Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitātes simtgades priekšvakarā mūsu valdībai un Saeimā pārstāvētajam partijām vajadzētu rūpēties par to, lai augstskola spētu veiksmīgāk pildīt savu patriotisko misiju – kalpot zinātnei un Tēvijai.
Latvijas Universitātes simtgades priekšvakarā mūsu valdībai un Saeimā pārstāvētajam partijām vajadzētu rūpēties par to, lai augstskola spētu veiksmīgāk pildīt savu patriotisko misiju – kalpot zinātnei un Tēvijai.
Ir vienkārši skumji tagad vērot, ka to padara par mērķi negodīgiem uzbrukumiem, kuros sabiedrībai atklājas dažas partijas savtīgums un slikta politika.
Kad izdzirdēju apgalvojumus, ka profesors Indriķis Muižnieks neesot ievēlēts amatā likumīgi un demokrātiski, ka vēlēšanas bijušas neatbilstošas, nepareizie studenti ievēlēti Universitātes Satversmes sapulcē un augstskolā valda neizdarība, biju vairāk nekā pārsteigta. Kā to visu varēju nepamanīt, ne pirmo desmitgadi strādājot universitātes institūtā? Varbūt esmu ko palaidusi garām?
Sāku rūpīgi meklēt, iedziļināties dokumentos - kur tad ir šie pārkāpumi? Ir apstiprināti divi normatīvie akti par vēlēšanu rīkošanu, un nekas tur nav pārkāpts. Pie līdzīga atzinuma, ka nav Augstskolu likuma un Latvijas Universitātes Satversmes pārkāpumu, nonāca vairāki starptautiskie juridiskie biroji un pat Valsts kancelejas tieslietu eksperti.
Uzzinot par ministres politiskajām pretenzijām pret notikušo rektora vēlēšanu norisi un to rezultātu, man sākotnēji nebija nekāda nodoma vērsties pret Šuplinskas kundzi vai pret viņas vadīto ministriju. Taču Latvijā ir spēkā Augstskolu likums, kas nosaka augstskolu autonomiju un atvasinātas publiskas personas statusu līdzīgi kā pašvaldībām. Kā trāpīgi norādījis Vēstures institūta direktors Dr. hist. Guntis Zemītis, rektoru apstiprināšana valdībā ir pretrunā ar seno principu – Fridriha I Barbarosas 1158. gadā iedibinātajiem akadēmiskās brīvības un universitāšu autonomijas principiem: universitātes pašas ievēlē savas amatpersonas, bet studenti un profesori kopā - universitātes galvu – rektoru. Latvijas Republikas Saeima Latvijas Universitātes autonomiju noteica jau 1923. gadā, šo likumu virzīja Latvijas Universitātes rektors Ernests Felsbergs, to 27. martā izsludināja Valsts Prezidents Jānis Čakste.
Nu ministre sāk pilnīgi atšķirīgu nostāju: augstskolu patstāvības princips vairs nav tik aktuāls, svarīgākais – ko par to domā un saka ministrija. Kā tas var būt?
Iekšēji sacēlos. Kaut Indriķis Muižnieks vairs nav mūsu arodbiedrībā, viņš tajā bija vismaz gadus divdesmit un vairāk. Tāpēc es notiekošajā saredzu apzinātu zinātnieka un pasniedzēja demokrātisko tiesību aizskaršanu. Kad piezvanīja kolēģis no cita institūta, kas ir pārstāvēts mūsu biedrībā, un lūdza tās atbalstu, sagatavoju vēstuli Ministru kabinetam, kurā nevis aizstāvēju Muižnieka personiskās tiesības uz rektora amatu, bet gan norādīju uz valsts pienākumu sargāt augstskolu autonomiju un to likumīgās tiesības.
Augstskolas rektora vēlēšanas nevar būt politiski izlemjama lieta. Taču šajā gadījumā tās tika politizētas. Kāpēc? Īpašumu dēļ? Tas būtu vienkārši nožēlojami, ja tagad viss notiekošais tiešām veikts kādās partijiskās interesēs. Vēl lielākas bažas rada vēlme revidēt demokrātisko vēlēšanu rezultātu. Divreiz tiesiski ievēlētā rektora Indriķa Muižnieka vietā bez jebkādām vēlēšanām vienkārši iecelt datorzinātnieku Juri Borzovu, kurš pirms četriem gadiem rektora vēlēšanās pārliecinoši neguva akadēmiskās saimes atbalstu, zaudējot ar 76 pret 178.
Šogad ir LU simt gadu jubileja, un tieši par to es visvairāk bažījos, tas man visvairāk sāpēja un lika iesaistīties publiskās aktivitātēs. Vai tiešām mums tās priekšvakarā ir jābojā augstskolas reputācija? Jau ir noiets tik tālu, ka daža profesora Muižnieka noniecinātāja mutē Universitāte un akadēmiskums skan kā lamuvārds... Vai tiešām simtgadē mums jāvelk pašiem sev krusts pāri?
Mani nepārsteidz, ka Ministru kabinetā netiek skaļi oponēts Šuplinskas kundzes paustajai pozīcijai. Pieļauju, ka, nespējot atklāti veidot pārliecinošu vairākumu šajā jautājumā, valdības locekļi klusēs līdz brīdim, kad viņi tomēr atbalstīs profesora Muižnieka tiesības pildīt rektora amatu. Domāju, ka tā ir tīri latviskā noslēgtība, kas liek citiem ministriem saglabāt patieso viedokli neizteiktu. Taču diemžēl es neesmu etnopsihologs, lai varētu to droši apgalvot.
Vai mērķis ir tikai augstskolu autonomijas ierobežošana? Pieļauju, ka ir tādas partijas, kas to vēlas – tad ar izglītības institūcijām var vieglāk manipulēt. Ja ar LU notiekošais kļūtu par piemēru tam, ka valsts lielāko augstskolu var pavisam vienkārši pakļaut paraugprāvai (kas, manuprāt, neizdosies), tad citas kļūtu daudz pakļāvīgākas. Zaudēt politikāņiem rūpīgi, ar niecīgu finansējumu gadu desmitiem krāto universitāšu materiālo īpašumu ir pusbēda. Daudz smagāks būtu nākamais solis – politiska un ideoloģiska iejaukšanās profesūras atlasē, programmās, norādes, ko drīkst un ko nedrīkst mācīt un pētīt. Tāds laiks jau 20. gadsimtā ir bijis…
* Latvijas Zinātnes darbinieku arodorganizāciju apvienības priekšsēdētāja
Seko mums 
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
