Premjers Reirs – cilvēks, kas cīnījies pret veselības finansējumu un lobējis tabaku?
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents05.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Klusi no aizkrāsnes izvilkts nākamais premjera kandidāts – glīti sasukāts, labā uzvalkā, komjaunieša manierēm, ilggadējs Prudentia direktors Jānis Reirs. Izklausās pēc tāda kā kompromisa ar Prudentiju – neiedevām jums miljonu par airBaltic investora meklējumiem, būs jūsējais „pie teikšanas”.
Pamēģināšu atsaukt atmiņā pērnos notikumus. Ministrs Guntis Belēvičs cenšas atteikties no sanitāro automašīnu īres no uzņēmēja Adigjozala Mamedova AS Rīgas sanitārā transporta autobāzes Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju glābšanai. Šai iecerei agresīvi pretojas finanšu ministrs Jānis Reirs.
Nelabvēļi izplatīja ziņas, ka šīs autobāzes politiskā aizmugure esot bijusi gatava atteikties no pusotra miljona, lai tikai Guntis Belēvičs neatņemtu viņiem maizes kumosu, bet veselības ministrs izrādījās stingrs kā krams un savu panāca. Neatliekamās palīdzības mašīnas traucas pa Rīgas ielām, palīdzības kvalitāte nav pasliktinājusies vai palēninājusies.
Pavasarī, kad kļuva skaidrs, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas būvniecībā pieļautas rupjas celtniecības kļūdas, celtniecība tika apturēta. Rīgas būvvaldes vadība un slimnīcas mediķi savām acīm redzēja, ka ēka būvēta šķība kā Pizas tornis, bet būvuzņēmuma “SBRE” vadība un Jānis Reirs teica – taisna un pareiza kā Eifeļa tornis.
Publiski izskanēja viedoklis, ka nepieciešams Stradiņa klīniskās slimnīcas būvniecību nodalīt no valsts kapitālsabiedrības Paula Stradiņa KUS un nodot VAS Valsts nekustamie īpašumi. Realizējot un vadot liela mēroga attīstības un būvniecības projektus, valsts iestādes un kapitālsabiedrības (tostarp Stradiņa KUS) veic sev neraksturīgas funkcijas. Nepietiekamās būvniecības procesu pieredzes dēļ tiek pieļautas būtiskas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas.
VAS Valsts nekustamie īpašumi ir speciāli veidota kapitālsabiedrība nekustamo īpašumu pārvaldīšanai – šai struktūrai nekustamo īpašumu attīstīšana, būvniecība un apsaimniekošana ir pamatdarbība, kuru vada mērķtiecīgi veidota profesionāļu komanda. Kaut gan VAS Valsts nekustamie īpašumi vēlējās pārņemt celtniecības procesu, šai nodošanai pretojās atbildīgā amatpersona – finanšu ministrs Jānis Reirs. Tik ļoti pretojās, ka nelabvēļi mēģināja noskaidrot, kurš ir īstenais celtniecības „otkata” saņēmējs, un raudzījās Finanšu ministrijas virzienā.
Vasaras sāga – Valsts vides dienests cenšas nepieļaut valsts finansējuma šķērdēšanu – papildus daudzmiljonu finansējumu uzņēmumam Skonto būve, kas nav izpildījis saistības un nav atbilstošā apjomā sanējis Inčukalna gudrona dīķus. Vienīgais, kas agresīvi iestājas par papildu valsts naudas virzīšanu uzņēmumam Skonto būve, ir Jānis Reirs.
Jānis Reirs ilgus gadus bijis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, vēlāk – finanšu ministrs. Viņa vadībā veselības nozares finansējums strauji samazināts proporcionāli pret valsts iekšzemes kopproduktu (mazāk par 3%) un valsts budžeta ieņēmumiem.
Savukārt tieši Jānis Reirs aktīvi iestājies pret iespējamiem finansējuma avotiem – akcīzes nodokli alkoholam un tabakai vismaz līdz Igaunijas līmenim. Jānis Reirs vairākkārt personiski cīnījies pret pārmaiņām tabakas ierobežošanas likumdošanā, cenšoties nepieļaut aizliegumu smēķēt citu cilvēku (tostarp bērnu) klātbūtnē, nepieļaut cigarešu tirdzniecības ierobežojumus.
Par Jāņa Reira cīņu pret jebkādām veselības iniciatīvām man ir paprāvs materiāls, īpaši par dotajiem solījumiem un pretdarbību šiem solījumiem. Man nekad nav bijuši saprotami cilvēki, kas vēl citiem sāpes, slimības. Kolēģi saka – tā dara tikai tie, kam apsūbējis vērdiņš dārgāks par cilvēcību.
Stāstam par Reira premjerēšanu ir arī labā puse – man visu gadu būs, ko rakstīt un aprakstīt.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
