Politisko organismu simbioze mājdzīvnieka kapuvietas meklējumos
Pietiek lasītājs27.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katrs, kurš ir redzējis RīgaTV 24 kanālā Māra Zandera veidoto raidījumu “Kur tas suns aprakts?” vairāk par divām reizēm, noteikti būs pamanījis, ka raidījumam faktiski ir arī otrs vadītājs – Edgars Jaunups, basketbola funkcionārs, politiķis, “Attīstībai/Par!” un “Latvijas attīstībai” valdes loceklis.
Apkopojot xtv.lv mājaslapā publicētos “Kur tas suns aprakts?” raidījumus, veidojas šāda statistika: trīs gados, periodā no 2017. gada 3. janvāra ir līdz 2020. gada 18. februārim ir bijis 141 raidījums, un 76 no tiem piedalās arī Edgars Jaunups, kas ir vairāk nekā puse (53.9%) no kopējā skaita.
Nākamie populārākie dalībnieki ir politologs Filips Rajevskis, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis un uzņēmējs Normunds Bergs ar dalību 21, 11 un 9 raidījumos. No politiķiem nākamie biežākie viesi ir Ivars Zariņš un Edvards Smiltēns ar attiecīgi 8 un 7 raidījumiem jeb 5.7% un 5.0% no kopējā raidījumu skaita, kas ir vismaz 10 reizes mazāk un retāk, nekā tiek aicināts E.Jaunups.
Īpaši neaizvietojams E.Jaunups bija pirmajā, 2017. gadā (kad notika pašvaldību vēlēšanas), - tad viņš no 48 raidījumiem paviesojies 36 jeb 75%. Periodiski, 3 vai 4 mēnešus no vietas E.Jaunups ir pabijis teju vai katrā raidījumā un, kā likums, gandrīz vienmēr sēžot centrā, pa vidu starp formālo raidījuma vadītāju Māri Zanderu un ielūgto viesi. Tikai divas reizes, kad viesojās Jānis Bergs un Ilze Viņķele, E.Jaunupam, ievērojot „subordināciju” vai ko citu, nācās apsēsties maliņā.
Kā redzams ekrānšāviņos, pie raidījuma apraksta vienmēr ir norādīti raidījuma viesi, taču savādi, ka visā 2017. gada garumā Jaunupa uzvārds tur neparādās nevienu reizi, lai gan safilmētais raidījumu laiks ar Jaunupa līdzdalību ir teju vai darba nedēļas garumā.
Bet jāatzīst, ka raidījuma veidotāji ir pamanījuši savu kļūdu, un precīzi no 2018. gada Jaunupa klātbūtne attiecīgo raidījumu aprakstos vairs netiek noklusēta. Un akurāt pēc 13. Saeimas vēlēšanu datuma ir sakārtots arī viesošanās grafiks, - tagad Jaunups piedalās ļoti regulāri, bet, ar retiem izņēmumiem vienu raidījumu izlaižot, un ne reizi divos pēc kārtas.
Bez šaubām, Jaunups ir rūdīts politiķis, enerģisks, erudīts, daudz un ātri domājošs cilvēks. Taču vai tik ļoti populārs un neaizstājams? Kā parādīja 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti, tad laikam jau ne.
Neesmu kompetents spriest, vai te ir saskatāmas aizliegtas slēptas aģitācijas pazīmes vai kāds cits pārkāpums no E.Jaunupa un viņa pārstāvēto partiju “Attīstibai/Par!” un “Latvijas attīstībai” puses vai no RīgaTV 24 puses, uzskatāmi izrādot vienai partijai īpašu labvēlību, sniedzot neierobežotas izteikšanās iespējas vairāku gadu garumā.
Tāpat nezinu, kurš kuram maksā vai parazitē pa draugam. Bet nav šaubu, ka tā ir viena kārtējā blēdība, kas ilgstoši tiek pastrādāta sabiedrības acu priekšā, un, ja KNAB ar NEPLP nepratīs saskatīt likuma pārkāpumus arī pēc tam, kad viņiem tiks norādīts ar pirkstu – tad savu s...aino lāpstu jūs tāpat vairs nekur nenoslēpsiet.
P.S. Autors nav publiska persona, nav žurnālists un nav saistīts ne ar vienu politisko spēku. Visus uzskaitītos faktus ir iespējams atrast un pārbaudīt, tāpēc autora personība netiek atklāta. Taču KNAB, NEPLP vai citas ieinteresētās puses to varēs noskaidrot, ja būs nepieciešams.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
