Prezidents izskatās aizvien nepārliecinošāk, prezidenta kancelejas vadītājs pelna aizvien labāk
PIETIEK04.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties "nevajadzīgu" valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku posteņu likvidēšanai, prezidenta kancelejas vadītājam Gundaram Daudzem pērn izdevies tikt pie būtiski lielāka atalgojuma: tas gada laikā uz dažādu piemaksu rēķina palielinājies no 24,5 tūkstošiem līdz gandrīz 30 tūkstošiem latu - tātad vairāk nekā 42 tūkstošiem eiro.
Daudzes oficiālais atalgojums kā valsts prezidenta kancelejas vadītājam ir nepilni 2700 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas - gandrīz tikpat, cik Ministru prezidenta oficiālā mēnešalga. Taču, pateicoties prezidenta manipulācijām ar padomnieku vietām un piemaksām, kancelejas vadītāja reālais mēneša atalgojums ir gandrīz par trešdaļu lielāks.
No 2012. gada 1.septembra ar oficiālo pamatojumu - "ņemot vērā zināšanas, līdzšinējos darba rezultātus un atbildības apjomu valsts prezidenta darbības nodrošināšanā" - Daudzem noteikta ikmēneša piemaksa "par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti". Šīs piemaksas apmērs ir 20 procentu no noteiktās mēnešalgas.
Taču ar to ir bijis par maz, un no pagājušā gada sākuma Daudzem kā kādreizējam mediķim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots "koordinēt jautājumus, kas saistīti ar veselības politiku, veselības aprūpes nozari un medicīnu". Par šo papildu darbu viņam noteikta vēl jauna piemaksa 10 procentu apmērā no oficiālās mēnešalgas.
Rezultātā, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāze, ja 2012. gadā Daudze, kas ir viens no nedaudzajiem valsts prezidentam pietuvinātajiem kancelejas darbiniekiem, kuriem Bērziņš nodrošinājis papildu "barotavas" no valsts līdzekļiem, atalgojumā prezidenta kancelejā bija saņēmis 24 515 latus, tad pērn - jau 29 840 latus jeb 42 507 eiro.
Kā Pietiek jau informējis, savas kancelejas vadītāja vietnieku Aleksandru Bimbiruli prezidents bija uzskatījis par pietiekami kompetentu, lai uzdotu viņam veikt arī vakantā prezidenta nacionālās drošības padomnieka, Nacionālās drošības padomes sekretāra amata pienākumus. Par šo papildu darbu tāpat bija noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas.
Pie papildu piemaksām bija tikusi arī Bērziņa sabiedrisko attiecību padomniece Karīna Rāviņa-Vimba: bez kādas vēsturnieka izglītības viņai par papildu piemaksu mēnesī uzdots "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē".
Mēs nevis tērējam, bet ietaupām - tāds savukārt ir Bērziņa kancelejas oficiālais skaidrojums par šīm papildu "barotavām", kas nodrošinātas prezidentam īpaši pietuvinātiem kancelejas darbiniekiem, viņiem par "papildu pienākumu" veikšanu izmaksājot ievērojamas ikmēneša piemaksas pie oficiālā atalgojuma, bet prezidentam pašam daudzās jomās izskatoties aizvien nepārliecinošāk.
Saskaņā ar Bērziņa kancelejas oficiālo skaidrojumu, "lai racionāli izmantotu ar atlīdzību saistītos izdevumus, Valsts prezidenta kancelejā tika veikta darbinieku funkciju pārskatīšana un amatu optimizācijas pasākumi".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
