Politisko organismu simbioze mājdzīvnieka kapuvietas meklējumos
Pietiek lasītājs27.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katrs, kurš ir redzējis RīgaTV 24 kanālā Māra Zandera veidoto raidījumu “Kur tas suns aprakts?” vairāk par divām reizēm, noteikti būs pamanījis, ka raidījumam faktiski ir arī otrs vadītājs – Edgars Jaunups, basketbola funkcionārs, politiķis, “Attīstībai/Par!” un “Latvijas attīstībai” valdes loceklis.
Apkopojot xtv.lv mājaslapā publicētos “Kur tas suns aprakts?” raidījumus, veidojas šāda statistika: trīs gados, periodā no 2017. gada 3. janvāra ir līdz 2020. gada 18. februārim ir bijis 141 raidījums, un 76 no tiem piedalās arī Edgars Jaunups, kas ir vairāk nekā puse (53.9%) no kopējā skaita.
Nākamie populārākie dalībnieki ir politologs Filips Rajevskis, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis un uzņēmējs Normunds Bergs ar dalību 21, 11 un 9 raidījumos. No politiķiem nākamie biežākie viesi ir Ivars Zariņš un Edvards Smiltēns ar attiecīgi 8 un 7 raidījumiem jeb 5.7% un 5.0% no kopējā raidījumu skaita, kas ir vismaz 10 reizes mazāk un retāk, nekā tiek aicināts E.Jaunups.
Īpaši neaizvietojams E.Jaunups bija pirmajā, 2017. gadā (kad notika pašvaldību vēlēšanas), - tad viņš no 48 raidījumiem paviesojies 36 jeb 75%. Periodiski, 3 vai 4 mēnešus no vietas E.Jaunups ir pabijis teju vai katrā raidījumā un, kā likums, gandrīz vienmēr sēžot centrā, pa vidu starp formālo raidījuma vadītāju Māri Zanderu un ielūgto viesi. Tikai divas reizes, kad viesojās Jānis Bergs un Ilze Viņķele, E.Jaunupam, ievērojot „subordināciju” vai ko citu, nācās apsēsties maliņā.
Kā redzams ekrānšāviņos, pie raidījuma apraksta vienmēr ir norādīti raidījuma viesi, taču savādi, ka visā 2017. gada garumā Jaunupa uzvārds tur neparādās nevienu reizi, lai gan safilmētais raidījumu laiks ar Jaunupa līdzdalību ir teju vai darba nedēļas garumā.
Bet jāatzīst, ka raidījuma veidotāji ir pamanījuši savu kļūdu, un precīzi no 2018. gada Jaunupa klātbūtne attiecīgo raidījumu aprakstos vairs netiek noklusēta. Un akurāt pēc 13. Saeimas vēlēšanu datuma ir sakārtots arī viesošanās grafiks, - tagad Jaunups piedalās ļoti regulāri, bet, ar retiem izņēmumiem vienu raidījumu izlaižot, un ne reizi divos pēc kārtas.
Bez šaubām, Jaunups ir rūdīts politiķis, enerģisks, erudīts, daudz un ātri domājošs cilvēks. Taču vai tik ļoti populārs un neaizstājams? Kā parādīja 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti, tad laikam jau ne.
Neesmu kompetents spriest, vai te ir saskatāmas aizliegtas slēptas aģitācijas pazīmes vai kāds cits pārkāpums no E.Jaunupa un viņa pārstāvēto partiju “Attīstibai/Par!” un “Latvijas attīstībai” puses vai no RīgaTV 24 puses, uzskatāmi izrādot vienai partijai īpašu labvēlību, sniedzot neierobežotas izteikšanās iespējas vairāku gadu garumā.
Tāpat nezinu, kurš kuram maksā vai parazitē pa draugam. Bet nav šaubu, ka tā ir viena kārtējā blēdība, kas ilgstoši tiek pastrādāta sabiedrības acu priekšā, un, ja KNAB ar NEPLP nepratīs saskatīt likuma pārkāpumus arī pēc tam, kad viņiem tiks norādīts ar pirkstu – tad savu s...aino lāpstu jūs tāpat vairs nekur nenoslēpsiet.
P.S. Autors nav publiska persona, nav žurnālists un nav saistīts ne ar vienu politisko spēku. Visus uzskaitītos faktus ir iespējams atrast un pārbaudīt, tāpēc autora personība netiek atklāta. Taču KNAB, NEPLP vai citas ieinteresētās puses to varēs noskaidrot, ja būs nepieciešams.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
