Policijas “pasūtījumu galdā” operatīvi sākts kriminālprocess par “Maliginas draudiem Velmeram”
PIETIEK24.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļā, kas jau vairākus gadus neoficiāli tiek dēvēta par kriminālpolicijas „pasūtījumu galdu”, operatīvi sākts kriminālprocess par draudiem, ko kādreizējam Liepājas metalurga maksātnespējas administratoram, tagad Olainfarm mantinieku cīņās iesaistītajam Haraldam Velmeram esot izteikusi mirušā Olainfarm īpašnieka Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina.
Kā no neoficiāliem avotiem kļuvis zināms Pietiek, Velmeram izdevies panākt, lai kriminālprocess tiktu sākts faktiski nekavējoties, bez šādos gadījumos ierastās resoriskās pārbaudes – kaut draudi it kā izteikti diezgan sen, pagājušā gada septembrī. Tiesa, pašai Maliginai vismaz pagaidām kriminālprocesā ir tikai liecinieces statuss.
Pašlaik Velmers ir viens no Olainfarm padomes locekļiem un darbojas roku rokā ar Maligina šķirteni Signi Balderi-Sildedzi. Kad 2018. gadā notika iepriekšējais „apvērsums” Olainfarm, klajā nākuši dokumenti atklāja, kāda patiesībā ir bijusi vismaz vienas Maligina meitas nolīgto advokātu apetīte un uz kādu iespaidīgu daļu no mantojuma tie ir cerējuši.
Kā toreiz rādīja dokumenti, astoņas dienas pēc tēva nāves Nika Saveļjeva bija noslēgusi līgumu ar Velmera zvērinātu advokātu biroju, kurš „saskaņā ar Klienta norādījumiem uzņemas sniegt Klientam juridisko palīdzību un konsultācijas Klienta kā mantinieka mantojumā no Valērija Maligina neatkarīgi no mantojuma veida”.
Neapšaubāmi interesantākie šajā līgumā bija punkti, kas aprakstīja advokātu un juristu apmaksas kārtību un pirmoreiz atklāja, uz kādu mantojuma daļu ir pretendējuši paši mantinieces juridiskie aprūpētāji.
Velmera advokātu biroja līgumā bija norādīts tikai tas, ka „Klients maksā Advokātu birojam par pakalpojumu sniegšanu atlīdzību saskaņā ar pušu vienošanos” un ka „Klients maksā atlīdzību Advokātu birojam uz Advokātu biroja iesniegtā rēķina pamata”.
Savukārt īstās summas bija atklātas tajā paša laikā noslēgtajā līdzīgajā līgumā ar uzņēmumu b2b konsultants. Tajā bija noteikts, ka juridisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz „4 % (četri procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts labprātīgi, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt”.
Ja mantojums netiktu dalīts labprātīgi, b2b konsultants būtu tiesības uz vēl lielāku mantojuma daļu. „5 % (pieci procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts tiesas ceļā vai tiesā celta mantojuma prasība, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt,” – tā šis gadījums bija aprakstīts līgumā.
Ņemot vērā, ka kopējā Maligina mantojuma vērtība tika lēsta pat uz 200 miljoniem eiro un Nika Saveļjeva pretendēja uz nepilnu ceturto daļu no mantojuma, viegli aprēķināt, ka b2b konsultants vēlējās saņemt līdz pat divarpus miljoniem eiro par mantinieces interešu pārstāvēšanu.
Šai summai vēl būtu jāpieskaita arī Velmera iesniegtie rēķini un advokātu izmaksas, kas līgumā aprakstītas šādi: „Klients sedz Izpildītāja izdevumus, kas saistīti ar uzdotā uzdevuma izpildi, tajā skaitā transporta izdevumus un uzturēšanos izdevumus, kā arī izdevumus, ja tie saistīti ar nepieciešamību Izpildītāja pārstāvim pildīt uzdevumu ārpus Latvijas Republikas (komandējuma izdevumi), tiesas izdevumus, šķīrējtiesas procesa izdevumus, valsts vai pašvaldības noteiktās nodevas, maksātnespējas procesa izdevumus (ja tie Klientam kā kreditoram ir maksājami), kas saistīti ar uzdevuma izpildi vai tiem pielīdzināmos izdevumus pēc Izpildītāja pieprasījuma, ja to nepieciešamība un apmērs iepriekš ir saskaņots ar Klientu.”
Gaidāms, ka vismaz daļēju priekšstatu par Velmera ienākumiem no Olainfarm „apsaimniekošanas” sniegs viņa amatpersonas deklarācija par 2019. gadu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
