Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policijas darbinieki, 12. maijā pieprasot Lato Lapsam pārtraukt filmēšanu pie šīs iestādes ēkas, pat nemēģināja pārbaudīt, vai filmēšana vispār notiek, ko arī ir atklāti atzinuši pašu izsauktajiem Valsts policijas darbiniekiem. Pietiek šodien publicē gan šo Valsts policijas ziņojumu, gan Drošības policijas "ierobežotas pieejamības" ziņojumu par šo gadījumu, gan arī Lato Lapsas paskaidrojumus un viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzstāšanos otrdien notikušajā Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdē, uz kuru paši Drošības policijas pārstāvji nezināmu iemeslu dēļ nebija ieradušies.

Valsts policijas ziņojums

"Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšniekam Mārcim Mežavilkam Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores kapteines Dagmāras Eisakas ziņojums.

Daru Jums zināmu, ka 12.05.2015.g. VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika saņemta informācija par to, ka 2015.gada 12.maijā ap plkst.l4:44 Kr.Barona ielā 99, Rīgā, Lato Lapsa iespējams, nelikumīgi filmēja Drošības policijas ēku, tās darbiniekus un apmeklētājus.

Ierodoties minētā adresē ap plkst. 15:00 tanī tika sastapts Drošības policijas dežuranta palīgs G.Saukāns, kurš paskaidroja, ka tā kā L.Lapsa atteicās pildīt policijas darbinieku likumīgās prasības, t.i., pārtraukt filmēšanu, tika pieņemts lēmums par viņa aizturēšanu saskaņā ar LAPK 175.panta pirmo daļu un L.Lapsa tika aizturēts plkst,14:47.

Kad ap plkst. 16:19 L.Lapsa izgāja no Drošības policijas ēkas, es viņu sagaidīju, stādījos priekšā, paskaidroju, ka ņemot vērā Drošības policijas darbinieka sniegto informāciju par iespējamo administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantā, izdarīšanas faktu, ir nepieciešamas pieņemts no viņa paskaidrojumu, pēc kā uzaicināju viņu uz dienesta automašīnu. L. Lapsa devās līdzi uz dienesta automašīnu, kur pašrocīgi sniedza paskaidrojumu par notikušo. Dienesta automašīnā L. Lapsa uzrādīja viņam līdzi esošo fotokameru un paskaidroja, ka viņš nevarēja neko filmēt, jo viņam līdzi esoša fotokamera ir bez barošanas elementa un atmiņas kartes. Pēc teiktā viņš uzrādīja minēto kameru un man bija iespēja pārliecināties par viņa teikto. Uzrādītā fotokamera tika nofotografēta.

Ņemot vērā to, ka administratīvo lietvedību bija iespējams nodrošināt uz vietas, L. Lapsa netika faktiski aizturēts un netika nogādāts policijas iecirknī. Pēc paskaidrojuma pieņemšanas L. Lapsa tika palaists, nekāda rakstura pretenzijas saņemtas netika.

Vēlāk runājot ar Drošības policijas darbiniekiem, tika noskaidrots, ka neviens L. Lapsām piederošo fotokameru neaiztika un nepārbaudīja, vai tajā bija barošanas elementi un atmiņas karte vai nē.

Pielikumā: fotoattēli uz divām lapām."

Drošības policijas ziņojums

"IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA

Informēju Jūs, ka 2015.gada 12.maijā Drošības policijā (turpmāk - DP) veicu dienesta pienākumus. 2015.gada 12.maijā ap plkst.l4:44 pie DP ēkas Kr.Barona ielā 99a, Rīgā ieradās persona Lato Lapsa un uzsāka DP ēkas Kr.Barona ielā 99a, Rīgā; DP dienesta transportlīdzekļu; DP amatpersonu, kā arī apmeklētāju filmēšanu ar fotoaparātu. Pēc tam es piegāju pie L.Lapsas un informēju, ka viņš filmē DP ēku Kr.Barona ielā 99a, Rīgā un mēģina iegūt - fiksēt valsts noslēpuma saturošu informāciju, tas ir, Valsts drošības iestāžu likuma 24.panta piektā daļa paredz, ka ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem, valsts noslēpuma statuss ir noteikts informācijai, kas skar valsts drošības iestādes, štatus un personālsastāvu, izlūkošanas un operatīvo darbību, kā arī valsts noslēpuma objektu, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētās informācijas aizsardzību. Proti, par valsts noslēpumu atzīstams, DP materiāltehniskais nodrošinājums; DP ēku kompleksa plānojums; informācija par personām, kuras strādā DP; DP sadarbība ar speciāliem dienestiem, tiesībsargāšanas iestādēm un organizācijām; informācija par DP apsardzi (arī Par apsardzes tehniskajiem līdzekļiem), caurlaides un iekšējas drošības režīma organizācija un faktisko nodrošinājumu. Ievērojot DP kā valsts Drošības iestādes, pretizlūkošanas un operatīvās darbības subjekta īpašo statusu, Šādas informācijas nelikumīga izpaušana (iegūšana) var nodarīt kaitējumu valsts drošības iestādes interesēm. Lai aizsargātu valsts noslēpuma saturošu informāciju no nesankcionētas izpaušanas (iegūšanas), L.Lapsam tika lūgts nekavējoties pārtraukt filmēšanu, pretējā gadījumā būsim spiesti veikt aizturēšanu par nepakļaušanos policijas darbinieka prasībām. L.Lapsa atbildēja, ka atsakās pārtraukt filmēšanu un piekrita, ka tiek aizturēts un nodots Valsts policijas rīcībā. Tā kā L.Lapsa atteicās izpildīt manas, kā policijas darbinieka, likumīgās prasības, tas ir, pārtraukt video ierakstus, tādejādi arī pārtraucot valsts noslēpuma saturošas informācijas fiksēšanu (iegūšanu), L.Lapsa tika aizturēts par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgām prasībām, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 175.pantu (ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda dienesta pienākumus) un ievests DP telpās. Aizturēšana notika plkst. 14:47 un tajā piedalījās DP dežuranta palīgs G.Saukāns.

E.Neimanis"

Lato Lapsas paskaidrojumi tiesā

"Šā gada 12. maijā es atrados sabiedriskā vietā, Ērgļu ielā blakus sporta namam Daugava.

Man līdzi bija fotostatīvs un fotokamera Canon bez atmiņas kartes un barošanas bloka, kas nozīmē, ka šī fotokamera nebija funkcionējoša, ar to nevarēja veikt ne fotografēšanu, ne filmēšanu.

Pie manis pienāca personas, kas uzdevās par Drošības policijas darbiniekiem. Šīs personas pieprasīja, lai es nekavējoties pārtraucot filmēšanu.

Visas šīs personas neuzrādīja personu apliecinošus dokumentus, kas saskaņā ar likuma Par policiju 5. panta 4. daļu policijas darbiniekiem obligāti jāuzrāda, ja tie ierobežo personas tiesības.

Šīs personas arī neminēja nekādus normatīvos aktus, kas man aizliegtu veikt filmēšanu vai fotografēšanu sabiedriskā vietā, kāda ir Ērgļu iela.

Paskaidroju šīm personām, ka to rīcība ir nelikumīga.

Es biju veicis filmēšanu šajā vietā 20. aprīlī, un toreiz Drošības policijas darbinieks Ēriks Postņikovs man bija apgalvojis, ka man ir tiesības šajā sabiedriskajā vietā veikt filmēšanu. Šis videoieraksts ir manā rīcībā - ierakstīts datu nesējā.

Tāpat paskaidroju šīm personām, ka es nekādu filmēšanu vai fotografēšanu nemaz neveicu, norādot, ka tikai uzturos sabiedriskajā vietā.

Šīs personas neveica nekādas darbības, lai pārliecinātos, vai es patiešām veicu filmēšanu vai fotografēšanu.

Tā vietā minētās personas paziņoja, ka es tiekot aizturēts par nepakļaušanos policijas darbinieku prasībām.

Pēc Valsts policijas darbinieku ierašanās viņi pārliecinājās, ka minētajai fotokamerai nav ne atmiņas kartes, ne barošanas bloka, kas nozīmē, ka ar to nevarēja veikt filmēšanu vai fotografēšanu.

Šis fakts tika fiksēts gan fotogrāfiski, gan arī protokolā. Visi šie materiāli ir lietas materiālos.

Tāpat lietas materiālos ir Valsts policijas darbinieku konstatētais, ka Drošības policijas darbinieki viņiem atzinuši, ka nav mēģinājuši pārliecināties, vai es patiešām veicu filmēšanu.

Līdz ar to ir acīmredzami trīs fakti:

1) ja es filmēšanu būtu veicis, neviens normatīvais akts sabiedriskā vietā to neaizliedz, un nevienu šādu normatīvo aktu nav minējuši arī Drošības policijas darbinieki. Drošības policijas sniegtajos rakstiskajos paskaidrojumos, kas atrodami lietā, nav minēts neviens normatīvais akts, kas ierobežotu manas tiesības veikt filmēšanu sabiedriskā vietā,

2) man bija tiesības paļauties uz Drošības policijas amatpersonas iepriekš sniegto nepārprotamu norādi, ka filmēt uz ielas pie Drošības policijas ēkas ir atļauts, secīgi, Drošības policijas nekonsekventa rīcība ir pretrunā ar administratīvā procesa pamatprincipiem,

3) taču nekādu filmēšanu es nemaz neveicu un attiecīgi nevarēju to „pārtraukt”, pat ja Drošības policijas darbiniekiem būtu likumīgs pamats to no manis prasīt. To ir konstatējuši Valsts policijas darbinieki. Savukārt Drošības policijas darbinieki ir prettiesiski veikuši manu aizturēšanu un snieguši apzināti nepatiesu ziņojumu - proti, ka es esot atteicies pārtraukt filmēšanu."

Zvērinātas advokātes Jeļenas Kvjatkovskas uzstāšanās tiesu debatēs

"Atbilstoši APK 243.1 pantam par pierādīšanas līdzekļiem administratīvo pārkāpumu lietās ir atzīstami pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, dokumenti, procesuālajās darbībās fiksētas ziņas par faktiem un citi pierādīšanas līdzekļi, kuri konkrētajā lietā nefigurē. Aplūkojot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, lietā tika nodibināti sekojoši faktiski apstākļi:

2015.gada 12.maijā Lato Lapsa atradās uz ielas pēc adreses Ērgļu ielā. Nedz filmēšanu, nedz fotografēšanu viņš neveica, jo viņam esošā fotokamera nefunkcionēja. Minētais izriet gan no paša Lapsas kunga paskaidrojuma, gan no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores, kapteines Dagmāras Eisakas 2015.g.12.maija ziņojuma un tam pielikumā esošās foto tabulas.

Drošības policijas darbinieki, kas pienāca pie Lato Lapsas un vēlāk veica viņa pretlikumīgu aizturēšanu, pirmkārt, neskatoties uz Lato Lapsas prasībām, nenorādīja, kādi normatīvi akti aizliedz veikt foto vai video filmēšanu sabiedriskajā vietā – uz ielas un, otrkārt, nepārliecinājās par to, vai vispār tiek veikta šāda foto vai video fiksācija – kā izriet no Lato Lapsas paskaidrojumiem tiesas sēdē un augstāk pieminētās Valsts policijas darbinieces Eisakas ziņojuma.

Lato Lapsa neatteicās izpildīt prasību par filmēšanas pārtraukšanu, pretēji Drošības policijas darbinieku ziņojumos norādītajam, kā tas izriet no viņa paskaidrojumiem un vispārējās loģikas, ievērojot to, ka filmēšanu viņš ne tikai neveica, bet arī nevarēja veikt – secīgi, nevarēja arī pārtraukt.

Papildus ir jānorāda arī fakts, ka pirms izskatāmajiem notikumiem, 2015.gada 20.aprīlī, Lato Lapsa ir veicis filmēšanu tajā pašā vietā, un Drošības policijas darbinieks Ēriks Postņikovs viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesības – veikt filmēšanu konkrētajā vietā. Šis fakts ir pierādīts ar Lato Lapsas paskaidrojumu un no iestādes puses nav apstrīdēts.

Pārbaudot lietas materiālus ir konstatēts, ka Administratīvā pārkāpuma protokols nesatur norādes uz to, kādus normatīvus aktus Lato Lapsa būtu bijis pārkāpis, ja viņš tiešām būtu veicis filmēšanu sabiedriskajā vietā pie Drošības policijas ēkas.

Izvērtējot visus augstāk aprakstītus faktus, ir jāvērš tiesas uzmanība uz to, ka 2015.gada 19.maijā ir stājies spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I.Milleres spriedums lietā Nr. 130028915, kuras faktiskie apstākļi ir  identiski izskatāmajai lietai. Ar minēto spriedumu ir izbeigta administratīvā pārkāpuma lietas lietvedība par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Attiecīgajā lietā persona tika saukta pie administratīvās atbildības par atteikšanos pārtraukt filmēšanu policijas iecirknī. Vissvarīgākās atziņas, kurām ir nozīme arī šajā izskatāmajā procesā, konkrētajā spriedumā ir šādas:

1.   Lai konstatētu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieks ir izteicis likumīgu prasību vai rīkojumu.

Konkrētajā gadījumā atbilstoši Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajam Lato Lapsam tika izteikta prasība pārtraukt filmēšanu uz ielas netālu no Drošības policijas ēkas. Secīgi ir jāizvērtē, vai Administratīvā pārkāpuma protokolā vai citos lietā esošajos materiālos ir norādīts, kāds konkrēti normatīvais akts aizliedza veikt filmēšanu vai fotografēšanu sabiedriskajā vietā – pie Drošības policijas ēkas. Kā pareizi norādīts spriedumā lietā Nr. 130028915, tad saskaņā ar Latvijas APK 243.p.2.d., pierādīšanas pienākums administratīvo pārkāpumu lietās ir iestādei, un saskaņā ar Latvijas APK 289.6. panta 6.daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Izskatāmajā lietā ir konstatējams, ka Administratīvā pārkāpuma protokolā nav atsauces uz normatīvajiem aktiem, atbilstoši kuriem filmēšana uz ielas pie Drošības policijas ēkas būtu aizliegta. Citos lietas materiālos arī nav atrodamās norādes uz konkrētajiem normatīvajiem aktiem. Drošības policijas inspektora dežuranta E.Neimaņa ziņojumā norādītā atsauce uz Ministru kabineta noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.5., 2.6., 2.7., 2.10. punktiem ir konkrētajai situācijai neatbilstoša, jo a) no lietas materiāliem neizriet, ka Lato Lapsam būtu pārmests, ka viņš mēģinātu iegūt jebkādu informāciju, kas ir ietverta minētajos noteikumos, un b) šie noteikumi neuzliek fiziskai personai nekādus pienākumus vai aizliegumus veikt jebkādas darbības. Pat ja uzskatīt, ka minētais normatīvais regulējums nav pietiekošs valsts noslēpuma aizsardzībai, tas jebkurā gadījumā nedod pamatu policijas amatpersonām to patvaļīgi paplašināt. Tā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr. SKA-454/2006 norādīja, ka likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam.

Papildus ir jānorāda, ka pēc izskatāmajiem notikumiem, 2015.gada 14.maijā Iekšlietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā Noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu"", kas ir publiski pieejams Ministru kabineta mājaslapā, saskaņā ar kuru tika paredzēts papildināt valsts aizsardzības objektu sarakstu, ap kuriem ir izveidojamās aizsargjoslas, arī ar Drošības policijas ēku Kr.Barona 99a. Tātad, apzinoties normatīvā regulējuma neesamību, kas ļautu aizliegt personām veikt noteiktās darbības ap Drošības policijas ēku, ir mēģināts šādu regulējumu radīt – kas apliecina to, ka uz 2015.gada 12.maiju nav bijis spēkā neviens normatīvais akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskajā vietā, pat ja šī vieta atrodas Drošības policijas tuvumā.

Un pēdējais būtiskais moments, kas apliecina Drošības policijas darbinieku prasību pretlikumīgumu – 2015.gada 20.aprīlī, kad Lato Lapsa veica filmēšanu pie Drošības policijas ēkas, Drošības policijas darbinieks viņam paskaidroja, ka tās ir viņa tiesības – veikt filmēšanu, tātad, uz to brīdi Drošības policija kā iestāde nesaskatīja tiesisku pamatu aizliegt žurnālistam Lato Lapsam filmēt uz ielas. 2015.gada 12.maijā uz Lato Lapsas jautājumiem par to, kādi normatīvi akti aizliedz viņam kā fiziskai personai filmēt Ērgļu ielā, Drošības policijas darbinieki neko paskaidrot nevarēja.

No minētā izriet divi apsvērumi: pirmkārt, Drošības policija pati nezin, ko tad īsti ir pārkāpis žurnālists Lato Lapsa veicot filmēšanu sabiedriskajā vietā, un secīgi nevar arī atrast likumīgu pamatojumu savai prettiesiskai rīcībai, tanī skaitā veicot pretlikumīgu aizturēšanu; un otrkārt, vadoties no tiesiskās paļāvības principa un citiem Administratīvā procesa pamatprincipiem, Lato Lapsam bija pamats paļauties, ka iestāde rīkojās konsekventi – un pat ja viņš būtu veicis filmēšanu 2015.gada 12.maijā, tad viņa darbības būtu likumīgas, ievērojot gan esošo normatīvo regulējumu; gan iepriekš sniegtas Drošības policijas norādes par tiesībām veikt filmēšanu; gan arī Drošības policijas darbinieku nespēju pamatot, kāpēc nav atļauts filmēt sabiedriskajā vietā.

2.  Nākamā būtiskā atziņa, kas ir sastopama iepriekš minētajā spēkā esošā tiesas spriedumā lietā Nr. 130028915, ir tas, ka lietā ir jābūt pierādītajam, ka filmēšana vispār tika veikta. Šajā ziņā izskatāmā lieta ir atšķirīga no iepriekš minētās ar to, ka mūsu gadījumā ne tikai nav pierādījumu tam, ka filmēšana tika veikta, bet ir pierādījumi tam, ka filmēšana netika veikta. Ja lietā Nr. 130028915 tiesa neatzina par pietiekošu pierādījumu filmēšanas veikšanai degošo sarkano lampiņu uz video kameras, tad konkrētajā lietā ar Valsts policijas darbinieces ziņojumu ir pierādīts, ka Lato Lapsas kamera nebija derīga filmēšanai vispār, bet Drošības policijas darbinieki atzina, ka nebija pārbaudījuši minēto kameru un nebija konstatējuši filmēšanas faktu. Tādejādi, ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka Lato Lapsa nemaz nav veicis filmēšanu 2015.gada 12.maijā, līdz ar ko arī nevarēja izpildīt Drošības policijas darbinieku prasības par filmēšanas pārtraukšanu.

Tātad, apkopojot visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka, pat ja Lato Lapsa būtu filmējis pie Drošības policijas ēkas, tad viņa rīcība būtu bijusi likumīga, taču Drošības policijas darbinieku prasība pārtraukt filmēšanu – pretlikumīga. Bez tam, Lato Lapsa filmēšanu 2015.gada 12.maijā nemaz nav veicis un secīgi ne likumīgām, ne pretlikumīgām prasībām pārtraukt šo filmēšanu pakļauties nevarēja.

Un visbeidzot gribu vērst tiesas uzmanību uz acīmredzamo pretlikumīgu rīcību no Drošības policijas puses, pirmkārt, izvirzot pretlikumīgas prasības, kas ne tikai nav pamatotas ar likuma normām, bet ierobežo vārda brīvību bez likumīga pamata, kas ir pretrunā ar LR Satversmi un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvenciju; otrkārt, veicot Lato Lapsas aizturēšanu, pārsniedzot savas dienesta pilnvaras; treškārt, sastādot nepatiesus dienesta ziņojumus, kas satur patiesībai neatbilstošus faktus par to, ka Lato Lapsa atteicās pārtraukt filmēšanu – ko viņš nemaz nav veicis. Visas minētās Drošības policijas amatpersonu darbības var liecināt par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma XXIV nodaļā sastāva esamību."

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

279
62

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...