Politisko organismu simbioze mājdzīvnieka kapuvietas meklējumos
Pietiek lasītājs27.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katrs, kurš ir redzējis RīgaTV 24 kanālā Māra Zandera veidoto raidījumu “Kur tas suns aprakts?” vairāk par divām reizēm, noteikti būs pamanījis, ka raidījumam faktiski ir arī otrs vadītājs – Edgars Jaunups, basketbola funkcionārs, politiķis, “Attīstībai/Par!” un “Latvijas attīstībai” valdes loceklis.
Apkopojot xtv.lv mājaslapā publicētos “Kur tas suns aprakts?” raidījumus, veidojas šāda statistika: trīs gados, periodā no 2017. gada 3. janvāra ir līdz 2020. gada 18. februārim ir bijis 141 raidījums, un 76 no tiem piedalās arī Edgars Jaunups, kas ir vairāk nekā puse (53.9%) no kopējā skaita.
Nākamie populārākie dalībnieki ir politologs Filips Rajevskis, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis un uzņēmējs Normunds Bergs ar dalību 21, 11 un 9 raidījumos. No politiķiem nākamie biežākie viesi ir Ivars Zariņš un Edvards Smiltēns ar attiecīgi 8 un 7 raidījumiem jeb 5.7% un 5.0% no kopējā raidījumu skaita, kas ir vismaz 10 reizes mazāk un retāk, nekā tiek aicināts E.Jaunups.
Īpaši neaizvietojams E.Jaunups bija pirmajā, 2017. gadā (kad notika pašvaldību vēlēšanas), - tad viņš no 48 raidījumiem paviesojies 36 jeb 75%. Periodiski, 3 vai 4 mēnešus no vietas E.Jaunups ir pabijis teju vai katrā raidījumā un, kā likums, gandrīz vienmēr sēžot centrā, pa vidu starp formālo raidījuma vadītāju Māri Zanderu un ielūgto viesi. Tikai divas reizes, kad viesojās Jānis Bergs un Ilze Viņķele, E.Jaunupam, ievērojot „subordināciju” vai ko citu, nācās apsēsties maliņā.
Kā redzams ekrānšāviņos, pie raidījuma apraksta vienmēr ir norādīti raidījuma viesi, taču savādi, ka visā 2017. gada garumā Jaunupa uzvārds tur neparādās nevienu reizi, lai gan safilmētais raidījumu laiks ar Jaunupa līdzdalību ir teju vai darba nedēļas garumā.
Bet jāatzīst, ka raidījuma veidotāji ir pamanījuši savu kļūdu, un precīzi no 2018. gada Jaunupa klātbūtne attiecīgo raidījumu aprakstos vairs netiek noklusēta. Un akurāt pēc 13. Saeimas vēlēšanu datuma ir sakārtots arī viesošanās grafiks, - tagad Jaunups piedalās ļoti regulāri, bet, ar retiem izņēmumiem vienu raidījumu izlaižot, un ne reizi divos pēc kārtas.
Bez šaubām, Jaunups ir rūdīts politiķis, enerģisks, erudīts, daudz un ātri domājošs cilvēks. Taču vai tik ļoti populārs un neaizstājams? Kā parādīja 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti, tad laikam jau ne.
Neesmu kompetents spriest, vai te ir saskatāmas aizliegtas slēptas aģitācijas pazīmes vai kāds cits pārkāpums no E.Jaunupa un viņa pārstāvēto partiju “Attīstibai/Par!” un “Latvijas attīstībai” puses vai no RīgaTV 24 puses, uzskatāmi izrādot vienai partijai īpašu labvēlību, sniedzot neierobežotas izteikšanās iespējas vairāku gadu garumā.
Tāpat nezinu, kurš kuram maksā vai parazitē pa draugam. Bet nav šaubu, ka tā ir viena kārtējā blēdība, kas ilgstoši tiek pastrādāta sabiedrības acu priekšā, un, ja KNAB ar NEPLP nepratīs saskatīt likuma pārkāpumus arī pēc tam, kad viņiem tiks norādīts ar pirkstu – tad savu s...aino lāpstu jūs tāpat vairs nekur nenoslēpsiet.
P.S. Autors nav publiska persona, nav žurnālists un nav saistīts ne ar vienu politisko spēku. Visus uzskaitītos faktus ir iespējams atrast un pārbaudīt, tāpēc autora personība netiek atklāta. Taču KNAB, NEPLP vai citas ieinteresētās puses to varēs noskaidrot, ja būs nepieciešams.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
