nekad, jo tautu vienoja kopīgs mērķis – netkarība un brīvība. Tam nebija ne mazākā sakara ar naudas nosaukumu – rublis, “repšuks” vai lats.

Un tā nu kā tādu mantru šos vienus un tos pašus plusus un mīnusus nenogurdami atkārto valdība, redzamākie Vienotības pārstāvji un no visām malām dienas gaismā izlīdušie eksperti. Starp citu, tieši viskvēlākie eiro aizstāvji nepārtraukti uzsver tieši šo mīnusu – identitātes zudumu. Jā, redz, lata nebūs vairs, žēl, protams, bet nu nebūs vairs jāmaina valūta, un būsim pašā kodolā, pirmajā vai otrajā, vai kurā tur ātrumā. Solvita Āboltiņa, lai solidarizētos ar tautu, žēli māj ar galvu un uzsver kā lielāko zaudējumu Latvijai, ka nu vairs nebūs pašiem sava lata. Tas gan esot lielākais mīnuss, bet nu tā naudas mainīšana atkal visu atsverot ar uzviju...Un atkārto to pašu atkal un atkal.

Kāpēc gan runāt nepārtraukti par tik nenopietnām un mazsvarīgām lietām? Un kāpēc tieši eirofanāti lieto šo identitātes argumentu? Pirmkārt jau, ērti ir izcelt kādu mīnusu, kuru it viegli var atspēkot, jo, jāpiekrīt, emocijām nav loģiska pamatojuma. Otrkārt un arī galvenokārt - jo tad gluži vienkārši nav jārunā par citām lietām. Piemēram, par Eiropas Stabilitātes Mehānismu jeb ESM. Nav jau tā, ka gluži galīgi nerunātu par to. Premjers Dombrovskis ar smagu sirdi atzīst, ka iemaksas būs jāveic šajā fondā. Pārsimt miljoni piecu gadu laikā. Tas nav ne daudz, ne maz. Bet 40 miljonu izmaksas gada laikā noteikti nav kritiski mūsu valstij. Tāpēc jau to var droši atzīt. It īpaši uzreiz optimismā degošām acīm piebilstot, ka tas kalpos kā apdrošināšana pret krīzi. (Lai gan kāpēc mums vajadzīga šāda apdrošināšana, ja, valdības vārdiem runājot, krīze ir pārvarēta ne tikai Latvijā, bet arī visā ES. Kārtējā pretruna, uz kuru šoreiz pievērsim acis. Cilvēks sajauc šo to, pinas sīkās pretrunās – ak tu mūžs!) Arī Valsts kancelejas kopīgi ar Finanšu ministriju sagatavotajā pārskatā, kurā ir uzskaitīti visi (!) plusi un mīnusi, ir pieminētas šīs pārsimt miljonu iemaksas ESM.

Un šajā brīdī jāsecina, ka informatīvā kampaņa sāk pārvērsties puspatiesību, melu un pilnīgi noslēptu faktu savārstījumā. Ko arī īstenībā varēja gaidīt. Jo cerēt uz atklātu un patiesu informāciju šajā valstī var cerēt tikai vai nu ārprātīgais vai arī ierēdnis ar pielaidi noslepenotiem dokumentiem.

Īsi par ESM. Tas ir fonds, kura uzdevums ir aizdot naudu no saviem līdzekļiem grūtības nonākušām valstīm. Tā kopējā kapacitāte ir 700 miljardu eiro (drīzumā plānoti ir 800 miljardi). Naudu šajā fondā iemaksā eirozonas valstis. Latvijai šajā fondā būs jāsāk iemaksāt nauda tikai tajā brīdī, kad tā ieviesīs eiro. Tātad jau no 2014. gada 1. janvāra. Sākotnējās iemaksas būs šie pārsimt miljoni vairāku gadu garumā. Līdz ar to būs apmaksāta viena desmitā daļa no ESM kapitāla. Tik tālu viss atbilst publiski un oficiāli paustajam.

 Kas ir ar pārējām 9 desmitdaļām? ESM likums paredz, ka pēc pirmā pieprasījuma visām eirozonas (tātad no nākamā gada arī Latvijai) valstīm ir jāiemaksā šai fondā naudas līdzekļi pilnā apjomā, lai to varētu tālāk aizdot Grieķijai, Spānijai, Kiprai vai citai jebkurai krīzes nomāktai valstij. Nauda ir jāiemaksā nedēļas laikā pēc pieprasījuma izteikšanas. Cik naudas Latvijai būs jāiemaksā šādā gadījumā? Aptuveni 2 miljardi eiro! Kur ņemt tādus Latvijai neiedomājami milzīgus līdzekļus? Starptautiskais Valūtas fonds un ar to saistītā “jostas savilkšana”? Sāpīgas budžeta apcirpšanas, pensiju un pabalstu samazināšanas?

Konkrēti kur pie eiro ieviešanas mīnusiem ir atspoguļots šis fakts? Nekur. Vai premjers, finanšu ministrs jeb kāda cita Latvijas amatpersona ir to kā mīnusu godīgi pavēstījusi sabiedrībai? Protams, ka ne. Kāda ir iespējamība, ka šādas miljardu iemaksas varētu būt nepieciešamas? Diemžēl Itālija ir piepulcējusies to valstu sarakstam, kuru glābšanai būtu vajadzīgi miljardu simti, kā tas jau bija Grieķijas gadījumā. Ja pasteigsimies ar eiro ieviešanu, tad, kazi, varēsim lepni sniegt palīdzīgu roku brālīgajai Itālijas republikai.

ESM nākotnes plāni paredz, ka šī fonda naudu varēs  novirzīt ne tikai parādos slīkstošu valsts budžetu glābšanai, bet arī banku rekapitalizācijai visā eirozonā. Tātad Latvijas iedzīvotāji maksās par to, lai finanšu mahinācijās paputējušas bankas, kuras noteikti ir visnotaļ svarīgas un cienījamas “sistēmbankas” kaut kur Vācijā vai Īrijā, tiktu pie jauniem un svaigiem naudas līdzekļiem. Vācijas kanclere Merkele un Francijas prezidents Olands jau publiski ir apstiprinājuši, ka Īrijas bankas saņems svaigu naudiņu tieši no ESM (focus.de, 23.10.2012), kurā savu naudu iemaksās Latvija. Eiropas Savienībā krīze turpinās. Grieķija ne tuvu vēl nav atkopusies un pat nav uz atveseļošanās ceļa. Tai sāk piepulcēties aizvien jaunas valstis. Un nu jau arī privātie baņķieri būs jāatbalsta no ESM un tātad arī Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Vienu reizi tomēr premjeram Dombrovskim gadījās neapdomīgi izteikties šajā sakarā. Tas gan notika ārpus skaistās un rožainās informatīvās kampaņas ietvariem. 2012. gada 21. oktobrī intervijā vācu laikraksta Bild žurnālists uzdeva Latvijas premjeram jautājumu par Latvijas iemaksu lielumu ESM fondā. Dombrovskis atbildēja, ka šī nu “patiešām ir tāda kā āža kāja Latvijai”, taču viņš cerot, ka līdz 2014. gadam krīze Eiropā būs pārvarēta un Latvijas nauda vairs nebūšot vajadzīga. Cerot! Jauna meiča var cerēt, ka puisis viņu nepametīs, bet apprecēs. Bet premjers par to, ka Latvijai varbūt būs, bet varbūt arī nebūs jāsamaksā 2 miljardi eiro? Cerēt!? Ja kuģa kapteinis stūrētu pilnīgā tumsā kuģi lielā ātrumā un uz pasažieru jautājumu, vai tad nav jābaidās no iespējamām klintīm ceļā, atbildētu, ka, cerams, tādu nebūs, krastu viņš jau nākamajā mirklī varētu meklēt peldus. Labākajā gadījumā.

Dombrovskim intervijas turpinājumā atkal misējās. Uz žurnālista jautājumu, kā tad viņš to visu domājot izskaidrot Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ar 420 latu (vācu žurnālists jautājumā minēja 600 eiro) vidējo algu būs varbūtēji jāuztur dienvidu valstis, Dombrovskis godīgi sameloja: “Es skaidroju viņiem (Latvijas iedzīvotājiem), ka Latvija pati ir saņēmusi starptautisku solidaritāti krīzes laikā no Starptautiskā Valūtas fonda. Un šodien mēs esam visstraujāk augošā ekonomika ES.” Kopš kuriem laikiem Valūtas fonds ir tas pats, kas citu valstu solidāra palīdzība? Tāpēc Latvija tagad būs spiesta maksāt miljardus paputējušiem baņķieriem? Un kur gan ir šis Dombrovska skaidrojums? Tā arī palika intervijas līmenī. Vismaz Bild žurnālistu veikli piemuļķoja. Starp citu, arī šajā intervijā Dombrovskis neizmantoja iespēju paklusēt un uz žurnālista jautājumu par lielāko ieguvumu no eiro ieviešanas kā galveno un vienīgo (!) argumentu minēja mums jau labi zināmo, veco un nodrāzto joku – ietaupīsim naudu uz valūtas maiņu, un būs ērtāk ceļot.

Turpmāk gan par eiro ieviešanu atbildīgie valstsvīri ir bijuši piesardzīgāki ar saviem izteicieniem. Taču kaut kā jau arī bija nepieciešams šo nepārdomāto Dombrovska izteikumu nogludināt un nodrošināties pret citiem. Vislabāk šo uzdevumu uzticēt “ekspertiem”, jo tad jebkura atbildība no valdības pleciem noveļas. Latvijas bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns 2012. gada 27. novembrī pauda uzskatu, ka “runas par miljardu iemaksām ir pārspīlētas. Ir ļoti liela varbūtība, ka šādas iemaksas nebūs jāveic.” Jautāt, kas šo varbūtību ir aprēķinājis un uz kādiem pētījumiem tā balstās, būtu ļoti naivi, lieliski apzinoties, ka tādu nemaz nav. Nedaudz vēlāk gan tika izlemts, ka termins “liela varbūtība” ir par maz un varbūt varētu vēl sēt šaubas. Tā nu aptuveni mēnesi vēlāk Latvijas bankas ekonomiste Vija Mičūna 2013. gada 6. janvārī paziņo: “Varbūtība, ka Latvijas iemaksas ESM sasniegs miljardus, ir tuva nullei.” Jau labāk. Tuvu nullei ir vēl mazāk. Atkal jau nejautāsim pēc neesoša pētījuma vai aprēķina. Bet kam to aprēķinu vajag? Ir taču paziņojums, ka pastāv uzskats, ka varbūtība ir  tuvu nullei. Punkts. Un turpinām patiesi svarīgās diskusijas par to, vai valūtas maiņas ietaupījums atsver nacionālo identitāti. Un, protams, atbalstām premjeru viņa cerībās! Cerība mirst pēdējā.

Novērtē šo rakstu:

169
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...