Policistiem par cilvēka apturēšanu bez pamatojuma minēšanas ierosina izteikt simboliskus norādījumus
Lato Lapsa21.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs ir pabeidzis pārbaudi par gadījumu, kad kāda cilvēka interese par dienesta automašīnās guļošiem policistiem viņam beidzās ar apturēšanu, personas datu pārbaudi un mutiskiem brīdinājumiem. Taču virknei policijas darbinieku – no kārtībnieka līdz pat diviem pulkvežleitnantiem – saistībā ar šo atgadījumu ir ierosināts tikai izteikt simboliskus norādījumus.
Kā aprakstīts Kurzemes iedzīvotāja Vidmanta Baltavičus iesniegumā Valsts policijai (VP), viņš šā gada 22. marta vakarā devies pie vecākiem aizņemties autobusu, lai pārvestu mēbeles. Pēc to pārvešanas atpakaļceļā pie vecākiem ap plkst.01:30 naktī ieraudzījis stāvam transportlīdzekli uz grunts seguma.
Tālākā V. Baltavičus rīcība policijas Iekšējās kontroles biroja (IKB) atzinumā aprakstīta šādi: „Samainījis autobusu, devies mājās. Atpakaļceļā ievērojis, ka transportlīdzeklis stāvējis nekustīgs, V. Baltavičus nav uzdrošinājies pieiet, jo nav bijusi gaismu atstarojošā veste. Aizbraucis mājās, aizgājis līdz uzpildes stacijai nopirkt vesti.
Ejot pāri stāvlaukumam, ieraudzījis trafarētu mikroautobusu, kurš, viņaprāt, bija pārkāpis kādu no ceļu satiksmes noteikumiem. Pieejot tuvāk un ielūkojoties transportlīdzeklī, ieraudzījis tur guļam policistus, kuri darba laikā guļ. V. Baltavičus nofilmējis redzēto un piezvanījis uz Liepājas policijas dežūrdaļu, centies noskaidrot, vai transportlīdzeklis nepārkāpj Ceļu satiksmes noteikumu prasības.
Policistus atstājis guļot un devies ārpus Liepājas, lai noskaidrotu, kas notiek ar transportlīdzekli Škoda, kura stāvēja netālu no šosejas ceļa malā. V. Baltavičus nolicis savu transportlīdzekli netālu stāvlaukumā, uzvilcis vesti un devies apskatīt. Aizgājis un redzējis, ka šajā ekipāžā esošie policisti arī guļ. Redzēto nofilmējis. Ar telefona spilgto gaismu piecēlis vienu no viņiem, sasveicinājies un devies prom.”
Taču ar to ieinteresētā iedzīvotāja piedzīvojumi tikai sākušies, - jau pēc dažām minūtēm policijas darbinieki viņu apturējuši, lai noskaidrotu viņa personību, bet nav minējuši, kāds ir apturēšanas iemesls, pārbaudījuši viņa datus un tos pierakstījuši. Policijas darbinieki arī jautājuši, ko V.Baltavičus ir nofilmējis, un viņu mutiski brīdinājuši, ka publicēt šo video nedrīkstot, jo atklāšot viņu darba metodes.
Pēc šīs sarunas V. Baltavičum ļauts doties prom, taču arī ar to piedzīvojumi nav beigušies. „V. Baltavičus ir informēts no Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas darbiniekiem, ka par šāda video nosūtīšanu VP, iespējams, tiks vērtētas pretlikumīgas darbības pret V. Baltavičus un viņa mantu, piemēram, dzīvesvietas vai transportlīdzekļa pārmeklēšana un tajos atrasta munīcija (patrona), pārmeklēšanas rezultātā atrasts balts pulveris (narkotiskās vielas), un citas iespējas,” minēts IKB atzinumā.
Tomēr V. Baltavičus saņēmis tiesībsarga atzinumu, ka, ja video arī nonāk publiskajā telpā, viņš „nebūs neko pārkāpis, jo minētais ir sabiedrības interesēs, kur amatpersona darba laikā guļ”, un ar sūdzību par policijas darbinieku rīcību vērsies Valsts policijā.
Kā izriet no IKB atzinuma, automašīnās guļam fiksētie policijas darbinieki pārbaudes veicējiem skaidrojuši, ka… patiesībā viņi esot tikai izlikušies par aizmigušiem: „Ap plkst. 03:10 viņi ievēroja, ka pie kafejnīcas piebrauc vieglais transportlīdzeklis un pēc neilga laika nāca persona uz viņu transportlīdzekļa pusi, ģērbusies gaismu atstarojošā vestē un rokā kabatas lukturītis, kurš izstaro gaismu.
A. Štībelis un I. Burkēvics nolēmuši, ka ir ievēroti un ka minētā persona nāk pārbaudīt, kas tur stāv uz ceļa. Policijas darbinieki nolēmuši, ka izliksies, ka guļ, bet caur pusatvērtiem acu plakstiņiem vērojuši notiekošo, minētā persona piegājusi pie dienesta transportlīdzekļa aizmugures, bet tad pienācis vadītāja pusē un spīdinājis salonā gaismu un filmējis.”
Šī rīcība policijas darbiniekiem šķitusi aizdomīga, un viņi nezināmu iemeslu dēļ gan ne uzreiz, bet tikai pēc dažām minūtēm interesentu apturējuši, lai „noskaidrotu viņa rīcības motīvus, kā arī viņa personību, jo diennakts laiks un personas rīcība radīja aizdomas vai personai doma nav izdarīt kādu noziedzīgu nodarījumu”.
Policisti, kas nemaz neesot gulējuši sava darba laikā, IKB arī skaidrojuši, ka „Priekules novadā bija izdarītas divas lauksaimniecības ķimikāliju zādzības un, tā kā pa ceļu, kur viņi atradās var izbraukt uz Priekules novadu, pastāvēja varbūtība, ka kāds pārbauda, kas par transportlīdzekli atrodas uz ceļa, jo minētā laikā parasti cilvēki guļ, nevis staigā un skatās transportlīdzekļu salonos, kas tur atrodas”.
IKB pārbaudē gan secināts, ka Valsts policijas amatpersonas pēc paredzētās atpūtas plkst.02:30 tiešām nebija atgriezušās dislokācijā norādītajā maršrutā, bet gan „turpinājušas atpūtu pie veikala Supernetto”, taču pēc pamodināšanas tām bijušas tiesības V. Baltaviču apstādināt un pārbaudīt viņa personas datus, jo viņa rīcība, spīdinot lukturi salonā un veicot filmēšanu, varējusi radīt aizdomas par plānotu likumpārkāpumu izdarīšanu.
Tomēr IKB skaidri un nepārprotami atzinis – aizturot cilvēku, policijas darbiniekiem „jāspēj pamatot, kādēļ viņi lūdz V. Baltavičus nosaukt personas datus, par ko viņiem veiktās pārbaudes ietvaros nepieciešams norādīt, ka, ierobežojot personas brīvu pārvietošanos, jāspēj pamatot, kādēļ ierobežojums tiek prasīts”.
Tāpat IKB arī atzinis, ka tā vietā, lai objektīvi izskatītu V. Baltavičus sūdzības, policijas Kurzemes reģiona pārvaldes nodaļas vadītājs, pulkvežleitnants Sandis Kočetkovs uz tām nav sniedzis pilnīgu un vispusīgu atbildi, savukārt pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds jautājumā nav iedziļinājies.
Tomēr neko vairāk kā simboliskus „norādījumus” policijas darbinieki IKB skatījumā nav pelnījuši. Patruļdienesta darbiniekiem norādīts, ka „savi amata pienākumi jāveic saskaņā ar norīkojuma izvietojuma grafiku attiecīgajam periodam” un ka, „ierobežojot personas brīvu pārvietošanos, jāspēj izskaidrot savas rīcības pamatotība”.
Savukārt abiem pulkvežleitnantiem ieteikts norādīt „stingri ievērot normatīvo aktu nosacījumus, kas reglamentē iedzīvotāju sūdzību/iesniegumu izskatīšanu un korektu atbildēšanu uz tiem”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
