Prettiesiski rīkojušos ierēdņu sodīšana Zatleru pašlaik neinteresē
L. Lapsa10.01.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā likumdošana ļauj ierēdņiem, kuri ignorējuši likumā noteikto pienākumu atbildēt uz iedzīvotāju iesniegumiem, izsprukt no pat niecīgākā soda arī tad, kad likumpārkāpumu atzinusi tiesa. Taču Valsts prezidents Valdis Zatlers nedomā, ka likumdošanā kaut ko vajadzētu mainīt, - katrā gadījumā nekādu plānu šajā jomā viņam neesot.
Kā jau ziņots, administratīvā rajona tiesa šogad atzina ar prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas rīcību, nesniedzot atbildes uz vairākiem jautājumiem saistībā ar kancelejas tēriņiem, tostarp izdevumiem Zatlera deju stundām, kancelejas darbinieku valodas apmācībām, galda un ģērbšanās kultūras uzlabošanai.
Taču neviens ierēdnis par savu prettiesisko rīcību sodu nesaņēma: kā izrietēja no kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča paskaidrojuma, Darba likuma 90. panta trešā daļa nosaka, ka piezīme vai rājiens izsakāms ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tāpēc arī viņam nekas cits neesot atlicis kā „ar Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem veikt pārrunas”.
Šis Zatlera kancelejas vadītāja skaidrojums faktiski nozīmē, ka Latvijā nevar tikt sodīts neviens valsts iestāžu darbinieks, kura rīcības prettiesiskumu ar savu spriedumu atzinusi administratīvā tiesa: parasti no brīža, kad iesniegums par ierēdņa rīcības prettiesiskumu tiek nodots tiesā, līdz spriedumam paiet vismaz pusotrs gads.
Sākotnēji Zatlers no savas kancelejas darbinieku prettiesiskās rīcības vērtējuma norobežojās un to komentēt atteicās, nevēloties atbildēt arī uz jautājumu, kā viņš kā Valsts prezidents rūpējas, lai Valsts prezidenta kanceleja ievērotu likumdošanas normas attiecībā uz iedzīvotāju iesniegumiem un tiesībām saņemt informāciju.
Pēc šīs sākotnējās izvairīšanās Pietiek Zatleram uzdeva vēl virkni jautājumu – vai, viņaprāt, Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas par prettiesisku rīcību šādā situācijā nav sodāmas, vai šāda likumdošanas situācija viņam šķiet normāla, kādas vēl amatpersonas, viņaprāt, par prettiesisku rīcību nav sodāmas un kādus konkrētus soļus viņš spers, lai mainītu likumdošanas situāciju šajā jomā.
Taču Zatlers arī ne uz vienu no šiem jautājumiem atbildēt nevēlējās, savukārt no Rinkēviča sniegtās atbildes izriet, ka prezidentu pilnībā apmierina pašreizējā situācija un „Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva attiecībā uz Darba likuma regulējumu šobrīd netiek plānota”.
„Jānorāda, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos, ievērojot prettiesiskas rīcības raksturu, paredzēti dažādi juridiskās atbildības veidi, kā kriminālatbildība, civiltiesiskā atbildība, administratīvā atbildība, disciplināratbildība. Katrs gadījums izvērtējams individuāli, izvērtējot konkrētās situācijas atbilstību normatīvajos aktos nostiprinātajiem konkrētās atbildības veidam paredzētajiem piemērošanas priekšnoteikumiem,” skanēja Zatlera kancelejas vadītāja atbilde.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
