Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sarunas starp Finanšu ministriju (FM) un Latvijas Banku (LB) par centrālās bankas iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, kā tas jau ir noticis ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), faktiski ir iestrēgušas. Galvenais strīdus ābols ir, vai atalgojuma ierobežojumi būtu attiecināmi tikai uz LB darbiniekiem vai arī uz Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem fantastiski labi atalgotajiem LB padomes locekļiem, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. No oficiāliem komentāriem ierēdņi atsakās, rādot valdības ēkas virzienā, kur esot panākta neformāla vienošanās ar LB vadību, ka jautājums tiks noslāpēts. Tas saskan ar faktu, ka finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) iesniedzis priekšlikumu vēl par trim mēnešiem līdz rudenim pagarināt termiņu, kādā jāizstrādā likuma grozījumi par LB iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. 

Vienojošais posms, caur kuru varētu būt notikusi pozīciju saskaņošana starp politisko vadību un LB, ir LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča padomnieks un LB juridiskās pārvaldes vadītājs Edvards Kušners, kurš vienlaikus ir arī premjera Valda Dombrovska (Vienotība) ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos un regulāri uzturas valdības ēkā. Kušners šā gada 15. februārī piedalījās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē, kad tā sprieda par progresu tiesnešu un LB atalgojuma sistēmas sakārtošanā. Apakškomisijas sēdes protokolā Kušners pieteikts nevis kā premjera Dombrovska padomnieks, bet kā LB pārstāvis.

Tikmēr tagad jau  bijusī Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne trešdien Pietiek apgalvoja, ka premjeram nav notikusi komunikācija ar LB par tās iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. Premjers šajā jautājumā arī ņemot vērā starptautisko aizdevēju pausto noraidošo attieksmi pret LB iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. Eiropas Komisijas (EK) pārstāves Elenas Floresas 2009. gada novembra atbildes vēstulē Finanšu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim, kas ir Pietiek rīcībā, uzsvērts, ka atalgojuma jautājumam jāpaliek LB padomes kompetencē un valsts mēģinājumi šajā jautājumā iejaukties var novest pie pārkāpuma procedūras uzsākšanas no EK puses.

Bankas padomes sastāvā saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku ir astoņi cilvēki: bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, viņa vietnieks Andris Ruselis un seši padomes locekļi – Leonīds Gricenko, Vita Pilsuma, Zoja Razmusa, Arvils Sautiņš, Aivars Skopiņš un Valentīna Zeile. LB padomes locekļi mēnesī saņem algu virs četriem tūkstošiem latu, savukārt LB vadība aptuveni sešus tūkstošus latu. Kā rāda LB padomes locekļu Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas par 2010. gadu, Rimšēvičs pērn algā saņēmis 80 205 latus, Ruselis - 69 661 latu, Gricenko - 54 121 latu, Pilsuma - 53 975 latus, Sautiņš - 54 250 latus, Skopiņš - 53 993 latus, Zeile - 54 686 latus, bet Razmusa stājās amatā tikai šā gada februārī.

Floresa norāda, ka EK novērtē Latvijas valdības centienus sakārtot algu jautājumu valsts pārvaldē, ieviešot vienoto atalgojuma sistēmu. Vienlaikus EK uzsver, ka FKTK un LB ir tādas funkcijas un pienākumi, kas prasa augstu neatkarības pakāpi no valdības. Līdz ar to, lai arī algām šajās divās institūcijā būtu jābūt adekvātām valsts ekonomiskajai situācijai, svarīgi saglabāt LB un FKTK finansiālo autonomiju. „Jautājumiem, kas saistīti ar LB un FKTK aparātu, tai skaitā algām, jāpaliek šo institūciju ekskluzīvā kompetencē,” norādīts vēstulē, kas ir Pietiek rīcībā. EK uzskata, ka atalgojuma jautājums LB jānosaka bankas padomei. „Likums, kas šo atbildību nodotu valstij, pārkāptu LB finansiālo neatkarību un tādā veidā arī [EK dibināšanas] līguma 108. pantu. Šāda situācija var novest pie pārkāpuma procedūras uzsākšanas no EK puses,” brīdināts vēstulē, aicinot Latvijas valdību izvairīties no šādiem likuma grozījumiem. EK Dibināšana līguma 108. pants, uz ko ietverta atsauce vēstulē, garantē Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību.

Pietiek jau rakstīja, ka finanšu ministrs Vilks faktiski ieslēdzis atpakaļgaitu decembrī jau konceptuāli izlemtajā jautājumā par LB iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. Noteikts, ka FM līdz 1. jūnijam Saeimā jāiesniedz attiecīgs likumprojekts, bet Vilks Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šonedēļ iesniedza priekšlikumu šo datumu pārcelt uz 1. septembri, kas mazina cerības, ka jau ar 2012. gada 1. janvāri uz LB attieksies tie paši atalgojuma ierobežojumi, kādi uz citām valsts un pašvaldību iestādēm, tostarp arī FKTK. Informēti avoti valdībā un Saeimā Pietiek norādījuši – tā ir apzināta „gumijas stiepšana, cerot, ka jautājumu izdosies noņemt pavisam”. Neoficiāli tiek pieļauts, ka vienošanās panākta LB vadības, finanšu ministra un premjera līmenī.

Pirms vairākiem mēnešiem, pagājušā gada decembrī faktiski jau bija panākts politiskais atbalsts LB iekļaušanai vienotajā atalgojuma sistēmā, bet jautājuma izlemšana, likumā ierakstot pārejas noteikumus, tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku. Tieši šī iemesla dēļ likuma pārejas noteikumos ietvēra 2011. gada 1. jūniju kā termiņu, kad FM izstrādātajiem likuma grozījumiem jānonāk Saeimā. Avoti FM norāda, ka saskaņošana ar ECB netiks uzsākta, kamēr nav panākta vienošanās ar LB par konkrētu likuma redakciju.

Informēti avoti Pietiek norādījuši, ka reāli pa šiem četriem mēnešiem nekas nav paveikts, lai gan likumprojekta izstrāde tādu laiku neprasot. „Tur tehniski nav ko izstrādāt – jāņem par pamatu tā pati shēma, kāda ir attiecībā uz FKTK. Tehniski viss ir izstrādāts, vajag tikai zaļo gaismu no augšas, bet Vilks marinē, kas nozīmē, ka uz nākamā gada 1. janvāri Latvijas Banka vienotajā sistēmā vēl nebūs,” Pietiek norāda zinošs avots.

Novērtē šo rakstu:

9
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...