Iesaki rakstu: 
Šī Mārītes Dzenes raksta dēļ visas Alūksnes Ziņas bija izpirktas, un tas notiek tā - konkrēts cilvēks viens pats izpērk visas avīzes katrā tirdzniecības vietā. Laikam kādam raksts nav pa prātam? Tad nu apsēdos un pārrakstīju, lai visiem ir iespēja izlasīt.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Sabiedrības citai politikai saraksta līderis Verners Kalējs ieguva visvairāk balsu, bet ir atteicis dalību vairāku partiju sarakstos šīm vēlēšanām. Daudzi esot neizpratnē par to, tāpēc viņš izteica vēlmi mūsu laikrakstā atklāt politikas virtuves aizkulises, kas izrādījušās vēl netīrākas, nekā V.Kalējs domāja pirms četriem gadiem.
"Pildot deputāta pienākumus, esmu iepazinis politiku un sapratis, ka man bija taisnība - politika arī ir bizness, turklāt ļoti netīrs bizness," savu izvēli pamato V.Kalējs.
- Teicāt, ka politika ir bizness. Bet jūs esat uzņēmējs, tātad bizness ir tuvs.
- Jā, bet politika ir negodīgs bizness, kādā neesmu radis strādāt. Rīt dosimies uz vēlēšanām, lai balsotu par deputātiem jaunajai domei. Manis tur nebūs. Pēc 2009.gada vēlēšanām biju saviļņots, ka saņēmu visvairāk balsu, tāpēc bija enerģija un vēlme darīt to, ko es protu, izmantot savu pieredzi, lai uzlabotu dzīvi iedzīvotājiem. Ņemot vērā to, ka mūsu sarakstu veidoja Dzintars Adlers, pagāju sānis un teicu, lai viņš uzņemas domes priekšsēdētāja pienākumus. Daudzi pārmeta, ka pats tos neuzņēmos, bet es neesmu radis darīt to, ko neprotu. Sākumā visu partiju ievēlētie deputāti teica, ka varētu veidot jebkādu koalīciju, kurā nebūtu Ainara Meldera. Viņu neaicināja uz pārrunām. Taču vēlāk es uzzināju, ka patiesībā pārrunas notika citur, turklāt vienošanās shēma bija izveidota jau pirms ievēlēšanas. Par to savā starpā bija vienojušies divi cilvēki jeb, pareizāk sakot, Meldera kungs bija "apstrādājis" Dzintaru Adleru. Uz ārpusi tika spēlēts teātris, bet īstā darbība risinājās aizkulisēs, un tā tas ir turpinājies visus šos gadus. Pirmajā domes sēdē, kad sanāca deputāti, jau parādījās pirmā nodevība. Jautājumā, ko virzīt par domes priekšsēdētāju un izpilddirektoru, domas dalījās. Tautas partijas deputāti gribēja būt toņa noteicēji - lai viņu cilvēki būtu šajos amatos. "Sabiedrības citai politikai" ievēlētājiem deputātiem tika skaidri pateikts - ko jūs vispār saprotat no pašvaldības darba? Tāpēc bijām 7 pret 7 - par Aivaru Fominu vai par Dzintaru Adleru. Nākamajā rītā, 1.jūlijā, tika paziņots, ka nepiekrīt mūsu priekšlikumam par priekšsēdētāju virzīt Dzintaru Adleru. Visu izšķīra Ainara Meldera "zelta balss", lai gan iepriekš ar viņu neviens it kā nebija runājis. Ainars Melders ir pieredzējis un viltīgs politiķis, tāpēc sākumā nogaidīja. Ir teiciens, kāpēc ņemt karstu dzelzi ar rokām, ja ir stangas. Tāpēc par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts miermīlīgais Aivars Fomins, kuru var liekt pēc sava prāta, piedraudot - ja nedarīs, kā teiks, tad var zaudēt krēslu. Kad radās problēmas ar priekšsēdētāja vietnieku Laimoni Sīpolu, kurš nepakļāvās diktātam, viņu vajadzēja "noņemt" no amata. Tika organizēts apvērsums. Dažādās vietās mums bija "pagrīdes" tikšanās, kurās arī es piedalījos. Tā kā sākumā mūsu saraksta deputāti tika nodoti, neiebildu un uzskatīju, ka tā ir pareizi - ja mūsu virzītais Dzintars Adlers nav pirmā persona domē, tad vismaz lai ir vietnieks.
- Kā jutāties šajā deputātu sasaukumā?
- Visus šos gadus iebildumus vai savas domas komiteju un domes sēdēs ir izteicis Laimonis Sīpols, dažkārt - Andis Krēsliņš un es. Manuprāt, deputāts nedrīkstētu strādāt pašvaldības struktūrās, jo, baidoties zaudēt darbu, ir gatavs balsot kādas svarīgas personas interesēs. Varu secināt, ka pašvaldībā nebija saimnieka un peles varēja staigāt pa galdu. Jutos kā svešais starp savējiem. Es godīgi gāju uz komiteju un domes sēdēm, izteicu savus priekšlikumus vai iebildumus. Ar sapratni centos uzklausīt un iedziļināties iedzīvotāju sūdzībās un priekšlikumos, bet rezultātu sasniegt bija grūti, jo domes vadību tie maz interesēja. Sākumā vēl ticēju savējiem, bet vēlāk attālinājāmies. Protams, katram cilvēkam ir vēlme nopelnīt. Neviens pašvaldībā nestrādā kaut kā labā bez atlīdzības, jo nav māte Terēze. Turklāt šajā darbā līdzi nāk statuss jeb varas apziņa. Jānis Nīkrencis joprojām dala savas vizītkartes ar Alūksnes novada ģerboni. Man tādu vizītkaršu nav bijis un arī nevajag. Tā ir mīlestība uz naudu un varu, kas liek atkal kandidēt vēlēšanās. Turklāt nav runa tikai par algu, lai gan tā ir pietiekami laba. Taču tās ir kapeikas salīdzinājumā ar citām iespējām. Pašvaldības prioritātes ir projekti, kuru īstenošanā tiek ieguldīti miljoni - Jaunās pils, ielu un ūdensvada rekonstrukcija. Protams, nav pamata teikt, ka kāds zog. Taču situāciju labi raksturo sena atziņa - pele, uz apcirkņa malas sēdēdama, badu necietīs. Manuprāt, iepirkumu komisijā vērtēšana nav objektīva un caurspīdīga. Jā, protams, iepirkumā tiek vērtēti dažādi nolikumā paredzēti kritēriji. Taču uzvar tas, kurš apsola lielāku prēmiju atsevišķiem komisijas pārstāvjiem. Tāda sistēma ir ne tikai Alūksnē, bet visā valstī. Sistēma ir sakārtota tā, lai cietumā liktu mazos zagļus, bet lielajiem būtu zelta dzīve. Izejot visas atbildīgās instances, projekta īstenošanai paredzētais finansējums arvien sarūk, tāpēc darbiem nevar piesaistīt labas firmas, bet izpildi uzņemas starpnieku firmas. To darbu var redzēt katru dienu Alūksnē. Ar bažām vēroju nekompetenci Pils ielas rekonstrukcijā. Vairāk nekā 10 gadus esmu strādājis ceļu pārvaldē, tāpēc zinu, ka nekas labs tur nevar sanākt. Tā būs zemē nomesta nauda. Ja arī sākumā labi izskatīsies, ilgi neturēs, jo netiek ievērota pareiza būvdarbu tehnoloģija. Kāpēc vajadzēja tik liela apjoma darbus veikt divās tranzītielās vienlaikus? Turklāt tos veic viena un tā pati firma, kurai acīmredzot ir pašvaldības labvēlības statuss. Kad paskatos, kas tur strādā, tie ir daudzi puiši, kuri bijuši pie manis darbu prasīt. Tie ir vietējie bezdarbnieki, kuriem nav pieredzes un zināšanu šajā darbā. Kā tur darbam var būt laba kvalitāte? Izbraucot pa Pils ielu, saskaitīju - 14 cilvēki stāvēja un pīpēja, bet kādi 5 līdz 6 kaut ko darīja tranšejās. Tas liecina, ka trūkst darba organizācijas.
- Vai pašam ir izdevies kaut ko paliekošu paveikt?
- Par vienu no saviem labajiem darbiem uzskatu to, ka enerģiski piedalījos aktivitātēs, lai apturētu "Simones" izsaimniekošanu. Uzņēmums pirka šķeldu, maksājot par kubikmetriem. Bet tagad tas vairs nenotiek, jo pēc mana ieteikuma pērk produktu - siltumu. Pie katlumājas ir kaloriju skaitītājs, kas fiksē, cik siltuma tiek saražots, un par to maksā šķeldas piegādātājam - igauņu kompānijai. Tiesa, ir vēl absurda situācija, jo kompānija no mana uzņēmuma pērk kurināmo, ved uz Veru un no citas vietas ved atpakaļ uz Alūksni tādu pašu kurināmo. Mēģināju deputātiem iestāstīt, ka var izmantot ceļmalas krūmu ciršanai bezdarbniekus un pēc tam krūmus šķeldot. Bija atrunas - kas organizēs un kas atbildēs, ja kāds iecirtīs kājā. Tāpēc pats lūdzu un arī saņēmu atļauju tīrīt un savākt ceļmalas krūmus. Norīkoju divus savus cilvēkus tīrīt ceļa posmu no Alūksnes robežas līdz Māriņkalna centram. Divās nedēļās tika notīrītas abas ceļmalas. Mani sadarbības partneri sašķeldoja kaudzēs savestos krūmus un aizveda uz Igauniju. Varēju samaksāt cilvēkiem algu, segt degvielas un šķeldošanas izmaksas, turklāt lats no katra kubikmetra palika pašam. Toreiz "Simone" šķeldu iepirka par 6 latiem kubikmetrā, bet, ieguldot savu darbu, to varētu iegūt par 3 līdz 4 latiem par kubikmetru.
Pēdējo pusgadu nebiju ne pozīcijā, ne opozīcijā. Ar mani neviens nerēķinājās, jo zināja, ka neesmu prognozējams. Balsoju tikai pēc savas sirdsapziņas. Ja jutu kaut ko aizdomīgu vai aplamu, atturējos vai arī balsoju "pret". Lai nu kā - tā man bija laba pieredze. Daudz ko iemācījos, uzzināju un redzēju. Esmu pateicīgs cilvēkiem, kuri par mani balsoja un uzticējās, kā arī bijušajiem kolēģiem par labiem darbiem un domām.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
