Iesaki rakstu: 
Pirms nedēļas klajā nāca kāda grāmata – tās nosaukumu neminēšu, lai nebūtu liekas reklāmas, taču jau pirms iznākšanas tika apgalvots, ka tā pastāstīs daudz jauna un nezināta par mūsu Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Atzīšos godīgi, ka pati šo grāmatu vēl neesmu izlasījusi. Taču publiskajā telpā par grāmatu un tās saturu ir pilnīgi pietiekami informācijas, lai varētu spriest – kas tajā iekšā.
Grāmata stāstot par visu to, ko – un, galvenais, KĀ – savā iepriekšējā dzīvē darījis tagadējais prezidents. Kurš, ja nekas neatgadīsies, mūsu valsti vadīs vēl vismaz trīs gadus.
Mēs esam uzzinājuši – tā jau tas ar šīs grāmatas autoriem ierasts – nevis ko gaišu un pozitīvu, bet galvenokārt galvenajam varonim un viņa aizstāvjiem nepatīkamas, neērtas, labāk noklusējamas lietas. Tā vismaz šķiet gan no apraksta, gan no Bērziņa kunga (ne)reakcijas.
Bērziņa kungs mums iepriekš ir stāstījis, kā kompartijā esot pavadījis tikai brītiņu 1986. gadā. Bet grāmata atklāj (skat. portālu ziņas), kā patiesībā Bērziņa kungs atļauju kļūt pat LPSR ministra vietnieku no kompartijas Cē-Kā pārstāvja [Genādija] Loskutova, tagadējā deputāta tēva lūdzies laikā, kad citi cilvēki dibināja Tautas fronti un vicināja sarkanos karogus.
Bērziņa kungs mums ir stāstījis, kā miljonus godīgi sapelnījis no skandināvu kungu maksātās aldziņas. Bet grāmata (atkal skat. portālus) atklāj, ka patiesība ir pavisam cita. Ka Bērziņa kungs ir aktīvi pri(h)vatizējis un cīnījies, lai prāvāks kumoss tiktu nevis viņa tagad vadītajai valstij, bet gan viņam pašam personiski.
Par savu karalisko mitekli blakus Brīvības piemineklim Bērziņa kungs lāgā nav gribējis pat ieminēties. Grāmata toties stāsta (atkal portāli), kā mūsu prezidents pats personiski ir licis parakstu zem dokumentiem, lai dzīvokli par lētu naudu dabūtu pats savā īpašumā.
Tā saukto „Šķēles-Grūtupa” vai „Valmieras grupējumu” Bērziņa kungs nav īsti pat pieminējis. Bet grāmata (portālu ziņās) rāda, ka tieši piederība šim grupējumam prezidentam ir nodrošinājusi pakampšanai nepieciešamos politiskos kontaktus. Ko viņš arī izmantojis, cik spējis.
Tad vēl banku krīze 1998. gadā. Dīvainības ap rūpnīcas Lode privatizāciju, pirkšanu un pārdošanu. Eiropas Savienības un pašu budžeta līdzekļu „apgūšana”, lai tiktu pie sava baseina un tenisa kortiem... Izrādās, interesantu norišu prezidenta dzīvē ir bijis pāri pārēm (personisko dzīvi pat neaizskarsim, te esmu vienisprātis ar grāmatas autoriem).
Kas interesanti: prezidents visus šos aprakstītos faktus nekavējoties neatspēko. Vienkārši klusē. Vai tāpēc, ka nezināmi PR cilvēki – kādi Stendzenieki vai kas tāds – viņam ir iestāstījuši, ka labāk vienkārši paklusēt? Bet varbūt tāpēc, ka gluži vienkārši nav ko atspēkot, jo viss aprakstītais ir taisnība?
Neesmu nekāds nozīmīgais cilvēks, bet es esmu viena no tautas, un man ir jautājumi. Patiesībā viens jautājums manas valsts prezidentam. Kā tā, ka viņš, esot šajā augstajā amatā, nespēj saņemties un godīgi pateikt – jā, bija tā un tā, bet tā un tā atkal nebija?
Ja garāk, mans jautājums manas valsts prezidentam ir – prezidenta kungs, kāpēc jūs nevarat pret savu tautu būt godīgs? Kāpēc mums no kaut kādām grāmatelēm ir jāuzzina tas, ko jūs pats taču varētu atklāti un godīgi pateikt?
Vai baidāties, ka jūs nesapratīs? Izsmies? Bet jūsu vecumā un jūsu Postenī šādas bailes taču ir vienkārši apkaunojošas – neļaujieties tām!
Es tiešām, patiesi vēlētos lepoties ar savas valsts prezidentu, bet tam ir vajadzīga viena lieta – prezidents, kurš rīkojas tā, ka ar viņu var lepoties!
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
