Postmodernisma izbalinātie treknie skeleti

»

Deniss dzied veco dziesmu zem Jutas varda. Cik dumji un garlaicigi...

Atbildēt

»

Es arī atbalstu godīgu cilvēku. Te tagad tikai zagļi un šmaucēji. Mani apšmauc katru dienu. Te katrs tikai skatās, kā kādu apšmaukt.Kargins saka, ka nav spējīgs apzagt un apšmaukt. Viņš nav latvietis. Tāpēc ticu. Lai ir bagātāks par mani. Man nav žēl, ja prot strādāt.Bet bez gorbočova viņš nebūtu tas, kas tagad. Es arī nebūtu. Mana sievietes natūra būtu cita.

Atbildēt

koments :
"Intervijas nobeiguma rindkopa vienkārši "ģeniāla". Nu ka vairākuma intereses īstenojot, valsts tiek dzīta postā, bet plaukst un zeļ vien tad, ja dominē mazākuma intereses. Nožēlojami. Paskatieties uz tādām valstīm kā Zviedrija. Tur dominē VAIRĀKUMA INTERESES. Nevis dažu fiksu bagātnieku intereses. Lieli nodokļi un taisnīga nodokļu sistēma, nevis tā kā Latvijā, kur nabagiem ir vislielākie nodokļi. Un pētījumos par to, kuras valsts iedzīvotāji sevi uzskata par vislaimīgākajiem, Zviedrija un Skandināvija kopumā vienmēr ir galvgalī. Nevis ka laimīgi ir tikai daži bagātie. Nožēlojami, Kargin, nožēlojami"

Atbildēt

»

Tā ir cilvēces šī brīža kolektīvās apziņas sērga un partijnieki pret to būtu bezspēcīgi.

Komunikācijas līdzekļi ir attīstījušies tik tālu, ka atsevišķu valsti nav iespējams noturēt izolācijā no pārējām (Ziemeļkoreja mēģina un var palasīt kaut vai LL grāmatu, kā viņiem tur sokas), tieši tāpat kā nav iespējams izolēt bērnu no sabiedrības ietekmes.

"Krievu laiki" kā panaceja?
Ļauži, attopieties!
Protams, "visur ir labi, kur mēs neesam", taču tāpēc nevajag veselo saprātu zaudēt.

Atbildēt

»

Pareizi. Neiet skolā. Nupat lasīju, ka nav ierakstīti skolā 14000. Vai tas var būt? Krievu laikā trauksme bija, ja viens puika negāja skolā. Partijnieki ārdījās, sodīja vainīgos. Tagad te 14 000. Neticami? Bet varbūt neprotu lasīt tās ziņas par tiem 14 000!

Atbildēt

»

kaut vai www.baltutautas.lv ja pasmieties mazliet, tad www.tizleni.lv

Atbildēt

»

Nemācās, jo lielākajai daļai nav naudas. Godīgi sakot arī budžeta grupā, maksājot par kopmītnēm, uzturam utt. mēnesī vajadzīga paprāva summiņa. Un tā ir ļoti slikta tendence. Uzņēmējiem vajag darbiniekus, bet jaunatnei nav naudas, lai iegūtu arodu un spētu pēctam sev nopelnīt algu. Apburtais loks.
Arī tie, kas degradējas, degradējas tāpēc, ka trūkst šīs naudas - nepieejami kultūras un mākslas pakalpojumi, ģimenē vienīgi dzeršana vai totāla nabadzība. Ja tas bērns nav neko redzējis, sabiedrība viņu ignorē, nepieņem, kā viņš var veidoties par kaut ko derīgu sev un sabiedrībai?
Problēmas sakne tajā, ka jaunieši nemācās un nestrādā, tomēr ir nauda.

Atbildēt

»

Liela muļķība gāž Mazu Ciniķi un tamlīdzīgus lielākos kretīnus.

Atbildēt

»

Pastāsti to Atrūram Priedītiem:
http://pietiek.com/raksti/komentaru_sokrati,_jeb_iluzoro_geniju_narcisms

Atbildēt

Pirmo reizi dzīvībā ir prieks lasīt komentārus!

Atbildēt

»

Jebkurā gadījumā saplūsme ar Esamību iespējama tikai apziņai esot VIRS racionālā prāta (varbūt šo labāk var izteikt citiem vārdiem, nezinu).

Jūtīgiem cilvēkiem (mākslinieki pie tiem noteikti ir pieskaitāmi) šāds stāvoklis var atnākt pats no sevis kāda impulsa iespaidā. No skaņām zinu par dabas radīto skaņu iespaidu - viļņu šalkas pret krastu, krītošu lietus pilienu radītā skaņa, putni, sienāži, bites rapšu laukā (VOW!!!), pērkons (VOW!!!). Par citām skaņām nemāku spriest, bet gan jau ka var būt visādi.

Un droši vien arī glāze vīna var palīdzēt. Ja pār mēru, seko pieminētā "apdolbīšanās".

Atbildēt

»

Viss "atkarājas" no tā, kādas vielas ir lietotas "tā brīža apziņas stāvokļa" sasniegšanai.
- Ja vielas ir dabiskas, tad smiekli par "apziņas" rezultātu arī ir dabiski.
- Ja vielu izcelsme ir mākslīga, tad arī smiekli par iegūto rezutātu ir "samāksloti"

Atbildēt

»

Knifiņš tāds, ka transs iestājas ne jau no nobīdēm ritmā un asimetrijas, kas dzīvajā mūzikā nenoliedzami pastāv, bet gan no vienveidīga ritma jeb 100% vienādām skaņas enerģijas vibrācijām, kas iedarbojas vispirms jau uz zemapziņu. Tāpēc sintētiskais tehno ritms ir daudz efektīvāks transa panākšanas līdzeklis, nekā dzīvā mūzika.

Pie tam, variējot ar vienas un tās pašas - skaņas enerģijas parametriem, runājot Jūsu vārdiem, var panākt indivīda nonākšanu vai nu ZEM racionālā prāta līmeņa vai arī pacelšanos VIRS racionālā prāta līmeņa.

Atbildēt

»

Kas attiecas uz manis pieminēto "Akvarium" bundzinieku - viņs nevis DAUZĪJA vai SITA bungas, bet SPĒLĒJA bungas (precīzāk, sitamos instrumentus. Jo tur bija plašs spektrs ar viskautko). Tā ir liela starpība.

Komentētājs ar niku "Imka" uzjundī pateikt, ka Imantam Kalniņam, manuprāt, ir pati rotaļīgākā latviešu mūzika. Bet tikai viņš pats zina, ar vai bez sāpēm attiecīgais nošu raksts ir radies. Var jau būt, ka reizēm ir daudz jāizsāp, lai vieglais rotaļīgums panestos.

Atbildēt

»

Pirmkārt, ir jāatšķir divas pieejas racionālā prāta pabīdīšanai malā:

1) "apdolbīšanās" un sekojošā nokļūšana ZEM racionālā prāta līmeņa;
2) pacelšanās VIRS racionālā prāta līmeņa.

Vari domāt pats, pie kā pieskaitāmas Tevis piesauktās metodes. Kaut ko radīt gan jau ka var abās no tām.

Interesanta lieta, ko pastāstīja viens fiziķis.
Dabā, kā zināms, nekas nav ideāli simetrisks. Pat sniegpārsliņu simetrijā ir vērojamas kaut nelielas, bet tomēr nobīdes. Ja šo nobīžu nav, iestājas nāve.

Ja mūziku spēlē dzīvs cilvēks, viņš nekad nevar ritmu ietrāpīt ideāli precīzi. Atkal mēs runājām par nelielām nobīdēm.

Tehno ritmu bliež sintezators vai bungu mašīna un bliež bez nobīdēm ritmā. Nāve, kā runā zinātāji, esot visnotaļ kaifīgs process. Un vai nav tā, ka tie ļauži, kas kaifo par tehno ritmiem, gadījumā nekaifo par kaut ko pilnīgi citu? Un ja tā, tad kurā virzienā viņi skatās?

Atbildēt

Vai tad sevis apzināta un apkārtējo NEAPZINĀTA (vairumā gadījumu) novešana transā caur ritmu, ko praktizē dažādu rangu šamaņi un kas dažreiz izdodas arī mūziķiem, īpaši smagā roka jeb metāla un tehno žanru izpildītājiem, tiešām ir ekstāze un saplūsme ar esamību?

Atbildēt

Jā, Dabas bērns! Tā tas ir.

Atbildēt

Manuprāt, mākslas "kvalitāte" (ja šo jēdzienu vispār var attiecināt uz mākslu, bet kaut kā tas "labums" jānosauc ir) ir ļoti atkarīga no attiecīgā darba radītāja tā brīža apziņas stāvokļa.

"Mona Liza" ir spilgs piemērs. Droši vien var apgalvot, ka tur saplūsmē ar Esamību atrodošs cilvēks ir gleznojis saplūsmē ar Esamību atrodošu modeli (nav svarīgi sevi, vai kādu citu - par ko joprojām lauž šķēpus). Vienotība ar Esamību ir atslēga! Mākslas pazinēji joprojām lauza galvas par noslēpumaino smaidu, bet ne jau tur ir jāmeklē. Šis smaids ir "blakne" stāvoklim, kad "viss ir viens un viens ir viss".

Tas pats attiecas uz radīto mūziku. Dižgari radot ir bijuši piepacēlušies stipri "virs zemes".

Mūzika (māksla) un sāpes ir interesants jautājums. No vienas puses, jā, mūzika ir rotaļa - nu kādas tur sāpes! Neaizmirsīšu vienu Grebenščikova koncertu - "Akvariuma" bundzinieks bija prieka pilnā ekstāzē, "inficējot" pārējo grupu un zāli.

No otras puses, sāpes nereti ir iniciators, lai ikdienas prāta mežģi atietu sāņus un cilvēks Esamības pieskārienam atvērtos.

Atbildēt

»

Maksla eksistee jaa, bet cena ir atkariga tikai no tirgus. Protams, katram makslas darbam var aprekinat pasizmaksu, plus makslinieka darbu, bet neviens makslas darbs patiesibaa nav miljonu verts, ko par to maksaaa. Bet no otras puses var naudu arii uzskatit par vienkarsi papirishiem, seviski, ja taas ir daudz.

Atbildēt

»

Nu nu. Varbūt visu domu neuztvēru, bet māksla eksistē neatkarīgi no pirkšanas/ pārdošanas. Varētu to nosaukt par domas lidojumu - tam nav cenas.

Atbildēt

Un kapec pircejs maksaa miljonu par gleznu? Tapec, ka vinu pamatigi apstradaa makslas pardevejs,jeb makslas diilers, kas ir viltigs, dailrunigs, butiba superpsihologs. Maksla ir nevis pardot makslu, bet pardosana taa ir patiesaa maksla.

Atbildēt

Tikai 20 gs beigas pateica patiesibu, ka makslas vertiba nav atkariga ne no makslas darba satura, ne formas, ne makslinieka talanta. Makslas vertibu nosaka tikai tirgus, respektivi cik pircejs ir gatavs maksat. Ja bus 10 miljardieri, kas ar mieru maksat miljonu par gleznu, taa maksas miljonu, ja nebus neviena, kas par to maksas 100 ls, tad makslas darba vertiba bus zem 100. Tatad tikai un vienigi cik kads gatavs par to maksat. Tapec ne Leonardo da Vinci, ne Polloka gleznas utt. pasas par sevi nav miljoniu vertas, neee. Vertibu nosaka tikai pircejs. Un makslas darbi, kas tiek pirkti un pardoti par miljoniem patiesibaa nav sos miljonus verti. Naktu bauru laiki ar 5 santimu domasanu, tad arii sie maksla maksatu nevairak kaa 5 santimi. Viss ir nosacits un maksligi radits pateretaju sabiedribai.

Atbildēt

»

http://infoagentura.wordpress.com/. Te var izlasīt daudz, kas nesakrīt ar avīžu ziņām, kuras taisa meitenes un puisīši.

Atbildēt

Pie mums tagad internetā var visu. Paskataties, ko dara Rīgas laiks°-nelaiks. Te jau minētais Satori. Tur ir murgi. Es nevaru neko saprast, sāk sāpēt galva, tāpēc nelasu sen tos saitus.Bet ir jau arī tā, ka te pie mums nav ko lasīt. Nav prātīgu saitu ar gariem nopietniem gabaliem. Ja kādu kāds zina, tad neslēpiet.

Atbildēt

»

Pareizi spriedumi. Talants ir Dieva pirksts. Bet tagad jau visi var būt mākslinieki.Par mākslas darbu var pasludināt jebkuru brūvējumu.Man ir žēl, ka īstie vīri te neprata nolikt vietā netalantīgos, bet slavaskāros nekaunīgos jauniešus. Ne Mākslas akadēmija, ne Konservatorija. Neviens nerunā atklāti par sūd... muzejos, izstāžu paviljonos.Es tādu rakstu te redzu pirmo reizi.

Atbildēt

Par Stradiņu tā bija. Viņam iedeva ordeni, bet tūlīt atklājās ka vīrs ir čekas maisā. Stradiņš sāka atteikties no ordaņa. Ko darīja latvieši! Viņi avīzēs sāka brēkt, lai goda vīrs neatsakās no ordeņa. Tas nekas,ka maisā. Tādi mēs esam, ka tikai goda vīrs. Tas nāk no tādas pašas ģimenes. Tie visos laikos bija glumi- cara, Stučkas, Ulmaņa, krievu, tagad. Vienmēr līda, klanījās. Savējie. Tāpēc ordenis ir jāpieņem. Pieņēma. Mājās pie sienas karājās ordeņa apliecība. Akadēmiju viņš tūlīt pārvēŗta par pelēko zonu. Tur vairs nav ko darīt. Ar augstceltni ir cauri.

Atbildēt

Teikšu kā ir - man ir alerģija no tādiem nosaukumiem kā "performance", "instalācija" un līdzīgiem. Bet teikšu arī to, ka neesmu šajās lietās iedziļinājies un nemēdzu runāt par lietām, kuras nesaprotu. Varbūt tur kaut kas ir - es nezinu. Autors gan acīmredzot ir visu izpētījis un izpratis.
Virspusēji skatoties, manas domas ir tādas pašas kā autoram - plānā galdiņa urbēji uztaisa kaut kādu "performanci" un sajūtas lieli mākslinieki. Bet varbūt kādi no viņiem arī IR lieli mākslinieki!

Var sanākt, kā, piemēram, ar repošanu. Nav nemaz jāstāsta, kāds vidējam cilvēkam par to priekšstats, varu iedomāties, ko Profesors par to domā. Bet es labi zinu, ka aiz visiem dīkdieņiem, kuri kaut ko runā virsū ritmam, dziļāk ir atrodamas arī īstas vērtības - milzīgs talants atskaņu veidošanā, dziļas domas un tā tālāk. Pēc formas vien nevar pateikt, ir tā māksla, vai nav.

Ieinteresēja tas teikums - "Pie mums jaunais mūziķis lielās: „Es neesmu spēlējis līdz sāpēm. Es arī nevienam neieteiktu spēlēt līdz sāpēm. Es joprojām esmu pārliecināts, ka mūzika – tas ir baudījums.""
Jā, lai būtu profesionālis, ir jāiegulda darbs, bet rodas iespaids, ka autors mūziku pielīdzina kaut kādai zemes rakšanai, vai citam fiziskam darbam. Skarbā patiesība ir tāda, ka iedzimta muzikalitāte ir tikai kādiem dažiem procentiem MŪZIĶU (!!!), par pārējiem cilvēkiem pat nerunājot. Un tikai tādiem būtu jābūt mūziķiem - pārējiem tas ir kā mehānisks darbs. Ja autors iedomājas, ka mūziķis ir kā darbarīks, kuram jāiemācās prasmes atskaņot citiem Bahu un Bēthovenu - tad viņš pats neko nav sapratis.

Tāda ir skumjā patiesība, ka mūzikas skolās dzen tehniku, rīko konkursus (kuros uzvar tie, kas 6 stundas dienā ir trenējušies), pēc tam viņi tiek simfoniskajos orķestros... Bet kad pajautā tādam robotiņam nospēlēt kaut ko no džeza klasikas, izrādās, ka cilvēkam patiesībā nav absolūti nekādas izjūtas. Nerunāju te par dižām improvizācijām, bet par elementāru frāzējumu, "dzīvības" ielikšanu. Un tad, atvainojiet, visu to tehniku viņš var mēslainē izmest, jo patiesībā viņam nebija jābūt mūziķim.

Bet tur tā lieta, ka to saprot tikai tie daži procenti (sevi pieskaitu), kam pašiem tā izjūta ir. Kam nav - viņi nemaz nezina, kam tur jābūt. Un viņi aplaudē par tehniku.
Tāpēc atvainojiet, bet mūzika tik tiešām vispirms ir baudījums, darbs ir tikai otrajā plānā.

Atbildēt

»

Vēl viens podiņā taisītājs mākslinieks. Stulbeņiem labi, katrs var būt mākslinieks. Ka tikai podiņš pie rokas. Ne velti Valters, Rozentāls, Purvītis ap 1905.g. aizbēga no podiņu tautas. Valters tā arī neatbrauca nekad. Tā vajag mēsliem no podiņa.

Atbildēt

Te svarīgākais ir tas, ka postmodernisms tiek atzīts par mūsējo rases izmiršanas noformējumu-teorētisko un metodoloģisko. Tas ir kaut kas nedzirdēts. Tā tas arī ir. To var redzēt visur.

Atbildēt

Raksts parada, ka Prieditis neko nesajedz no modernas makslas. Vinam patik vecaa, klasiskaa maksla. Nemilam to, ko nesaprotam. Maksla visu laiku attistas un taa var but pat nepatikama acij, jo taa runaa par dzivi, par mums, taa liek mums domat. Saldais realisms a la Priedisa stilaa ir vina jaunibas nostalgija.

Atbildēt

»

Vēl viens jefiņš. Ne Raipulis, bet Aivars Eipurs. Slavenība, domātājs, ne tāds, kāds tu.

Atbildēt

Maita visus citādus ir dabūjis saitā SATORI.Lv. Tagad ir jādod trieciens zem nabas. Vairāk neko citu.

Atbildēt

»

Jā, tas ir vienreizējais dzejdaris ar ķibuķeiku uz stulbā paura-Raipulis Raipuļa dēls.

Atbildēt

Hahaha, Priedītis ir pieķerts.
"kāds tips ar nepatīkamu seju nesen šņāca"... Nepatīkamu seju!?? Un to raksta pašpasludinātais visu jomu guru? Trūkst tik daudz intelekta, lai tik subjektīvus vērtējumus nepublicētu it kā nopietnā darbā?

Vienu Priedīša video noskatījos - teikšu tā, ka man viņa paša seja, runas stils likās nepatīkams. Vecajam komunistam derētu pie Dalailamas pastažēties, varbūt tas kaut kas kļūs skaidrāks par lietām. Šobrīd viņa attieksme ir izteikti primitīva.

Atbildēt

ļeņins staļins tos vairs, cerams, neglābs

Atbildēt

»

Tu jau zinošaks par KGB, ierosini,lai PIkaso arņem ļeņina prēmiju

Atbildēt

»

Nemuldi, ko nezini. Pikaso kalpoja Dallesam. Par to jau pat paši amerikāņi ir izdevuši grāmatas.Tu te esi tāda universiāla muldoņa.Par visiem rakstiem kaut ko muldi. Neesi vesela, vai izlaista mājās no vājprātīgo nama.

Atbildēt

---Izjūtu neviltotu cieņu un pateicību autoram,par kārtējo -ļoti interesanto un ar konkrētiem faktiem balstīto eseju . Vienīgi-treknie skeleti-man kaut kā negāja kopā, bet uz beigām -apradu. Paldies par lielo darbu,jo esmu pārliecināts-bija jāpastrādā -krietni...

Atbildēt

»

Laiks, kurā dzīvojam mēs pašlaik, nav nekāds izņēmums. Jā, arī te var novērot sava veida "šķēres".
==================================================
Globalizācija/amerikanizācija ir radījusi tādas "šķēres" - kādas Latvijas (Livonijas), Baltijas jūras piekrastes teritorijā līdz 1991.g.21.augustam nav bijušas (nav fiksētas):
" Latvijā 30 000 jauniešu nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, atsaucoties uz statistikas datiem, šodien konferencē "Jaunatnes politikas attīstība pašvaldībās" sacīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. "
http://nra.lv/latvija/101096-latvija-nemacas-un-nestrada-30-000-jauniesu.htm

Atbildēt

Piesaistīja šis:

"Pie tam cilvēks un garīgums vairs nav galvenais elements pasaulē. Galvenais elements ir patērēšana un patērēšanas izbaudīšana. No mūsu mediju satura tam tiek veltīta vislielākā doza."

Uz patērēšanu viss pašlaik arī balstās. Patērēšana padarīta pa dievu augsto, veicinot to visiem iespējamiem līdzekļiem - manipulācijas ar sabiedrības kolektīvo apziņu + ātro kredītu mešana pakaļ. Smukā iesaiņojumā process saucas "ekonomikas sildīšana" :))

Tajā pašā laikā arvien vairāk ir jauniešu, kurus interesē garīgas vērtības. Veidojas sava veida "šķēres" - ir jauniešu daļa, kura grimst, ir daļa, kura ceļas.

Attiecībā uz pārējo raksta daļu - visos laikos bija (un droši vien arī būs) mākslinieki, par kuru izpausmēm var teikt - "bet karalis ir kails". Tieši tāpat kā bija, ir un būs tie, kas patiešām spēj radīt. Laiks, kurā dzīvojam mēs pašlaik, nav nekāds izņēmums. Jā, arī te var novērot sava veida "šķēres".

Paija jau pieminēja ideoliģisko aspektu. Manuprāt, autora esejas tikai iegūtu, ja ideoloģiskais piesitiens izpaliktu. Pašlaik lasot veidojas asiciācija ar to pašu patēriņu - ir taču skaidrs, ka prece, ko varītēm mēģina iesmērēt, parasti sūds vien ir.

Atbildēt

Pretēji autoram man prieks par to negatīvi piemineto latviešu jaunavu, kas studē un saprot franču literatūtu un par jaunajiem.kas mauj par visu pēc kartas-filosofiju,mākslu. zinatni, izcilām personībam. Mauj ka ir macīti maut. Un piesauktie citati liecina vienīgi par to,ka to autori domā ne tikai par materiālam vertībam un cilvekiem mēdz būt savas un dažadas domas.
Nemaz nerunājot ,ka autors nestav blakus Umberto Eko.
Autors gribetu,lai par vienīgo pareizo maušanu atzītu viņējo un staļina laika monumentalo mākslu . Ka autors raksta- Vēsture tiek izkropļota tik lielā mērā, ka ir jāpieņem speciāli likumi pret vēstures falsifikāciju., tikai aizmirsa pieminet, ka tads pieņemts Krievija un autoram laikam sap sirds,ka Latvija vēl nav pievienota Krievijai un tas likums , te vēl nedarbojas.

Atbildēt

No raksta= Postmodernisms tika slepus oficiāli, bet klusējoši atbalstīts un veicināts. Tas notika tāpat kā savā laikā modernismu (Pikaso u.c.) slepus oficiāli, bet klusējoši atbalstīja Rietumu „aukstajā karā” pret PSRS un komunistiskajām kustībām Rietumeiropā un ASV.-
-------------------

Būtu nu paklausījis Lapsam un nerakstījis par to, par ko nav sajēgAS.Pikaso bija Francijas Komunistiskas partijas biedrs, 1962.g. pieškirta Starptautiskā Ļeņina miera prēmija, miera baloza autors, cīnītajs pret FRanko, ar gleznu Gernike ,kas atteloja Franko sabombardeto pilsets kļuva pazīstams ka pacifists un cīnitajs pret fasismu.Rene zans Klods rakstīja par viņu Maskavas kalps un Rietumu glezniecības kapracis. isti jau gan PSRS tadu glezniecības veidu neatbalstīja ,bet svarīgaki bija PIkaso politiskie uzskati.Es gan domaju, ka Pikaso bija parak liels makslinieks, lai būtu svarīgi kadu partiju viņs atbalstīja.
Bet parejais parastie rasistiskie murgi par mazvertīgajam tautām postpadomijā. Diemžel neparzinu visus makslas virzienus ,lai atspekotu parejas pseidogudrības, bet Pikaso piemers vien liecina,ka viss tas ir sagrabstīts no zila gaisa

Atbildēt

Pateicos par rūpēm, sameklējot perspektīvā simbolisku ilustrāciju!

Atbildēt

kā to darīja čeka. Kas ir izbalināms, lai balinās, jo ātrāk, jo labāk. A to te piekrāsoja lumpeņus, sauca lepnajā vārdā STRĀDNIEKS.

Atbildēt