Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”. Pietiek šodien publicē pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu.

Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, - šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.

Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.

Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.

Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.

Naudas balvu un prēmiju lietus

Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, - tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.

Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.

Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies... Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.

Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks - „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.

Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.

Salīdzinājumam - Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.

Grūtības ar pamatošanu

Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.

To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:

- kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?

- kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?

- kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?

- kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??

- kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?

- kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?

Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību

Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.

Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”

Citās institūcijās – vēl „treknāk”?

Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.

Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.

19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”

Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 1974,23 eiro

Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam - 1952,75 eiro

Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 1921,05 eiro

Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 1869,82 eiro

Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 1869,82 eiro

Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 1869,82 eiro

Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 1869,82 eiro

Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 1636,09 eiro

Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 1467,68 eiro

Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1426,60 eiro

Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1346,12 eiro

Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1337,22 eiro

Ingai Šteinbrikai - 1302,04 eiro

Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1284,10 eiro

Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1133,70 eiro

Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei - 1088,58 eiro

Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro

Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro

Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1052,90 eiro

Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro

Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 2632,31 eiro

Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 2561,40 eiro

Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 2561,40 eiro

Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 2561,40 eiro

Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 2561,40 eiro

Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 2561,40 eiro

Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 2241,23 eiro

Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 2010,52 eiro

Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai - 1906,65 eiro

Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1844,00 eiro

Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1831,81 eiro

Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1759,04 eiro

Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1754,84 eiro

Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei - 1736,05 eiro

Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1563,40 eiro

Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro

Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1423,99 eiro

Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1423,99 eiro

Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam - 1387,87 eiro

Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei - 1386,42 eiro

Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai - 1338,92 eiro

Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1323,00 eiro

Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei - 1302,22 eiro

Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei - 1268,69 eiro

Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei - 1250,50 eiro

Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei - 1243,00 eiro

Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro

Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei - 1241,85 eiro

Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam - 1196,20 eiro

Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram - 1170,31 eiro

Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos - 1150,00 eiro

Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei - 1150,00 eiro

Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei - 1014,25 eiro

Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei - 1002,94 eiro

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

104
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

12

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

FotoJanvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad viņa "pa blatu" sev ieguva vietiņu kapsētā. Šajā apstāklī nebūtu nekā īpaša, ja vien 19. janvārī sīko krāpniecību neaizstāvētu patētiski mūsu visai cienītais Jānis Jurkāns. Mēs pārrunājām šo rakstu, turklāt Jūlijs Krūmiņš un Jānis Jurkāns ir draugi kopš bērnības. Viedokļi sakrita, un mēs uzrakstījām Jānim vēstuli. Pēc kāda laika ar šīs nepublicētās vēstules rekomendācijām nodarbojās Saeima. Ar Jurkāna piekrišanu vēstuli publicējam.
Lasīt visu...

21

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoŠī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt pamatojumu Jūsu publiski vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Diemžēl uz vairākiem jautājumiem atbildes pēc būtības netika sniegtas, tādēļ atkārtoti lūdzam tās iesniegt, lai varam pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

FotoVairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību un ar to saistītajām izmaksām. Uz saviem jautājumiem esam saņēmuši atbildes, kuras vēlamies precizēt.
Lasīt visu...

18

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

FotoLatvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas - Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Nacionālās drošības padomei.
Lasīt visu...

21

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

FotoEiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu (CETA) ratificēšanu. Latvijas intereses šajā līgumā ir aizstāvētas ļoti vāji, tāpēc es nebalsoju par šo līgumu. CETA līgums esošajā redakcijā nav pieņemams – lai ko teiktu šī dokumenta atbalstītāji.
Lasīt visu...

6

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

FotoBiedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales kongresa simtgades pieminekļa uzraksta valodu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...