Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) pauž nožēlu, ka Eiropas Savienības valstī Latvijā ir iespējama situācija, ka tiek sertificētas asfalta rūpnīcas, kas neatbilst kvalitātes kritērijiem, bet atsevišķi uzņēmumi ir gatavi izmantot šādu rūpnīcu produkciju, tā apdraudot remontējamo ceļu kvalitāti.

Šādu satraucošu informāciju 19.jūnijā sniedza Latvijas televīzijas raidījums "De Facto". Ceļu būves un remontu kvalitātes uzlabošanu par svarīgu uzdevumu savulaik izvirzīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un satiksmes ministrs Aivis Ronis. Lai šo uzdevumu īstenotu, tika nostiprināts VAS "Latvijas Valsts ceļi" kompetences centrs, kas būtiski pastiprināja un uzlaboja ceļu būves uzņēmumu darbu kontroli. Savukārt uzņēmumi, lai spētu izpildīt paaugstinātās LVC prasības, veica ievērojamas investīcijas, vairāki uzbūvēja modernas asfalta ražotnes, kuras tika atbilstoši sertificētas.

Visiem uzņēmumiem, kas ražo asfaltu, atbilstoši Latvijas Valsts standartam nr. 13108-21 sertifikācijas procesā bija jāpierāda, ka to rīcībā ir instrumentārijs, kas ļauj kontrolēt produkta kvalitāti. Praksē tas nozīmē, ka vai nu ražotnē ir jābūt sertificētai laboratorijai, vai arī tai ir jābūt noslēgtam līgumam ar sertificētu laboratoriju, kas ļautu vairākas reizes dienā veikt produkcijas paraugu ņemšanu un analīzi. Ja nekā tāda nav, tad nav arī iespējams sagatavot kvalitatīva asfalta recepti un nodrošināt kvalitātes kontroli ražošanas procesā. Tāpat uzņēmumā ir jābūt kvalificētam personālam ar vismaz 3 - 5 gadu pieredzi asfalta ražošanā.

Taču izrādās, ka viens no trim uzņēmumiem, kas Latvijā veic sertifikāciju, - AS "Inspecta Latvija" labprāt sertificē arī ražotnes bez laboratorijas, bez līguma, bez kvalificētiem darbiniekiem, paļaujoties uz uzņēmumu paustiem labiem nodomiem ražot kvalitatīvu asfaltu cerībā, ka iecere nejauši izdosies.

Žēl, ka pieminētais "De Facto" sižets bija veidots, uzklausot tikai viena sertificēšanas veicēja - par pārkāpumiem aizdomās turētās AS "Inspecta Latvija" viedokli, nepainteresējoties, vai citi sertificētāji arī pieļauj paļaušanos uz teorētisku iespēju ražot normālu asfaltu bez priekšnoteikumiem kontroles veikšanai.

Rezultātā, neraugoties uz kopējo ceļu remontu kvalitātes uzlabošanos, joprojām tiek saņemtas ziņas par brāķi, ko lielākoties saražojuši šaubīgi uzņēmumi bez reālas pieredzes, kas konkursos atsaucas uz mātes uzņēmumu pieredzi, lai gan tie darbojas ārvalstīs un nedomā veikt reālas investīcijas Latvijā.

LCB sagaida, ka atbildīgās iestādes - Ekonomikas ministrija, "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī KNAB - pārbaudīs, uz kāda pamata un kāpēc AS "Inspecta Latvia" tomēr ir sertificējusi abas rūpnīcas, akceptējot nekvalitatīva asfalta ražošanas iespējas, un pārkāpumu gadījumā piemēros soda sankcijas.

LCB arī aicina nodrošināt godīgu konkurenci, kad visiem pretendentiem iepirkumos ir jāatbilst definētajiem kvalitātes standartiem, un nepieļaut situāciju, ka daži asfalta ražotāji nevēlas vai nespēj investēt modernu ražotņu un ražošanas kontroles sistēmu izveidē, bet izlīdzas ar labu nodomu izteikšanu, par ko no iejūtīga partnera, iespējams, par taisnīgu atlīdzību saņem kvalitātes sertifikātu.

* biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs

Red. piez.: saistībā ar aprakstīto situāciju publicējam arī Pietiek rīcībā nonākušo Latvijas Valsts ceļu vēstuli Ekonomikas ministrijai „Par akreditēto institūciju darbību un tirgū piedāvātā asfaltbetona kvalitātes kontroli”

VAS “Latvijas Valsts ceļi”, kas saskaņā ar 2013. gada 16.decembrī noslēgto deleģēšanas līgumu ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju veic deleģētos pārvaldes uzdevumus, tajā skaitā, valsts autoceļa tīkla pārvaldīšanu, valsts autoceļu tīkla finansējuma administrēšanu, iepirkumu organizēšanu valsts vajadzībām, valsts autoceļu būvniecības programmu vadību un būvniecības uzraudzību, vēršas pie Jums kā vadošās valsts pārvaldes iestādes, kas izstrādā un īsteno valsts politiku gan būvniecības jomā, gan akreditācijas jomā un nodrošina nacionālās akreditācijas sistēmas darbību.

VAS “Latvijas Valsts ceļi ”ir lielākais ceļu būvdarbu pasūtītājs valstī. Šo darbu izpilde tiek finansēta no publiskā sektora - Latvijas valsts un Eiropas Savienības strutūrfondu līdzekļiem. Viena gada ceļu būvdarbu pasūtījumu apjomi mērāmi vairākos simtos miljonu euro, ir būvobjekti, kuru būvdarbu izmaksas pārsniedz 10 milj. euro. Uzņēmuma uzdevums ir nodrošināt valsts autoceļu tīklā veikto būvdarbu un to izpildei piegādāto būvmateriālu kvalitātes atbilstību normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā, nosacījumu izpildi Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai Latvijas ceļu tīkla atjaunošanai. Tāpēc atklātās konkursu procedūrās izvēloties potenciālos līgumpartnerus, VAS “Latvijas Valsts ceļi” ir izvirzījusi stingras prasības rūpnīcām, no kurām tiek plānots veikt asfaltbetona piegādes, kā arī pieprasa iesniegt piegādājamo materiālu ražošanas procesu kontroles sertifikātus, lai pārliecinātos ne tikai par rūpnīcu tehniskajiem rādītājiem, bet arī par to, ka ražotnēs ir veiktas visas nepieciešamās darbības un to rīcībā ir visi vajadzīgie resursi ražošanai, proti, ka tās praktiski ir spējīgas atbilstošā kvalitātē veikt nepieciešamā produkta rūpniecisku ražošanu un piedāvāt to tirgū. VAS “Latvijas Valsts ceļi” regulāri arī veic rūpnīcu apsekošanas.

Uzsākot šī gada būvdarbu sezonu un apsekojot asfaltbetona rūpnīcas, esam atkārtoti konstatējuši, ka neskatoties uz AS „Inspecta Latvia” izsniegtajiem ražošanas procesa kontroles sertifikātiem konkrētu rūpnīcu ražojumiem un neskatoties uz šo rūpnīcu apjomīgajiem piedāvājumiem nodrošināt asfaltbetona piegādi objektiem līguma slēgšanas gadījumā (piemēram, SIA ,,A Pieci” ražotne „Asfaltnieki” Ķekavā - piecpadsmit ceļu būvdarbu līgumos, kuru kopējās būvdarbu izmaksas ir ap 40 miljoniem euro, ievērojami mazākā apjomā, bet arī - SIA „Mark Invest A” piederošā asfaltbetona rūpnīcā, kas atrodas Tīnūžu pagasta „ Tigranās”), rūpnīcas nav gatavas darbam un atsevišķas no tām nespēj nodrošināt pat minimālo prasību izpildi asfaltbetona ražošanai un piegādei, kaut arī ražošanas procesi ir sertificēti.

Tas rada nopietnus profesionālus un finanšu riskus valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto ceļu būvdarbu, kuriem ir izteikts sezonas raksturs, izpildei.

Pārliecinoties, ka potenciālajam asfaltbetona piegādātājam ir akreditētas institūcijas izsniegts ražošanas procesa sertifikāts, VAS “Latvijas Valsts ceļi” un ikvienai trešajai personai būtu tiesības paļauties, ka ražotājs ir izpildījis visas prasības un nodrošina normatīvu, t.sk., Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulas Nr.305/2011 5.pielikuma un standarta LVS EN 13108-21 noteikto prasību izpildi. Diemžēl VAS “Latvijas Valsts ceļi” apsekošanās konstatētais liecina par pretējo. Uzskatām, ka nav pieļaujama asfaltbetona piegāde un ieklāšana Latvijas valsts autoceļu objektos no rūpnīcas, kura, lai gan saņēmusi ražošanas procesa sertifikātu (piemēram, SIA “A Pieci“ ražotne Ķekavā to saņēmusi 2015. gada novembrī - sezonā, kad ražošana praktiski nenotiek un pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām nav notikusi arī 2015. gadā), bet neraugoties uz to, pat pēc gandrīz pusgada, uzsākoties reālai autoceļu būvdarbu sezonai, nav konstatējams, ka ražotne kaut teorētiski ir gatava rūpnieciskai ražošanai vismaz minimālos apmēros.

Ņemot vērā iepriekš minēto, VAS “Latvijas Valsts ceļi” ir vērsusies Ekonomikas ministrijas padotībā esošajās institūcijās - Patērētāju aizsardzības centrā un SIA “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” ar lūgumu tām savas kompetences ietvaros veikt pārbaudes par akreditētās institūcijas izsniegto sertifikātu pamatotību un likumību, tirgum piedāvātās produkcijas un tās kvalitātes kontroles procesu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Sakarā ar problēmas nozīmību un iespējamām būtiskām sekām, ja situācija savlaicīgi netiks risināta, lūdzam Jūs no savas puses iesaistīties šī jautājuma izskatīšanā un kontrolē.

Novērtē šo rakstu:

23
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kā intereses pārstāv Saeimas deputāti?

FotoIk pa četriem gadiem notiek Saeimas vēlēšanas, kurās tiek izvēlēti 100 tautas pārstāvji, kurus vēlētāji var izvēlēties tikai no partiju sarakstiem. Turpmākos 4 gadus šie partiju pārstāvji melnām mutēm groza un pieņem likumus savās un savu sponsoru interesēs, kā arī ieceļ tiesnešus. Lai cik tas skumīgi neliktos, bet es nevaru nosaukt nevienu likumu vai likumu grozījumus, kas būtu pieņemts iedzīvotāju vairākuma interesēs.
Lasīt visu...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...