Premjeram ar padomnieci kopīgas investīcijas nekustamo īpašumu biznesā
PIETIEK18.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uz savu iespējamo atrašanos interešu konfliktā kopīgā ģimenes biznesa dēļ ar savu juridisko padomnieci Sandru Bukani raugās formāli – ne viņš, ne Bukane nav firmu līdzīpašnieki, kas pieder abu dzīvesbiedriem, līdz ar to neesot arī interešu konflikta. Taču Dombrovsku un Bukanu ģimenes locekļiem piederošo nekustamo īpašumu firmu finanšu dokumenti rāda, ka premjers un viņa padomniece ir SIA Land Development un SIA Solid Realty lielākie investori, turklāt vismaz Dombrovska gadījumā no to biznesa veiksmes vai neveiksmes atkarīgs lielākās daļas valdības vadītāja ietaupījumu – vairāk nekā 100 000 latu – liktenis.
Sestdien, kad Pietiek klātienē bija iespēja premjeram uzdot dažus jautājumus par šo tēmu, Dombrovskis kategoriski atteicās runāt par to, kas, viņaprāt, attiecoties nevis uz viņu kā politiķi, bet uz viņa sievas uzņēmējdarbību. Līdz ar to neatbildēti palika jautājumi, cik lieli ir Ārijai Dombrovskai piederošās firmas kredītmaksājumi par vērienīgo aizdevumu Hipotēku un zemes bankā, kas pirms gada sasniedza 1,28 miljonus latu, un kāda ir to ietekme uz premjera ģimenes budžetu.
Tiesa jau svētdienas vakarā premjera oficiālajā mājaslapā www.valdisdombrovskis.lv publicētajā blogā Dombrovskis sniedza papildus informāciju, izklāstot tieši SIA Land Development biznesa sasniegumus pēdējo sešu gadu laikā un detalizēti aprakstot firmas realizētos nekustamā īpašuma projektus, pat ievietojot linku uz firmas mājaslapu.
Taču, neraugoties uz to, Dombrovskis akcentē, ka nav un nekad nav bijis SIA Land Development kapitāldaļu īpašnieks vai šīs firmas amatpersona, tādēļ nevarot atbildēt uz jautājumiem, kas skar tās biznesu. Pie tādiem viņš pieskaita gan savu aizdevumu likteni, kuru oficiālie atmaksas termiņi ir šā gada jūnijs un novembris, gan privātās saites ar savu padomnieci Bukani, kas raisa jautājumus par interešu konfliktu.
Lai arī, nebūdams līdzīpašnieks un pārstāvēts uzņēmumu valdēs, Dombrovskis kopā ar savu padomnieci vēl kopš finanšu ministra laikiem Sandru Bukani faktiski ir vienīgie (ja neskaita banku) abu dzīvesbiedriem piederošo nekustamo īpašumu firmu Land Development un Solid Realty investori. 2007. gada 10. maijā 18 500 eiro savam daļēji piederošajam SIA Land Development aizdevusi arī Ārija Dombrovska. Jau 2009. gada 31. decembrī viņas kopējais aizdevums firmai bija pieaudzis līdz 67 972 latiem, un atmaksas termiņš pārcelts uz 2011. gada 30. jūniju.
Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie firmas gada pārskati, tās bizness 2004.-2005. gadā faktiski uzsākts par Dombrovska un Bukanes vienlīdzīgās daļās aizdotajiem 76 000 eiro. Turpmākajos gados Dombrovska bezprocentu aizdevumi sievas un Bukana kopīgā biznesa attīstībai vēl nākuši klāt un 2009. gada 31. decembrī, spriežot pēc SIA Land Development gada pārskata, jau sasnieguši 111 597 latus. No šiem dokumentiem secināms, ka pēdējos 31 275 latus Dombrovskis aizdevis jau 2009. gadā, bet nav zināms – kādā datumā.
Savā blogā Dombrovskis uzsver, ka pēdējais aizdevums izsniegts, vēl pirms viņš stājies premjera amatā 2009. gada 12. martā. „Privātie naudas aizdevumi uzņēmuma attīstībai ir piešķirti laikā līdz manai apstiprināšanai Ministru Prezidenta amatā 2009. gada 12. martā un likumā noteiktā kārtībā ir deklarēti valsts amatpersonas deklarācijā jau 2009. gadā, stājoties amatā,” raksta premjers. Vēl 20 000 eiro Dombrovskis 2007. gadā investējis Indulim Bukanam vienam pašam piederošajā SIA Solid Realty, kurai ir kopīgs bizness ar SIA Land Development. Premjera valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu rāda, ka viņš aizdevumos izsniedzis 178 788 eiro, kas sakrīt ar abām firmām izsniegto aizdevumu kopsummu.
Premjers apiet jautājumu par iespējamo interešu konfliktu, pieņemot darbā un virzot Bukanes karjeru. No Dombrovska atbildēm izriet – tā kā ne viņš, ne Bukane nav SIA Land Development vai SIA Solid Realty kapitāldaļu īpašnieki vai amatpersonas, viņus nesaista kopīga uzņēmējdarbība. Faktiski no abu firmu finanšu pārskatiem vairāku gadu garumā izriet, ka Dombrovskis un Bukane ir veikuši to biznesā būtiskas investīcijas, kas kopumā katram no viņiem pārsniedz 100 000 latu. Līdz ar to premjera un viņa juridiskās padomnieces ieguldījumu liktenis atkarīgs no konkrēto uzņēmumu biznesa veiksmes.
Bukane premjera birojā darbu uzsāka mēnesi pēc viņa apstiprināšanas amatā, proti, 2009. gada aprīlī. Jau trīs mēnešus vēlāk viņa tika virzīta labi atalgotajam amatam Ventspils brīvostas valdē. Tajā Bukane 2010. gadā algā saņēmusi 33 872 latus, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā 13 727 latu premjera padomnieces amatā.
Formāli Bukane Ventspils brīvostas valdē pārstāv Finanšu ministriju (tobrīd finanšu ministrs bija Dombrovska partijas biedrs Einars Repše) un ir apstiprināta amatā ar Ministru kabineta lēmumu, ko savā blogā arī uzsver premjers.
Taču, kā zināms, faktiski šādos amatos tiek virzīti ar partijām saistīti cilvēki un vienošanās par tiem tiek panākta šaurākā lokā sarunās ar koalīcijas partneriem. Bukane nav saistīta ne ar Jauno laiku, ne ar Vienotību, viņa ir Dombrovska uzticības persona, strādājusi pie viņa par padomnieci jau 2002. gadā, kad viņš ieņēma finanšu ministra amatu Repšes valdībā.
Formāli 2009. gadā rīkojumu par Bukanes pieņemšanu darbā parakstījusi Valsts kancelejas vadītāja, savukārt darba līgumu ar viņu parakstījis Dombrovskis. Bukane Pietiek uzsver, ka šādā amatā svarīga uzticība un premjera padomnieks amatā ir tikai tik ilgi, cik ilgi savas pilnvaras pilda valdības vadītājs.
SIA Land Development un SIA Solid Realty ieguldītā nauda pārsniedz pat 3/4 no visiem premjera finanšu līdzekļiem, kurus viņš uzkrājis vēl no Eiroparlamenta deputāta ienākumiem. Kā rāda premjera valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu, viņam skaidrā un bezskaidrā naudā uzkrāti 42 455 eiro (KBC bank Briselē) un aptuveni 6 000 latu (Latvijas Hipotēku un zemes bankā). Premjers algā pērn saņēmis kopumā 22 943 latus, vēl 4 100 eiro saņēmis, laužot dzīvības apdrošināšanas līgumu, 1 500 eiro nopelnījis, pārdodot veco auto, un 561 eiro - noguldījuma procentos.
Premjera sievas un viņa juridiskās padomnieces dzīvesbiedra kopīgajam uzņēmumam ir arī milzīgas kredītsaistības, kas gadu gaitā daļēji dzēstas, bet vēl 2009. gada 31. decembrī krietni pārsniedza vienu miljonu latu. SIA Land Development pēdējais Uzņēmumu reģistrā iesniegtais finanšu pārskats par 2009. gadu rāda, ka gada beigās uzņēmums bijis parādā Latvijas Hipotēku un zemes bankai 1 815 644 eiro (1 276 042 latus). Dombrovska valdībai ir bijis jāpieņem lēmumus par Hipotēku un zemes bankas tālāko darbību, bet Dombrovskis, kā viņš atzina Pietiek, nekad sevi nav atstatījis no šo lēmumu pieņemšanas un nav arī sajuties interešu konfliktā. Šie lēmumi ir globālāki un nekādā veidā neskar SIA Land Development biznesu, uzskata premjers.
Savā blogā Dombrovskis raksta, ka „aizdevums rindu māju projekta Vējziedi Dreiliņos (www.ldprojekti.lv) attīstībai ir saņemts no VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka 2007. gadā (2 gadus pirms manas apstiprināšanas Ministru prezidenta amatā) ar procentu likmi 6M EURIBOR+2,5% un daļēji jau ir atmaksāts pirms termiņa”.
SIA Land Development gada pārskati rāda, ka 2007. gada 19. martā Dombrovskas un Bukana firma paņēma kredītu Latvijas Hipotēku un zemes bankā 530 098 eiro (372 555 latu) apmērā ar mērķi finansēt projekta Edgari (vēlāk 2009. gada februārī pabeigts jau ar nosaukumu Vējziedi) tālāku attīstību. Šī kredīta atlikums uz 2007. gada 31. decembri bija 372 554 lati. Bet saskaņā ar SIA Land Development finanšu pārskatu par 2008. gadu šī kredīta atlikums uz 2008. gada 31. decembri bija jau 1 155 339 lati, kas liecina, ka kredītsaistības bija gandrīz trīskāršotas. Sākotnēji kredīta atmaksas termiņš bija 2010. gada 10. marts, bet vēlāk tas ticis pagarināts līdz 2013. gada 10. martam. Tā kā Uzņēmumu reģistrā vēl nav iesniegts SIA Land Development finanšu pārskats par 2010. gadu, kredīta atlikums uz šo brīdi precīzi nav zināms.
Sava vīra Induļa Bukana un premjera sievas Ārijas Dombrovskas kopīgajā biznesā būtiskus naudas līdzekļus investējusi arī Sandra Bukane. 2009. gada 31. decembrī SIA Land Development viņai bija parādā kopumā 107 326 latus. Tā atmaksas termiņš ir 2011. gada 20. jūnijs. Tāpat kā Dombrovskis, arī Bukane investējusi naudu arī savam vīram piederošajā SIA Solid Realty. Šīs investīcijas 2009. gada 31. decembrī sasniedza kopumā 124 000 eiro un 27 000 latus. Uzņēmumu reģistrā vēl nav iesniegti abu firmu finanšu pārskati par 2010. gadu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
