Iesaki rakstu: 
Vienotība drīzumā varētu paust atbalstu esošā Valsts prezidenta Valda Zatlera kandidēšanai uz otro termiņu, bet tas vēl nedos garantiju, ka Vienotība maija divdesmitajos datumos Zatleru nominēs par savu prezidenta kandidātu. Tad saskaņā ar likumu ir laiks kandidātu izvirzīšanai. No politiķu un ar partijām saistītu polittehnologu neoficiāliem izteikumiem izriet, ka Zatlers kļuvis par mazākā ļaunuma simbolu iepretim iespējamiem aizkulišu darījumiem, ko citas partijas, apejot Vienotību, varētu īstenot. Neoficiāli izskan bažas, ka Vienotības atbalsts nespēs nodrošināt Zatlera pārvēlēšanu, bet pašu Vienotību iedzīs stūrī, sašaurinot tai iespējas konsultēties par citiem prezidenta kandidātiem.
Koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā Zatlera pārvēlēšanai nav vairākuma un populāra ir vēlme pilī redzēt savu kandidātu, piemēram, bijušo Saeimas spīkeri Gundaru Daudzi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tāpat neoficiāli izskan, ka tie spēki, kas vēlas panākt sava kandidāta ievēlēšanu prezidenta amatā, apzinās, ka „īsto” kandidātu izvirzīšana pirmajām vēlēšanām būtu pārāk riskanta. Tomēr izskanējuši viedokļi, ka esošā prezidenta izgāšana būtu negods ne tikai partijām, bet arī valstij. Ja Zatleru izvirzītu Vienotība, tā uzņemtos atbildību par viņa ievēlēšanu un pret premjera pārstāvēto politisko spēku pavērstos kritika, ja esošais prezidents tiktu izgāzts pirmajās, iespējams, neveiksmīgajās vēlēšanās.
Daži autoritatīvi Vienotības politiķi, piemēram, Sandra Kalniete jau paudusi atbalstu Zatleram, kurš četros amatā nostrādātajos gados esot kļuvis par nobriedušu politiķi. Pietiek zināms, ka iekšējās domu apmaiņās Vienotībā jau iepriekš savu atbalstu Zatlera pārvēlēšanai bija paudis premjers Valdis Dombrovskis, kurš vēloties status quo saglabāšanu, lai neriskētu ar valdības stabilitāti. Tomēr premjera nav starp trim Vienotības līderiem – tie ir Solvita Āboltiņa, Ģirts Valdis Kristovskis un Aigars Štokenbergs, kuri izvirzīti konsultācijām ar citiem politiskajiem spēkiem par prezidenta kandidātiem.
Vēsturiski prezidenta vēlēšanas tikušas izmantotas kā grūdiens pārkārtojumiem valdībā, amatu pārdalei un varas līdzsvara maiņai. Tie politiskie spēku, ar kuru balsīm tiek ievēlēts Valsts prezidents, tradicionāli veido nākamo valdību.
Šīs būs pirmās prezidenta vēlēšanas, kas noritēs jaunā kārtībā, un pirmajai kārtai izvirzīto kandidātu izgāšanas gadījumā nebūs iespējama pēkšņa „īstā” kandidāta ievešana Saeimā nakts vidū. Tādā gadījumā starp neveiksmīgajām un nākamajām prezidenta vēlēšanām likums noteic ieturēt vairāku dienu pauzi, arī jaunu kandidātu nosaukšana paredzēta pēc vairākām dienām.
Šomēnes kļuva skaidrs, ka neveiksmi ir piedzīvojusi Vienotības valdes priekšsēdētājas Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas iecere par īpašas komitejas izveidi prezidenta vēlēšanu procesa apspriešanai. Politiskie partneri un opozīcija šo Āboltiņas ieceri boikotēja, atklāti paužot aizdomas, ka tas ir Vienotības mēģinājums caur šo diskusiju citiem uzspiest sev vēlamu prezidenta kandidātu, bet sabiedrības autoritātes šajā komitejā nevēlējās iesaistīties tās politizēšanas dēļ. Tomēr publiskajā telpā sāk dominēt viedokļi, ka Zatleram jādod iespēja turpināt darbu arī uz otru termiņu, kas pirms vairākiem mēnešiem netika prognozēts. Iespējams, šādu virzienu iegūtu arī Āboltiņas rosinātās komitejas diskusija. Tādēļ, iespējams, šī neveiksme ir vienlīdz veiksme tiem Vienotības politiķiem, kuri prezidenta vēlēšanās saredz iespēju amatu un ietekmes pārdalei.
Valsts prezidenta ievēlēšanas likums noteic, ka kandidatūras prezidenta amatam oficiāli izvirzāmas ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Zatlera pilnvaras beidzas 7. jūlijā, tādējādi kandidātu vārdi oficiāli tiks nosaukti maija divdesmitajos datumos. Saeimas sēde prezidenta ievēlēšanai jāsasauc tuvāko 10 – 15 dienu laikā.
Prezidenta vēlēšanas var notikt vairākās kārtās, kamēr kāds nesaņem 51 klātesošā deputāta balsi. Tomēr, ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Savukārt Saeimas sēde jaunām prezidenta vēlēšanām tiek sasaukta ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 dienas pēc iepriekšējo neveiksmīgo vēlēšanu pēdējās kārtas.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
