Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Runa ir par sociālajiem pasākumiem un tiem piemītošo domāšanas veidu un dzīves uztveri. Respektīvi, runa ir par sociālo pasākumu mentalitāti.

Sociālajiem pasākumiem tāpat kā visai pārējai cilvēku darbībai piemīt noteikta garīgā ekspresija un tonalitāte. Sociālajiem pasākumiem ir raksturīga noteikta aura. Tā sasaucas ar laikmeta vispārējo garīgo auru. Sociālie pasākumi mēdz būt tipoloģiski līdzīgi. Dažādos laikmetos tie funkcionē samērā vienādi. Taču var mainīties to forma, kā arī mentalitāte.

Tipoloģiskā kopība bija konstatējama līdz XXI gadsimtam. Mūsu gadsimtā sākas krasi izteiktas pārmaiņas, un veidojas sociālo pasākumu jauni tipi. Salīdzinot ar iepriekšējo pieredzi, tiem ir citādāka mentalitāte.

2002. gadā iznāca H.Reingolda grāmata par „gudro pūli”un „jauno sociālo revolūciju”. Grāmatā ir apkopota mobilā telefona un interneta sadarbības sociālā pieredze Japānā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, ASV, Filipīnās u.c. Grāmatā stāstīts par mobilā telefona un interneta izmantošanu sociālajos pasākumos.

Grāmata iznāca 2002.gadā. Pašlaik tas ir vairāk nekā desmit gadus vecs materiāls. Mūsdienu laikmeta dinamika ir ārprātīga. Tagad viss attīstās trakoti strauji. Aizvadītajos desmit un vairāk gados ir notikušas milzīgas izmaiņas. Šodien iezīmējas „gudrā pūļa” modifikācijas, par kurām 2002.gadā neviens pat nevarēja fantazēt.

Taču vispirms par vilinošo metaforu. „Gudrais pūlis” - tā vispirms un galvenokārt ir vilinoša metafora. Interesantākais – futuroloģiski perspektīva metafora.

Nevajadzētu domāt, ka metaforā atbalsojas vienīgi autora radošā izdoma. Metafora raksturo ne tikai autora apziņas īpatnības un idejiskās noslieksmes, izpratnes vērienu un dziļumu. Metaforā neatspoguļojas tikai viena cilvēka domāšanas saistība ar loģiku un realitātes mitoloģisko interpretāciju – nepieciešamību izteikties nosacīti pārnestā nozīmē.

Metaforas izvēli vienmēr nosaka zināma ideoloģiskā orientācija plašākā sociālajā kontekstā. Mūsdienās ir konstatējama metaforu ekspansija visdažādākajos „nemākslinieciskajos” literārās darbības veidos – zinātniskajā, publicistiskajā, politiskajā, reklāmas, mediju, mārketinga, Public Relations, menedžmenta utt.

Daži piemēri no manas kolekcijas: „kolektīvais ārprāts”, „absurda dinamika”, „idiotisma dinamika”, „zagšanas metafizika”, „kolektīvā amnēzija”, „mentālā entropija”, „civilizētā korupcija”, „negatīvā dialektika”, „nekonformistiskais konformisms”, „kultūras industrija”, „destruktīvā loģika”, „adogmātiskā domāšana”.

Zinātniski analītiskajos un poplārzinātniskajos tekstos metaforu lietošana ir atkarīga no sabiedrības garīgās dzīves konteksta un sabiedrības attieksmes pret metaforām. Tātad no sabiedrības semantiskās jūtības – spējas izprast un novērtēt metaforas. Sabiedrības dzīvē mēdz būt periodi, kad ļaudis metaforas nemīl. Tādos periodos ļaudis ciena precīzu un skaidru valodu. Taču mēdz būt arī metaforas ziedu laiki. Metaforas ziedu laiki ir periodi, kad dominē ironiski skeptiskā attieksme. Un, lūk, ironiski skeptiskā attieksme mudina izdomāt metaforas.

Viss ir atkarīgs no racionālā un nosacītā sakarībām domāšanā un dzīves interpretācijā. Tā teikt, normālā periodā cilvēki netiecas runāt nosacīti par nopietnām lietām. Diskursa nosacītība pieaug nenormālā periodā, kad dominē ironiski skeptiska un ciniska attieksme pret dzīves norisēm. Metafora ir cinisma pavadone. Ja sabiedriskajā apziņā valda ciniskas noslieksmes, tad iestājas metaforu zelta laikmets.

Cilvēciskā prāta augstākā leksiskā vērtība bez šaubām ir skaidri saprotami vārdi. Skaidri saprotamie vārdi ir attīrīti no divdomības un muļķībām, lai komunikācijā nerastos savstarpējā neizpratne un naidīgums. Turpretī metaforas spēj cilvēkus apmānīt un modināt viņos nevajadzīgas emocionālās kaislības un maldīgas idejas.

Ne velti ciniskākie filosofi ciena metaforas. Cinisma korifejs F.Nīče vispār sacīja, ka izziņa ir metaforiska, jo mēs nespējam izzināt lietu un parādību dziļāko būtību. Mēs varam tikai pārnestā nozīmē kaut ko pateikt par lietu un parādību būtību.

2002.gadā izdotajā H.Reingolda grāmatā runa ir par gudru pūli. Tāpēc izvēlētā metafora ir semantiski ne visai atbilstoša. Tagad pēc vairāk kā desmit gadiem nākas runāt par totāli negudru pūli, kura rīcība neatbilst veselajam saprātam. Šodien metafora „gudrais pūlis” ir ideāli semantiska. Tā metaforiski precīzi raksturo garīgo sabrukumu.

Un vēl kas. Visticamākais, metaforai „gudrais pūlis” ir gaiša nākotne. Tā noderēs vēl ilgu laiku. Varbūt pat realizēsies dzelžainā likumsakarība: jo tālāk, jo trakāk. Jo tālāk, jo trakāki kļūs pūļa sociālie pasākumi. Tos vispār nebūs iespējams fiksēt normālā valodā.

Kādam noteikti gribēsies iebilst. Kāds noteikti teiks, ka pūlim vispār nepiemīt liels prāts un pūlis nekad neizceļas ar lielu gudrību. Faktiski tā tas nav.

Pūļa mentalitāte (līdz XX gadsimtam pazīstamā klasiskā pūļa mentalitāte) ir rūpīgi izanalizēta. Pūļa analīzi ir veikuši visdažādāko zinātņu speciālisti – psihologi, sociologi, vēsturnieki, politologi, kulturologi. Par pūļa mentalitāti ir daudz domājuši un rakstījuši filosofi.

Speciālistu un filosofu viedoklis par pūli ir samērā vienprātīgs. Tiek atzīts, ka indivīda iezīmes izmainās pūlī. Pūlis spēj pakļaut katru, kas tajā iesaistās. Fascinējošā spēka iemesls ir zināms, - pūļa vara ir vienotībā. Indivīds ātri iekļaujas šajā vienotībā.

Pūļa spilgta iezīme ir kolektīvais gars, kad visi domā un rīkojas vienādi. Lai tas tā notiktu, pūlim ir vajadzīgs skaidri un uzskatāmi definēts konkrēts mērķis. Ja tāda nav, tad pūļa enerģija un vienotība strauji zaudē spēku. Pūlim ir vajadzīgs emocionāli intelektuāls mērķis.

Pūļa apjoms rodas stihiski. Pūlis sapulcējās konkrēta paziņojuma ietekmē. Tā, piemēram, pūlis var sapulcēties pie baznīcas, iepriekš zinot par Valsts prezidenta piedalīšanos dievkalpojumā. Pūlis var sapulcēties pie viesnīcas, iepriekš saņemot informāciju par šarmantās VVF apmešanos šajā hotelī. Piemēru var būt daudz.

Labi zināms par pūļa idejisko mērķtiecību. Pūlis sapulcējas ar noteiktu mērķi. Turklāt tas vienmēr ir racionāls mērķis. Tā pamatā ir saprātīga un loģiski pamatota doma. Pūļa sapulcēšanās mērķis ir saprotams gan atsevišķiem pūļa dalībniekiem, gan pūlī neietilpstošajiem cilvēkiem. Piemēram, žurnālistiem, informējot sabiedrību par pūļa rīcību.

Un vēl kas. Faktiski – galvenais. Starp pūli un pārējo sabiedrību pastāv neformāla konsolidācija. Proti, jo loģiskāks un idejiski pamatotāks ir pūļa sapulcēšanās mērķis, jo lielāks var būt sabiedrības morālais atbalsts. Ja turpretī pūļa sapulcēšanās mērķis nav pietiekami loģisks un pamatots, tad sabiedrības morālais atbalsts ir niecīgs vai pat negatīvs. Sabiedrība var nosodīt pūļa māžošanos, veltīgo laika tērēšanu, mākslīgi uzpūstās prasības, sabiedriskās dzīves traucēšanu u.tml. Pūļa sapulcēšanās var izraisīt gan pozitīvu, gan negatīvu rezonansi. Pūļa darbības formas ir racionālas un loģiski izskaidrojamas. Ja tas ir reāli, tad pūlis saņem sabiedrības akceptu, un pūļa darbība iegūst leģitimitāti.

Pūļa darbību var vadīt. Pūļa sapulcēšanos var apzināti izprovocēt un pēc tam pūli orientēt vēlamajā virzienā. Tā tas notiek arī mūsdienās. Taču tagad ir konstatējamas jaunas tendences. Aizvadītajos nepilnos desmit gados ir izveidojusies jauna situācija. Politiskajās un cita rakstura sociālajās norisēs sāk figurēt negudri pūļi.

Pirmkārt, pūļa sapulcēšanās mērķi un darbības formas ir kļuvušas absurdas. Tas agrāk nebija sastopams. Jo tuvāk šodienai, jo „pūļa mikropasaule” kļūst absurdāka.

Otrkārt, sabiedrība akceptē pūļa absurdo darbību. Arī tas agrāk nebija sastopams. Agrāk bija iespējami divi vērtējumi: atbalsts vai noliegums. Agrāk pozitīvam vērtējumam bija vajadzīga idejiskā mērķtiecība. Tagad tas nav vajadzīgs. Sabiedrība atbalsta bezjēdzīgu un aplamu sociālo pasākumu. Sabiedrības vienaldzība arī ir vērtējama kā pasīvs atbalsts. Vienaldzība tagad ir redzama arvien biežāk. Tas ir visnepatīkamākais. Sabiedrība sāk samierināties ar absurdu un haosu. Sabiedrība sāk adaptēties veselajam saprātam neatbilstošā vidē.

Pūļa tehnoloģijas visplašāk vienmēr ir funkcionējušas politiskajā un ekonomiskajā darbībā, ko organizē noteikti sociālie spēki un sociālie līderi. Šajā ziņā šodien nekas nav mainījies. Mainījies ir tikai idejiskais saturs; respektīvi, sociālo spēku un sociālo līderu inscinētā programma kļūst arvien neskaidrāka, neloģiskāka, neatbilstoša veselajam saprātam. Faktiski - tukša un bezidejiska.

Turklāt ne vienmēr var precīzi fiksēt pūļa sapulcēšanās iniciatorus. Par līderu trūkumu šodien ļoti bieži žēlojas. Ne vienmēr ir konstatējama ideoloģija un programma vispār, kas rada baisu iespaidu par attiecīgo sociālo pasākumu.

Pirms vairākiem gadiem amerikāņu slavenā „smadzeņu centra” RAND Corporation analītiķi Džons Arkils un Devids Ronfelds izdomāja jēdzienu „tīkla karš”. Tā arī ir metafora. To stimulēja izdomāt sociālo pasākumu organizatoriskā specifika. Pareizāk – sociālo pasākumu unikālā un vēsturiski nepazīstamā organizatoriskā forma.

Pasākumiem bija organizatori. Bet nevienam pasākumam nebija konkrēta organizatora. Organizatori bija vairāki, kuri savā starpā koleģiāli un operatīvi sadarbojās. Turklāt kļuva skaidrs, ka faktiski ir daudzi brīvprātīgie organizatori un starp viņiem nepastāv nekāda hierarhija. Visi ir vienādi ieinteresēti, aktīvi, atbildīgi, organizatoriski kompetenti. Tāda „daudzgalvaina” organizācija perfekti vadīja procesu. Šo „daudzgalvaino” organizāciju policija nevarēja tik ātri identificēt un likvidēt. Tas asociējās ar tīklu.

Tīkls sastāv no daudziem vienādiem elementiem – „acīm”, kā saka latviešu zvejnieki. Cilvēkiem nav svešas sistēmas ar tīkla uzbūvi. Neironu tīkli, transporta sakaru tīkli, datoru tīkli.

Tīklam piemīt fatāls spēks. Iekļūstot un sapinoties tīklā, no tā faktiski nevar atbrīvoties patstāvīgi. Tīkls ir ļoti efektīvs līdzeklis ļoti daudzos dzīves gadījumos. Pret tīklu ir grūti cīnīties. Visgudrāk ir apiet tīklu, nekā uzsākt ar to cīņu.

Tagad par „gudrā pūļa” modifikācijām ir veikts zināms analītiskais darbs. Modifikāciju klasifikācija ir dažāda. Tā, piemēram, tiek ieteikta sekojošā klasifikācija.

1) Viselementārākais pūlis; flashmob (pūlis – zibspuldze/uzzibēšana); plānota akcija: liels cilvēku skaits parādās sabiedriskā vietā un kaut ko deklarē īsu laiku; mērķis – absurdas situācijas, haosa demonstrēšana; viss ir novests līdz absurdam un haosam.

Arī Latvijā 2009.gada janvārī tika organizēta tāda akcija: „Internetā nedēļas vidū tika izplatīts Radio Drauga aicinājums piektdien piedalīties flashmob akcijā par klausītāju tiesībām klausīties Latvijas Radio. Aicinājumam atbalstīt saukli "Es esmu par savām tiesībām dzirdēt!" ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem atsaucās nepilns simts cilvēku. "Daudzi Latvijas radio žurnālisti ir aizlīmējuši savas mutes, jo, iespējams, ir kāds, kas vēlas klausīties valsts radio, nevis sabiedriski radio. Ja tu jūti, ka sabiedriskajam radio ir jāskan, ka sabiedriskajam radio nav jāklusē, tad nāc un parādi, ka no valsts tieši atkarīgam radio nekas cits neatliek, kā klusēt, jo tam vairs nav naudas par ko skanēt," aicināja Radio Draugs."

2) Kriminālais karnevāls – shopping-riot (dumpis); dedzina mašīnas, izsit vitrīnas, lai izklaidētos; nav nekādu mērķu, jo vēlas tikai izklaidēties; idiotisms, absurds, haoss.

3) „Miermīlīgs dumpis” – politisks pasākums, kuru vada politiskā partija; abstrakti lozungi, nekonkrēti mērķi, tukša un novecojusi retorika.

Visjaunākajā laikā izteikti bezjēdzīgu raksturu apliecina divi sociālie pasākumi. Viena sākums bija ASV, otra – Krievijā.

2011.gada 17. septembrī Ņujorkā sākās akcija ar nosaukumu Occupy Wall Street. Pūlis centās noslēgt pieeju fondu biržai, kas asociējās ar finansu krīzi un bagātību koncentrēšanos sabiedrības nelielā daļā.

Vēlāk akcijas Occupy... notika arī citās valstīs. Tomēr kopumā veidojās dīvaina un neskaidra situācija. Nevienam nav īsti saprotams, kāds ir akcijas mērķis. Lozungi ir vērsti gan pret kapitālismu un policiju, gan pret korupciju un nodokļu politiku. Lozungu tematika ir ļoti raiba. Nav aizmirsta seksuālo minoritāšu, feminisma tematika. Neskaidri ir arī organizatoriskie aspekti. Nav viena noteikta organizatoriska centra. Nevienam nav vēlēšanās veidot politisko partiju un uzsākt reālu politisko darbību.

Tas pats ir sakāms par „miljonu maršu” Krievijā. Nosaukums ir metaforisks, jo nav runas par miljoniem cilvēku lielu pūli. „Maršu” organizē abstrakts formējums ar nosaukumu „opozīcija”. Atklāti tiek norādīts, ka „opozīcijā” nav neviena konstruktīvi un nopietni domājoša cilvēka un „opozīcijai” vispār nav līderu. Viss balstās uz modīgu trendu – neapmierinātību. Pūlis tiek sasaukts, lai traucētu satiksmi, traucētu citiem cilvēkiem pārvietoties, noslēgtu pieeju kādai iestādei, provocētu policiju pielietot spēku utt. Galvenais – pievērst uzmanību. Taču tā ir tukša pašmērķīga darbība, jo trūkst konkrētu mērķu un ideju vispār.

Netrūkst absurdu momentu. Pirmajā laikā it kā dominēja protests pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Taču, kad piedāvāja izpētīt vēlēšanu rezultātus, „opozīcija” kategoriski no tā atsacījās, tādējādi atklājot savas rīcības bezjēdzību.

Krievijas „miljonu marša” aktivitātēs principā skaidrs bija tikai viens moments: „opozīcija” patiesībā ir „5. kolonna”, kuras darbību finansē ārvalstis, lai sagrautu Krieviju.

Sociālo procesu starptautiskā analītiķu ģilde pirmo reizi pamatīgāk apjuka 2005.gada novembrī sakarā ar jauniešu pūļu vardarbību Parīzes priekšpilsētās (tur dzīvo cittautieši). Jaunieši naktīs dedzināja mašīnas. Dedzinātāji neizvirzīja nekādas prasības. Pat necentās komunicēt ar valdību un medijiem. Nekas neliecināja, ka viņiem būtu kāds organizatoriskais centrs un līderis vispār. Taču katru nakti dega mašīnas. Turklāt viņu kaimiņu, radu, draugu mašīnas.

Policija aizturēja daudzus dedzinātājus. No aizturētajiem jauniešiem 63% bija nepilngadīgi, 87% Francijas pilsoņi, 50% nemācījās skolā, 50% nebija policijas uzskaitē. Šī statistika tika publicēta 2006.gada janvārī un ainu padarīja vēl ireālāku. Policijas materiāli liecināja, ka jaunieši negribēja veicināt reliģisko un politisko naidu. Viņu vardarbībai nebija nekāda saprātīga motivācija. Mašīnu dedzināšana patiesībā atgādināja bērnu spēli, kurā nav nekā no revolucionārā gara.

2011.gada augustā rietumeiropiešos paniskas bailes izraisīja ielu grautiņi Lielbritānijas pilsētās. Grautiņi sākās 6.augusta vakarā Londonas ziemeļu rajonā un turpinājās visu nakti. Nākošajā un aiznākošajā naktī grautiņi turpinājās arī Londonas pārējos rajonos un sākās citās pilsētās – Liverpūlē, Mančestrā, Bristolē u.c. Jauniešu bandas laupīja un dedzināja veikalus, mašīnas, demolēja policijas iecirkņus. 10-12 gadus veci bērni no uzlauztajiem veikaliem iznesa alkoholu, televizorus, drēbes, pārtiku. Videoierakstos redzams, kā viņi nolaupītās preces samet BMW bagāžniekos.

Sabiedrību pārņēma bailes un neizpratne. Pirmā un vienīgā doma – tas ir kaut kāds neaprakstāms haoss. Kaut kas tāds vēl nebija piedzīvots. Jauniešu bandas trakoja bez mērķa, bez lozungiem, bez artikulētas ideoloģijas un programmas. Jaunieši laupīja, dauzīja un dedzināja visu savā ceļā, lai izklaidētos.

Policijā aizturētajiem jauniešiem bija tikai viena atbilde – „mēs izklaidējāmies”. Jauniešu psihopātiskie smiekli bija dzirdami videomateriālos, kurus tajās dienās pārraidīja TV.

Protams, bija grautiņu musinātāji. Viņi izmantoja sociālos servisus un internetā atvēra speciālus saitus. Taču tas bija viss, jo nekādas politiskās, ekonomiskās un cita rakstura prasības netika izvirzītas. Internets kalpoja informācijai par „izklaidēšanās” iespējām.

Haosa mentalitāte spilgti atspoguļojās Ukrainas kustības Femen un tās krievu epigoņu Pussy Riot absurdi karnevāliskajās izdarībās.

Femen sāka ārdīties 2008.gadā. Četras meitenes izvēlējās absurdas darbības formas: kailas uzbruka patriarham Kirilam, kailas centās nozagt vēlēšanu urnu, zāģēja krustus, kurus dēvēja par „šķembām civilizācijas ķermenī”, ar elektrisko zāģi plakātā nozāģēja V.Putinam galvu.

Krievu Pussy Riot apmēram desmit meiteņu lielais punk-rock kolektīvs sevi pieteica 2011.gada augustā. 2012.gada 21.februārī piecas meitenes sarīkoja balagānu Maskavas katedrālē, par ko joprojām jūsmo Rietumu mediji un izkalpīgā radošā inteliģence. Arī pie mums ir šī balagāna fani.

Abi dāmu kolektīvi it kā iekļaujas feminisma kustībā. Tomēr mērķi nav skaidri. Femen it kā cīnās par demokrātiju, ticības brīvību, sieviešu aizsardzību pret „vīriešu diktatūru”. Savukārt Pussy Riot cīnās pret V.Putinu, pareizticīgo baznīcu, pieprasa taisnīgas vēlēšanas. Tomēr galvenais iespaids ir ļoti drūms: tiek veidota postpasaule un postkultūra, kurā prioritāte ir absurdam un haosam.

Mūsmājās mūsu jaunieši kaut ko vairāk par primitīvu atdarināšanu pagaidām nav paveikuši. Tas ir saprotams. Pirmkārt un galvenokārt, mūsu jauniešiem nav pret ko protestēt, jo viņi ir ar visu apmierināti.

Pie mums jaunieši faktiski ir dzīves saimnieki. Viņi ir ierēdņi, ministri, deputāti, politiķi, eksperti, stratēģi, analītiķi, komentētāji, biznesmeņi, profesori, redaktori, slepenpolicisti, Valsts prezidenta, premjerministra padomnieki.

Tiem, kuriem ir darbs, tas kaulus nelauž. Turklāt jebkurā vietā var kaut ko nozagt un noblēdīt, sadalīt un pārdalīt starp savējiem. Tie, kuri studē, ir īpaši laimīgi, jo nekas taču nav jālasa, jākonspektē un jāstudē. Vajadzīga ir vienīgi nauda, ko samaksāt par „studijām”. Savukārt plurālisms un postmodernisms jebkuram garantē sava viedokļa un kreativitātes pilnīgu visatļautību bez jebkādas atbildības par teikto vai izdarīto. Ja tu Interneta komentāros kādu nolamā, tu jau tūlīt esi ideologs. Ja tu kādā sabiedriskajā vietā uztaisi savu čupu-koncepciju, tu jau tūlīt esi mākslinieks, pasūtot Raini un Purvīti uz vienu vietu.

Pie mums tā ir aksioma: pēcpadomju Latvijā vislieliskākā dzīve ir jaunatnei. Jautājums „Kāpēc pie mums jaunatne ir tik sociāli infantila un aprobežota?” nav iespējams. Latvijā atbilde ir katram zināma, un nav jēgas par to jautāt. Lieta ir tā, ka mūsu jaunatne nemaz nevar būt sociāli infantila un aprobežota, jo tai pieder valsts un tai šajā valstī ir atvērtas visas durvis. Tādos apstākļos infantilisms un aprobežotība nemaz nevar uzziedēt, un minētais jautājums nevar rasties.

Nopietni runājot, nav jēgas jautāt tādēļ, ka vērtīgākie jaunieši ir sen aizbraukuši no Latvijas gan studēt, gan strādāt un iekārtoties uz patstāvīgu dzīvi ārzemēs. Tā tas ir bijis vienmēr un visur – pirmie masveidā aizceļo enerģiskākie, gudrākie un talantīgākie. Mājās paliek sliņķi, stulbeņi un indivīdi bez jebkādām spējām. Turklāt aizceļošana intensīvi turpinās no 1989.gada, kad „atvēra” robežu. Tāpēc nav grūti iedomāties, kas te ir palicis. Izņēmumi ir ļoti liels retums, un visai drīz nebūs arī izņēmumu.

Novērtē šo rakstu:

22
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...