Iesaki rakstu: 
Vienotības valde pirmdien varētu pārskatīt jautājumu par Visu Latvijai!-TB/LNNK dalību nākamajā valdībā. Pēc vairāk nekā trīs stundu ilgām debatēm svētdien Vienotības līderu starpā arī premjers Valdis Dombrovskis ir tuvu tam, lai pārskatītu savu piektdien paziņoto lēmumu par VL-TB/LNNK aicināšanu valdībā. To svētdienas vakarā Pietiek apstiprināja vairāki informēti avoti Vienotībā.
Runa ir vairs tikai par vienu valdības koalīcijas modeli – Vienotība + ZZS, kam kopā 10. Saeimā ir 55 balsis, uzsvēra vairāki avoti. Premjers uz Pietiek lūgumu apstiprināt šo lūzumu savā iepriekšējā koalīcijas būvēšanas taktikā neatsaucās.
Citi sarunās iesaistītie kā iemeslu šim pavērsienam norādīja uz Visu Latvijai! publiskajiem izteikumiem, par dažiem no kuriem vēl piektdien nav bijis informācijas. Kā piemērs ticis minēts VL-TB/LNNK deputāta kandidāta Jāņa Iesalnieka sociālajā tīklā Twitter uzsāktā diskusija par „inteliģento antisemītismu”, kas, pēc politiķa raksturojuma, esot tāds „antisemītisms, kas balstās uz kādiem puslīdz intelektuāliem argumentiem, nevis trulu naidu”.
„Visu Latvijai! retorika un publiskie izteikumi tracina vienu otru cilvēku,” svētdienas vakarā Pietiek atzina Vienotības valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, piebilstot, ka lēmums par VL-TB/LNNK iesaisti koalīcijā pirmdien tiešām varētu tikt mainīts – un ne bez pamata.
Otrs grūdiens attieksmes maiņai pret VL-TB/LNNK aicināšanu valdībā saistīts ar šķelšanās draudiem Vienotībā, jo Sabiedrība citai politikai (SCP) bija brīdinājusi, ka tai būs grūti balsot par valdību, kurā būs Visu Latvijai!.
Tāpat līdz svētdienas vakaram reālākajam kandidātam uz ārlietu ministra amatu Artim Pabrikam (SCP) būtu grūti gan partneriem Rietumos, gan Austrumos aizstāvēt Latvijas pozīciju, ja valdībā būtu Visu Latvijai!, kam pārmests radikālisms nacionālajos jautājumos. To Pietiek svētdien nenoliedza arī pats Pabriks.
Svētdien Vienotībā panākts kompromiss, ka ārlietu ministra amatu ieņems Pilsoniskās savienības (PS) līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kura interešu lokā bija galvenokārt Ekonomikas un Satiksmes ministrijas. To, ka varētu ieņemt ārlietu ministra amatu jaunajā valdībā, Pietiek svētdienas vakarā apstiprināja arī pats Kristovskis.
Ekonomikas ministra amatu visticamāk saglabās Artis Kampars (Jaunais laiks). Bet par finanšu ministru tomēr piekritis kļūt PS pārstāvis Andris Vilks, Pietiek apstiprināja PS valdes loceklis Kārlis Šadurskis.
Pabriks, lai gan nesaņems ārlietu ministra amatu, jaunajā valdībā varētu pildīt ar ārlietām saistītu funkciju, atbildot par sadarbību ar Eiropas Savienību premjera biedra statusā. Viņa pamatatbildība varētu būt gatavošanās Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts lomai, kas ilgs no 2015. gada janvāra līdz jūnijam.
Vienotības līderi Ministru kabineta ēkā svētdienas vakarā apspriedās no pieciem pēcpusdienā līdz aptuveni pusdeviņiem vakarā, kas tiem, kuri gaidīja sarunu iznākumu, jau pirms beigām ļāva minēt, ka tās visticamāk nebeigsies ar partiju apvienības sašķelšanos, bet puses mēģina rast kompromisu.
Tomēr vairāki sarunu dalībnieki, arī SCP līderis Aigars Štokenbergs Pietiek uzsvēra, ka lēmums par atkāpšanos no koalīcijas veidošanas ar Visu Latvijai! ir pirmām kārtām paša premjera lēmums, kur Vienotības saliedēšana bija tikai viens no izšķirošajiem faktoriem.
Dombrovskis koalīcijā uzaicinātajām partijām solījis pirmdien piedāvāt valdības portfeļu sadales „nulles variantu”. Šo apzīmējumu lietojis pats premjers, un tas jau pēc nosaukuma vien signalizē, ka amatu sadalījumā vēl tiek pieļautas izmaiņas.
Zināms, ka ZZS jau puslīdz droši var rēķināties, ka tās pārziņā būs Aivaram Lembergam būtiskā Satiksmes ministrija, uz kuru plānots virzīt pašreizējo labklājības ministru Uldi Auguli. Savukārt vēl viens strīdus ābols jaunās valdības tapšanā – tieslietu ministra portfelis – visticamāk tiks juristam Štokenbergam, Pietiek apstiprināja vairāki avoti Vienotībā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
