Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policijas darbinieki, 12. maijā pieprasot Lato Lapsam pārtraukt filmēšanu pie šīs iestādes ēkas, pat nemēģināja pārbaudīt, vai filmēšana vispār notiek, ko arī ir atklāti atzinuši pašu izsauktajiem Valsts policijas darbiniekiem. Pietiek šodien publicē gan šo Valsts policijas ziņojumu, gan Drošības policijas "ierobežotas pieejamības" ziņojumu par šo gadījumu, gan arī Lato Lapsas paskaidrojumus un viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzstāšanos otrdien notikušajā Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdē, uz kuru paši Drošības policijas pārstāvji nezināmu iemeslu dēļ nebija ieradušies.

Valsts policijas ziņojums

"Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšniekam Mārcim Mežavilkam Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores kapteines Dagmāras Eisakas ziņojums.

Daru Jums zināmu, ka 12.05.2015.g. VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika saņemta informācija par to, ka 2015.gada 12.maijā ap plkst.l4:44 Kr.Barona ielā 99, Rīgā, Lato Lapsa iespējams, nelikumīgi filmēja Drošības policijas ēku, tās darbiniekus un apmeklētājus.

Ierodoties minētā adresē ap plkst. 15:00 tanī tika sastapts Drošības policijas dežuranta palīgs G.Saukāns, kurš paskaidroja, ka tā kā L.Lapsa atteicās pildīt policijas darbinieku likumīgās prasības, t.i., pārtraukt filmēšanu, tika pieņemts lēmums par viņa aizturēšanu saskaņā ar LAPK 175.panta pirmo daļu un L.Lapsa tika aizturēts plkst,14:47.

Kad ap plkst. 16:19 L.Lapsa izgāja no Drošības policijas ēkas, es viņu sagaidīju, stādījos priekšā, paskaidroju, ka ņemot vērā Drošības policijas darbinieka sniegto informāciju par iespējamo administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā, izdarīšanas faktu, ir nepieciešamas pieņemts no viņa paskaidrojumu, pēc kā uzaicināju viņu uz dienesta automašīnu. L. Lapsa devās līdzi uz dienesta automašīnu, kur pašrocīgi sniedza paskaidrojumu par notikušo. Dienesta automašīnā L. Lapsa uzrādīja viņam līdzi esošo fotokameru un paskaidroja, ka viņš nevarēja neko filmēt, jo viņam līdzi esoša fotokamera ir bez barošanas elementa un atmiņas kartes. Pēc teiktā viņš uzrādīja minēto kameru un man bija iespēja pārliecināties par viņa teikto. Uzrādītā fotokamera tika nofotografēta.

Ņemot vērā to, ka administratīvo lietvedību bija iespējams nodrošināt uz vietas, L. Lapsa netika faktiski aizturēts un netika nogādāts policijas iecirknī. Pēc paskaidrojuma pieņemšanas L. Lapsa tika palaists, nekāda rakstura pretenzijas saņemtas netika.

Vēlāk runājot ar Drošības policijas darbiniekiem, tika noskaidrots, ka neviens L. Lapsām piederošo fotokameru neaiztika un nepārbaudīja, vai tajā bija barošanas elementi un atmiņas karte vai nē.

Pielikumā: fotoattēli uz divām lapām."

Drošības policijas ziņojums

"IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA

Informēju Jūs, ka 2015.gada 12.maijā Drošības policijā (turpmāk - DP) veicu dienesta pienākumus. 2015.gada 12.maijā ap plkst.l4:44 pie DP ēkas Kr.Barona ielā 99a, Rīgā ieradās persona Lato Lapsa un uzsāka DP ēkas Kr.Barona ielā 99a, Rīgā; DP dienesta transportlīdzekļu; DP amatpersonu, kā arī apmeklētāju filmēšanu ar fotoaparātu. Pēc tam es piegāju pie L.Lapsas un informēju, ka viņš filmē DP ēku Kr.Barona ielā 99a, Rīgā un mēģina iegūt - fiksēt valsts noslēpuma saturošu informāciju, tas ir, Valsts drošības iestāžu likuma 24.panta piektā daļa paredz, ka ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem, valsts noslēpuma statuss ir noteikts informācijai, kas skar valsts drošības iestādes, štatus un personālsastāvu, izlūkošanas un operatīvo darbību, kā arī valsts noslēpuma objektu, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētās informācijas aizsardzību. Proti, par valsts noslēpumu atzīstams, DP materiāltehniskais nodrošinājums; DP ēku kompleksa plānojums; informācija par personām, kuras strādā DP; DP sadarbība ar speciāliem dienestiem, tiesībsargāšanas iestādēm un organizācijām; informācija par DP apsardzi (arī Par apsardzes tehniskajiem līdzekļiem), caurlaides un iekšējas drošības režīma organizācija un faktisko nodrošinājumu. Ievērojot DP kā valsts Drošības iestādes, pretizlūkošanas un operatīvās darbības subjekta īpašo statusu, Šādas informācijas nelikumīga izpaušana (iegūšana) var nodarīt kaitējumu valsts drošības iestādes interesēm. Lai aizsargātu valsts noslēpuma saturošu informāciju no nesankcionētas izpaušanas (iegūšanas), L.Lapsam tika lūgts nekavējoties pārtraukt filmēšanu, pretējā gadījumā būsim spiesti veikt aizturēšanu par nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām. L.Lapsa atbildēja, ka atsakās pārtraukt filmēšanu un piekrita, ka tiek aizturēts un nodots Valsts policijas rīcībā. Tā kā L.Lapsa atteicās izpildīt manas, kā policijas darbinieka, likumīgās prasības, tas ir, pārtraukt video ierakstus, tādejādi arī pārtraucot valsts noslēpuma saturošas informācijas fiksēšanu (iegūšanu), L.Lapsa tika aizturēts par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgām prasībām, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 175.pantu (ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda dienesta pienākumus) un ievests DP telpās. Aizturēšana notika plkst. 14:47 un tajā piedalījās DP dežuranta palīgs G.Saukāns.

E.Neimanis"

Lato Lapsas paskaidrojumi tiesā

"Šā gada 12. maijā es atrados sabiedriskā vietā, Ērgļu ielā blakus sporta namam Daugava.

Man līdzi bija fotostatīvs un fotokamera Canon bez atmiņas kartes un barošanas bloka, kas nozīmē, ka šī fotokamera nebija funkcionējoša, ar to nevarēja veikt ne fotografēšanu, ne filmēšanu.

Pie manis pienāca personas, kas uzdevās par Drošības policijas darbiniekiem. Šīs personas pieprasīja, lai es nekavējoties pārtraucot filmēšanu.

Visas šīs personas neuzrādīja personu apliecinošus dokumentus, kas saskaņā ar likuma Par policiju 5. panta 4. daļu policijas darbiniekiem obligāti jāuzrāda, ja tie ierobežo personas tiesības.

Šīs personas arī neminēja nekādus normatīvos aktus, kas man aizliegtu veikt filmēšanu vai fotografēšanu sabiedriskā vietā, kāda ir Ērgļu iela.

Paskaidroju šīm personām, ka to rīcība ir nelikumīga.

Es biju veicis filmēšanu šajā vietā 20. aprīlī, un toreiz Drošības policijas darbinieks Ēriks Postņikovs man bija apgalvojis, ka man ir tiesības šajā sabiedriskajā vietā veikt filmēšanu. Šis videoieraksts ir manā rīcībā - ierakstīts datu nesējā.

Tāpat paskaidroju šīm personām, ka es nekādu filmēšanu vai fotografēšanu nemaz neveicu, norādot, ka tikai uzturos sabiedriskajā vietā.

Šīs personas neveica nekādas darbības, lai pārliecinātos, vai es patiešām veicu filmēšanu vai fotografēšanu.

Tā vietā minētās personas paziņoja, ka es tiekot aizturēts par nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām.

Pēc Valsts policijas darbinieku ierašanās viņi pārliecinājās, ka minētajai fotokamerai nav ne atmiņas kartes, ne barošanas bloka, kas nozīmē, ka ar to nevarēja veikt filmēšanu vai fotografēšanu.

Šis fakts tika fiksēts gan fotogrāfiski, gan arī protokolā. Visi šie materiāli ir lietas materiālos.

Tāpat lietas materiālos ir Valsts policijas darbinieku konstatētais, ka Drošības policijas darbinieki viņiem atzinuši, ka nav mēģinājuši pārliecināties, vai es patiešām veicu filmēšanu.

Līdz ar to ir acīmredzami trīs fakti:

1) ja es filmēšanu būtu veicis, neviens normatīvais akts sabiedriskā vietā to neaizliedz, un nevienu šādu normatīvo aktu nav minējuši arī Drošības policijas darbinieki. Drošības policijas sniegtajos rakstiskajos paskaidrojumos, kas atrodami lietā, nav minēts neviens normatīvais akts, kas ierobežotu manas tiesības veikt filmēšanu sabiedriskā vietā,

2) man bija tiesības paļauties uz Drošības policijas amatpersonas iepriekš sniegto nepārprotamu norādi, ka filmēt uz ielas pie Drošības policijas ēkas ir atļauts, secīgi, Drošības policijas nekonsekventa rīcība ir pretrunā ar administratīvā procesa pamatprincipiem,

3) taču nekādu filmēšanu es nemaz neveicu un attiecīgi nevarēju to „pārtraukt”, pat ja Drošības policijas darbiniekiem būtu likumīgs pamats to no manis prasīt. To ir konstatējuši Valsts policijas darbinieki. Savukārt Drošības policijas darbinieki ir prettiesiski veikuši manu aizturēšanu un snieguši apzināti nepatiesu ziņojumu - proti, ka es esot atteicies pārtraukt filmēšanu."

Zvērinātas advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzstāšanās tiesu debatēs

"Atbilstoši APK 243.1 pantam par pierādīšanas līdzekļiem administratīvo pārkāpumu lietās ir atzīstami pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, dokumenti, procesuālajās darbībās fiksētas ziņas par faktiem un citi pierādīšanas līdzekļi, kuri konkrētajā lietā nefigurē. Aplūkojot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, lietā tika nodibināti sekojoši faktiski apstākļi:

2015.gada 12.maijā Lato Lapsa atradās uz ielas pēc adreses Ērgļu ielā. Nedz filmēšanu, nedz fotografēšanu viņš neveica, jo viņam esošā fotokamera nefunkcionēja. Minētais izriet gan no paša Lapsas kunga paskaidrojuma, gan no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores, kapteines Dagmāras Eisakas 2015.g.12.maija ziņojuma un tam pielikumā esošās foto tabulas.

Drošības policijas darbinieki, kas pienāca pie Lato Lapsas un vēlāk veica viņa pretlikumīgu aizturēšanu, pirmkārt, neskatoties uz Lato Lapsas prasībām, nenorādīja, kādi normatīvi akti aizliedz veikt foto vai video filmēšanu sabiedriskajā vietā – uz ielas un, otrkārt, nepārliecinājās par to, vai vispār tiek veikta šāda foto vai video fiksācija – kā izriet no Lato Lapsas paskaidrojumiem tiesas sēdē un augstāk pieminētās Valsts policijas darbinieces Eisakas ziņojuma.

Lato Lapsa neatteicās izpildīt prasību par filmēšanas pārtraukšanu, pretēji Drošības policijas darbinieku ziņojumos norādītajam, kā tas izriet no viņa paskaidrojumiem un vispārējās loģikas, ievērojot to, ka filmēšanu viņš ne tikai neveica, bet arī nevarēja veikt – secīgi, nevarēja arī pārtraukt.

Papildus ir jānorāda arī fakts, ka pirms izskatāmajiem notikumiem, 2015.gada 20.aprīlī, Lato Lapsa ir veicis filmēšanu tajā pašā vietā, un Drošības policijas darbinieks Ēriks Postņikovs viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesības – veikt filmēšanu konkrētajā vietā. Šis fakts ir pierādīts ar Lato Lapsas paskaidrojumu un no iestādes puses nav apstrīdēts.

Pārbaudot lietas materiālus ir konstatēts, ka Administratīvā pārkāpuma protokols nesatur norādes uz to, kādus normatīvus aktus Lato Lapsa būtu bijis pārkāpis, ja viņš tiešām būtu veicis filmēšanu sabiedriskajā vietā pie Drošības policijas ēkas.

Izvērtējot visus augstāk aprakstītus faktus, ir jāvērš tiesas uzmanība uz to, ka 2015.gada 19.maijā ir stājies spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Milleres spriedums lietā Nr. 130028915, kuras faktiskie apstākļi ir  identiski izskatāmajai lietai. Ar minēto spriedumu ir izbeigta administratīvā pārkāpuma lietas lietvedība par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Attiecīgajā lietā persona tika saukta pie administratīvās atbildības par atteikšanos pārtraukt filmēšanu policijas iecirknī. Vissvarīgākās atziņas, kurām ir nozīme arī šajā izskatāmajā procesā, konkrētajā spriedumā ir šādas:

1.   Lai konstatētu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieks ir izteicis likumīgu prasību vai rīkojumu.

Konkrētajā gadījumā atbilstoši Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajam Lato Lapsam tika izteikta prasība pārtraukt filmēšanu uz ielas netālu no Drošības policijas ēkas. Secīgi ir jāizvērtē, vai Administratīvā pārkāpuma protokolā vai citos lietā esošajos materiālos ir norādīts, kāds konkrēti normatīvais akts aizliedza veikt filmēšanu vai fotografēšanu sabiedriskajā vietā – pie Drošības policijas ēkas. Kā pareizi norādīts spriedumā lietā Nr. 130028915, tad saskaņā ar Latvijas APK 243.p.2.d., pierādīšanas pienākums administratīvo pārkāpumu lietās ir iestādei, un saskaņā ar Latvijas APK 289.6. panta 6.daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Izskatāmajā lietā ir konstatējams, ka Administratīvā pārkāpuma protokolā nav atsauces uz normatīvajiem aktiem, atbilstoši kuriem filmēšana uz ielas pie Drošības policijas ēkas būtu aizliegta. Citos lietas materiālos arī nav atrodamās norādes uz konkrētajiem normatīvajiem aktiem. Drošības policijas inspektora dežuranta E.Neimaņa ziņojumā norādītā atsauce uz Ministru kabineta noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem ir konkrētajai situācijai neatbilstoša, jo a) no lietas materiāliem neizriet, ka Lato Lapsam būtu pārmests, ka viņš mēģinātu iegūt jebkādu informāciju, kas ir ietverta minētajos noteikumos, un b) šie noteikumi neuzliek fiziskai personai nekādus pienākumus vai aizliegumus veikt jebkādas darbības. Pat ja uzskatīt, ka minētais normatīvais regulējums nav pietiekošs valsts noslēpuma aizsardzībai, tas jebkurā gadījumā nedod pamatu policijas amatpersonām to patvaļīgi paplašināt. Tā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-454/2006 norādīja, ka likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam.

Papildus ir jānorāda, ka pēc izskatāmajiem notikumiem, 2015.gada 14.maijā Iekšlietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā Noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu"", kas ir publiski pieejams Ministru kabineta mājaslapā, saskaņā ar kuru tika paredzēts papildināt valsts aizsardzības objektu sarakstu, ap kuriem ir izveidojamās aizsargjoslas, arī ar Drošības policijas ēku Kr.Barona 99a. Tātad, apzinoties normatīvā regulējuma neesamību, kas ļautu aizliegt personām veikt noteiktās darbības ap Drošības policijas ēku, ir mēģināts šādu regulējumu radīt – kas apliecina to, ka uz 2015.gada 12.maiju nav bijis spēkā neviens normatīvais akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskajā vietā, pat ja šī vieta atrodas Drošības policijas tuvumā.

Un pēdējais būtiskais moments, kas apliecina Drošības policijas darbinieku prasību pretlikumīgumu – 2015.gada 20.aprīlī, kad Lato Lapsa veica filmēšanu pie Drošības policijas ēkas, Drošības policijas darbinieks viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesības – veikt filmēšanu, tātad, uz to brīdi Drošības policija kā iestāde nesaskatīja tiesisku pamatu aizliegt žurnālistam Lato Lapsam filmēt uz ielas. 2015.gada 12.maijā uz Lato Lapsas jautājumiem par to, kādi normatīvi akti aizliedz viņam kā fiziskai personai filmēt Ērgļu ielā, Drošības policijas darbinieki neko paskaidrot nevarēja.

No minētā izriet divi apsvērumi: pirmkārt, Drošības policija pati nezin, ko tad īsti ir pārkāpis žurnālists Lato Lapsa veicot filmēšanu sabiedriskajā vietā, un secīgi nevar arī atrast likumīgu pamatojumu savai prettiesiskai rīcībai, tanī skaitā veicot pretlikumīgu aizturēšanu; un otrkārt, vadoties no tiesiskās paļāvības principa un citiem Administratīvā procesa pamatprincipiem, Lato Lapsam bija pamats paļauties, ka iestāde rīkojās konsekventi – un pat ja viņš būtu veicis filmēšanu 2015.gada 12.maijā, tad viņa darbības būtu likumīgas, ievērojot gan esošo normatīvo regulējumu; gan iepriekš sniegtas Drošības policijas norādes par tiesībām veikt filmēšanu; gan arī Drošības policijas darbinieku nespēju pamatot, kāpēc nav atļauts filmēt sabiedriskajā vietā.

2.  Nākamā būtiskā atziņa, kas ir sastopama iepriekš minētajā spēkā esošā tiesas spriedumā lietā Nr. 130028915, ir tas, ka lietā ir jābūt pierādītajam, ka filmēšana vispār tika veikta. Šajā ziņā izskatāmā lieta ir atšķirīga no iepriekš minētās ar to, ka mūsu gadījumā ne tikai nav pierādījumu tam, ka filmēšana tika veikta, bet ir pierādījumi tam, ka filmēšana netika veikta. Ja lietā Nr. 130028915 tiesa neatzina par pietiekošu pierādījumu filmēšanas veikšanai degošo sarkano lampiņu uz video kameras, tad konkrētajā lietā ar Valsts policijas darbinieces ziņojumu ir pierādīts, ka Lato Lapsas kamera nebija derīga filmēšanai vispār, bet Drošības policijas darbinieki atzina, ka nebija pārbaudījuši minēto kameru un nebija konstatējuši filmēšanas faktu. Tādejādi, ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka Lato Lapsa nemaz nav veicis filmēšanu 2015.gada 12.maijā, līdz ar ko arī nevarēja izpildīt Drošības policijas darbinieku prasības par filmēšanas pārtraukšanu.

Tātad, apkopojot visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka, pat ja Lato Lapsa būtu filmējis pie Drošības policijas ēkas, tad viņa rīcība būtu bijusi likumīga, taču Drošības policijas darbinieku prasība pārtraukt filmēšanu – pretlikumīga. Bez tam, Lato Lapsa filmēšanu 2015.gada 12.maijā nemaz nav veicis un secīgi ne likumīgām, ne pretlikumīgām prasībām pārtraukt šo filmēšanu pakļauties nevarēja.

Un visbeidzot gribu vērst tiesas uzmanību uz acīmredzamo pretlikumīgu rīcību no Drošības policijas puses, pirmkārt, izvirzot pretlikumīgas prasības, kas ne tikai nav pamatotas ar likuma normām, bet ierobežo vārda brīvību bez likumīga pamata, kas ir pretrunā ar LR Satversmi un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvenciju; otrkārt, veicot Lato Lapsas aizturēšanu, pārsniedzot savas dienesta pilnvaras; treškārt, sastādot nepatiesus dienesta ziņojumus, kas satur patiesībai neatbilstošus faktus par to, ka Lato Lapsa atteicās pārtraukt filmēšanu – ko viņš nemaz nav veicis. Visas minētās Drošības policijas amatpersonu darbības var liecināt par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma XXIV nodaļā sastāva esamību."

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

279
62

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

6

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

Foto2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates sagatavoto raidījumu par tēmu „Sistēmas bērni”, kas liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem.
Lasīt visu...

21

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

FotoGodātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu spriedumiem, ar advokāta Normunda Šlitkes vai AS Pilsētas zemes dienests (AS nosaukumā vārds – „dienests” valsts iestādes viltīgs atdarinājums, kas ved neizpratnē), vai SIA Vienotais norēķinu centrs skaidrojumiem, pamācībām un likumu normu savirknējumiem „vienos vārtos”?
Lasīt visu...

12

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

FotoFrancijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju oficiālie pārstāvji netiks finālā. Pēc sociologu branžas globālās izblamēšanās pērnā gada svarīgāko notikumu prognozēšanā nešķiet prātīgi uzņemties kaut jel kādu atbildību par aptauju datu interpretēšanu, tomēr viens ir skaidrs: valsts populārākā politiķe ir Marina Le Pena, kura klasifikācijas labad tiek skaitīta pie galēji labējiem. Lai kaut kā šo eirorastiem neērto situāciju appušķotu, viņai permanenti uzkarināta populisma birka.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...