Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērojot šī brīža valdības darbu, nākas secināt, ka pašlaik ir tikai divi iespējamie scenāriji, nu, vispār jau trīs. Pirmais – valdībā katrs dara, ko un kā vēlas, otrais – premjerministrs ievieš noteiktu kārtību, nebaidoties arī kādu “atstāt aiz borta”, trešais – šī valdība izirst pa visām vīlēm, un ir nepieciešams veidot jaunu.

Pirms sākt pavērtēt šī brīža situāciju, atskatīsimies nedaudz pagātnē, kad politikā ar augsti paceltiem karogiem iesoļoja tā saucamie “jaunie politiskie spēki”, kuru pamatsaukļi – viss iepriekš bija nepareizi, visi vecie politiķi slikti. Visur vajadzīgas pārmaiņas un reformas.

Piekritīsiet, ļoti pateicīgi saukļi, un tamdēļ diemžēl nebija brīnums, ka sabiedrības paliela daļa pavilkās uz saukļiem bez saturiskā piepildījuma un lielākais vairums saucamās “jaunās politikas” partijas iekļuva Saeimā. Kā nenozīmīgs sīkums netika pamanīts, ka pārsvarā visu “jauno politisko” partiju sastāvā bija daži tie paši vecās politikas veidotāji vai vismaz ļoti tuvu tiem stāvošie. Turklāt kuri bija sevi parādījuši, ka emocijas un ambīcijas viņiem dominē pār saprātu.

Ilgi nebija jāgaida, lai saprastu, ka ar šādu Saeimas sasaukumu garlaicīgi nebūs. To apliecināja kā krustu šķērsu savilktās sarkanās līnijas, tā arī nespēja ilglaicīgi izveidot valdību.

Tikai ar trešo piegājienu tika apstiprināts līdzšinējais premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš. Līdz viņam savus spēkus izmēģināja “jaunie politiskie spēki”, bet... kā zināms, ļoti nesekmīgi. Skaļi bļaut, visus kritizēt ir viena lieta, bet piedāvāt risinājumus – pavisam cita. Tur vajag ko vairāk nekā tikai muti.

Faktiski valdība tika sastādīta, ievērojot matemātisko balsu sadalījumu un sabiedrības tā brīža viedokli, ka viss vecais ir slikti, tātad – valdība bez ZZS, uz ko visasāk uzstāja JKP. Kamdēļ – gan jau zinoši cilvēki zinās īstenos iemeslus, kuri visticamāk publiski tā arī nav pausti.

Uzreiz pateikšu – neesmu ZZS atbalstītājs un fans. Nekad tāds arī neesmu bijis, un pagaidām nešķiet, ka tāds arī kļūšu. Diemžēl nereti starp diviem ļaunumiem ir jāspēj izvēlēties mazāko.

Kāds tad bija tā brīža politisko spēku, svaru sadalījums pēc vēlēšanu rezultātiem?

"Saskaņa" — 23 deputāti (19,80% balsu);

"KPV LV" — 16 deputāti (14,25% balsu);

"Jaunā konservatīvā partija" — 16 deputāti (13,59% balsu);

"Attīstībai/Par!" — 13 deputāti (12,05% balsu);

"Nacionālā apvienība" — 13 deputāti (11,02% balsu);

"Zaļo un Zemnieku savienība" — 11 deputāti (9,92% balsu);

"Jaunā Vienotība" — 8 deputāti (6,70% balsu).

Kā redzams, „Saskaņa” bija nemainīgs līderis, bet nākamajās trijās vietās bija “jaunie politiskie spēki” ar kopumā 45 deputātu vietām, bet – saucamā varas pārbaude jau tad parādīja, ka lielākai daļai bija svarīgāk tikt Saeimā nekā domāt par produktīvu darbu. Daža partija jau paspēja nedaudz pašķīst uz visām pusēm.

Nav brīnums, ka mēģināt savākt zem vienas vadības visu šo raibo pūli ir visnotaļ sarežģīts uzdevums.

J.Bordāns mēģināja, mēģināja, bet nesanāca. Tad nāca „KPV LV” lielā iespēja ar tikpat lielu izgāšanos. Ko tik Gobzems nesolīja1 – bet solīts makā nekrīt. Tiesa, izskatās, ka viņš savu solījumu epopeju turpina, vai būs sekotāji – laiks parādīs2, bet tas jau būs cits stāsts, kaut klusībā ceru, ka par to nenāksies runāt.

Beigās nāca atklāsme, ka ar populisma bārstīšanu valdības sastādīšanai būs par maz, tamdēļ jāmeklē kāds, kurš spēj arī ko domāt. Tā nu vēlēšanu faktiska uzvarētāja izrādījās "Jaunā Vienotība" ar 8 deputātiem.

2019.gada 23.janvārī ar jauno valdību balsoja tajā pārstāvēto partiju deputāti: “Jaunās Vienotības”, Nacionālās apvienības (NA), “Attīstībai/Par!”, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) parlamentārieši, kā arī daļa no “KPV LV” deputātiem.

Savukārt pret jauno valdību balsoja partija "Saskaņa" un līdzšinējā premjera Māra Kučinska pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Arī pieci "KPV LV" deputāti balsoja pret Kariņa valdību.3 Kopumā bilance diezgan stabila – 61 balss par, 39 pret.

Kā tas tika panākts, patiesību varam minēt, bet viss valdības veidošanas process jau iezīmēja, nu, kā lai pasaka, - bērnudārzu.

Potenciālajā valdībā pagaidām nav saskatāma liela perspektīva apjomīgām, pozitīvām reformām, jo būs sarežģīti vienoties, pauda politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Viņaprāt, koalīcija, kurā strādātu “Jaunā Vienotība” (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV LV”, “Attīstībai/Par” (AP) un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), izskatās plaša un ļoti jocīga. Rajevskis pieļāva, ka nestabilākie partneri šādā koalīcijā varētu būt ne tikai “KPV LV”, bet arī JKP. Tomēr kopumā par nestabilu partneri esot potenciāls kļūt jebkurai partijai, kura Saeimā ieguvusi vairāk nekā desmit, bet mazāk nekā 20 vietas. Savukārt tie spēki, kas ieguvuši maz vietu, gribēs “iekrampēties” un darīt visu, lai saglabātu šādu koalīcijas konstrukciju.4

Jāatzīst, ka līdzīgi F.Rajevskim domāja lielākā daļa sabiedrības, kuru prātus nebija nomākuši “jauno politisko spēku” populisma viļņi, bet nu - kā bija, tā bija.

Jāatzīst, ka prognozes tagad nu ir piepildījušās ar uzviju.

Realitātē saucamā “jaunā politika” izrādījās tā pati vecā, kura ir papildināta ar palielām nekompetences, populisma, neinteliģences un ambīciju devām.

JKP un „KPV LV” pārstāvji un ministri rūpējas, lai skandāli neapklustu. Tajā skaitā – ķīviņi starp ministriem. Ja līdz šim nesaskaņas vairāk bija apslēptas, kaut arī vērotāji spēja tās saskatīt, tad tagad tās jau kļūst pat ļoti publiskas.5 Un nepavisam nav brīnums, ka nesaskaņas visvairāk ir starp JKP un “KPV LV”.

Atzīšu, manā skatījumā abi šie politiskie spēki pašlaik ir tur, kur viņiem nevajadzētu būt, bet tomēr JKP uzņemtais kurss vairāk raisa aizdomas par to, ka viņi mēģina noteikti pārņemt varu vistiešākā mērā. To liecina kā izskanējušās iniciatīvas par valsts drošības iestāžu apvienošanu, tā arī vēlme pa visām varītēm iebīdīt sev izdevīgo ģenerālprokurora amata kandidātu, kā neoficiāli sarunās un pēc dažādām pazīmēm parādās - Juri Jurisu.

Arī “KPV LV” bīdītās lietas savējo iecelšana nav atbalstāmas, bet – mērogi un nekaunība daudz mazāka.

Ja vēl savstarpējo apvainojumu jūra, tad par produktīvu valdības darbu runāt, maigi sakot, ir neprāts. Tā nu premjerministram ir tagad jāizlemj – ļaut, lai katrs dara, ko grib, bet jāapzinās, ka JKP pēc neierobežotiem varas grožiem sliecas nekaunīgi un tieši un tamdēļ, tik laika jautājums, kad viņi savu panāks. Pēc pazīmēm spriežot, tad visu veco partiju sastrādātais būs tik bērnu šļupsti. Bordāns & Co varu turēs stingri un noteikti. Varbūt viņa portrets katrā mājā pie sienas nebūs jākar un pieminekļi centrālajos laukumos jāceļ, bet VDK līdzīga iestāde un savs ģenerālprokurors zināmu stabilitāti gan garantēs. Kā arī to, ka ar pieredzējušu operu rokām visi nevēlamie kandidāti un politiķi tiks savlaicīgi nolikti pie vietām.

Otrais variants, ka premjers beidzot sāk vadīt savu bērnudārzu, ir maz ticams, jo tas neizbēgami novedīs pie tā, ka JKP ar lepnu pompozitāti paziņos, ka atstāj valdību. Pašlaik koalīcijas partijām ir 59 deputāti, no kuriem 16 ir no JKP, bet 10 no “KPV LV”. Kariņam, izslēdzot no valdības JKP vai “KPV LV”, Saeimas deputātu balsu valdības saglabāšanai nepietiek. Tiesa, ir 9 pie frakcijām nepiederoši deputāti, bet ar viņiem kā bitēm – stabilitāti nedabūt. Salīdzinot JKP un “KPV LV” turpmākos soļus, jāsecina, ka pašlaik “KPV LV” kļūst daudz prognozējamāks nekā JKP. Kas par to liecina? Nu kaut vai tas, ka viņi apzinās, ka viņiem iziešana no valdības nozīmēs krahu.

Paliek trešais variants – nepieciešams veidot jaunu valdību, bet vai matemātiski tas sanāks un ko atstāt aiz “borta”?

Pēc visām tautu, uij, deputātu staigāšanām ir šāds spēku sadalījums Saeimā:

1. "Saskaņa" — 22 deputāti;

2. "KPV LV" — 10 deputāti ;

3. "Jaunā konservatīvā partija" — 16 deputāti;

4. "Attīstībai/Par!" — 13 deputāti;

5. "Nacionālā apvienība" — 12 deputāti;

6. "Zaļo un Zemnieku savienība" — 10 deputāti;

7. "Jaunā Vienotība" — 8 deputāti;

8. Pie frakcijām nepiederoši deputāti - 9

“Saskaņas” kursa Kremļa virzienā dēļ viņus no iespējamās koalīcijas sastāva varam izslēgt. Pie frakcijām nepiederošie deputāti arī pārāk nenoteikti, lai ar viņiem rēķinātos. Tādējādi iespējamo koalīciju varētu sastādīt partijas ar 69 balsīm.

JKP ir vairākkārt paziņojusi, ka ar ZZS vienā koalīcijā nedosies. Tātad – jāskata divi varianti – kā ar JKP un bez ZZS, tā arī ar ZZS un bez JKP.

Kaut arī skaidrs, ka JKP pašlaik ir tā partija, kura varas deķīti nepārprotami un brutāli velk savā virzienā un ka tā ir pašlaik visneprognozējamākais koalīcijas partneris, šādas koalīcijas atbalstam būtu 59 balsis.

Savukārt, ja aiz “borta” atstātu JKP, bet valdībā paņemtu ZZS, tad šādai valdības atbalstam būtu 53 deputātu balsis.

Protams, ka nav izslēgts, ka vienā vai otrā gadījumā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu balsis nāktu klāt.

Kurš no variantiem būtu labāks – grūti pateikt. Savā ziņā prognozējamāks un mierīgāks valdības darbs būtu bez JKP, domāju – arī drošāks. Neesmu pārliecināts, bet man jau šķiet, ka vairākas partijas šādu notikumu pavērsienu ir apdomājušas.

1 https://www.tvnet.lv/6463505/ko-solijis-gobzems

2 https://www.tvnet.lv/6896030/gobzems-gada-laika-sola-dibinat-jaunu-partiju

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-ar-61-balsi-apstiprina-karina-valdibu.a306979/

4 https://www.la.lv/politologs-prognoze-kas-bus-nestabilakie-partneri-valdiba

5 https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/valdosaja-koalicija-izgaismojas-nesaskanas-izskan-pat-ministra-demisijas-pieprasijums/

Novērtē šo rakstu:

30
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...