Prezidenta vēlēšanu izstiepšana līdz rudenim – maz ticama

Vismaz daļā Vienotības vēl aizvien aktuāls ir jautājums par nepieciešamiem pārkārtojumiem valdībā, par kuriem pirms dažām nedēļām, apejot premjeru Dombrovski, izteicās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas politiskais padomnieks Edgars Jaunups. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis trešdien Pietiek atgādināja, ka rudenī gaidāmā budžeta konsolidācija būs pēdējā un Vienotība ap to vairs nevar bāzēt savu politisko retoriku. „Konsolidācijas epopeja ir beigusies, ir jāliek uzsvars uz nozaru efektivizēšana, ministrus ir jāpiespiež uz reformām,” teica Zaķis. No atbildes uz jautājumu, vai ar to tiek domāti zaļo zemnieku ministri un vai Vienotība tad būtu gatava likt pretī atsevišķu savu ministru nomaiņu, Zaķis izvairījās.

Iepriekš citi Vienotības valdes locekļi izteikušies par iespēju, ka varētu notikt ministru portfeļu rotācija starp abiem koalīcijas partneriem, Vienotībai, iespējams, uzņemoties izglītības jomu, kurā tiek bremzētas reformas. Tieši uz reformu veikšanu Vienotība cer turpmāk balstīt savu politisko piedāvājumu. Pašlaik tiek teikts, ka ZZS „smago” portfeļu - kā izglītība, labklājība vai veselība - uzņemšanās Vienotībai būtu „B” variants, „A” variants esot panākt, lai zaļie zemnieki turpina atbildēt par šīm nozarēm, bet piekrīt tās reformēt. Premjera atbalsta šādām izmaiņām līdz šim nav bijis. Arī no koalīcijas partneriem ZZS ir skaidri izskanējis, ka viņu ministri nav jāmaina, kaut vai tādēļ, ka viņiem socioloģiskās aptaujas uzrāda lielāku atbalstu nekā Vienotības ministriem. „Vienotība ir nonākusi varas slazdos, jo viņiem ir amati un krēsli, bet nav rīcības brīvības, kamēr ZZS ir rīcības brīvība, bet nav pamatatbildības,” pirms kāda laika Pietiek izteicās kāda pie partijām nepiederoša amatpersona, pēc kuras domām, šo situāciju nevar atrisināt tikai ar dažu ministru nomaiņu.

Esošā Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaras amatā beidzas 8. jūlijā. Ja līdz tam neizdotos ievēlēt Valsts prezidentu, viņa vietu līdz jauna prezidenta ievēlēšanai, kā to paredz Satversme, izpildītu Saeimas priekšsēdētājs, kas pašlaik ir Solvita Āboltiņa (Vienotība). Tomēr Saeimas priekšsēdētājs, ja prezidenta ievēlēšanas process ieilgtu, nevarētu realizēt prezidenta svarīgāko iekšpolitisko funkciju – nominēt Ministru prezidentu. Šīs tiesības ekskluzīvi pieder amatā esošam prezidentam, nevis viņa vietas izpildītājam, atgādina Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Rudens ir zīmīgs vēl ar ko citu. 5. augustā 40 gadus vecumu, kas ir Satversmē noteiktais slieksnis, lai kandidētu Valsts prezidenta amatam, sasniedz premjers Dombrovskis. Pietiek jau oktobrī rakstīja, ka vasaras beigās uz īsu brīdi Vienotības spicē bija radusies ideja – tā populāro Dombrovski varētu virzīt Valsts prezidenta amatam, bet tad secināts, ka viņš nebūs sasniedzis vajadzīgo vecumu, un „būtu grūti pamatot, kāpēc vēlēšanas jāatliek uz rudeni”. Šobrīd ideja par Dombrovska virzīšanu nav aktuāla, Vienotības iekšienē vairāk tiek runāts, ka premjeram priekšā ir spoža karjera Eiropas institūcijās.

9. Saeima, vēl Vairas Vīķes-Freibergas laikā 2007. gadā pieņemot Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, ar gudru ziņu tajā noteikusi tādus termiņus prezidenta kandidātu izvirzīšanai un vēlēšanu sarīkošanai, lai līdz esošā prezidenta pilnvaru beigām parlaments nepieciešamības gadījumā pagūtu sarīkot divas vēlēšanas. No politiķiem dzirdētas dažādas interpretācijas, kādi termiņi saskaņā ar likumu būtu jāievēro, ja prezidentu neizdotos ievēlēt ne ar pirmo, ne otro reizi, jo likums atrunā tikai divas vēlēšanas. Saistībā ar pieļāvumu par prezidenta vēlēšanu ievilkšanu līdz rudenim dzirdama versija, ka pēc otrajām vēlēšanām, ja tajās neizdotos ievēlēt prezidentu, iestātos 30 līdz 40 dienu pārtraukums, kuru likums paredz pirms pirmā vēlēšanu piegājiena. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Kusiņš Pietiek skaidro, ka interpretācijas šajā gadījumā ir liekas. Teorētiski katras nākamās prezidenta vēlēšanas, vai tās būtu trešās vai piektās, būtu rīkojamas ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas, skaidro Kusiņš.

Valsts prezidenta ievēlēšanas likums noteic, ka kandidatūras prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Tas nozīmē, ka kandidāti oficiāli tiks pieteikti maija divdesmitajos datumos, aptuveni laika posmā no 19. līdz 25. maijam. Saskaņā ar šo likumu Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, kas nozīmē, ka tās varētu notikt maija beigās – jūnija sākumā, aptuveni laika posmā no 30. maija līdz 8. jūnijam. Pašu Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru regulē Saeimas Kārtības rullis.

Valsts prezidenta vēlēšanās var tikt sarīkotas vairākas vēlēšanu kārtas, ja pirmajā viens no kandidātiem neiegūst nepieciešamo 51 balsi. Otrajā kārtā par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas, kurās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus, ne tikai izvirzīt jaunus.

Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti rīko jaunas vēlēšanas pēc iepriekš aprakstītās shēmas.

Novērtē šo rakstu: