Iesaki rakstu: 
Piektdien Cēsīs notikušajā mediķu protesta akcijā pret neatliekamās palīdzības finansējuma samazinājumu Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sanākušajiem medicīnas darbiniekiem no Cēsīm un Ogres un daudzajiem iedzīvotājiem klaji meloja.
Uz tiešu jautājumu - vai valdība neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai lokālajās slimnīcās meklēs līdzekļus? – mums, klātesošajiem viņš paziņoja, ka valdība jau pirms mēneša ir piešķīrusi 6,66 miljonus latu veselības aprūpei.
Jā, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pirms mēneša tiešām ir piešķirti 6 661 893 lati, bet tie nav piešķirti šobrīd sabiedrību satraucošajam jautājumam - neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, tie ir piešķirti citām vajadzībām: samaksai par sekundāriem ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem - 2 709 389 lati, pacientu iemaksu kompensācijai par atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām - 157 062 lati, iedzīvotājiem ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnas preču iegādes izdevumu kompensācijai - 3 168 969 lati un samaksai slimnīcām par trūcīgām un maznodrošinātām personām 2011.gada pirmajā pusgadā sniegtajiem pakalpojumiem – 626 473 lati. Un pat ja runājam par šo finansējumu. Vai tad slimnīcas šo naudu ir jau saņēmušas, vai tā jau ir pārskaitīta? Nē!
Neviens lats no piešķirtajiem miljoniem nav paredzēts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Vēl vairāk - valdība, nerēķinoties ar iepriekšējā gada faktiskajiem rādītājiem, vienpusēji, bez saskaņošanas ar lokālajām slimnīcām, uz pusi ir samazinājusi pieļaujamo neatliekamo pacientu skaitu, par kuru ārstēšanu valsts veiks apmaksu. Piemēram, Cēsis pagājušajā gadā sniedza palīdzību gandrīz 6000 ārkārtas pacientiem, bet šogad drīkst palīdzēt tikai pusei, aptuveni 3000, un šī kvota jau šobrīd ir pārsniegta. Arī Ogrē, Madonā, Balvos, Gulbenē, Alūksnē, Krāslavā, Preiļos, Jūrmalā, Kuldīgā, Dobelē, Tukumā, iespējams, pēc 1.septembra neatliekamo palīdzību vairs nesniegs. Kāpēc? Valsts budžetā neesot iespējams atrast 1,8 miljonus latu, lai Latvijas novadu un lauku ļaudīm nodrošinātu pašu nepieciešamāko – neatliekamo medicīnisko palīdzību maksimāli tuvu dzīves vietai.
Vēl ir otra lieta, kurai mums pēc Dombrovska iepriekš teiktā Cēsīs vairs negribas ticēt. Tikšanās laikā Ministru prezidents stingri solīja, ka rudenī – oktobrī vai novembrī budžeta grozījumu ietvaros slimnīcām vēl piešķirs 6,1 miljonu latu. It kā varētu priecāties par šiem solījumiem, tikai viens sīkums. Novembrī, kad, iespējams grozīs valsts budžetu, Dombrovska kungs visticamāk vairs Ministru prezidents nebūs, līdz ar to šādi viņa solījumi ir uzskatāmi, maigi sakot, par „ziepju burbuļu pūšanu”. Kāpēc tā? Vai valdība grib, lai cilvēki izmirst, lai nav jāmaksā pensijas pensionāriem, pabalsti bezdarbniekiem, slimniekiem un māmiņām? Vai tai ir citi, privāti mērķi? Prasiet Dombrovskim, es nezinu. Varu tikai minēt, lūkojoties uz jau iepriekš likvidētajām slimnīcām Mazsalacā, Aizkrauklē un citur, kuras nu nonākušas privāto investoru rokās.
Aicinu kopā ar mediķiem, pašvaldībām, nozares arodbiedrību un citām sabiedriskajām organizācijām, kopā ar iedzīvotājiem turpināt protesta akcijas, lai neļautu vēl esošās reāli darbojošās slimnīcas, kurās strādā simtiem profesionālu medicīnas darbinieku un tiek sniegta palīdzība tūkstošiem iedzīvotāju, mākslīgi iedzīt maksātnespējā. Cīnīsimies pret acīmredzamo ieceri likvidēt lokālās slimnīcas.
Seko mums 
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
