Iesaki rakstu: 
Sajūta, ka premjers Valdis Dombrovskis ir piesardzīgs savos vārdos un atstāj aiz sevis brīvu vietiņu, kur spert soli atpakaļ no koalīcijas formulas Vienotība un ZZS + Visu Latvijai-TB/LNNK, piektdien nebija maldinoša. Pēc tam, kad premjers bija apliecinājis, ka darbu pie topošās valdības deklarācijas uzsākušas trīs partijas un šīs partijas arī veidos valdību, vairāki koalīcijas ārkārtas sanāksmē bijušie politiķi Pietiek atstāstīja, ka tajā izvērtusies nepatīkama vārdu apmaiņa ar Visu Latvijai pārstāvjiem Imantu Parādnieku un Raivi Dzintaru.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) Dzintaram un Parādniekam atgādinājis, ka „jūs tagad atrodaties Saeimā, nevis uz ielas, un jāseko līdzi saviem izteikumiem”. Daudze paudis bažas, vai Visu Latvijai ar savu retoriku nekaitēs Latvijas prestižam Rietumos.
Arī premjers Dombrovskis VL pārstāvjiem izteicis kritisku jautājumu, vai viņi apzinās, kādu priekšstatu Latvijas ārvalstu partneros par valdību var radīt fakts, ka koalīcijas partija vēlēšanu naktī TV kameru priekšā dziedājusi: „Mēs sitīsim tos utainos.”
Par šo faktu Dzintaram tiek jautāts arī piektdienas intervijā laikrakstam Neatkarīgā. VL jaunais politiķis uz to atgādina, ka „šai dziesmai ir vēl otra rindiņa: mēs sitīsim tos utainos, pēc tam tos zili pelēkos...”. Tā esot sena karavīru dziesma, „kas skaidri demonstrē: leģionāri cīnījušies par brīvību, vēršot ieročus pret ikvienu, kas apdraud Latviju. Visu Latvijai! šajā Saeimā nekad nebūs tā, kas visus glaudīs pa spalvai. Mēs būsim neērti.”
Vārdu apmaiņa izvērtusies arī starp Parādnieku un Dzintaru no vienas puses un kādreizējo tēvzemieti, nu Vienotības līderi Ģirtu Valdi Kristovski, kad pēdējais uz VL jauno politiķu ironisko jautājumu, vai viņiem tiks izsniegta instrukcija, kā turpmāk runāt, atteicis, ka tādas nebūs. Citi koalīcijas politiķi Pietiek atzina, ka Kristovskis kā kādreizējais tēvzemietis apņēmies ar abiem jaunajiem politiķiem „parunāt”.
Šis fons pastiprina iespēju, ka valdību veidos tikai Vienotība un ZZS, kurām 10. Saeimā kopā būs 55 balsis. Tas, daudzuprāt, ir nepietiekami, lai nodrošinātu stabilu vairākumu nepopulāriem lēmumiem. Tomēr VL-TB/LNNK ar savām 8 balsīm var palikt aiz valdības rāmja.
Dzintars Pietiek nenoliedza, ka minētās tēmas potenciālās koalīcijas sanāksmē skartas, bet viņš sarunu nekādā ziņā nesauktu par asu. „Es tos vairāk uztvēru kā jautājuma formā izteiktus, nevis kā aizrādījumu,” teica politiķis. Abiem Visu Latvijai pārstāvjiem kā koalīcijā iepriekš nestrādājušiem jautāts, vai viņi nemainīs savus radikālos izteikumus, uz ko Dzintars un Parādnieks lūguši minēt, kas ar to tiek domāts. „Pieļauju, ka atsevišķās aprindās arī latviešu valodas lietošana var tikt uztverta kā radikālisms,” Pietiek teica Dzintars.
Tad arī izskanējis piemērs par dziesmas „Mēs sitīsim tos utainos.” dziedāšanu. Jautāts, vai, dziedot šo dziesmu, Visu Latvijai vēlējusies teikt, ka „sitīs krievus”, Dzintars Pietiek atbildēja, ka „ir jābūt ļoti neveselīgai fantāzijai, lai to interpretētu”. Pēc piektdienas sarunas ar citiem potenciālajiem koalīcijas partneriem, Dzintaram nav radies iespaids, ka VL-TB/LNNKir maz izredžu nonākt valdībā. „Mēs esam gatavi strādāt un uzņemties atbildību par nepopulāriem lēmumiem, bet mums jāpaliek uzticīgiem savu vēlētāju priekšā, nevis vecās koalīcijas priekšā,” paziņoja politiķis.
Pietiek jau rakstīja, ka oficiāli avoti, nevēloties, ka uz viņiem atsaucas, ir pieļāvuši: „Tālākās konsultācijās Rīgas pils var pateikt - Visu Latvijai nepielaist pie koalīcijas.” Kāds politikas vērotājs norādīja uz draudiem Latvijas reputācijai, ja 16. martā pie Brīvības pieminekļa akcijas rīkos viena no valdības koalīcijas partijām. VL pārstāvji iepriekš ar tām izcēlušies. Viedoklis par Latvijas starptautisko prestižu, ja valdībā nonāktu VL-TB/LNNK, tiekot prognozēts nebūt ne tikai no Austrumu kaimiņiem, bet arī no mūsu Rietumu partneriem. „Teiksim atklāti –TB/LNNK vairs nav, tā ir Visu Latvijai,” izteicās kāds politikas vērotājs.
Kā kompromisa risinājums partiju apspriedēs šaurā lokā tiek izskatīts modelis, ka valdību veido Vienotība un ZZS, bet ar opozīcijā paliekošajām Saskaņas centru (SC) un VL-TB/LNNK ar katru atsevišķi tiktu slēgts sadarbības līgums, kas paredzētu amatu iedalījumu Saeimā. Iepriekš bija variants, ka SC kā sadarbības partneris arī saņem vienu portfeli valdībā, kas varētu būt reģionālās attīstības un pašvaldību ministra amats. Bet pret to iebilda VL-TB/LNNK. Arī ZZS uzskata, ka amats valdībā nozīmē dalību koalīcijā, ne vairs sadarbību.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
