Premjers pieņem Mūrnieces demisiju, bet ministre strādās līdz 6.jūnijam
PIETIEK21.02.2011.
Komentāri (0)
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) nolēmis pieņemt iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisiju, tomēr viņa turpinās strādāt līdz pat 6. jūnijam, tas ir aptuveni trīs ar pusi mēnešus. Premjers uz brīdi pameta Vienotības valdes sēdi, lai oficiāli paziņotu šo vēsti, kuru Pietiek jau bija apstiprinājuši vairāki valdes locekļi. Ministre turpinās strādāt līdz noteiktu darba uzdevumu pabeigšanai un brīdim, kad tiks panākta vienošanās par jaunu kandidātu. Kandidāta meklēšanu Dombrovskis sākšot dažas nedēļas pirms 6. jūnija. Pati Mūrniece uz Vienotības valdes sēdi nebija ieradusies. Ar īsziņas starpniecību ministre uzsvēra, ka no saviem lēmumiem neatsakās. Arī premjers teica, ka ministre nav vēlējusies atsaukt demisijas rakstu. Tā dēvētā atliktā demisija raisa neapmierinātību tajos Vienotības politiķos, kurus uztrauc politiskā spēka reitingi.
Iepriekš pirmdien izskanēja versijas, ka jautājuma izšķiršana varētu notikt Saeimā, sarīkojot neuzticības balsojumu iekšlietu ministrei. Šādu vēlmi bija paudusi pati Mūrniece. Pietiek jau rakstīja - ja Saeimā notiktu balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei, pret to, visticamāk, nobalsotu ne tikai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija, bet, iespējams, arī Visu Latvijai-TB/LNNK. "Es nebalsotu par neuzticību Mūrniecei, jo uzskatu, ka šis ir īstais brīdis reformēt iekšlietu sistēmu, patriekt veco gvardi, un Mūrniece to var izdarīt," Pietiek uzsvēra VL-TB/LNNK viens no līderiem Imants Parādnieks. Viņš pieļauj, ka tāds kopumā varētu būt visas frakcijas viedoklis.
Jāatgādina, ka iekšlietu ministre Mūrniece pēc vēlēšanām valdības koalīcijas sarunu laikā publiski paziņoja par aizdomām, ka Visu Latvijai saņēmusi finansējumu no čečenu mafijas, tā apgrūtinot VL dalību koalīcijā. Tomēr Parādnieks tagad uzskata, ka šajos notikumos Mūrnieces loma nav bijusi - viņa tikai atbildējusi uz žurnālistu jautājumiem. Jebkurā gadījumā, ja iepriekš kāds izteicies ne tā, kā labpatīkas, Parādnieks neuzskata, ka turpmāk uz visu šā cilvēka darbību jāskatās, vadoties no šiem izteikumiem.
Mūrnieces partijas biedri Dzintars Zaķis un Ainars Latkovskis pēc Jaunā laika frakcijas sēdes pirmdienas pēcpusdienā Pietiek norādīja, ka ministres liktenis vēl nav skaidrs un viss ir premjera rokās, kurš savu galavārdu vēl nav teicis. Visu izšķiršot JL un Vienotības valdes sēdes pirmdienas vakarā. Tika prognozēts, ka tajās notiks smagas diskusijas, jo, lemjot par Mūrnieces likteni, premjera partijai jārēķinās gan ar sekām sabiedriskajā domā, gan iekšējām attiecībām pašu politiskajā spēkā, gan attiecībās ar koalīcijas partneri ZZS. Mūrnieces demisija saasinājusi dažādu grupējumu attiecības JL un Vienotības iekšienē, premjera pārstāvēto spēku padarot ievainojamu politiskajiem konkurentiem.
Fonu lēmuma pieņemšanai par Mūrnieci pirmdien radīja Latvijas faktu publiskotais ministres reitings, kas rāda, ka februārī viņai dramatiski krities atbalsts sabiedrībā. Negatīvi vai drīzāk negatīvi Mūrnieces darbību vērtējuši 65,2% aptaujāto. Tiesa, tas saistīts ar atbalsīm par nesenajiem notikumiem Jēkabpilī, kad vairāki policisti veica bruņotu uzbrukumu spēļu zālei, ievainojot un nogalinot kolēģus. "Ļaut viņai palikt? Cik drīz Vienotības reitings būs tik pat zemu kā Mūrniecei?" retoriski par dilemmu saistībā ar iekšlietu ministres demisiju Pietiek izteicās kāds viņas partijas biedrs. Tāpat neoficiāli tiek norādīts uz risku, ja Mūrniece iztur neuzticības balsojumā Saeimā un paliek amatā, pateicoties opozīcijas un ZZS balsīm, jo ne visi Vienotības frakcijas deputāti nobalsotu par iekšlietu ministres palikšanu amatā.
Pietiek jau rakstīja, ka nedēļas nogalē no sarunām ar Vienotības un Jaunā laika valdes locekļiem nebija skaidrs, vai premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien pēc sarunām ar iekšlietu ministri un valdes sēdēm pieņems Lindas Mūrnieces demisiju. Pazīmju, ka tas nenotiks, neesot, tomēr tika uzsvērts, ka atbildi zina tikai Dombrovskis. Premjers Pietiek svētdien tieši uz šo jautājumu neatbildēja, vienlaikus kā „sagrābstītas baumas” noraidot neoficiāli minētos iespējamos iekšlietu ministra kandidātus, starp kuriem parādījās arī Saeimas deputāta Klāva Olšteina vārds. Pati Mūrniece svētdien Pietiek uzsvēra, ka demisijas rakstu atpakaļ nepieņems, vienlaikus tas, vai viņa paliks amatā, būs atkarīgs no sarunas ar premjeru. "Es redzu izeju Saeimas uzticības balsojumā, lai katrs tajā parāda savu seju," īsziņā rakstīja Mūrniece. Zaļo zemnieku līderis Saeimā Augusts Brigmanis uzsvēra, ka balsotu pret Mūrnieces demisiju.
Neoficiāli nedēļas nogalē izskanēja, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji brīdinājuši – viņi aizstāvēs Mūrnieci un ne par vienu citu Vienotības virzītu iekšlietu ministra kandidātu Saeimā nebalsos. Latvijai un Ventspilij pārstāvis zaļo zemnieku Saeimas frakcijā Gundars Daudze Pietiek svētdien noraidīja, ka pozīcija būtu tik kategoriska un ZZS nebalsos par jaunu iekšlietu ministra pilnvarām, „bet Mūrnieci atbalstām”. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis oficiālos izteikumos Pietiek svētdien nebija tik kategorisks, bet nepārprotami norādīja, ka premjera vietā Mūrnieces demisiju nepieņemtu, bet, ja tā tomēr notiks, zaļie zemnieki sagaida, ka ar viņiem tiks saskaņotas kandidatūras. „Mēs teiksim gan savu vārdu! Ko ta’ - ja viņi [Vienotība] saka savu vārdu par mums, kāpēc lai mēs neteiktu? Protams, ka mēs teiksim, kā savādāk,” teica Brigmanis. Tāpat ZZS sagaidot, ka iekšlietu ministra kandidāti nenāks ne no Pilsoniskās savienības, ne Sabiedrības citai politikai. Par abām pēdējām Ventspils mērs Aivars Lembergs aizvadītajā nedēļā izteicās, ka tās Vienotībā uzvedas kā iekšējā opozīcija un cenšas gāzt valdību.
ZZS: mēs Mūrnieci aizstāvēsim
Vienlaikus ZZS respektēšot premjera izvēli, bet arī ir pārliecināti, ka Dombrovskis ieturēs iepriekšējo sadarbības modeli un saskaņos personālijas ar koalīcijas partneri. „Jāsaprot, ka ar to kandidātu ir jāstrādā premjeram un viņš vienmēr ir veidojis savu komandu. Premjera viedoklis jau ir jārespektē – nu, ja viņš ir nosaucis kandidātu, mēs neiesim ar viņu cīkstēties. Bet premjers vienmēr ar mums konsultējas, un mēs varam pateikt, ka šo cilvēku mēs saredzam, bet to cilvēku diez vai būtu prāta darbs likt tajā amatā,” ir pārliecināts Brigmanis.
„Es personīgi neatbalstītu demisiju. Es domāju, ka premjeram nav pamata pieņemt Mūrnieces demisiju. Viņš var pieņemt demisiju tikai tad, ja skaidri zina, ka vietā būs kāds labāks. Nu labi, viņa steigā, emociju vilnī to demisiju ir iesniegusi, bet kurš tad nāks tas glābējs vietā? Tie uzvārdi, kas ir skanējuši – visu cieņu Olafam Pulkam, cepuri nost, Ainars Latkovskis arī, bet iedomāties Pulku par iekšlietu ministru? Nu, neiedomājos es kaut kā... ” sprieda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs.
Lai gan ZZS valdes loceklis Viesturs Silenieks dienā, kad Mūrniece iesniedza demisijas rakstu, sociālajā tīklā Twitter izteicās, ka zaļie ir gatavi uzņemties atbildību par iekšlietām, Brigmanis uzsver, ka šādu plānu nav. No atbildes, vai iekšlietu ministra kandidāts būtu jāmeklē no malas starp bijušajiem vai esošajiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem, Brigmanis izvairās, sakot – lai lemj premjers. „Iekšlietu ministrija ir tik problemātiska, ka nevar apskaust nevienu, kurš tur ies iekšā. Tur nevar ielikt nevienu tādu cilvēku, kuru policisti nepieņems – tā ir tik savdabīga tauta kā armijā, viņiem svarīgi, vai tas cilvēks pats ir bijis ar uzplečiem. Var jau ielikt kādu politisku figūru, bet, ja viņam nav saprašanas un viņš nav bijis tajā sistēmā...” sprieda Brigmanis. „Uzplečus”, par kuriem runā Brigmanis, ir nēsājis kādreizējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Aivars Straume, kuru ZZS kā savu iespējamo kandidātu iekšlietu ministra amatam minēja jau pēc vēlēšanām, kad tika veidota Dombrovska otrā valdība.
Mūrniecei zvanīja Voins?
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Mūrniece, atrodoties atvaļinājumā ārpus valsts, nav no partijas vadības saņēmusi pamudinājumus vai spiedienu aiziet no amata. Tomēr neoficiāli zināms, ka ministrei zvanījis un par jaunākajiem notikumiem, kas met ēnu uz iekšlietu struktūrām, ziņojis no Valsts policijas priekšnieka amata nule aizgājušais Valdis Voins. Viņš ar Jaunajā laikā ietekmīgā Edgara Jaunupa atbalstu nesen kļuva par Latvijas Basketbola savienības prezidentu.
Voins, kurš atrodas divu nedēļu seminārā ārzemēs, pirmdienas rītā sazvanīts, apstiprināja, ka Mūrniecei zvanījis, tostarp informējis par pēdējo incidentu ar policistu veikto zādzību no auto. Jautāts, vai, viņaprāt, šis zvans varēja pamudināt ministri uz demisiju, Voins atbildēja: "Nu, man grūti spriest. Varētu būt, jā." "Es viņai neieteicu neko [demisionēt], es vienkārši teicu, ka ir problēma un viss. Es vienkārši viņu painformēju, man bija vēl kas cits runājams, tā jau nebija primārā lieta." Voins noliedz, ka viņu kāds būtu pamudinājis zvanīt Mūrniecei.
Pietiek jau rakstīja – daudzi Mūrnieces partijas biedri viņas negaidīto demisiju ceturtdien skaidroja ar to, ka ministre, atrodoties atvaļinājumā ārzemēs, bijusi izolēta no informācijas un pārāk emocionāli reaģējusi uz incidentu, kurā divi policistu formās ģērbti cilvēki apzaguši automašīnu. Aizvien biežāk izskan versija, ka Mūrniece uz demisijas raksta iesniegšanu izprovocēta.
Pietiek, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem iekšlietu sistēmas vadībā, jau ir rakstījis, ka viens no iemesliem neapmierinātībai ar Mūrnieci, iespējams, bijusi neatsaucība tā dēvēto Lemberga opozicionāru interesēm, starp kuriem ir Ventspils miljonāri, ar kuriem labas attiecības uztur atsevišķi Vienotības līderi. Valsts policija laikā, kad Mūrniece ir vadījusi IeM, ir tikusi ierauta dažās Ventspils tranzītbiznesa „kara” epizodēs, akcionāru strīdos par ietekmi tādos uzņēmumos kā Ventbunkers un Latvijas kuģniecība.
Pirms vairākām nedēļām iekšlietu ministre atteica uzturēšanās atļauju bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam. Tobrīd no dažiem ietekmīgiem Vienotības cilvēkiem saklausīta frāze, ka „Linda vairs nav glābjama”. Izskan minējumi par ietekmīgu biznesa cilvēku ieinteresētību darījumos ar Lužkovu un viņa investīcijās Latvijā. Šajā nedēļas nogalē vairāki avoti Pietiek norādīja uz iespējamu saikni starp šo lēmumu un Mūrnieces demisiju. Jāatgādina, ka ar asu kritiku par Mūrnieces atteikumu Lužkovam publiskajā telpā uzstājās no Jaunā laika izslēgtais, par pelēko kardinālu ar ietekmi biznesa un politiskajās aprindās dēvētais Dans Titavs.