Iesaki rakstu: 
Otrdienas pēcpusdienā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis kopā ar kādreizējo politiķi Andri Šķēli ieradās lidostā Rīga, un pēc tam abi kopā bija redzami arī, dodoties uz iekāpšanu lidmašīnā uz Minsku. Pietiek no neoficiāliem avotiem zināms, ka Šķēle sava biznesa interesēs izmanto Roņa amatpersonas statusu, taču abu kontakti ciešāki kļuvuši tieši pēdējā laikā, kad tiek runāts par līdzšinējā prezidenta kancelejas vadītāja Gundara Daudzes atgriešanos Saeimas priekšsēdētāja postenī un iespējamu Roņa nonākšanu līdzšinējā Daudzes amatā.
"Par laika apstākļiem, par investīcijām. Atvainojiet, ļaujiet man atgriezties pie sarunām," tik izcili nerunīgs bija Valsts prezidenta padomnieks un bijušais satiksmes ministrs Ronis, kad Pietiek viņam apjautājās - par ko tad viņš īsti, sēžot biznesa lounge zonā, tik aizrautīgi pārspriež ar Šķēli. Savukārt no Šķēles neizdevās saņemt pat tik lakonisku atbildi.
Lai gan Ronis, kā šķita, vēlējās radīt iespaidu, ka ar Šķēli saticies nejauši, viņi abi plecu pie pleca devās uz iekāpšanu reisā uz Minsku. Kā pēc tam noskaidroja Pietiek, abi kopā ieradušies jau lidostā, kur arī kopā pavadījuši nepilnu stundu, kas bija jāgaida līdz lidojumam uz Baltkrievijas galvaspilsētu.
Vieni Pietiek avoti otrdien izteica versiju, ka Ronis ar Šķēli satuvinājušies tieši pēdējā laikā un īpaša tuvība viņu starpā radusies pēc tam, kad sākušās runas par pašreizējā prezidenta Bērziņa kancelejas vadītāja Daudzes iespējamu kandidēšanu uz Saeimas priekšsēdētāja posteni, ko Solvita Āboltiņa 12. Saeimā vairs pat necer ieņemt.
Taču šī versija neizskaidro abu kopīgu došanos uz Minsku, un cits avots prezidenta kancelejā Pietiek atklāja, ka Šķēle izmantojot Roņa kā bijušā satiksmes ministra un diplomāta, tagad Valsts prezidenta padomnieka statusu, lai raitāk ritētu biznesa sarunas Minskā par atsevišķu ekspremjeram piederošu aktīvu pārdošanu baltkrieviem.
"Tādā valstī kā Baltkrievija nevienas biznesa sarunas nav iedomājamas bez valsts amatpersonu klātbūtnes, Pietiek skaidroja par Šķēles biznesa sarunām informēts avots. Jāpiebilst, ka Ronis, būdams satiksmes ministrs, iedibināja ciešus kontaktus ar Baltkrievijas politisko un saimniecisko eliti.
Interesanti, ka Ronis uz Minsku devās Valsts prezidenta padomnieka statusā, - brauciens notiek Roņa darba laikā, un Bērziņa preses pārstāve Līga Krapāne Pietiek apliecināja, ka Ronis nekādā atvaļinājumā neesot devies. Kādā sakarā viņš lidostā redzams, dodoties uz Minsku kopā ar Šķēli, - tas, pēc prezidenta preses pārstāves ieskata, esot prasāms pašam Ronim.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
