Pietiek :: Politikas heteronomija
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Politikas heteronomija

Arturs Priedītis
12.05.2018.
Komentāri (21)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiekamies ar smalku izdarību. Smalkām izdarībām ir vajadzīgi smalki jēdzieni. Bez smalku jēdzienu klasiķa Kanta palīdzības neiztikt. Imanuels Kants par heteronomiju (atvasinājums no sengrieķu heteros un nomos; „atšķirīgs” un „likums”) smalki dēvēja stāvokli, kurā cilvēku rīcību nosaka nevis morālā griba, bet gan citi apsvērumi – praktisks aprēķins, materiālā ieinteresētība, ambīcijas, varas kāre.

Kanta ētikā heteronomija ir cilvēku atšķirīga izturēšanās pret morāles likumu – kategorisko imperatīvu (vēl viens viņa smalks jēdziens). Cilvēku izturēšanās liecina par atsacīšanos pakļauties morālajai gribai. Tādai cilvēku rīcībai ir drūmas sekas. Ja cilvēku rīcību nenosaka morālā griba, tad viss tūlīt būtiski pazeminās. Morālās gribas trūkums momentā devalvē cilvēku rīcību. Tā kļūst amorāla.

Tagad  katru dienu tiekamies ar politikas pazemināšanos. Tagad politika vairs nav politika. Tā nefunkcionē saskaņā ar morālo gribu – politikas kategorisko imperatīvu. Politiku tagad nosaka citi faktori. Politika ir zaudējusi specifisko identitāti. Politikas vietā tiekamies ar kaut ko pilnīgi citādāku, kam nākas izdomāt nosaukumu. Tas, ko sabiedrībā joprojām dēvē par politiku, faktiski ir pseidopolitika – neīsta un šķietama nodarbošanās. Politikas navigācija vairs neeksistē. Politikas kuģošana ir beigusies. Tiekamies ar pseidopolitikas navigāciju. Pēcpadomju Latvijā ir bijusi tikai pseidopolitikas navigācija. Ar politiku maskējas savtīgs un alkātīgs aprēķins, kā arī plebejisko parvēniju ambīcijas.

Cilvēku kolektīvai aprūpei politika kā idejiski organizatorisko paņēmienu kopa ir pastāvējusi vienmēr. Taču jēdzienu „politika” sāka lietot tikai IV gs. pirms mūsu ēras senajā Grieķijā. Politikas jēdziens ir radies sengrieķu valodā. Politikas jēdzienu pirmais esot lietojis Aristotelis. Viņa definīcijā politika ir māksla pārvaldīt valsti. Platonam politika bija prasme „aizsargāt visus pilsoņus un pēc iespējas viņus padarīt labākus”. Uz mūsu politiķiem tas neattiecas.

Uz mūsu politiķiem tāpat neattiecas tas, ka aizvadītajos gadu tūkstošos par politikas būtību ir izteikušies ļoti daudzi filosofi, zinātnieki, mākslinieki, rakstnieki. No viņiem mūsu politiķi varētu mācīties. Taču mūsu politiķiem neviens neprasa zināšanas par politiku. Mūsējiem nav svarīgi, ka no Aristoteļa laika līdz šodienai principā nav mainījusies attieksme pret politiku. Politika ir valstiskā darbība. Tas tiek atzīts lielā vienprātībā. Politika attiecas uz valsts varu, tās institūtiem un sociāli valstiskajiem procesiem. Mūsu „simts gudrākajām galvām” ir smalkāks viedoklis par politiku.

Politikas idejiskajā kodolā vienmēr ir stingri uzskati par cilvēku, tautu, nāciju, valsti, kultūru, saimniecisko darbību, izglītību, veselības aizsardzību, audzināšanu, reliģiju, zinātni, mākslu. Šos uzskatus sauc par politiskajiem uzskatiem, un tie sakņojas politiskajās idejās, teorijās, koncepcijās. Politisko uzskatu kolektīvās identitātes un kolektīvās realizācijas pamatforma ir politiskā partija. Tās idejiskie uzskati un disciplinārās prasības koncentrējas partijas statūtos un partijas programmā, kas reizē ir attiecīgās politiskās organizācijas ideoloģijas apkopojums.

Kā zināms, mūsu politiķi regulāri maina partijas, jo viņiem un partijām nav nekādu politisko uzskatu. Eksistē vienīgi uzskatu simulācija. Pirms 6.oktobra parlamenta vēlēšanām ceļošana no vienas partijas uz otru partiju ir kļuvusi īpaši intensīva. Mūsu „jaunie konservatīvie” nezina konservatīvisma teoriju. Pie mums politikā drīkst uzdarboties „par-politikas” idiotija. Politiķus nekautrējas tēlot noziedznieki bordāni, juraši, strīķes, sudrabas. Rīgas lielākais blēdis savu kabatas partiju ir nosaucis „Gods kalpot Rīgai”.

Atbildēt uz jautājumu „Kas konkrēti liecina par politikas pazemināšanos ?” ir samērā viegli. Par politikas pazemināšanos konkrēti liecina politikas neatbilstība tās vēsturiski klasiskajiem kritērijiem. Tas sākas ar politikas misijas apzinātu neievērošanu un politisko uzskatu deficītu. Lai konstatētu politikas pazemināšanos, attiecīgā politika jāsalīdzina ar politikas klasiskajiem paraugiem. Tad tūlīt atklājas, ka pie mums politikai nav nekā kopēja ar politiku tās vēsturiskajā izpratnē.

Pagaidām ne tik viegli ir saprast, vai politikas pazemināšanās ir intelektuālā pagrimuma, tumsonības un morālās deģenerācijas liecība jeb politikas pazemināšanās ir objektīvi cēloniska un antropoloģiski neizbēgama pārmaiņa. Proti, loģiska pārveidošanās un pārvēršanās, īpašību un raksturlielumu mainīšanās atbilstoši cilvēku evolūcijas jaunākajām iezīmēm.

Attieksme pret morāli turpina masveidā mainīties. Morāle tiek izstumta ne tikai no politikas, bet arī no slavenās tirgus ekonomikas, izglītības un medicīnas. Par to liecina izglītības dokumentu tirdzniecība un aptieku bizness. Atsacīšanās no morāles kategoriskā imperatīva ir ne tikai proletārisko lumpeņu kaislība bijušās „padomju tautas” populācijā.

T.s. finansu kapitālisma nekaunība, paātrinātās globalizācijas musināšana, transnacionālo korporāciju agresija liecina par morāles masveida izstumšanu arī Rietumu sabiedrībā. Tātad kaut kas būtisks ir izmainījies cilvēkos vispār un varbūt politikas pazemināšanās ir antropoloģisko izmaiņu sekas. Cilvēki ir izmainījušies savā evolūcijā. Ne velti nākas lietot tādus apzīmējumus kā postcilvēki, postkultūra, postvēsture, postinteliģence, postpatiesība, postkapitālisms.

Politikas identitātes zuduma iemeslus pagaidām ne tik viegli ir saprast vēl viena iemesla dēļ. Rietumu civilizācijā daudzās zemēs eksistē politika atbilstoši tās tradicionālajai misijai. Eksistē politiskās partijas ar stingriem politiskajiem uzskatiem un stingru partijas biedru disciplīnu. Eksistē politiķi, kuru darbības pamatā ir kalpošana tautai un valstij. Tādi politiķi ir pie varas. Ne visās zemēs muļķojās ar ideoloģisko nihilismu – blādīšanos par ideoloģijas nevajadzību.

Starptautiskajās zinātniskajās aprindās tēmu par politikas pazemināšanos galvenokārt stimulē bijušo padomju republiku politika (patiesībā – pseidopolitika). „Perestroika” dzemdēja krimināli oligarhisku valstiskumu. Krimināli oligarhiskais valstiskums ir pilnīgi jauna parādība. Tāds valstiskums radās un pašlaik eksistē tikai bijušās Padomju Savienības teritorijā. Latvija nav izņēmums, un politikas pazemināšanos grūti ir konstatēt vienīgi akliem, kurliem un izcili stulbiem cilvēkiem. LR politikas pseidobūtība momentā atklājas salīdzinājumos ar īstu politiku. Vietējā politiskā retorika nevis glābj partiju un politiķu reputāciju, bet gan vēl vairāk atmasko politikas pazemināšanos.

Konkrētus piemērus nav vērts minēt. Pats galvenais piemērs ir tas, ka visu nosaka Maskavas necilvēku organizētās „perestroikas” ievazātais nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valdošās kliķes režīms. Tādā režīmā politikas pastāvēšana vispār nav iespējama. Tādā režīmā politika nevar būt idejiski centrēta valstiskā darbība. Politika nevar būt tautas interešu un valsts interešu aizstāve.

Novērtē šo rakstu:

36
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

FotoKaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un šajā jomā īpaši izcēlusies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un tās „Ekonomiskās analīzes grupas vadītājs” Gatis Eglītis, kuram izrādījies daudz ko teikt par dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Šai sakarā atļaušos atgādināt šo un to publiski nezināmu par JKP „kadriem” un uzdot dažus uzvedinošus jautājumus „ekonomiskā analizētāja” sakarā.
Lasīt visu...

21

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

Foto"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai.
Lasīt visu...

21

Morālais garants. 1. Pirmsvēlēšanu solījumu erozija

FotoLatvijas Republika ir Krievijas Federācijas klons. Abās valstīs ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Pēc PSRS sabrukuma to izveidoja noziedzības mecenāti - PSKP un VDK nomenklatūras visnelietīgākā, visalkatīgākā, nacionāli visreakcionārākā daļa, kooptējot savā bandā nekaunīgi izveicīgus parvēnijus no pārējiem sociālajiem slāņiem.
Lasīt visu...

21

„Saskaņas”/KPV LV ārlietu ministra amata kandidāts varētu būt Aivis Ronis

FotoTVNET intervija ar Aivi Roni sākotnēji nelikās aizdomīga, taču, izlasot visu interviju, neviļus uzausa atmiņā Anrija Matīsa intervija atkarīgajam laikrakstam „Dienas Biznesā”, un tad sekoja belziens pa pieri ar trulu priekšmetu. Pieļaujama augsta iespējamība, ka Ronis varētu būt iekļauts „Saskaņas” ēnu kabinetā.
Lasīt visu...

21

„Un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi...”

FotoMan prasa – kāpēc publiskoju datus par KPV LV kandidāta Māra Možvillo „biznesa” miljona nodokļu parādiem. Šo gribēju cilvēkiem parādīt, lai atver acis –kāda ir realitāte ar visiem pierādījumiem, jo ir tāds labs teiciens - NUMBERS DON'T LIE jeb cipari nemelo, un šeit melns uz balta ir redzams. It īpaši kopā ar Lindas Liepiņas cildinošo tekstu (skat. attēlu) - "un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi". Nu, kur vairs tālāk? Nu kur?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu cīņā oligarhu pusē iesaistās arī TVNET

Vakar un šodien (15./16.augustā) vienā no Latvijas lielākajiem interneta medijiem TVNET tika ievietoti divi žurnālista Toma Rātfeldera (pats sevi...

Foto

Augstu novērtēju KPV LV valdes uzticību, mani izvirzot par 2. numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā

Sveicināti, cienījamie novadnieki un nu jau arī visi Latvijas iedzīvotāji. Mani nebūt...

Foto

Ko deputāti varētu uzdāvināt iedzīvotājiem Latvijas simtgadē

Vairs tikai daži mēneši līdz Latvijas simtgades atzīmēšanai. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību organizēšanai. Atbildīgās amatpersonas...

Foto

Vai es varēšu?

Vēlēšanu kampaņu triki vairās no vārdiem “Vai es varēšu?”. Jo zina, ka iebalsosies arī tie, kas par spēju un lietpratības sentimentiem galvu nelauza...

Foto

"Progresīvo” programma: solidaritāte, vienlīdzība un sociālā drošība, bet par aizsardzību ne vārda

"Progresīvo vērtības": Brīvība - Solidaritāte - Vienlīdzība - Daba – Vide. "Progresīvie" sakņojas sociāli...

Foto

Bailes no patiesības un patiesības korumpētība

Mūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām un sociāli amorālākajām izpausmēm ir bailes no patiesības par dzīves realitāti. Sastopama patiesības konsekventa...

Foto

Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu - bet vai uz šiem jautājumiem sniegs skaidru atbildi?

Vakar atgriezos no Gruzijas, kur kopā ar Gruzijas,...

Foto

Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai par tiesu datu pārpublicēšanu

Ar šo atbilstoši Administratīvā procesa likuma 98. un turpmāko pantu noteikumiem lūdzu sniegt uzziņu par masu informācijas līdzekļa (MIL)...

Foto

"No sirds Latvijai" Saeimas vēlēšanu programma: mēs lepojamies ar mūsu tautas viedumu

Laiks tautas uzplaukumam! "No sirds Latvijai" ir pret valdošo eliti noskaņota konservatīva partija, kas...

Foto

Viss nav slikti, var būt vēl sliktāk

Šis ieraksts nepatiks gan tiem, kam “viss ir slikti”, gan tiem, kam “viss ir labi”, gan mūžīgajiem pesimistiem, kam...

Foto

„Kā lemsiet, tā būs”

Ievadā jāteic, ka aitas labticīgais uzskats, ka vilks jēra ada ir zaudējis vilka tikumu, ir, maigi izsakoties, visnotaļ netālredzīgs un muļķīgs....

Foto

Vārdā nevienu nesauksim, bet kāds kādu reizēm nepieņemami nomelno, un tas rada bažas

Šobrīd, pirmsvēlēšanu laikā, Latvijas informatīvajā telpā novērojami vairāku politisko partiju, to pārstāvju aktīvi...

Foto

Kāpēc no bankas pazuduši visi naudas atmazgāšanas apkarošanas speciālisti?

Pēc ABLV bankas krīzes un valdības, kā arī FKTK darbībām saistībā ar vēlēšanos izskaust riskantos klientus, tostarp...

Foto

Augļotāju roklaižas

Latvijas iedzīvotāji kopš 2008. gada aizvien cieš no dažādu apšaubāmu starptautisku asinssūcēju sindikātu centieniem tos finansiāli iznīcināt. Neskaitāmie centieni ierobežot augļotāju ekonomisko genocīdu ir...

Foto

Miljoni tumsonības ambīcijai jeb nacionālās aptaurētības kumoss

2018.gada 17. jūlijā portāls „Delfi” publicēja svarīgu informāciju: „Ministru kabinets otrdien apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un...

Foto

Vai lasītājs zina kaut vienu ASV prezidenta rīcību, kura būtu neizdevīga ASV un izdevīga Krievijai?

„Esmu ar mieru riskēt ar savu politisko karjeru, lai pasaulē būt...

Foto

Atklāta vēstule Lato Lapsam

Godātais Lato Lapsas kungs! Ņemot vērā to, ka Jūs esat pats godīgākais, pats taisnīgākais, pats gudrākais, pats neuzpērkamākais un visu zinošākais cilvēks...

Foto

Kad mediķu klātbūtnē mirst cilvēks ar diagnozi, kas atbilst atpalikušām valstīm raksturīgai situācijai

Vakar biju Gulbenē. Tur notika Kapu svētki. Gulbenes pilsētas vecajos kapos kopš februāra...

Foto

Kučinskis nenosauc OIK vainīgos

Pēc "Latvijas Reģionu apvienības" (LRA) rosinājuma šā gada 20. jūnijā Saeima uzdeva Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) sagatavot ziņojumu, atklājot obligātās iepirkuma...

Foto

Par Daugavpils balkoniem un to remontu

Esam iepazinušies ar masu medijos publicēto stāstu, žēl, ka, pirms publicēt tādu aizskarošu ziņu, netika izteikta vēlme saņemt viedokli un...

Foto

Žurnāls „Ir” esot par atklātību? Apskatieties shēmu, kā tiek paslēpti šī žurnāla akcionāri

Pierādījums, ka žurnāls Ir nav tik nevainīgs, kā iztaisās. Patiesībā, ka tas ir tieši tāds...