Policija paskaidro – kam jānotiek, lai cilvēku ievietotu uz pārbaudi psihiatriskajā slimnīcā
PIETIEK24.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad portāla kompromat.lv pārstāvis Leonīds Jākobsons aizvadītajā nedēļā pēkšņi paziņoja, ka pretēji policijas sniegtajai informācijai, ko apliecināja arī Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti, it kā nemaz neesot devis atļauju stacionārajai psihiatriskajai ekspertīzei, Pietiek vērsās Valsts policijā pēc paskaidrojumiem – kādos gadījumos vispār cilvēku var piespiedu kārtā ievietot psihiatriskajā slimnīcā uz šādu pārbaudi. Skaidrojumi cita starpā vēlreiz apliecina - ja Jākobsons tiešām būtu ievietots slimnīcā bez paša piekrišanas, būtu bijis nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums, bet tāds šajā gadījumā nav ticis pieņemts.
Ministru kabineta noteikumi Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība nosaka, ka „ekspertējamām personām, kurām pirmstiesas vai tiesas izmeklēšanas laikā ir piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, un personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, stacionāro ekspertīzi veic specializētajā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi”.
Šis nosacījums uz Jākobsonu neattiecās, jo, kā zināms no publiskās informācijas, aizturēts viņš bija tikai dažas dienas, savukārt apcietinājums kā drošības līdzeklis viņam
Savukārt par personām, kurām nav noteikts drošības līdzeklis - apcietinājums, noteikts, ka tām „veic ambulatoro ekspertīzi, ja ekspertīzes pieprasītājs nav norādījis citu ekspertīzes veikšanas veidu”. Bet „stacionāro ekspertīzi vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) veic, ja ambulatorajā ekspertīzē nav iespējams atbildēt uz ekspertam vai komisijai uzdotajiem jautājumiem".
Ņemot vērā, ka par Jākobsona lietu Valsts policija nekādus komentārus vairs nesniedz, Pietiek tai uzdeva vispārēju jautājumu – ko nozīmē "ja ekspertīzes pieprasītājs nav norādījis citu ekspertīzes veikšanas veidu": tātad, ja ekspertīzes pieprasītājs norāda citu - neambulatoru ekspertīzes veikšanas veidu neapcietinātai personai, to drīkst vai nedrīkst veikt bez pašas personas piekrišanas un uz kāda tieši pamata?
Tāpat Pietiek Valsts policijai pieprasīja sniegt precīzus paskaidrojumus - kādiem precīzi nosacījumiem jāpiepildās, lai jebkurai neapcietinātai personai "no ielas" varētu vienkāršu ņemt un noteikt stacionāru psihiatrisko ekspertīzi - kas to nosaka un kādi lēmumi nepieciešami, kāda ir šī procedūra?
Publicējam Valsts policijas pilnu skaidrojumu, no kura netieši izriet – ja Jākobsons tiešām nebūtu piekritis stacionārās ekspertīzes veikšanai, tā būtu iespējama tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu, kāds šajā lietā nav ticis pieprasīts:
„Viens no stacionārās ekspertīzes noteikšanas pamatiem ir apstāklis, kad ambulatorajā ekspertīzē nav iespējams atbildēt uz ekspertam vai komisijai uzdotajiem jautājumiem - respektīvi, noteikt vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī persona atradusies nepieskaitāmības stāvokli, un novērst šaubas par pie kriminālatbildības saucamās personas psihisku traucējumu esamību vai neesamību. Šāds apstāklis ir reglamentēts 17.08.2004 MK noteikumu Nr.715 "Tiespsihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtība" 16.punktā.
Šo ekspertīzi kriminālprocesā nosaka ar procesa virzītāja lēmumu - Kriminālprocesa likuma 200.pants. Lēmums satur gan tā aprakstu, gan motivāciju. Par šo lēmumu var iesniegt sūdzību kriminālprocesa uzraugošajam prokuroram, bet par uzraugošā prokurora lēmumu - amatā augstākam prokuroram. Ja persona ir pārsūdzējusi šo amatpersonu lēmumus un nepiekrīt sūdzības izskatītāja - amatā augstāka prokurora pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas kriminālprocesā nav pārsūdzams.
Ja persona nepiekrīt tiesu psihiatriskās ekspertīzes izpētes veikšanai, tad vienīgais tiesiskais veids šādas ekspertīzes veikšanai piespiedu kārtā ir pakļauts diviem nosacījumiem - tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu un tikai tādā gadījumā, ja kriminālprocesā pierādāmie apstākļi bez šādas ekspertīzes nav noskaidrojami - Kriminālprocesa likuma 204.pants.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 283.panta reglamentāciju, kas regulē ar brīvības atņemšanu saistīto piespiedu līdzekļi "Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai", aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī personu, attiecībā uz kuru uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, var piespiedu kārtā ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja lietai nozīmīgu jautājumu atrisināšanai tiesmedicīniskajā vai tiesu psihiatriskajā ekspertīzē nepieciešamie pētījumi izdarāmi tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos.
Personu var ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu tikai tad, ja ir pieņemts arī lēmums par attiecīgās ekspertīzes noteikšanu. Ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai piemēro, sūdzības par to izskata un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.
Ja persona pēc paziņojuma saņemšanas par pieņemto lēmumu nav pārsūdzējusi izmeklētāja vai uzraugošā prokurora lēmumus, kā arī pati ieradusies ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, šādā gadījumā nav tiesiskā pamata ierosināt un lemt par personas piespiedu kārtā ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai.”
Kā zināms, stāstot par Jākobsonu, kurš saukts pie kriminālatbildības par Nila Ušakova elektroniskā pasta sarakstes publiskošanu, Rīgas mēram tajā parādoties ļoti sliktā gaismā, TV raidījums Nekā Personīga apgalvoja - Jākobsonam "nepatīkams pārsteigums" esot bijis viņa ievietošana psihiatriskajā slimnīcā.
Taču Pietiek rīcībā nonākuši izmeklēšanas dokumenti pēc tam rādīja, ka Nekā Personīga ir nedaudz dezinformējis savus skatītājus, - izrādās, nekāds pārsteigums ievietošana psihiatriskajā slimnīcā Jākobsonam nav bijusi, jo viņš pats tai piekritis.
Šīm ziņām nākot klajā, Jākobsons aizvadītajā nedēļa nāca klajā ar paziņojumu portālam diena.lv, ka nekādu piekrišanu psihiatriskajai ekspertīzei devis neesot. "Pēc izmeklētāja rīkojuma ekspertīze tiek veikta obligātā kārtā. Slimnīcā es atteicos parakstīt piekrišanu ekspertīzes veikšanai," apgalvojis Jākobsons.
Savukārt Valsts policija uz Pietiek jautājumu apliecināja, ka ekspertīzei tomēr ir saņemta Jākobsona brīvprātīga piekrišana.
"L. Jākobsona gadījumā, balstoties uz attiecīgo veselības iestāžu sniegto informāciju, policijai bija pamats nozīmēt stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi, ko par atbilstošu uzskatīja arī lietas uzraugošais prokurors. Jāpiebilst, ka ekspertīzei brīvprātīgi piekrita arī pats žurnālists,” apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava.
Kā zināms, kriminālprocess, saistībā ar kuru Jākobsons pabijis psihiatriskajā slimnīcā, saistīts ar Rīgas mēra Nila Ušakova saraksti, ko interneta portāls kompromat.lv sāka publiskot 2011. gada novembrī.
Tā rādīja, ka, visticamākais, tieši aizdomās par spiegošanu aizdomās turētajam Krievijas vēstniecības Rīgā darbiniekam Aleksandram Hapilovam, kurš 2009. gada pavasarī bija spiests pamest Latviju, Ušakovs sūtījis diezgan nepārprotama satura vēstījumus, kas varētu liecināt arī par Krievijas vēstniecības finansējuma saņemšanu.
Foto no en.rian.ru
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
