Prezidenta vēlēšanas nāk, tāpēc tagad atkal katram ir vieta, katrs ir svarīgs, katram ir jābūt pasargātam
Egils Levits01.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godātie Latvijas cilvēki! Latvieši! Gads, no kura atvadāmies, nebija viegls. Krievijas iebrukums Ukrainā. Cenu kāpums, ko daudz ģimeņu izjūt īpaši skaudri. Globālā pandēmija, kas tikai pamazām atkāpjas.
Tomēr šis gads, no kura atvadāmies, bija arī īpašs.
Īpašs tādēļ, ka tas lika mums ar skaidru skatu apzināties vērtīgāko.
Vērtība ir drošība un miers mūsu mājās.
Vērtība ir latviešu valoda, latviskums, kurā mēs kā tauta pastāvam.
Vērtība ir Latvijas atbrīvošana no okupācijas pieminekļiem un padomju koloniālisma mantojuma cilvēku prātos. Latvija ir kļuvusi garīgi tīrāka.
Vērtība ir mūsu vienotība, atbalstot un palīdzot ukraiņu tautai.
Bet lielākā vērtība ir Latvijas valsts, kuru mēs paši veidojam un kura mūs sargā.
Šajā īpašajā 2022. gadā mēs pārliecinājāmies, ka pamati, uz kuriem stāvam, ir stipri.
Esam rūdījušies un kļuvuši spēcīgāki.
Šis spēks mums jāņem līdzi nākamajā gadā. Karš Ukrainā, pasaules ekonomikas sabremzēšanās, augstās enerģijas cenas – tas viss vēl nav beidzies.
Taču mums ir viena priekšrocība. Mēs zinām, ko mēs gribam.
Mēs gribam modernu, latvisku, solidāru Latviju Eiropas valstu saimē.
Šis skaidrais mērķis mūs vieno. Tas ļauj mums turēt kursu arī vētrainos ūdeņos.
Šis skaidrais mērķis ļauj mums atšķirt svarīgāko no mazāk svarīgā. To, kas jādara tūlīt, no tā, kas būs jādara pēc tam.
Tas ļauj mūsu valstij uzstādīt mērķtiecīgu darba kārtību 2023. gadam.
Galvenie virzieni būs ārējā un iekšējā drošība, ekonomikas transformācija un efektīvs atbalsts cilvēkiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs.
Nākamais gads būs Dziesmu svētku gads. Šī 150 gadu senā tradīcija ir mūsu nacionālās kultūras apziņas centrā. Savukārt latviešu kultūra ir mūsu valsts pamats.
Gatavosimies un svinēsim šos lielos latviskuma svētkus, kas mūs spēcina un saliedē, dara mūs stiprus!
Dārgie latvieši! Dārgie Latvijas cilvēki!
Latvija līdzinās pamatīgam dižozolam. Kad apkārt plosās vētras, to stipri zemē notur dziļas saknes. Tā ir mūsu tautas pieredze. Spēja visgrūtākajos laikos izturēt un pastāvēt par sevi.
Ozola lapotni kuplu dara mūsu darbi. Katra paaudze tam dod savu ieguldījumu.
Grūtos laikos ozola pavēnī drošību var atrast katrs. Katram ir vieta, katrs ir svarīgs, katram ir jābūt pasargātam.
Ticot sev, uzņemoties atbildību par savu un savu tuvinieku dzīvi, par sabiedrības kopējo labumu – labāka top mūsu visu dzīve Latvijā.
Paldies par to katram atsevišķi un visiem kopā!
Es novēlu visiem mīlestību un prieku par paveikto!
Es novēlu visiem izturību, optimismu un veiksmi turpmākajiem darbiem!
Laimīgu jauno 2023. gadu!
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
