Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Postcilvēku sanācija

Arturs Priedītis
02.12.2016.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs dzīvojam visdažādākā veida globālo pārmaiņu laikmetā. Tādos laikmetos sastopamas arī antropoloģiskās globālās pārmaiņas. To rezultātā postcilvēku klātbūtne cilvēku dzīves telpā tagad ir vēsturisks fakts. Sastopami jauna tipa radījumi, kuriem ar cilvēkiem nav nekā kopēja. Kopējs ir tikai ārējais izskats – organisma fizioloģiskais un anatomiskais kopums.

Turklāt – daļēji kopējs. Uzkrītoša ir tendence padziļināties arī ārējai atšķirībai. Īpaši fizionomijā. Jau tagad fizionomiski ir samērā viegli identificēt postcilvēkus, kuru sejas izteiksmei nav cilvēkiem raksturīgie vaibsti. Tāpēc cilvēki pašlaik pieļauj metodoloģisko kļūdu. Ņemot vērā ārējo izskatu, cilvēki postcilvēkus apsaukā par dauņiem, idiotiem, kretīniem, mežoņiem, tumsoņiem, deģenerātiem, debiliem. Tas nav pareizi un to nav ieteicams darīt.

Pirmkārt, nav ieteicams darīt tāpēc, ka minētie apzīmējumi ir cilvēkiem adresēti apzīmējumi. Tos tradicionāli attiecina uz cilvēkiem. Postcilvēki nav cilvēki. Postcilvēku raksturojumā ir nepieciešama cita terminoloģija. To var izstrādāt tikai paši postcilvēki. To nevar adekvāti izstrādāt cilvēki tāpēc, ka cilvēkiem ar postcilvēkiem nav nekā kopēja garīgajā ziņā. Tas ir principiāli svarīgākais, atbildot uz jautājumu „Kas ir postcilvēks?” un vēloties postcilvēku raksturojumā izmantot cilvēkiem paredzēto terminoloģiju. Postcilvēkiem ir sava un tikai viņiem piemītoša garīgā būtība. Tai nav nekā kopēja ar cilvēku garīgo būtību.

Otrkārt, cilvēkiem nav ieteicams postcilvēkus apsaukāt par dauņiem, idiotiem, kretīniem, mežoņiem, tumsoņiem, deģenerātiem, debiliem tāpēc, ka postcilvēki, iespējams, minētajos apzīmējumos nesaskata nekā slikta. Protams, cilvēki nevar zināt, ko saskata un ko nesaskata postcilvēki. Taču hipotētiski cilvēki drīkst pieņemt, ka postcilvēkiem daunis, idiots, kretīns, mežonis, tumsonis, deģenerāts, debils ir norma vai pat noteikta postcilvēciskā vērtība.

Turklāt minētajai hipotēzei zināmas perspektīvas paver postcilvēku koncentrēšanās postcilvēciskai kopdarbībai. Cilvēki var skaudīgi novērot, ka tie radījumi, kurus viņi apsaukā par dauniem, idiotiem, kretīniem, mežoņiem, tumsoņiem, deģenerātiem, debiliem, ir ļoti konsolidēti – apvienoti un saliedēti. Viņi veido savu vidi bez savstarpējās skaudības, nenovīdības, nesaskaņām, viedokļu divkaujām. Precīzāk sakot, apvienoti un saliedēti viņi veido savu kultūru – postkultūru. Tātad viņi viens pret otru izturas kā pret līdzīgiem un vienādi kvalitatīviem radījumiem. Viņiem nav problēmas postcilvēciskās kvalitātes ziņā.

Postcilvēku ģenēze tāpat kā jebkura ģenēze sastāv no atsevišķām fāzēm – momentiem, stadijām, pakāpēm, stāvokļiem. Latvijā postcilvēki ir sasnieguši jaunu fāzi. Tās galvenā jēga ir postcilvēku sanācija. Postcilvēki ir sākuši rūpēties par turpmākajām postcilvēku paaudzēm. Rūpju realizācijas forma ir sanācija – spēcināšana, nostiprināšana, profilaktiski pasākumi.

Interesanti ir, lūk, kas. Postcilvēki sanāciju organizē tāpat kā cilvēki. Postcilvēkiem ir tāda pati pieeja kā cilvēkiem. Rūpējoties par turpmākajām paaudzēm, postcilvēki galveno uzmanību velta garīgajai sanācijai. Viņi vēlas izveidot tādus apstākļus, lai turpmāk nostiprinātu postcilvēku garīgo būtību un nekas nespētu apdraudēt postcilvēku garīgās būtības pastāvēšanu. Postcilvēki tāpat kā cilvēki rūpējas par izglītību un audzināšanu. Postcilvēki tāpat kā cilvēki izglītībā un audzināšanā saskata garīgās nākotnes galveno balstu.

Tipisks postcilvēku sanācijas projekts ir lasāms internetā.* Tā nosaukums „Par raiņaspaziju spožumu un postu”. Tas ir veltīts izglītības sastāvdaļai, kuru cilvēki sauc par literāro izglītību un kas cilvēku izglītībā balstās uz daiļliteratūru.

Nepārvaramā atšķirība starp cilvēku attieksmi pret daiļliteratūru un postcilvēku attieksmi pret daiļliteratūru konstatējama ne tikai projekta nosaukumā, bet arī projekta pirmajos teikumos. Citēšanai nav grūti izvēlēties spilgtākos izteikumus. Tie ir kardināli atšķirīgi no cilvēku izteikumiem. Tāpēc cilvēkiem, esejas lasītājiem, viss būs tūlīt saprotams bez paskaidrojumiem.

Jau pirmajā teikumā postcilvēks sevi norobežo no cilvēkiem: „Kaut arī psihoterapeitiem mīļš jājamzirdziņš ir personas attīstības ceļa grambās vainot attiecības ar māti, man pašam ir vēl kāds klupšanas akmens, kurš krietni gandējis dzīvi, – tā ir pārlieku liela aizraušanās ar daiļliteratūru”.

Šo teikumu nav nepieciešams komentēt. Katrs cilvēks zina daiļliteratūras garīgo sūtību, un neviens cilvēks neteiks, ka daiļliteratūra viņam ir sagandējusi dzīvi, kā tas acīmredzot notiek ar postcilvēkiem.

Pēc pirmā teikuma seko postcilvēka plašāks redzējums. Tajā atspoguļojas postcilvēka specifiskā attieksme pret daiļliteratūru: „Manas bērnības un pusaugu gadu laikā izdeva lielisku klasiķu grāmatas, kuras bija tulkojuši profesionāli tulkotāji augstas raudzes redaktoru uzraudzībā. Būdams visai introverts, kompensēju socializācijas trūkumus, aizgūtnēm lasot visu, kam tiku klāt. Dažbrīd šķita, ka esmu izlasījis it visu, kas nodrukāts uz papīra, jo, esot ciemos un ievērtējot grāmatplauktus, reti gadījās uzdurties kam nelasītam. Un nekas man tā nesagandēja dzīvi kā visi šie tvenu, remarku, sandu un stendālu sējumi, kas lielā mērā veidoja manu valodu un pasaules skatījumu. Jo, kaut arī tā bija augstas raudzes literatūra, tā bija neglābjami novecojusi (!?) – padomju laikā pamatā tulkoja un izdeva tikai apolitisku (!?), laika pārbaudi izturējušu klasiku. To, ka veidot attiecības ar apkārtējiem, draudzēties, censties flirtēt ar meitenēm, vadoties pēc literatūrā attēlotajiem paraugiem (kas valodas un literatūras skolotājas ietekmē patiesi tika uztverti kā paraugi, nevis blēņu stāsti par dzīvi senos laikos), bija visai aplami, sapratu gana vēlu”.

Postcilvēku sanācija konkrēti sākās vienā no nākamajiem teikumiem: „Apjēdzis senās beletristikas kaitīgo ietekmi, nolēmu no tās pasargāt savus bērnus: iztīrīju visus grāmatplauktus no daiļliteratūras, aizvedot uz lauku māju un noslēpjot bēniņos tālāk no acīm”. Iespējams, cilvēki negribēs ticēt tādai pieejai. Tāpēc vēlreiz atkārtoju, ka tiekamies ar postcilvēku pieeju. Tā cilvēkiem ir pilnīgi nesaprotama. Tā tam ir jābūt.

Projektā ir pieejama informācija par postcilvēku ģenēzes sākumu: „Kā daudziem vēlīnā padomisma produktiem, naivi šķita, ka pēc valsts neatkarības atgūšanas un vispārējās sociālās sistēmas nomaiņas jāmainās būtu arī didaktikas metodēm un tēmām. Man par lielu izbrīnu – nekas nav mainījies! Vēl joprojām viss apgūstamās vielas saturs grozās ap 18. un 19. gs. literatūru”.

Tātad postcilvēku ģenēzes sākumu var attiecināt uz „vēlīnā padomisma produktiem”. Viņiem politiskās iekārtas maiņa saistās ar postcilvēciskajām perspektīvām. Šajā gadījumā literatūras mācīšanā, kas pašlaik mūsu skolās joprojām neatbilst postcilvēku vajadzībām.

Gādājot par postcilvēku sanāciju, projekta autoram nav pieņemams cilvēku mērķis latviešu valodas un literatūras mācību priekšmetos "attīstīt skolēnu kompetenci latviešu valodā, prasmi izteikties un sazināties latviešu valodā, apzināties valodas lomu savas personības izveidē, etniskās identitātes saglabāšanā un starpkultūru dialoga veidošanā, prasmi uztvert literatūru kā vārda mākslu, pilnveidojot skolēna lasīšanas intereses, tēlaino domāšanu un radošo pašizpausmi. Sekmēt izglītojamā spēju kompetenti lietot latviešu valodu saziņā, mūžizglītībā un kultūru dialogā. Sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par literatūras daudzveidību, ieinteresētību Latvijas un pasaules literatūras un folkloras mantojuma izzināšanā".

Projekta autoram nav pieņemama arī cilvēku valoda: „Nu sakiet man, kā lai apgūst visas izglītības standartā uzskaitītās nepieciešamās valodas fineses, ja reālās, dzīvās valodas vietā tiek kaltas sen novecojušas vai pat jau aizmirstas vārdu un gramatikas formas, mācot aizpagājušā gadsimta literatūru? Valoda novecojusi, lai cik tā savulaik bijusi skaista, – tā sen vairs neviens nerunā, teikumus tā vairs neveido. Nu priekš kam cilvēkam, kurš nekādi nesaista savu nākotni ar filoloģiju kā tādu, astoņus gadus mācīties par zudušām literārās valodas formām, kuras nekādi neļauj apgūt mūsdienu "literārās valodas normas fonētikā, morfoloģijā, leksikoloģijā un sintaksē”? Neviens cilvēks mūsdienās tā nedomā, neuzvedas, necieš, nemīl, nerunā un neraksta, tāpēc apgūstamā aizpagājušā un pagājušā gadsimta mijā tapusī literatūra nekādi nav izmantojama "kā personības intelektuālās un garīgās attīstības un pašizpausmes līdzeklis, kā latviešu pasaulainas atspoguļotājs".”

Autors zina, kas postcilvēkiem ir vajadzīgs: „Man kā lajam šķiet, ka mūsdienu literārā valoda apgūstama, lasot un analizējot mūsdienu literatūru – Zanderi, Neiburgu, Bankovski, Ābeli u. c. autorus, kas jau pieskaitāmi pie šī gadsimta sākuma latviešu literatūras klasikas, – nevis boksterējot pirms simts gadiem tapušus tekstus, kur katram otrajam vārdam nepieciešama paskaidrojoša zemsvītras piezīme”.

Visi nosauktie latviešu vārda mākslas „klasiķi” ietilpst tajā konsolidētajā postcilvēku vidē (interneta portāla autoru komandā), kurā ietilpst arī projekta autors. Tekstā viņš citē „klasiķi” Paulu Bankovski, kura attieksme pret latviešu daiļliteratūru ne ar ko neatšķiras no postcilvēku sanācijas projekta. „Klasiķis” Bankovskis spriež: „Lauku dzīves uzzīmējumi un šķietami pašsaprotamas darba ikdienas apraksti 21. gadsimta otrajā desmitgadē pilsētā vai pilsētas lauku teritorijā dzīvojošam pusaudzim ir tikpat sveši un neizprotami, kā Staņislava Lema romāna "Solāris" kosmosa apceļotājiem varēja likties uz Solāris planētas atklātais "dzīvais okeāns". Domāju, pat vairums pieaugušo nedz patērētā laika, nedz fiziskās piepūles ziņā nespētu tagad iztēloties, ko īsti nozīmē līduma nolīšana, lai ierīkotu puslīdz pieklājīga izmēra pļavu vai tīrumu. Ganiņa nosalušo kāju sildīšana govs pļekā varētu būt gandrīz tikpat vilinoša eksotika kā sausā ateja."

Tekstā „Par raiņaspaziju spožumu un postu” visnecienīgākie vārdi tiek veltīti Rainim. Tā tas ir pieņemts vietējo postcilvēku aprindās. Bez tā nav iespējama vietējo postcilvēku identitāte. Saprotams, postcilvēki rīkojas pareizi. Rainis patiešām šodien būtu postcilvēku niknākais ienaidnieks.

Postcilvēku aprindās ir pieņemts ne tikai nogānīt Raini. Pieņemts ir arī demonstrēt zināšanu šausmīgas kroplības. Dotajā tekstā par to liecina šādi teikumi: „Atausa bērnībā dzirdētais mana vecvectēva Jāņa Aberberga, tuva Pliekšāna cīņu un ideju biedra, stāsts par 1909. gadā notikušo Raiņa lugas "Zelta zirgs" pirmizrādi. Arī pats Rainis, kā jau autors, bija uzaicināts uz izrādi un noskatījās to ar lielu interesi, sēžot viņam dekorētajā ložā”.

Cilvēki zina, ka Rainis 1909.gadā atradās trimdā Šveicē. Kastaņolā dzīvojošais Arturs Nagliņš (tāds bija Raiņa pieņemtais vārds un uzvārds Šveices gados) nevarēja ierasties uz „Zelta zirgs” pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī. Rainis savas lugas uz skatuves redzēja tikai pēc atgriešanās Latvijā 1920.gadā.

Starp citu, postcilvēku konsolidētajā vidē (interneta portālā) ir teikts, ka Rainis dzimis 1864.gadā un miris 1928.gadā. Tādas rupjas kļūdas cilvēku publiskajā darbībā nav sastaptas.

Postcilvēku sanācijas projekta rezumējumā ir atzīta cilvēku izglītības satrunēšana. Cilvēku attieksme pret daiļliteratūru mācību iestādēs esot satrunējusi. Projekta autors erudīti rezumē: „Par to visu Marcels teiktu Horācijam: "Jā, dāņu karalistē kaut kas ir satrunējis”." Tas nekas, ka Šekspīram ir tēls vārdā „Marcellus”, kurš saka „Something is rotten in the state of Denmark”. Postcilvēks nav cilvēks. Viņam par visu ir sava, postcilvēka, izpratne.

* Projekta autors un projekta adrese tiks norādīta esejas publikācijas komentārā. 

Novērtē šo rakstu:

25
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...