Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības valstī Latvijā ir iespējama situācija, ka tiek sertificētas asfalta rūpnīcas, kas neatbilst kvalitātes kritērijiem, bet atsevišķi uzņēmumi ir gatavi izmantot šādu rūpnīcu produkciju, tā apdraudot remontējamo ceļu kvalitāti.

Šādu satraucošu informāciju 19.jūnijā sniedza Latvijas televīzijas raidījums "De Facto". Ceļu būves un remontu kvalitātes uzlabošanu par svarīgu uzdevumu savulaik izvirzīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un satiksmes ministrs Aivis Ronis. Lai šo uzdevumu īstenotu, tika nostiprināts VAS "Latvijas Valsts ceļi" kompetences centrs, kas būtiski pastiprināja un uzlaboja ceļu būves uzņēmumu darbu kontroli. Savukārt uzņēmumi, lai spētu izpildīt paaugstinātās LVC prasības, veica ievērojamas investīcijas, vairāki uzbūvēja modernas asfalta ražotnes, kuras tika atbilstoši sertificētas.

Visiem uzņēmumiem, kas ražo asfaltu, atbilstoši Latvijas Valsts standartam nr. 13108-21 sertifikācijas procesā bija jāpierāda, ka to rīcībā ir instrumentārijs, kas ļauj kontrolēt produkta kvalitāti. Praksē tas nozīmē, ka vai nu ražotnē ir jābūt sertificētai laboratorijai, vai arī tai ir jābūt noslēgtam līgumam ar sertificētu laboratoriju, kas ļautu vairākas reizes dienā veikt produkcijas paraugu ņemšanu un analīzi. Ja nekā tāda nav, tad nav arī iespējams sagatavot kvalitatīva asfalta recepti un nodrošināt kvalitātes kontroli ražošanas procesā. Tāpat uzņēmumā ir jābūt kvalificētam personālam ar vismaz 3 - 5 gadu pieredzi asfalta ražošanā.

Taču izrādās, ka viens no trim uzņēmumiem, kas Latvijā veic sertifikāciju, - AS "Inspecta Latvija" labprāt sertificē arī ražotnes bez laboratorijas, bez līguma, bez kvalificētiem darbiniekiem, paļaujoties uz uzņēmumu paustiem labiem nodomiem ražot kvalitatīvu asfaltu cerībā, ka iecere nejauši izdosies.

Žēl, ka pieminētais "De Facto" sižets bija veidots, uzklausot tikai viena sertificēšanas veicēja - par pārkāpumiem aizdomās turētās AS "Inspecta Latvija" viedokli, nepainteresējoties, vai citi sertificētāji arī pieļauj paļaušanos uz teorētisku iespēju ražot normālu asfaltu bez priekšnoteikumiem kontroles veikšanai.

Rezultātā, neraugoties uz kopējo ceļu remontu kvalitātes uzlabošanos, joprojām tiek saņemtas ziņas par brāķi, ko lielākoties saražojuši šaubīgi uzņēmumi bez reālas pieredzes, kas konkursos atsaucas uz mātes uzņēmumu pieredzi, lai gan tie darbojas ārvalstīs un nedomā veikt reālas investīcijas Latvijā.

LCB sagaida, ka atbildīgās iestādes - Ekonomikas ministrija, "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī KNAB - pārbaudīs, uz kāda pamata un kāpēc AS "Inspecta Latvia" tomēr ir sertificējusi abas rūpnīcas, akceptējot nekvalitatīva asfalta ražošanas iespējas, un pārkāpumu gadījumā piemēros soda sankcijas.

LCB arī aicina nodrošināt godīgu konkurenci, kad visiem pretendentiem iepirkumos ir jāatbilst definētajiem kvalitātes standartiem, un nepieļaut situāciju, ka daži asfalta ražotāji nevēlas vai nespēj investēt modernu ražotņu un ražošanas kontroles sistēmu izveidē, bet izlīdzas ar labu nodomu izteikšanu, par ko no iejūtīga partnera, iespējams, par taisnīgu atlīdzību saņem kvalitātes sertifikātu.

* biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs

Red. piez.: saistībā ar aprakstīto situāciju publicējam arī Pietiek rīcībā nonākušo Latvijas Valsts ceļu vēstuli Ekonomikas ministrijai „Par akreditēto institūciju darbību un tirgū piedāvātā asfaltbetona kvalitātes kontroli”

VAS “Latvijas Valsts ceļi”, kas saskaņā ar 2013. gada 16.decembrī noslēgto deleģēšanas līgumu ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju veic deleģētos pārvaldes uzdevumus, tajā skaitā, valsts autoceļa tīkla pārvaldīšanu, valsts autoceļu tīkla finansējuma administrēšanu, iepirkumu organizēšanu valsts vajadzībām, valsts autoceļu būvniecības programmu vadību un būvniecības uzraudzību, vēršas pie Jums kā vadošās valsts pārvaldes iestādes, kas izstrādā un īsteno valsts politiku gan būvniecības jomā, gan akreditācijas jomā un nodrošina nacionālās akreditācijas sistēmas darbību.

VAS “Latvijas Valsts ceļi ”ir lielākais ceļu būvdarbu pasūtītājs valstī. Šo darbu izpilde tiek finansēta no publiskā sektora - Latvijas valsts un Eiropas Savienības strutūrfondu līdzekļiem. Viena gada ceļu būvdarbu pasūtījumu apjomi mērāmi vairākos simtos miljonu euro, ir būvobjekti, kuru būvdarbu izmaksas pārsniedz 10 milj. euro. Uzņēmuma uzdevums ir nodrošināt valsts autoceļu tīklā veikto būvdarbu un to izpildei piegādāto būvmateriālu kvalitātes atbilstību normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā, nosacījumu izpildi Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai Latvijas ceļu tīkla atjaunošanai. Tāpēc atklātās konkursu procedūrās izvēloties potenciālos līgumpartnerus, VAS “Latvijas Valsts ceļi” ir izvirzījusi stingras prasības rūpnīcām, no kurām tiek plānots veikt asfaltbetona piegādes, kā arī pieprasa iesniegt piegādājamo materiālu ražošanas procesu kontroles sertifikātus, lai pārliecinātos ne tikai par rūpnīcu tehniskajiem rādītājiem, bet arī par to, ka ražotnēs ir veiktas visas nepieciešamās darbības un to rīcībā ir visi vajadzīgie resursi ražošanai, proti, ka tās praktiski ir spējīgas atbilstošā kvalitātē veikt nepieciešamā produkta rūpniecisku ražošanu un piedāvāt to tirgū. VAS “Latvijas Valsts ceļi” regulāri arī veic rūpnīcu apsekošanas.

Uzsākot šī gada būvdarbu sezonu un apsekojot asfaltbetona rūpnīcas, esam atkārtoti konstatējuši, ka neskatoties uz AS „Inspecta Latvia” izsniegtajiem ražošanas procesa kontroles sertifikātiem konkrētu rūpnīcu ražojumiem un neskatoties uz šo rūpnīcu apjomīgajiem piedāvājumiem nodrošināt asfaltbetona piegādi objektiem līguma slēgšanas gadījumā (piemēram, SIA ,,A Pieci” ražotne „Asfaltnieki” Ķekavā - piecpadsmit ceļu būvdarbu līgumos, kuru kopējās būvdarbu izmaksas ir ap 40 miljoniem euro, ievērojami mazākā apjomā, bet arī - SIA „Mark Invest A” piederošā asfaltbetona rūpnīcā, kas atrodas Tīnūžu pagasta „ Tigranās”), rūpnīcas nav gatavas darbam un atsevišķas no tām nespēj nodrošināt pat minimālo prasību izpildi asfaltbetona ražošanai un piegādei, kaut arī ražošanas procesi ir sertificēti.

Tas rada nopietnus profesionālus un finanšu riskus valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto ceļu būvdarbu, kuriem ir izteikts sezonas raksturs, izpildei.

Pārliecinoties, ka potenciālajam asfaltbetona piegādātājam ir akreditētas institūcijas izsniegts ražošanas procesa sertifikāts, VAS “Latvijas Valsts ceļi” un ikvienai trešajai personai būtu tiesības paļauties, ka ražotājs ir izpildījis visas prasības un nodrošina normatīvu, t.sk., Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulas Nr.305/2011 5.pielikuma un standarta LVS EN 13108-21 noteikto prasību izpildi. Diemžēl VAS “Latvijas Valsts ceļi” apsekošanās konstatētais liecina par pretējo. Uzskatām, ka nav pieļaujama asfaltbetona piegāde un ieklāšana Latvijas valsts autoceļu objektos no rūpnīcas, kura, lai gan saņēmusi ražošanas procesa sertifikātu (piemēram, SIA “A Pieci“ ražotne Ķekavā to saņēmusi 2015. gada novembrī - sezonā, kad ražošana praktiski nenotiek un pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām nav notikusi arī 2015. gadā), bet neraugoties uz to, pat pēc gandrīz pusgada, uzsākoties reālai autoceļu būvdarbu sezonai, nav konstatējams, ka ražotne kaut teorētiski ir gatava rūpnieciskai ražošanai vismaz minimālos apmēros.

Ņemot vērā iepriekš minēto, VAS “Latvijas Valsts ceļi” ir vērsusies Ekonomikas ministrijas padotībā esošajās institūcijās - Patērētāju aizsardzības centrā un SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” ar lūgumu tām savas kompetences ietvaros veikt pārbaudes par akreditētās institūcijas izsniegto sertifikātu pamatotību un likumību, tirgum piedāvātās produkcijas un tās kvalitātes kontroles procesu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Sakarā ar problēmas nozīmību un iespējamām būtiskām sekām, ja situācija savlaicīgi netiks risināta, lūdzam Jūs no savas puses iesaistīties šī jautājuma izskatīšanā un kontrolē.

Novērtē šo rakstu:

23
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...